Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.689

Rīgā 2004.gada 30.aprīlī

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu”

1. Izdarīt ar Valsts ieņēmumu dienesta 2004.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.619 “Par “Metodisko norādījumu par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu” apstiprināšanu’’ apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu” šādus grozījumus:

1.1. papildināt metodisko norādījumu nosaukumu aiz vārda “aprēķināšanu’’ ar vārdiem “un uzskaiti grāmatvedībā’’;

1.2. papildināt metodiskos norādījumus ar pirmās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“1. Pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtība’’;

1.3. papildināt metodisko norādījumu apakšnodaļu nosaukumus pirms cipariem “1.’’, “2.’’, “3.’’, “4.’’, “5.’’, “6.’’ ar ciparu “1.’’;

1.4. papildināt metodiskos norādījumus ar otro un trešo nodaļu šādā redakcijā:

“2. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana

2.1. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi

48. Saimnieciskās darbības ietvaros veiktie ar nodokli apliekamie darījumi ir preču piegāde, pakalpojumu sniegšana, pašpatēriņš un preču imports (likuma 2.panta otrā daļa).

49. Apliekamie darījumi ES teritorijā ir arī šādi darījumi:

49.1. saimnieciskās darbības ietvaros veiktie likuma 2.panta otrajā daļā minētie darījumi un preču iegāde ES teritorijā;

49.2. preču iegāde ES teritorijā ir arī apliekamās personas preču pārvietošana no citas dalībvalsts uz iekšzemi šīs personas uzņēmējdarbības nodrošināšanai iekšzemē;

49.3. preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī apliekamās personas preču pārvietošana no iekšzemes uz citu dalībvalsti šīs apliekamās personas uzņēmējdarbības nodrošināšanai citā dalībvalstī;

49.4. neapliekamu personu veiktā jaunu transportlīdzekļu iegāde ES teritorijā.

50. Ja uzņēmums nodod savu īpašumu bez atlīdzības citam uzņēmumam (no bilances uz bilanci), likuma izpratnē šis darījums uzskatāms par preču piegādi.

51. Ja valsts un pašvaldības institūcijas nodod pamatlīdzekļus savām struktūrvienībām vai citai valsts vai pašvaldības institūcijai bez atlīdzības (no bilances uz bilanci), likuma izpratnē šis darījums netiek uzskatīts par preču piegādi.

52. Ja apliekamā persona veic preču piegādes, kuras sākas un beidzas trešajās valstīs (teritorijās), šīm preču piegādēm nodokli nepiemēro un PVN deklarācijā šo darījumu vērtību neuzrāda.

1.piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) iepērk mēbeles Baltkrievijā un piegādā tās uzņēmumam Krievijā. Šajā gadījumā preču piegāde ir notikusi ārpus Latvijas, līdz ar to nodokli šim darījumam nepiemēro un šī darījuma vērtību PVN deklarācijā neuzrāda.

53. Par apliekamiem darījumiem likuma izpratnē ir uzskatāmi arī zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru sniegtie pakalpojumi un šķīrējtiesas darbība.

2.piemērs

Zvērināts notārs (apliekamā persona), izrakstot nodokļa rēķinu klientam, tajā atsevišķi norāda iekasējamās valsts nodevas vērtību, kura saskaņā ar likumu neapliek ar PVN, un atsevišķi sava sniegtā pakalpojuma vērtību, kuru apliek ar PVN.

54. Reklāmas akciju laikā balvu un reklamējamo preču nodošana, kā arī pakalpojumu sniegšana potenciālajiem pircējiem bez atlīdzības neuzskata par apliekamiem darījumiem, nodokli tiem nepiemēro un PVN deklarācijā tos neuzrāda.

3.piemērs

Apliekamā persona rīko reklāmas akciju, kuras laikā ir paredzēts katrai apliekamās personas produkcijas vienībai kā papildu balvu pievienot ar šīs personas simboliku rotātu suvenīru, piemēram, lodīšu pildspalvu. Šajā gadījumā apliekamā persona ar PVN apliek preces vērtību, savukārt lodīšu pildspalvas vērtību ar PVN neapliek.

55. Ja apliekamā persona savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (to skaitā pašu ražotās) preces nodod saviem darbiniekiem vai citām personām bez atlīdzības, to uzskata par pašpatēriņu.

4.piemērs

Ja uzņēmums (apliekamā persona), kurš nodarbojas ar degvielas tirdzniecību, iepirkto degvielu pilda tam piederošajās mašīnās (degvielas pārvadāšanai), to neuzskata par pašpatēriņu, jo uzņēmums šo degvielu izmanto savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Savukārt, ja šis uzņēmums ļauj bez maksas ar degvielu pildīt savu darbinieku privātās automašīnas, tas ir uzskatāms par pašpatēriņu un šī degvielas pašizmaksa ir apliekama ar PVN.

Ja minētais uzņēmums uz Ziemassvētkiem iegādājas un uzdāvina saviem darbiniekiem trauku komplektus (uzņēmums pats ar trauku tirdzniecību nenodarbojas), tad šāds darījums nav uzskatāms par pašpatēriņu. Tie ir izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. PVN summu, kas samaksāta, iegādājoties šos traukus, neatskaita no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli.

56. Likuma normas nepiemēro:

56.1. līgumsodiem;

56.2. dotācijām un subsīdijām no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kas valsts vai pašvaldību institūcijām piešķirtas to izpildvaras funkciju nodrošināšanai;

56.3. ieguldījumiem kapitālā;

56.4. summām, kas tiek saņemtas saskaņā ar prasījuma tiesību cesiju;

56.5. procentu ienākumiem par noguldījumiem kredītiestādēs (to skaitā par bankas konta atlikumu un depozītu), izņemot gadījumus, ja procentu ienākumus saņem kredītiestādes ;

56.6. summām (procentu ienākumiem) no parāda vērtspapīriem (to skaitā no obligācijām, parādzīmēm), izņemot gadījumus, ja procentu ienākumus saņem kredītiestādes;

56.7. dividendēm;

56.8. ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām un valūtas pirkšanas un pārdošanas;

56.9. vērtspapīriem un kapitāla daļu apliecībām;

56.10. telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju savstarpējiem norēķiniem ar citu valstu sakaru operatoriem;

56.11. Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtajiem reliģiskajiem un rituāliem pakalpojumiem;

56.12. labdarības nolūkos bez atlīdzības nodotajām (dāvinātajām) precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

56.13. poligrāfisko un citu izdevumu obligāto eksemplāru piegādei bez maksas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, saskaņā ar Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumu.

57. Likuma normas nepiemēro budžeta institūciju veiktām valsts izpildvaras funkcijām, arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai.

58. Visus norādījumu 56. un 57.punktā minētos darījumus PVN deklarācijā neuzrāda.

2.2. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija

59. Apliekamā persona ir fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas ir reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

60. Par apliekamām personām ir uzskatāmas arī tās ES dalībvalstu personas, kuras ir reģistrētas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

61. Personu reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā nosaka likuma 3.pants.

62. Personu reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā par darījumiem ES teritorijā nosaka likuma 26.pants.

2.2.1. Latvijas personu reģistrācija

63. Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji, arī budžeta institūcijas, reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

64. Ja fizisko vai juridisko personu un ar līgumu vai norunu saistīto šādu personu grupu vai to pārstāvju, arī budžeta institūciju, ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav sasniegusi vai pārsniegusi Ls 10 000, tām atbilstoši likuma 3.panta piektajai daļai ir tiesības nereģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā;

64.1. to personu, kuras izmanto likumā paredzētās tiesības nereģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, pienākums ir reģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc ar nodokli apliekamo darījumu vērtības sasniegšanas vai pārsniegšanas Ls 10 000;

64.2. tās personas, kuras nav reģistrējušās kā apliekamās personas, katra mēneša beigās aprēķina iepriekšējo 12 mēnešu laikā veikto apliekamo darījumu kopējo vērtību, un, ja šī vērtība ir Ls 10 000 vai vairāk, tās 30 dienu laikā reģistrējas kā apliekamās personas.

5.piemērs

Uzņēmums, kurš izmantojis tiesības nereģistrējies kā apliekamā persona, 200x.gada marta beigās aprēķina ar PVN apliekamo darījumu kopējo vērtību, kas veikti šā gada martā, februārī, janvārī un iepriekšējā gada decembrī, novembrī, oktobrī, septembrī, augustā, jūlijā, jūnijā, maijā un aprīlī. Aprēķina rezultātā tiek konstatēts, ka kopējā šo mēnešu laikā veikto apliekamo darījumu vērtība ir Ls 9 020. Tātad uzņēmums var nereģistrēties kā apliekamā persona.

Pēc mēneša, t.i., 200x.gada aprīļa beigās, uzņēmums no jauna aprēķina kopējo iepriekšējo 12 mēnešu (200x.gada aprīlī, martā, februārī, janvārī un iepriekšējā gada decembrī, novembrī, oktobrī, septembrī, augustā, jūlijā, jūnijā un maijā) laikā veikto apliekamo darījumu vērtību. Šoreiz aprēķinātā kopējā apliekamo darījumu vērtība ir Ls 11 200. Tātad uzņēmuma pienākums ir reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā turpmāko 30 dienu laikā, proti, līdz 200x.gada 30.maijam (ieskaitot).

65. Neapliekamā persona (kas veic saimniecisko darbību), kura saņem preces no citu dalībvalstu apliekamām personām (preču iegāde ES teritorijā), uzskaita kalendāra gada laikā saņemto preču kopējo vērtību. Ja preču iegādes ES teritorijā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz Ls 7 000, tā 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas reģistrējas VID ar nodokli apliekamo personu reģistrā.

6.piemērs

Latvijas uzņēmums (neapliekamā persona) janvārī saņem preces EUR 5000 vērtībā no Vācijas uzņēmuma V 1 (apliekamās personas). Februārī šis uzņēmums saņem preces EUR 7 500 vērtībā no Holandes uzņēmuma H1 (apliekamās personas).

Ņemot vērā to, ka Latvijas uzņēmums februārī, saņemot preces no Holandes uzņēmuma H1, pārsniedz Ls 7 000 robežu, tas 30 dienu laikā reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

66. Personas, kuras nav reģistrējušās kā apliekamās personas un kuras nav pakļautas reģistrācijai, par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, arī pašpatēriņu abos gadījumos, nodokli neaprēķina un nemaksā budžetā.

2.2.2. Citu ES dalībvalstu un ES nereģistrētu personu reģistrācija

67. Ja citas dalībvalsts apliekamās personas Latvijas neapliekamām personām veikto preču piegāžu attālumā ES teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 24 000 latu, tā 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

68. Citas dalībvalsts apliekamai personai ir tiesības reģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā arī pirms norādījumu 67.punktā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

69. Citas dalībvalsts apliekamā persona neatkarīgi no veikto darījumu vērtības reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā pirms šādu darījumu veikšanas:

69.1. iekšzemē piegādā neapliekamajai personai preces, kurām Latvijas Republikā tiek piemērots akcīzes nodoklis;

69.2. piegādā neapliekamajai personai preces, kuras iekšzemē montē vai uzstāda;

69.3. jebkurai personai iekšzemē sniedz likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktā un piektajā daļā minētos pakalpojumus;

69.4. neapliekamajai personai iekšzemē sniedz likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā un sestajā daļā minētos pakalpojumus;

69.5. iekšzemē veic preču iegādi ES teritorijā un preču piegādi.

70. ES teritorijā nereģistrētās personas, kuras nav izveidojušas reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā un iekšzemē veic vienu vai vairākus apliekamus darījumus, reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, rēķina un maksā nodokli budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības, izņemot tās ES teritorijā nereģistrētās personas, kuras iekšzemē sniedz likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus.

2.3. Pievienotās vērtības nodokļa likmes

71. PVN likmes ir:

71.1. 18 procentu apmērā no piegādāto preču (arī importēto), sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa apliekamās vērtības, kas noteikta saskaņā ar likuma 2.pantu;

71.2. 5 procentu apmērā no piegādāto preču (arī importēto), sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa apliekamās vērtības (sākot ar 2004.gada 1.maiju saskaņā ar likuma 6.2 pantu);

71.3. 0 procentu apmērā saskaņā ar likuma 5., 7., 13., 28., 33. un 34.pantu;

72. Ar PVN neapliekamie darījumi ir noteikti likuma 6.pantā.

2.4. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās vērtības noteikšana un nodokļa rēķina izrakstīšana

73. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar PVN apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez PVN. Preču tirgus vērtību nosaka, piemērojot (secīgi izmantojot vai kombinējot) Ministru kabineta noteikumu “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” tirgus vērtības noteikšanas metodes. Tādējādi apliekamā persona pati izvēlas attiecīgajam darījumam piemēroto tirgus vērtības noteikšanas metodi, ievērojot likuma 1.panta 12.punktā noteikto principu.

74. PVN aprēķina, apliekamo vērtību reizinot ar nodokļa likmi, tādējādi pircējs maksā: piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) apliekamā vērtība + PVN summa. Piemēram:

Ls 1,53 (preču vai pakalpojuma vērtība) x 18 % (PVN likme) = Ls 0,27.

Pircējs maksā: Ls 1,53 + Ls 0,27 = Ls 1,80.

75. Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot PVN.

76. Ja preces noceno, tad, realizējot šīs preces, nodokli aprēķina no nocenoto preču tirgus vērtības, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

77. Preču nocenošanu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 7.pantu pamato ar attaisnojuma dokumentu.

78. Preču piegādes ES teritorijā vērtību nosaka saskaņā ar likuma 2.panta ceturto daļu.

79. Preču iegādes ES teritorijā vērtībā iekļauj visu darījumu vērtību, kas uzrādīti preču piegādātāja izrakstītajā rēķinā (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu, u.c.), kā arī akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

80. Veicot savu preču pārvietošanu no/uz uzņēmuma filiālēm, kas atrodas citā ES dalībvalstī (likuma 18.panta 2. un 3.punkts), preču iegādes ES teritorijā un preču piegādes ES teritorijā vērtība ir šo preču iepirkuma vērtība vai preces pašizmaksa, kuru nosaka preču piegādes brīdī.

81. Pakalpojuma, kas ir apliekams ar nodokli, vērtībā iekļauj visas izmaksas, kā arī visus nodokļus un citus obligātos maksājumus, kas saistīti ar šī pakalpojuma sniegšanu, izņemot PVN.

7.piemērs

Sniedzot celtniecības pakalpojumu, apliekamajā vērtībā iekļauj visas ar šo pakalpojumu saistītās izmaksas, proti, materiālu, instrumentu iegādes izmaksas, citu uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksas, izdevumus darba samaksai, nodokļu summas (algas nodokli, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas utt.), kā arī uzņēmuma peļņu.

Iznomājot ēku, zemi vai telpas, nomas pakalpojumu vērtībā iekļauj visas ar šo ēku, zemi vai telpu uzturēšanu saistītas izmaksas, nodokļu summas (arī nekustamā īpašuma nodokli) un paredzamo iznomātāja peļņu.

82. Muitas vērtību precēm, kuras tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām vai izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, muitas iestādes novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās.

83. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj importēto preču muitas vērtību, preču transporta pakalpojuma vērtību no ES robežas līdz preču saņēmējam (vai preču pārvadājuma pavaddokumentos norādītajai pirmajai preču pārkraušanas vietai Latvijas Republikas muitas teritorijā), aprēķināto muitas nodokli, aprēķināto akcīzes nodokli, citus aprēķinātos nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot PVN, kā arī iekļauj likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vērtību, ja tā nav iekļauta muitas vērtībā.

84. Atlikto akcīzes nodokļa maksājumu, kuru piemēro saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”, neiekļauj preces apliekamajā vērtībā.

8.piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) akcīzes preču noliktavas turētājs piegādā cigaretes Ls 10 000 vērtībā (bez akcīzes nodokļa) uz citu akcīzes preču noliktavu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.

Šajā gadījumā ar nodokli apliekamajā vērtībā akcīzes nodokli neiekļauj un ar PVN apliekamā persona, piegādājot cigaretes, ar PVN apliek cigarešu vērtību bez akcīzes nodokļa, t.i., Ls 10 000 x 18 % = Ls 1 800.

85. Aprēķinot budžetā maksājamo PVN par preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem, ņem vērā preču vai pakalpojumu vērtību neatkarīgi no finansēšanas avota. Darījumu vērtību nedrīkst samazināt par piešķirtās valsts un pašvaldību subsīdijas vai dotācijas lielumu (izņemot mērķdotācijas sabiedriskā transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai).

9.piemērs

Uzņēmums (apliekama persona) saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pašvaldību, veic teritorijas labiekārtošanas darbus un šo darbu nodrošināšanai saņem no šīs pašvaldības dotāciju. Likuma izpratnē uzņēmums sniedz pašvaldībai pakalpojumus, par kuriem izraksta nodokļa rēķinu un aprēķināto nodokli likumā noteiktajā kārtībā maksā valsts budžetā.

86. Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām piemērojot Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām” paredzēto īpašo nodokļa piemērošanas kārtību, ar PVN apliek starpību starp atlīdzību, ko šo preču tirgotājs saņem par pircējam piegādātajām precēm un iepirkuma vērtību bez PVN.

87. Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām” paredzēto kārtību piemēro arī starpniecības pakalpojumiem, kurus sniedz lombardi.

88. Apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar likuma 8.panta 5.1 un sesto daļu izraksta ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no darījuma veikšanas brīža par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu, arī pašpatēriņu.

Piemēram, ja telpas iznomā no 1. augusta līdz 31.augustam, tad par šo pakalpojumu izraksta nodokļa rēķinu ne vēlāk kā līdz 7.septembrim.

10.piemērs

Apliekama persona A ir piegādājusi apliekamai personai B preces Ls 2 055 vērtībā. Apliekamā persona A atbilstoši likuma 8.panta prasībām apliekamajai personai B izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda preces vērtību Ls 2 055, PVN likmi — 18 % un aprēķināto nodokli Ls 369,90 (Ls 2 055 x 18 %) atsevišķā rindā. Analoģiski tiek izrakstīti nodokļa rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem.

89. Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot saskaņā ar likuma 8.panta sesto daļu izrakstīto dokumentu.

90. 88.punktā minētajā kārtībā izraksta arī nodokļa rēķinu par priekšapmaksu (avansu).

91. PVN aprēķina latos un santīmos;

91.1. nodokļa rēķinu par darījumiem iekšzemē izraksta latos un santīmos;

91.2. saņemot vai izrakstot nodokļa rēķinu par darījumiem ES teritorijas dalībvalstīs citu valstu valūtā, PVN aprēķina latos un santīmos.

92. Apliekamā persona nodokļa rēķinu izraksta par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem, ja darījums veikts nepārtraukti ilgstošā laika periodā.

Piemēram, ja telpas iznomā nepārtraukti no 1.janvāra līdz 31.decembrim, tad par šo pakalpojumu pirmo reizi izrakstītā nodokļa rēķina datums nevar būt vēlāks par 7.jūliju.

93. Apliekamā persona, kas veic preču iegādi ES teritorijā, par iegādātajām precēm nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

94. Apliekamā persona, saņemot likuma 31.pantā minētos pakalpojumus no citas dalībvalsts apliekamās personas un likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus no ES teritorijā nereģistrētas personas, par saņemtajiem pakalpojumiem nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz pakalpojuma sniedzēja izrakstītā nodokļa rēķina (rēķina) pamata.

95. Norādījumu 93. un 94.punktā minētajos gadījumos, ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez nodokļa rēķina izrakstīšanas, apliekamā persona nodokļa aprēķināšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodokļa rēķinu izraksta maksājuma veikšanas brīdī.

96. Sniedzot starpniecības aģenta pakalpojumu, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskata starpniecības atlīdzību. Apliekamā persona nodokļa rēķinu savā vārdā izraksta tikai par sniegtā starpniecības pakalpojuma vērtību.

11.piemērs

Noslēgts līgums par starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanu, kurā noteikts, ka atlīdzība par starpniecības pakalpojumu ir 5 % no preču piegādes vērtības. Preces piegādātas par Ls 1 000, starpniecības pakalpojums 5 % apmērā no šīs summas ir Ls 50 (Ls 1 000 x 5 %). Starpnieks budžetā maksājamo nodokli aprēķina šādi: Ls 50 x 18 % = Ls 9.

Lai saņemtu starpniecības atlīdzību, apliekamā persona atbilstoši likuma 8.panta prasībām izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda pakalpojuma vērtību — Ls 50, atsevišķā rindā PVN likmi — 18 % un aprēķināto nodokli — Ls 9.

97. Ja apliekamā persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi (pakalpojumu sniegšanu) un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šo personu uzskata par preču piegādātāju (pakalpojumu sniedzēju) un šo preču (pakalpojumu) vērtību apliek ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

98. Personām, kuras veic likuma 2.panta divdesmit pirmajā daļā minētos darījumus, izrakstot nodokļa rēķinu (neapliekamām personām — rēķinu), ieteicams atsevišķi nodalīt pašu sniegtos pakalpojumus un citu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus. Nodokļa rēķinā (neapliekamās personas rēķinā) atsevišķi uzrāda citu uzņēmumu veikto darījumu vērtību un no tās aprēķināto PVN, lai šo preču vai pakalpojumu saņēmēji (apliekamās personas) būtu tiesīgi nodokļa rēķinos (neapliekamās personas izrakstītajos rēķinos) uzrādīto un samaksāto PVN summu atskaitīt savā nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli.

Apliekamās personas šajā punktā minētajā gadījumā PVN deklarācijā uzrāda tikai pašu sniegto pakalpojumu vērtību un aprēķināto PVN.

12.piemērs

Nama apsaimniekotājs (neapliekama persona) ir saņēmis nodokļa rēķinus:

— “Rīgas ūdens” 8.marta rēķinu Nr.112 par ūdens piegādi Ls 10, PVN 9 % Ls 0,90, kopā Ls 10,90;

— “Latvenergo” 10.marta rēķinu Nr.67 par elektroenerģijas piegādi Ls 35, PVN 18 % Ls 6,30, kopā 41,30;

— “Hoetika” 6.marta rēķinu Nr.89 par sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem Ls 5, PVN 9 % Ls 0,45, kopā Ls 5,45.

Nama apsaimniekotājs, izrakstot rēķinu uzņēmumam (apliekamai personai) par sniegto telpu nomas pakalpojumu (kuru neapliek ar PVN, jo nav reģistrējies kā apliekama persona), ūdens un elektroenerģijas piegādi un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, uzrāda:

Telpu noma	Ls 15
Ūdens piegāde (saskaņā ar “Rīgas
ūdens” 8.marta rēķinu Nr.112)	Ls 10
PVN 9 %	Ls 0,90
Elektroenerģijas piegāde
(saskaņā ar “Latvenergo”
10.marta rēķinu Nr.67)	Ls 35
PVN 18 %	Ls 6,30
Atkritumu izvešanas pakalpojumi
(saskaņā ar “Hoetika”
6.marta rēķinu Nr.89)	Ls 5
PVN 9 %	Ls 0,45

99. Ar PVN neapliekamajai personai nav tiesību izsniegt nodokļa rēķinu. Izņēmuma gadījumus, kuros neapliekamā persona drīkst izsniegt nodokļa rēķinu, nosaka Ministru kabineta noteikumi “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

2.5. Priekšnodokļa atskaitīšana

100. Saskaņā ar likuma 10.pantu tikai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā reģistrētai apliekamajai personai ir tiesības no budžetā maksājamā nodokļa atskaitīt kā priekšnodokli to nodokļa summu, kas norādīta no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

101. Kā priekšnodokli atskaita arī tās PVN summas, kuras norādītas nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem, kuras izmantotas tādu trešajās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.

13.piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) iegādājas mēbeles Norvēģijā un pārdod tās Baltkrievijā. Lai nodrošinātu šo darījumu, tas apmaksājis Baltkrievijas firmas rēķinu par tirgus izpētes pakalpojumiem un aprēķinājis par šo pakalpojumu nodokli. Ņemot vērā to, ka mēbeļu piegāde saskaņā ar likumu ir apliekams darījums, tad nodokļa summu, kas ir aprēķināta par šo pakalpojumu, kas iekšzemē saņemts no ES teritorijā nereģistrētās personas, atskaita tajā pašā taksācijas periodā kā priekšnodokli un iekļauj PVN deklarācijas 54. un 63.rindā.

102. Kā priekšnodokli atskaita arī tās PVN summas, kuras:

102.1. apliekamā persona taksācijas periodā pati ir aprēķinājusi par no citas dalībvalsts apliekamās personas saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai;

102.2. apliekamā persona taksācijas periodā pati ir aprēķinājusi par no ES teritorijā nereģistrētas personas saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai;

102.3. apliekamā persona taksācijas periodā pati ir aprēķinājusi par ES teritorijā iegādātajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

103. Apliekamās personas, kuras ES teritorijā nereģistrētām personām sniedz likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā minētos pakalpojumus, kā priekšnodokli drīkst atskaitīt nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai.

104. Apliekamās personas, kuras sniedz likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā minētos pakalpojumus un šie pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču eksportu, kā priekšnodokli drīkst atskaitīt nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai.

105. Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir arī neapliekamām personām, kuras ir piegādājušas jaunu transportlīdzekli citas dalībvalsts personai.

106. Priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nedrīkst, ja ir iegādātas, importētas preces vai saņemti pakalpojumi, kas nav izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai izmantoti neapliekamu darījumu veikšanai.

14.piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) rīko deju apmācību bērniem un pieaugušajiem. Taksācijas periodā saņemtajos nodokļa rēķinos ir norādīts: par zāles nomu bērnu nodarbībām — nomas pakalpojuma vērtība Ls 100, PVN likme 18 %, PVN Ls 18, kopā Ls 118, par telpu nomas pieaugušo nodarbībām — nomas pakalpojuma vērtība Ls 110, PVN likme 18 %, PVN Ls 19,80, kopā Ls 129,80. Tāpat šajā taksācijas periodā tika rīkota balle uzņēmuma darbiniekiem un saņemts nodokļa rēķins, kurā norādīts: telpu nomas pakalpojuma vērtība Ls 25, PVN likme 18 %, PVN Ls 4,50, kopā Ls 29,50.

Uzņēmums, sastādot PVN deklarāciju par taksācijas periodu, tajā kā priekšnodokli uzrāda saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN summu par telpu nomu pieaugušo deju nodarbībām, jo šis pakalpojums ir apliekams ar PVN. Tā kā ir droši zināms (ir veikta atsevišķa uzskaite saskaņā ar likuma 10.panta devīto daļu), ka šis pakalpojums ir izmantots ar nodokli apliekama pakalpojuma sniegšanai, tad nodokļa summu Ls 19,80 iekļauj PVN deklarācijas 62.rindā,.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādītais nodoklis par telpu nomu bērnu deju nodarbībām nav atskaitāms kā priekšnodoklis, jo šis pakalpojums ir izmantots ar PVN neapliekama pakalpojuma sniegšanai. Nodokļa summu Ls 18 iekļauj PVN deklarācijas 66.rindā (saskaņā ar likuma 10.panta devīto daļu), jo tas pilnībā tika izmantots neapliekama pakalpojuma sniegšanai.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto nodokli Ls 4,50 par telpu nomu uzņēmuma balles rīkošanai neatskaita kā priekšnodokli un neuzrāda PVN deklarācijā, jo šie izdevumi nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

107. Nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa summas, kas norādītas saņemtajā nodokļa rēķinā par precēm un pakalpojumiem no personas, kurai nebija tiesības šo rēķinu izrakstīt (kas nav reģistrēta VID ar PVN apliekamo personu reģistrā).

108. Apliekamajai personai, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniegusi apliekamā persona. Lai to noskaidrotu, nodokļa rēķina iesniedzējam var pieprasīt uzrādīt ar PVN apliekamas personas reģistrācijas apliecību un noskaidrot attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē, vai darījuma partneris ir vai nav reģistrējies kā apliekamā persona.

15.piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) ir saņēmis nodokļa rēķinu, kurā norādīta preču vērtība Ls 2 000, PVN likme 18 %, PVN Ls 360, kopā Ls 2 360. Pārbaudot, vai darījuma partneris, kurš piegādāja preces, ir apliekama persona, atklājās, ka tas nav bijis un nav reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Tātad nodokļa rēķinā norādīto PVN summu Ls 360 uzņēmumam nav tiesības atskaitīt kā priekšnodokli. Šo summu iekļauj preču iegādes pašizmaksā un PVN deklarācijā neuzrāda.

109. VID ar PVN apliekamo personu reģistrs publiski ir pieejams VID interneta mājas lapā www.vid.gov.lv.

110. Lai apliekamā persona, kura izmanto muitas brokera sniegtos pakalpojumus, varētu veikt priekšnodokļa atskaitījumus, tās rīcībā ir jābūt nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona (brokera klients). Par šādiem dokumentiem var uzskatīt muitas deklarāciju un nodokļa samaksu apliecinošu dokumentu ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem, t.i., apliekamās personas (brokera klienta) maksājuma dokumentu, kas apliecina muitas brokera rēķina apmaksu vai no muitas brokera saņemta maksājuma uzdevuma kopija par nodokļa iemaksu valsts budžetā. Maksājuma uzdevuma kopijas pareizību apliecina atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.

111. Ja apliekamā persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, ir iemaksājusi drošības naudu nodokļa segšanai, un muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu par šīs summas pārskaitīšanu valsts budžetā, tad, lai varētu VID drošības naudas kontā ieskaitīto PVN atskaitīt kā priekšnodokli, dokuments, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu kopā ar likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajiem dokumentiem, ir lēmums par VID drošības naudas kontā ieskaitītā PVN pārskaitīšanu valsts budžetā vai maksājuma uzdevums, kas apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā.

112. VID drošības naudas kontā ieskaitītais PVN kā priekšnodoklis ir atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad pieņemts lēmums par tā ieskaitīšanu valsts budžetā.

113. Ja preces ir gājušas bojā, iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā, kā arī gadījumos, kad tiek norakstītas preces, kurām ir beidzies derīguma termiņš, morāli novecojuši pamatlīdzekļi vai zaudētās preces, gan noteiktās normas ietvaros, gan tās, kas pārsniegušas plānotās zuduma normas, nodokli neaprēķina un atskaitīto priekšnodokli valsts budžetā neatmaksā.

114. Ja apliekamā persona saskaņā ar likuma 12.panta 2.1daļu ieved Latvijas Republikā pamatlīdzekļus, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai ir tiesības muitas deklarācijā norādīto PVN nemaksāt, bet PVN deklarācijā uzrādīt gan kā aprēķināto nodokli 52.rindā, gan kā priekšnodokli 61.rindā.

115. Ja saskaņā ar likuma 12.panta 2.1daļu ievestos pamatlīdzekļus viena gada laikā no ievešanas brīža iznomā vai atsavina (piemēram, pārdod, dāvina, maina), apliekamā persona maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šo normu nepiemēro tām apliekamajām personām, kurām pamatlīdzekļu nomas vai līzinga darījumi ir pamatdarbība.

116. Likumā lietoto terminu “atsavina” neattiecina uz gadījumiem, kad apliekamajai personai viena gada laikā no ievešanas brīža pamatlīdzeklis pilnībā gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā veidā pret personas gribu.

117. Apliekamā persona saskaņā ar likuma 12.panta 2.1daļu ievedot pamatlīdzekļus, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai, ir atbildīga par šajā daļā paredzētās kārtības ievērošanu.

118. No citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu norādītās nodokļa summas, kuras saskaņā ar likuma 10.pantu neatskaita no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli, ieskaita preču piegādes un sniegto pakalpojumu pašizmaksā. Iegādājoties pamatlīdzekli, nodokli, kas uzrādīts nodokļa rēķinā par tā iegādi un kuru neatskaita kā priekšnodokli, ieskaita pamatlīdzekļa kopējā iegādes vērtībā.

2.6. Preču piegāde

119. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu).

120. Preču piegādes vieta:

120.1. gadījumos, kad preces tiek nosūtītas vai transportētas — vieta, kur atrodas preces brīdī, kad tiek uzsākta transportēšana;

120.2. gadījumos, kad preces netiek nosūtītas vai transportētas — vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā;

120.3. gadījumos, kad preces tiek piegādātas kuģiem, lidmašīnām vai vilcieniem tālākai pārdošanai pasažieriem to pārvadāšanas laikā — vieta, kur tiek uzsākta pasažieru pārvadāšana;

120.4. gadījumos, kad preces tiek montētas vai uzstādītas — vieta, kur tās tiek montētas vai uzstādītas.

2.6.1. Preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā

121. Par preču piegādi ES teritorijā uzskata preču piegādi, kurā preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu ES dalībvalsti.

122. Ja preces tiek nosūtītas no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti un preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona, tad par šo preču piegādes vietu uzskata to ES dalībvalsti, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

123. Apliekamā persona preču piegādi ES teritorijā apliek ar nodokļa 0 procentu likmi, ja tā ir izpildījusi šādas prasības:

123.1. preču pavaddokumentos (arī nodokļa rēķinā) norādītais preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona ar derīgu reģistrācijas numuru šīs dalībvalsts ar nodokli apliekamo personu reģistrā;

123.2. dokumentāri apliecina, ka preces ir transportētas uz citu dalībvalsti.

16.piemērs

Latvijas uzņēmums piegādā mašīnu rezerves daļas uzņēmumam Vācijā. Preču cena bez PVN ir EUR 50 000. Abas kompānijas ir reģistrētas kā ar nodokli apliekamas personas savās valstīs.

Latvijas piegādātājs — apliekamā persona:

— piemēro PVN 0% likmi;

— nodokļa rēķinā uzrāda savu — Latvijas reģistrācijas numuru un klienta — Vācijas reģistrācijas numuru;

— saņem un saglabā preču transportēšanas dokumentus.

124. Apliekamā persona, kura kalendāra ceturkšņa laikā ir veikusi preču piegādes ES teritorijā citu dalībvalstu apliekamajām personām, līdz katram kalendāra ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (25.datumam) iesniedz VID pārskatu PVN 2.

125. Par preču piegādi ES teritorijā ir uzskatāma arī apliekamās personas preču pārvietošana no iekšzemes uz citu dalībvalsti šīs apliekamās personas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citā dalībvalstī.

17.piemērs

Latvijas uzņēmums A (apliekamā persona) ir reģistrējis savu filiāli Francijā (A 2) (Francijas apliekamā persona).

Lai varētu nodrošināt šīs filiāles saimniecisko darbību uzņēmums A nolemj pārvest uz Franciju tam piederošos pamatlīdzekļus.

Latvijas apliekamā persona uzņēmums A:

— piemēro PVN 0% likmi;

— nodokļa rēķinā uzrāda savu — Latvijas reģistrācijas numuru un savas filiāles — Francijas reģistrācijas numuru;

— saņem un saglabā preču transportēšanas dokumentus.

126. Par preču piegādi ES teritorijā neuzskata apliekamās personas preču nosūtīšanu uz laiku līdz 24 mēnešiem uz citu ES dalībvalsti (piemēram, šo preču izstādīšanai, pārstrādāšanai, u.c. citā dalībvalstī).

127. Veicot norādījumu 126.punktā minēto preču pārvietošanu, apliekamā persona nodrošina detalizētu šādu preču grāmatvedības uzskaiti, lai nodokļu administrācija varētu izsekot šo preču kustībai.

2.6.2. Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā

128. Par preču iegādi ES teritorijā uzskata preču saņemšanu iekšzemē no citas dalībvalsts apliekamās personas.

129. Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti, preču iegādes vieta ir tā ES dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona.

130. Ja apliekamā persona iekšzemē saņem preces no citas dalībvalsts apliekamas personas, tā:

130.1. aprēķina PVN saskaņā ar likuma 5.pantu;

130.2. iekļauj PVN deklarācijā kā aprēķināto nodokli;

130.3. atskaita tajā pašā taksācijas periodā kā priekšnodokli.

18.piemērs

Latvijas apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai iegādājas preces no Vācijas uzņēmuma (apliekama persona Vācijā). Latvijas uzņēmums, veicot šo preču iegādi Latvijā, uz Vācijas uzņēmuma izrakstītā nodokļa rēķina pamata aprēķina nodokli un uzrāda to PVN deklarācijā kā budžetā maksājamo nodokli un tajā pašā taksācijas periodā kā priekšnodokli.

131. Par preču iegādi ES teritorijā ir arī uzskatāma apliekamās personas preču pārvietošana no citas dalībvalsts uz iekšzemi šīs personas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē.

132. Ja preču iegādi ES teritorijā veic neapliekamā persona, tā nodokli neaprēķina. Šī kārtība ir piemērojama līdz brīdim, kad persona saskaņā ar likuma 26.panta pirmo daļu ir sasniegusi vai pārsniegusi Ls 7 000 un reģistrējusies VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

133. Par preču iegādi Es teritorijā neuzskata citas dalībvalsts apliekamās personas preču nosūtīšanu Latvijā uz laiku līdz 24 mēnešiem (piemēram, šo preču izstādīšanai, pārstrādāšanai, u.c. Latvijā).

2.6.3. Trīsstūrveida darījumi

134. Trīsstūrveida darījumi ir preču piegāde ES teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas un katra no tām ir reģistrēta kā ar nodokli apliekamā persona citā ES dalībvalstī.

135. Trīsstūrveida darījumā ir iesaistīti:

135.1. preču nosūtītājs;

135.2. pārsūtītājs (starpnieks);

135.3. preču galasaņēmējs.

136. Piedaloties trīsstūrveida darījumā:

136.1. preču nosūtītājs un pārsūtītājs (starpnieks) piemēro PVN 0 procentu likmi;

136.2. pārsūtītājs (starpnieks) iekļauj piegādes vērtību pārskatā PVN 2 un izdara īpašu atzīmi “S”;

136.3. preču galasaņēmējs PVN maksā par preču iegādi savā valstī.

19.piemērs

Latvijas uzņēmums (ir Latvijas PVN numurs) ir noslēdzis līgumu ar Vācijas uzņēmumu (ir Vācijas PVN numurs) par preču piegādi. Līgumā ir paredzēts nosacījums, ka Latvijas uzņēmums preces pēc Vācijas uzņēmuma rīkojuma piegādās Itālijas uzņēmumam (ir Itālijas PVN numurs).

Šajā gadījumā Latvijas uzņēmums piedalās trīsstūrveida darījumā kā preču nosūtītājs:

— preču piegādei piemēro PVN 0% likmi kā preču piegādei ES teritorijā;

— uzrāda šo darījumu pārskatā PVN 2, kā darījuma partneri uzrādot Vācijas uzņēmumu.

20.piemērs

Latvijas uzņēmums (ir Latvijas PVN numurs) noslēdz līgumu ar Francijas uzņēmumu (ir Francijas PVN numurs) par preču iegādi. Šo preci Francijas uzņēmums nogādās Igaunijas uzņēmumam Igaunijā (ir Igaunijas PVN numurs).

Šajā gadījumā Latvijas uzņēmums piedalās trīsstūrveida darījumā kā starpnieks:

— par preču iegādi no Francijas uzņēmuma aprēķina PVN un uzrāda PVN deklarācijā (kā budžetā maksājamo nodokli un kā priekšnodokli);

— preču piegādi uzņēmumam Igaunijā apliek ar 0% likmi;

— uzrāda šo darījumu pārskatā PVN 2 kā atsevišķu darījumu, kā darījuma partneri uzrādot Igaunijas uzņēmumu un izdarot īpašo atzīmi “S”.

21.piemērs

Latvijas uzņēmums (ir Latvijas PVN numurs) ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas uzņēmumu (ir Lietuvas PVN numurs) par preču iegādi. Līgumā ir paredzēts, ka preces tiks piegādātas tieši no uzņēmuma Igaunijā (ir Igaunijas PVN numurs), par ko jau iepriekš Lietuvas uzņēmums ir vienojies ar Igaunijas uzņēmumu.

Šajā gadījumā Latvijas uzņēmums piedalās trīsstūrveida darījumā kā preču galasaņēmējs un par preču iegādi no Lietuvas uzņēmuma aprēķina PVN un uzrāda PVN deklarācijā (kā budžetā maksājamo nodokli un kā priekšnodokli).

2.6.4. Montēto vai uzstādīto preču piegāde

137. Montēto vai uzstādīto preču piegāde ir tādu preču piegāde, kuras ir paredzēts uzstādīt vai montēt preču saņēmēja valstī, un to montēšanu vai uzstādīšanu nodrošina preču piegādātājs.

138. Preču, kuras tiek montētas vai uzstādītas, piegādes vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tās tiek montētas vai uzstādītas.

139. Ja apliekamā persona preces piegādā un uzstāda (montē) citas dalībvalsts apliekamai personai, tā šai preču piegādei var piemērot PVN 0% likmi.

22.piemērs

Latvijas mašīnbūves uzņēmumam (apliekamā persona) ir līgums par ražošanas līnijas piegādi un uzstādīšanu rūpnīcā Vācijā Vācijas apliekamajai personai. Piegādātājs sūta savus darbiniekus šīs preces uzstādīšanai.

Ņemot vērā to, ka Latvijas uzņēmums piegādā ražošanas līniju un nodrošina tās uzstādīšanu Vācijas apliekamai personai Vācijā, tas šai preču piegādei var piemērot 0% likmi (šo preču vērtību uzrāda PVN deklarācijas 46.rindā, pārskatā PVN 2 šo preču vērtību neuzrāda).

140. Preču montēšanas vai uzstādīšanas pakalpojuma vērtība ir iekļaujama preču piegādes vērtībā.

141. Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamas personas un šo preču piegādātājs nodrošina šo preču montēšanu (uzstādīšanu), tad apliekamā persona aprēķina un maksā nodokli budžetā kā šo preču saņēmēja.

23.piemērs

Latvijas uzņēmums (apliekamā persona) iegādājas ražošanas iekārtu no Vācijā reģistrētas personas. Līgumā ir paredzēts, ka Vācijas uzņēmums šo iekārtu arī uzstādīs.

Latvijas uzņēmums, veicot šo preču iegādi Latvijā, uz Vācijas uzņēmuma izrakstītā nodokļa rēķina pamata aprēķina nodokli un uzrāda to PVN deklarācijā kā budžetā maksājamo nodokli un atskaitāmo priekšnodokli.

2.6.5. Preču piegāde attālumā ES teritorijā

142. Preču piegāde attālumā ES teritorijā ir preču piegāde, kurā apliekamā persona piegādā preces citas dalībvalsts neapliekamai personai un preču transportēšanu nodrošina preču piegādātājs.

143. Apliekamās personas, kas piegādā preces citu dalībvalstu neapliekamām personām, ievēro katras konkrētas valsts noteikto reģistrācijas slieksni.

144. Līdz brīdim, kamēr apliekamā persona nav sasniegusi vai pārsniegusi konkrētajā dalībvalstī noteikto reģistrācijas slieksni, tā, piegādājot preces citu dalībvalstu neapliekamām personām, šai preču piegādei piemēro nodokli saskaņā ar likuma 5.pantu.

24.piemērs

Itālijas uzņēmums (Itālijas apliekamā persona) pēc katalogiem un pa telefonu privātpersonām piegādā uz Latviju apģērbus.

Kopumā kalendārā gada laikā šis uzņēmums Latvijas neapliekamajām personām ir piegādājis apģērbu par EUR 40 000 (Ls 26 800).

Līdz brīdim, kamēr Itālijas uzņēmums vēl nav sasniedzis Latvijā noteikto reģistrācijas slieksni (Ls 24 000), tas aprēķina nodokli pēc savā valstī noteiktās nodokļa likmes un uzskaita Latvijas neapliekamām personām piegādāto preču vērtību.

Ar brīdi, kad Itālijas uzņēmums pēc Latvijas reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas ir reģistrējies VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, tas šo preču piegādi apliek saskaņā ar likuma 5.pantu.

2.6.6. Jaunu transportlīdzekļu piegādes

145. Likuma izpratnē par transportlīdzekli uzskata tādu transportlīdzekli, kam izpildās likuma 1.panta 30.punktā noteiktie nosacījumi.

146. Likuma izpratnē par jaunu transportlīdzekli uzskata tādu transportlīdzekli, kam izpildās abi vai vismaz viens no diviem likuma 1.panta 31.punktā noteiktajiem nosacījumiem.

147. Jauna transportlīdzekļa piegāde jebkurai citas dalībvalsts personai ir apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi.

148. Apliekamā persona, kura taksācijas periodā ir piegādājusi jaunu transportlīdzekli citas dalībvalsts neapliekamajai personai, iesniedzot PVN deklarāciju, tai pievieno nodokļa rēķina kopiju, kas apliecina veikto piegādi.

149. Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir iekšzeme, ja tas tiek reģistrēts Latvijā.

150. Jauna transportlīdzekļa iegāde vienmēr ir apliekama ar nodokli neatkarīgi no pircēja statusa, t.sk. arī fiziskai personai.

151. Ja neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts jebkuras personas, tad tā samaksā nodokli budžetā un informē VID, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un nodokļa samaksu (Ministru kabineta noteikumu “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” pielikums).

152. Neapliekamās personas noformē dokumentus iesniegšanai VID un nodokļa saņemšanai no valsts budžeta Ministru kabineta noteikumu “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” noteiktajā kārtībā.

2.6.7. Preču imports

153. Preču imports ir preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

154. Preču importēšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvam apgrozījumam.

155. Ja preces, kas ievestas ES teritorijā, tiek izlaistas brīvam apgrozījumam iekšzemē, nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 5.panta pirmo vai ceturto daļu, preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam.

156. Apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

156.1. preču pavaddokumentos ir norādīts, ka preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona, kurai ir derīgs pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numurs;

156.2. preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam tiek pārsūtītas preču saņēmējam uz citu dalībvalsti.

157. Apliekamā persona, pārsūtot preces pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam preču saņēmējam uz citu dalībvalsti, preču piegādi uzrāda PVN deklarācijā un pārskatā PVN 2.

25.piemērs

Latvijas uzņēmums — Nīderlandes uzņēmuma pārstāvis — ieved no Krievijas preces un tālāk piegādā tās ar nodokli apliekamajai personai Nīderlandē.

Latvijas uzņēmums, noformējot muitas procedūru izlaišana brīvam apgrozījumam, uzrāda preču saņēmēja Nīderlandes nodokļa reģistrācijas numuru un piemēro PVN 0 procentu likmi.

Piegādājot importētās preces preču saņēmējam Nīderlandē, Latvijas uzņēmums apliek to ar PVN 0% likmi kā preču piegādi ES teritorijā.

158. Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī un tiek pārsūtītas Latvijas apliekamajai personai saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē, šī persona aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā kā par preču iegādi ES teritorijā.

2.7. Pakalpojumu sniegšana

159. Pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde likuma 1.panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

159.1. darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;

159.2. nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);

159.3. saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;

159.4. lietu noma;

159.5. nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas.

160. Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskata pakalpojuma sniedzēja atrašanās vietu (juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu).

2.7.1. Kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un sporta pakalpojumi

161. Šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.

162. Citu ES dalībvalstu personas, pirms šo pakalpojumu sniegšanas iekšzemē, reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

163. Ja apliekamā persona šos pakalpojumus sniedz trešajās valstīs vai teritorijās, tā šim darījumam var piemērot PVN 0% likmi.

26.piemērs

Latvijas apliekamā persona ir noslēgusi līgumu ar Nīderlandes uzņēmumu. Līgumā ir paredzēts, ka Nīderlandes uzņēmums Latvijā organizēs mācību kursus.

Nīderlandes uzņēmums pirms pakalpojuma sniegšanas reģistrējas Latvijā kā ar nodokli apliekamā persona un, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegto pakalpojumu, piemēro PVN pēc likuma 5.panta.

2.7.2. Ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu un citi ar transportēšanu saistītie pakalpojumi

164. Ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu un citu ar transportēšanu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.

27.piemērs

Latvijas uzņēmums (apliekamā persona) noslēdz līgumu ar Nīderlandes uzņēmumu (neapliekamo personu). Līgumā ir paredzēts, ka Latvijas uzņēmums Latvijā Nīderlandes uzņēmuma iegādātās preces uzglabās un vēlāk iekraus Nīderlandes uzņēmuma pasūtītajā transportā.

Latvijas uzņēmums izraksta nodokļa rēķinu Nīderlandes uzņēmumam, piemērojot nodokli saskaņā ar likuma 5.pantu, jo preces tika uzglabātas un iekrautas Latvijā.

165. Savukārt, ja ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu un citu ar transportēšanu saistīto pakalpojumu saņēmējs ir persona, kura ir reģistrējusies kā apliekamā persona citā ES dalībvalstī, nevis preču iekraušanas vai pārkraušanas dalībvalstī, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

166. Ja apliekamā persona ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu un citus ar transportēšanu saistītos pakalpojumus sniedz citas dalībvalsts apliekamajai personai, kura nav reģistrēta VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, tiem piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

167. Ja apliekamā persona ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu un citus ar transportēšanu saistītos pakalpojumus saņem no citas dalībvalsts apliekamās personas, tā maksā nodokli budžetā kā šo pakalpojumu saņēmēja.

28.piemērs

Latvijas uzņēmums (apliekamā persona) noslēdz līgumu ar Vācijas uzņēmumu (apliekamā persona). Līgumā ir paredzēts, ka Latvijas uzņēmums Latvijā Vācijas uzņēmuma iegādātās preces uzglabās un vēlāk iekraus Vācijas uzņēmuma pasūtītajā transportā.

Tātad, pakalpojuma sniegšanas (arī nodokļa maksāšanas) vieta ir Vācija. Latvijas apliekamā persona, izrakstot nodokļa rēķinu, piemēro PVN 0% likmi.

168. Ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu un citiem ar transportēšanu saistītiem pakalpojumiem piemēro nodokļa 0 procentu likme arī gadījumos, ja šie pakalpojumi:

168.1. ir saistīti ar preču eksportu;

168.2. ir saistīti ar preču importu;

168.3. ir saistīti ar tranzīta pārvadājumiem;

168.4. tiek sniegti brīvajā zonā vai muitas noliktavā un ir tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas ES teritorijā no trešajām valstīm vai teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam.

169. Ja citas dalībvalsts persona ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu un citus ar transportēšanu saistītos pakalpojumus iekšzemē sniedz neapliekamajai personai, tad šī citas dalībvalsts persona pirms pakalpojuma sniegšanas reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

29.piemērs

Latvijas uzņēmums (neapliekamā persona) noslēdz līgumu ar Vācijas uzņēmumu (apliekamā persona) par preču transportēšanu no Vācijas uz Latviju. Līgumā ir paredzēts, ka Vācijas uzņēmums nodrošina šo preču uzglabāšanu un izkraušanu Latvijā.

Vācijas uzņēmums pirms pakalpojuma sniegšanas reģistrējas Latvijā un izrakstot nodokļa rēķinu, piemēro PVN saskaņā ar likuma 5.pantu.

2.7.3. Ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītie pakalpojumi

170. Ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.

171. Ja ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītais pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai un kustamā lieta pēc pakalpojuma sniegšanas tiek izvesta no iekšzemes, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

172. Ja apliekamā persona ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītos pakalpojumus saņem no citas dalībvalsts apliekamās personas, tā maksā nodokli budžetā kā šo pakalpojumu saņēmēja.

173. Apliekamā persona ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītajam pakalpojumam piemēro PVN 0 procentu likmi, ja:

173.1. pakalpojuma saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekama persona;

un

173.2. kustamā lieta pēc pakalpojuma sniegšanas tiek izvesta no iekšzemes.

30.piemērs

Latvijas uzņēmums “A” (apliekama persona) ir noslēdzis līgumu ar Igaunijas uzņēmumu (apliekama persona) par auduma krāsošanu.

Līgumā ir paredzēts, ka Latvijas uzņēmums audumu pēc tā krāsošanas (Igaunijas uzņēmuma rīkojumā) nogādās citam Latvijas uzņēmumam “B”.

Latvijas uzņēmums “A” šim pakalpojumam piemēro PVN saskaņā ar likuma 5.pantu, jo prece pēc šī pārstrādes pakalpojuma sniegšanas netika izvesta no Latvijas.

31.piemērs

Latvijas uzņēmums (apliekama persona) ir noslēdzis līgumu ar Igaunijas uzņēmumu (apliekama persona) par preču pārstrādes pakalpojuma sniegšanu.

Līgumā ir paredzēts, ka Latvijas uzņēmums preces, pēc to pārstrādāšanas pēc Igaunijas uzņēmuma rīkojuma nogādās citam uzņēmumam Lietuvā.

Latvijas uzņēmums par preču pārstrādi piestāda Igaunijas uzņēmumam nodokļa rēķinu ar PVN 0 % likmi, jo pakalpojuma saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekama persona un pārstrādātā prece pēc pakalpojuma sniegšanas tiek izvesta Latvijas.

174. Ja citas dalībvalsts persona ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītos pakalpojumus iekšzemē sniedz neapliekamai personai, tad šī citas dalībvalsts persona pirms pakalpojuma sniegšanas reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

175. Nodokļa 0 procentu likmi piemēro pārstrādes pakalpojumam, kurš tiek sniegts ES teritorijā nereģistrētajai personai, ja persona, kas ievedusi iekšzemē preces saskaņā ar normatīvajos aktos muitas lietās noteikto procedūru “ievešana pārstrādei’’, saņēmusi muitas iestādes atļauju šo preču pārstrādei un izved kompensācijas produktus no ES teritorijas.

176. Šajā apakšnodaļā noteiktā kārtība ir piemērojama arī pārstrādes pakalpojumiem.

2.7.4. Ar nekustamo īpašumu saistītie pakalpojumi

177. Šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas nekustamais īpašums (ieskaitot ekspertu, arhitektu, būvdarbu, to sagatavošanas, koordinācijas un uzraudzības pakalpojumus) ar kuru pakalpojums ir saistīts.

178. Ja citu ES dalībvalstu personas sniedz šādus pakalpojumus Latvijā, tās pirms šo pakalpojumu sniegšanas reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

2.7.5. Preču transporta pakalpojumi

179. Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur notiek transportēšana.

180. Preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem, pakalpojuma sniegšanas vieta nav iekšzeme.

181. Preču transporta pakalpojums ES teritorijā ir preču transporta pakalpojums, ja preču iekraušana un izkraušana notiek dažādās ES dalībvalstīs.

182. Preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.

32.piemērs

Nīderlandes uzņēmums (neapliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar Latvijas transporta uzņēmumu (apliekamā persona) par preču transportēšanu no Vācijas uz Nīderlandi.

Ņemot vērā to, ka šajā gadījumā transporta pakalpojuma saņēmējs ir citas dalībvalsts neapliekama persona, šī pakalpojuma sniegšanas vieta ir jāizvērtē pēc vietas, kurā ir uzsākta šo preču transportēšana. Tātad transporta pakalpojuma sniegšanas vieta šajā piemērā ir Vācija.

183. Ja preču transporta pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

184. Ja apliekamā persona preču transporta pakalpojumu ES teritorijā sniedz citas dalībvalsts apliekamai personai, tad Latvijas apliekamā persona šim darījumam var piemērot PVN 0% likmi.

33.piemērs

Vācijas uzņēmums (apliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar Latvijas transporta uzņēmumu (apliekamā persona) par preču pārvešanu no Vācijas uz Nīderlandi.

Tā kā šī transporta pakalpojuma saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona (Vācijas uzņēmums), tad Latvijas transporta uzņēmums šim pakalpojumam var piemērot PVN 0 procentu likumi.

185. Ja apliekamā persona saņem transporta pakalpojumu ES teritorijā no citas dalībvalsts apliekamās personas, Latvijas apliekamā persona maksā nodokli budžetā kā šā pakalpojuma saņēmēja.

34.piemērs

Latvijas uzņēmums (apliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar Nīderlandes transporta uzņēmumu (apliekamā persona) par Lietuvā esošu preču pārvešanu uz Latviju.

Šajā gadījumā Latvijas uzņēmums maksā nodokli budžetā kā šī pakalpojuma saņēmējs.

35.piemērs

Latvijā reģistrēts preču piegādātājs (apliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar Latvijas transporta uzņēmumu (apliekamā persona) par preču pārvešanu no Latvijas preču saņēmējam Vācijā.

Transporta uzņēmums, izrakstot nodokļa rēķinu darījuma partnerim Latvijā, piemēro PVN 18 % likmi, jo neizpildās nosacījums PVN 0% likmes piemērošanai, t.i., pakalpojuma saņēmējs nav citas dalībvalsts apliekamā persona. Atgriežoties pie pamatnosacījuma, šī pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur sākas transportēšana, tātad Latvija.

2.7.6. Likuma 4.panta septītajā daļā minētie pakalpojumi

186. Likuma 4.panta septītajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja juridiskā adrese, ja apliekamā persona šos pakalpojumus sniedz jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, vai ES teritorijā nereģistrētai personai.

187. Par likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas saņemti no citas dalībvalsts jebkuras personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, nodokli aprēķina un maksā budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir:

187.1. apliekamā persona;

187.2. neapliekamā juridiskā persona;

187.3. neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību.

188. Norādījumu 192.punktā noteiktā kārtība nav attiecināma uz likuma 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem pakalpojumiem.

189. Aprēķināto nodokli neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, iemaksā valsts budžetā līdz nākamā kalendāra mēneša 15.datumam un informē VID, iesniedzot paziņojumu (Ministru kabineta noteikumu “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli’’ normu piemērošanas kārtība” pielikums) par šāda pakalpojuma saņemšanu un nodokļa samaksu. Šie nosacījumi neattiecas uz valsts vai pašvaldību institūcijām, ja tās šos pakalpojumus saņem savu ar normatīvajiem aktiem noteikto funkciju nodrošināšanai.

190. Ja apliekamā persona likuma 4.panta septītajā daļā minētospakalpojumus sniedz citas dalībvalsts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, vai ES teritorijā nereģistrētai personai, tā šim pakalpojumam var piemērot nodokļa 0% likmi.

191. 195.punktā noteiktā kārtība nav attiecināma uz likuma 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem pakalpojumiem.

192. Apliekamā persona likuma 4.panta septītajā daļā minētiem pakalpojumiem piemēro PVN saskaņā ar likuma 5.pantu, ja tie tiek sniegti:

192.1. Latvijas apliekamai personai;

192.2. Latvijas neapliekamai personai;

192.3. citas dalībvalsts neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

2.7.7. Starpniecības aģentu sniegtie pakalpojumi

193. Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar:

193.1. likuma 4.panta trešo daļu;

193.2. likuma 4.panta septītās daļas 9.punktu;

193.3. likuma 24.pantu.

194. Ja starpniecības aģenta pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs ir reģistrēti VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, pakalpojuma sniedzējs šim darījumam piemēro PVN 18% likmi saskaņā ar likuma 5.pantu.

195. Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu citas dalībvalsts apliekamai personai, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

196. Ja starpniecības aģents piedalās preču transporta pakalpojuma ES teritorijā sniegšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā uzsāk preču transporta pakalpojumu.

197. Ja starpniecības aģents, piedaloties preču transporta pakalpojuma ES teritorijā sniegšanā, pakalpojumu sniedz citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

36.piemērs

Latvijas uzņēmums (apliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar Nīderlandes uzņēmumu (apliekamā persona). Līgumā ir noteikts, ka Nīderlandes uzņēmums nodrošina Latvijas uzņēmuma preču nogādāšanu no Vācijas uz Latviju.

Šajā gadījumā pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija.

37.piemērs

Latvijas uzņēmums (apliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar Vācijas uzņēmumu (neapliekamā persona). Līgumā ir noteikts, ka Latvijas uzņēmums nodrošina Vācijas uzņēmuma preču nogādāšanu no Latvijas uz Vāciju.

Šajā gadījumā pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija, jo starpniecības aģenta sniegtā pakalpojuma saņēmējs ir Vācijas neapliekamā persona un transporta pakalpojums (ar kuru šis starpniecības aģenta pakalpojums ir saistīts) sākas Latvijā.

198. Ja starpniecības aģents piedalās ar preču transportēšanu ES teritorijā saistīto pakalpojumu nodrošināšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā faktiski tiek sniegts pakalpojums.

199. Ja starpniecības aģents piedalās norādījumu 198.punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanā un pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

200. Ja apliekamā persona sniedz starpniecības aģenta pakalpojumus citas dalībvalsts apliekamai personai, tā šim darījumam piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

2.8. PVN maksātāju numuru pārbaude

201. Lai piemērotu 0 procentu likmi preču piegādēm ES teritorijā, nodokļu maksātājs pārliecinās, vai darījuma partneris ir apliekamā persona citā ES dalībvalstī ar derīgu PVN reģistrācijas numuru.

202. Sākot ar 2004.gada 1.maiju ES dalībvalsts PVN reģistrācijas numura derīguma un šim numuram piekritīgā uzņēmuma nosaukuma un adreses atbilstības apstiprinājumu var pieprasīt VID Galvenās nodokļu pārvaldes Centrālās informācijas apmaiņas daļā:

202.1. telefoniski (no 08.30 līdz 17.00) — tālruņa numuri: 7028792, 7028785;

202.2. nosūtot faksu uz tālruņa numuru: 7028785;

202.3. elektroniski — e-pasta adrese: clo@vid.gov.lv .

203. ES dalībvalsts PVN reģistrācijas numura derīgumu var pārbaudīt arī Eiropas Komisijas Interneta mājas lapā:

http://www.europa.eu.int/comm/taxation_customs/vies/en/vieshome.htm

204. Nodokļu maksātāji var lūgt apstiprināt vairākus PVN reģistrācijas numurus reizē, iesūtot datni XLS formātā saskaņā ar norādīto paraugu uz e-pasta adresi clo@vid.gov.lv.

PVN numurs	Nosaukums	Adrese
DE123456789	ABC GmbH
ATU12345678	CDE GmbH

*PVN reģistrācijas numuru, kurš sastāv no valsts koda un ciparu vai burtu kombinācijas, norāda bez atstarpēm;

*Personas nosaukumu un adresi norāda vienā tabulas šūnā;

*XLS datnē drīkst iekļaut tikai norādītos lauku nosaukumus un datus, par kuriem ir nepieciešams veikt pārbaudi.

205. ES dalībvalsts PVN reģistrācijas numura derīgums un šim numuram piekritīgā uzņēmuma nosaukuma un adreses atbilstība tiek apstiprināta atbilstoši tam datumam, kurā tiek veikta to pārbaude. Pēc nodokļu maksātāju pieprasījuma tiek sniegta arī rakstiska atbilde.

3. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšana un ar to saistīto darbību uzrādīšana grāmatvedībā

3.1. Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites kārtība personām, kuras grāmatvedības reģistrus kārto vienkāršā ieraksta sistēmā

206. Apliekamas personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto “Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu” (turpmāk — žurnāls). Žurnāla paraugu skatīt 12.pielikumā.

207. Ar PVN neapliekamas personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, žurnālu var kārtot, lai laikus varētu noteikt apliekamo darījumu kopējo vērtību un likuma 3.pantā noteiktajā kārtībā reģistrēties VID teritoriālajā iestādē kā apliekamas personas.

208. Ar PVN neapliekamas personas, kārtojot žurnālu, neaizpilda žurnāla 15.–32.aili.

209. Žurnāla aizpildīšanā ievēro uzkrāšanas, nevis naudas plūsmas principu.

210. Preču piegādi (saņemšanu) un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu) uzskaita, ja:

210.1. ir nosūtītas preces vai izrakstīts nodokļa rēķins;

210.2. ir saņemtas preces vai saņemts nodokļa rēķins;

210.3. ir sniegts pakalpojums vai izrakstīts nodokļa rēķins;

210.4. ir saņemts pakalpojums vai saņemts nodokļa rēķins;

210.5. ir noticis preču vai pakalpojumu pašpatēriņš vai izrakstīts nodokļa rēķins;

210.6. ir notikusi preču iegāde ES teritorijā, t.i., ir saņemtas preces vai saņemts nodokļa rēķins;

210.7. ir saņemts (samaksāts) avanss pirms preču nosūtīšanas (saņemšanas) vai pakalpojumu sniegšanas (saņemšanas);

210.8. ir noticis preču eksports;

210.9. ir noticis preču imports.

211. Žurnālā uzrādīto informāciju apliekamā persona izmanto PVN deklarācijas aizpildīšanai. Katram taksācijas gadam PVN uzskaitei iekārto jaunu žurnālu.

212. Ja žurnālu kārto elektroniskā veidā, tad nodrošina žurnāla izdruku papīra reģistra veidā taksācijas perioda beigās vai, ja nepieciešams, agrāk. Izdrukas brošē.

213. Žurnālā iekļauj kokmateriālu piegādes un iegādes ES teritorijā, kā arī pakalpojumus, kas sniegti (saņemti) citas dalībvalsts apliekamai personai darījumos ar kokmateriāliem.

214. Žurnālā neiekļauj iekšzemē veiktās kokmateriālu piegādes, iegādes, eksportu, importu un pakalpojumus, kas sniegti (saņemti) darījumos ar kokmateriāliem.

215. Apliekamās personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, norādījumu 214.punktā minēto darījumu ar kokmateriāliem PVN uzskaites vajadzībām aizpilda šādus uzskaites reģistrus: “Kokmateriālu piegādes uzskaites reģistru”, “Sniegto pakalpojumu uzskaites reģistru”, “Saņemto (iegādāto) kokmateriālu uzskaites reģistru” un “Saņemto pakalpojumu uzskaites reģistru” (turpmāk — reģistrs). Šajos reģistros reģistrē katru iekšzemē veikto darījumu ar kokmateriāliem. Reģistru informāciju izmanto, aizpildot PVN deklarācijas pielikumu.

216. Reģistru aizpildīšanas kārtība ir noteikta ar Valsts ieņēmumu dienesta 2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr.681 apstiprināto “Metodisko norādījumu par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem un PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanu” trešajā daļā.

217. PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanas kārtība ir noteikta ar Valsts ieņēmumu dienesta 2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr.681 apstiprināto “Metodisko norādījumu par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem un PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanu” ceturtajā daļā.

218. Žurnāla aizpildīšanas kārtība:

218.1. žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtība:

Ailes	Ailes nosaukums	Apraksts
numurs
1	2	3
1.	Ieraksta kārtas numurs	Žurnālā izdarītā ieraksta kārtas numurs
2.	Ieraksta datums	Žurnālā izdarītā ieraksta datums
3.	Dokumenta nosaukums,	Dokumenta, uz kura pamata tiek izdarīts ieraksts
	numurs un datums	žurnālā, nosaukums, numurs un datums
4.	Dokumenta autors,	Dokumenta sastādītāja — fiziskās personas vārds,
	darījuma partneris	uzvārds vai juridiskās personas nosaukums
	(fiziskās personas vārds,
	uzvārds vai juridiskās
	personas nosaukums)
5.	Darījuma partnera PVN	Darījuma partnera ar PVN apliekamo personu
	reģistrācijas numurs	reģistrā piešķirtais reģistrācijas numurs, pirms cipariem
	(reģistrācijas kods,	norādot valsts kodu (skatīt norādījumu 2.pielikumā),
	personas kods)	bet neapliekamai personai — reģistrācijas kods,
		fiziskai personai — personas kods (ja tāds ir)
6.	Saimnieciskā darījuma	Attaisnojuma dokumentā par saimniecisko darījumu
	apraksts	ietvertās informācijas īss apraksts
7.	Analītiskā reģistra	Analītiskā reģistra (ja tāds ir), kurā ierakstīts
	numurs vai nosaukums	attiecīgais attaisnojuma dokuments, numurs vai
		nosaukums
8.	Ar PVN 18 % likmi	Ar PVN 18 % likmi apliekamā piegādāto preču, sniegto
	apliekamie darījumi (arī	pakalpojumu, pašpatēriņa vērtība (arī saņemtais
	pašpatēriņš)	avanss) bez PVN (PVN deklarācijas 41.rinda)
9.	Ar PVN 5 % likmi	Ar PVN 5 % likmi apliekamā piegādāto preču, sniegto
	apliekamie darījumi (arī	pakalpojumu, pašpatēriņa vērtība, (arī saņemtais
	pašpatēriņš)	avanss) bez PVN (PVN deklarācijas 42.rinda)
10.	Ar PVN 0 % likmi	Ar PVN 0 % likmi apliekamo darījumu vērtība (arī
	apliekamie darījumi	saņemtais avanss) bez PVN saskaņā ar likuma 7., 13.,
		28., 33. un 34.pantu (PVN deklarācijas 43.rinda)
11.	Ar PVN 0 % likmi	Ar PVN 0 % likmi apliekamo darījumu veidam
	apliekamo darījumu veids	atbilstošā PVN deklarācijas rinda (norādot, kāda)
		gadījumā, ja tas ir:
		— preču eksports (PVN deklarācijas 43.rinda)
		— ar PVN 0 % likmi apliekamais darījums, kas veikts
		brīvostā un SEZ (PVN deklarācijas 44.rinda);
		— preču piegāde uz ES dalībvalstīm (PVN
		deklarācijas 45.rinda);
		— uzstādīto vai montēto preču piegāde uz ES
		dalībvalstīm (PVN deklarācijas 46.rinda);
		— jauno transportlīdzekļu piegāde uz ES dalībvalstīm
		(PVN deklarācijas 47.rinda);
		— ar PVN 0 % likmi apliekamo pakalpojumu
		sniegšana (PVN deklarācijas 48.rinda)
12.	Neapliekamie darījumi	Ar PVN neapliekamo darījumu vērtība saskaņā ar
		likuma 6.panta pirmo daļu (PVN deklarācijas 49.rinda)
13.	Ar PVN 18 % likmi no ES	Ar PVN 18 % likmi no ES dalībvalstīm saņemto preču
	dalībvalstīm saņemtās	vērtība (PVN deklarācijas 50.rinda)
	preces
14.	Ar PVN 5 % likmi no ES	Ar PVN 5 % likmi no ES dalībvalstīm saņemto preču
	dalībvalstīm saņemtās	vērtība (PVN deklarācijas 51.rinda)
	preces
15.	PVN ar 18 % likmi	Aprēķinātā PVN summa ar PVN 18 % likmi
	apliekamajiem	apliekamajiem darījumiem, arī muitas deklarācijā
	darījumiem	norādītā, bet nesamaksātā PVN summa par saskaņā
		ar likuma 12.panta 2.1 daļu ievestajiem
		pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji
		izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai (PVN
		deklarācijas 52.rinda)
16.	PVN ar 5 % likmi	Aprēķinātā PVN summa ar PVN 5 % likmi
	apliekamajiem darījumiem	apliekamajiem darījumiem (PVN deklarācijas 53.rinda)
17.	Aprēķinātais PVN par	Aprēķinātā PVN summa, kas apliekamajai personai
	saņemtajiem	jāmaksā kā pakalpojumu saņēmējai (17.aile vienāda
	pakalpojumiem	ar 27.aili*) (PVN deklarācijas 54.rinda)
18.	PVN ar 18 % likmi par	Aprēķinātā PVN summa, kas apliekamajai personai
	no ES dalībvalstīm	jāmaksā par preču iegādi ES teritorijā, kas apliekama
	saņemtajām precēm	ar PVN 18 % likmi (PVN deklarācijas 55.rinda)
19.	PVN ar 5 % likmi par	Aprēķinātā PVN summa, kas apliekamajai personai
	no ES dalībvalstīm	jāmaksā par preču iegādi ES teritorijā, kas apliekama
	saņemtajām precēm	ar PVN 5 % likmi (PVN deklarācijas 56.rinda)
20.	Kopā	Kopējā summa (8. + 9. + 10. + 12. + 13. + 14. + 15 +
		16. + 17. + 18. + 19.aile) matemātiskai kontrolei
21.	Importētās preces	Importēto preču vērtība bez PVN savas
		saimnieciskās darbības nodrošināšanai, arī saskaņā
		ar likuma 12.panta 2.1daļu ievesto pamatlīdzekļu
		vērtība, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot
		apliekamu darījumu nodrošināšanai (nav uzrādāma
		PVN deklarācijā)
22.	Saņemtās preces un	Iekšzemē saņemto preču un pakalpojumu vērtība (arī
	pakalpojumi iekšzemē	samaksātais avanss) savas saimnieciskās darbības
		nodrošināšanai bez PVN (nav uzrādāma PVN
		deklarācijā)
23.	Saņemtie pakalpojumi,	Saņemto pakalpojumu, par kuriem apliekamā persona
	par kuriem PVN maksā	PVN aprēķina un maksā kā pakalpojumu saņēmēja,
	pakalpojumu saņēmējs	vērtība (nav uzrādāma PVN deklarācijā)
24.	Preces, kas saņemtas no	Preču, kas saņemtas no ES dalībvalstīm, vērtība,
	ES dalībvalstīm	iekavās norādot piemērojamo PVN likmi (18 % vai 5 %)
25.	PVN par importētajām	Samaksātais PVN par importētajām precēm savas
	precēm	saimnieciskās darbības nodrošināšanai, arī muitas
		deklarācijā norādītā, bet nesamaksātā PVN summa
		par saskaņā ar likuma 12.panta 2.1daļu ievestajiem
		pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji
		izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai (PVN
		deklarācijas 61.rinda)
26.	Nodokļa rēķinā norādītais	No citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa
	PVN par precēm un	rēķinos norādītā PVN summa par precēm un
	pakalpojumiem iekšzemē	pakalpojumiem iekšzemē savas saimnieciskās
		darbības nodrošināšanai (PVN deklarācijas 62.rinda)
27.	Aprēķinātais PVN par	Saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 3. un 7.punktu
	saņemtajiem	kā priekšnodoklis atskaitāmā apliekamās personas
	pakalpojumiem saskaņā	aprēķinātā PVN summa, kuru tā maksā kā
	ar likuma 10.panta pirmās	pakalpojumu saņēmēja (27.aile vienāda ar 17.aili*),
	daļas 3. un 7.punktu	(PVN deklarācijas 63.rinda)
28.	Aprēķinātais PVN par	Saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktu kā
	precēm, kas saņemtas no	priekšnodoklis atskaitāmā apliekamās personas
	ES dalībvalstīm	aprēķinātā PVN summa, kuru tā maksā par precēm,
		kas saņemtas no ES dalībvalstīm (28.aile vienāda ar
		18. un 19.ailes kopsummu**) (PVN deklarācijas 64.rinda)
29.	Z/s izmaksātā PVN 12 %	Zemnieku saimniecībām izmaksātā PVN
	kompensācija	kompensācijas summa 12 % apmērā no iegādātās
		produkcijas vērtības (PVN deklarācijas 65.rinda )
30.	Kopā	Kopējā summa (21. + 22. + 23. + 24. + 25. + 26. + 27. +
		28. + 29.aile) matemātiskai kontrolei
31.	Maksājuma dokumenta	Maksājuma dokumenta datums un numurs***
	datums un numurs
32.	Samaksātā summa	Maksājuma dokumentā uzrādītā samaksātā summa
	(ar PVN)	kopā ar PVN, kā arī zemnieku saimniecībām
		izmaksātā PVN kompensācijas summa 12 % apmērā
		no iegādātās produkcijas vērtības***
33.		Drīkst uzrādīt sev nepieciešamo papildu informāciju

*ja pakalpojumi saņemti reprezentācijas nolūkiem un saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu, saskaņā ar likuma 10.panta septīto daļu priekšnodoklī uzrāda 60 % no aprēķinātās PVN summas. Ja saņemti pakalpojumi, kas minēti likuma 4.panta septītajā daļā un 31.pantā, tad 27.ailē norādītā priekšnodokļa summa nesakritīs ar 17.ailē uzrādīto samaksai budžetā aprēķināto PVN summu;

**ja preces iegādātas reprezentācijas nolūkiem, publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai, saskaņā ar likuma 10.panta septīto daļu priekšnodoklī uzrāda 60 % no aprēķinātās PVN summas. Ja preces saņemti no citas dalībvalsts personas, tad 28.ailē norādītā priekšnodokļa summa nesakritīs ar 18. un 19.ailē uzrādīto samaksai budžetā aprēķināto PVN kopsummu;

***apliekamā persona 31.aili “Maksājuma dokumenta datums un numurs” un 32.aili “Samaksātā summa (ar PVN)” var aizpildīt, lai uzskaitītu debitoru un kreditoru parādus.

218.2. aizpildot žurnālu, saskaita katras lapas aiļu kopsummas un ieraksta apakšējā rindā “Kopā apgrozījums”;

218.3. taksācijas perioda laikā katras lapas rindā “Kopā apgrozījums” uzrādītās aiļu kopsummas summē ar lapas augšējā rindā “Pārnesums” uzrādītajām attiecīgo aiļu kopsummām. Iegūto rezultātu ieraksta katras lapas apakšējā rindā “Pārnesums (apgrozījums taksācijas periodā)”, svītrojot vārdus “(apgrozījums taksācijas periodā)”;

218.4. ja par taksācijas periodu tiek aizpildītas vairākas lapas, katras lapas aiļu kopsummas pārnes uz nākošās lapas augšējo rindu “Pārnesums”;

218.5. taksācijas perioda beigās saskaita taksācijas perioda aiļu kopsummas un iegūto rezultātu ieraksta žurnāla lapas apakšējā rindā “Pārnesums (apgrozījums taksācijas periodā)”, svītrojot vārdu “Pārnesums”;

218.6. ierakstus katram nākamajam taksācijas periodam sāk žurnāla jaunā lapā, uz kuru nepārnes iepriekšējā taksācijas perioda lapas apakšējā rindā “Pārnesums (apgrozījums taksācijas periodā)” uzrādītās aiļu kopsummas;

218.7. žurnāla 21.–28.ailē uzrāda tikai to summas daļu, kas saistīta ar savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veiktajiem darījumiem (piemēram, 60% no reprezentācijas nolūkiem iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu summas, to saņemto sakaru pakalpojumu summas daļu, kas attiecināma uz saimniecisko darbību u.tml.);

218.8. žurnālā var uzrādīt arī citu nepieciešamo papildu informāciju.

219. PVN deklarācijas aizpildīšanas kārtība ir noteikta norādījumu pirmajā nodaļā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtība”.

220. Piemērs žurnāla aizpildīšanai:

220.1. zemnieku saimniecība (turpmāk — z/s) “Ozoli” (apliekama persona) nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, preču piegādi un iegādi ES teritorijā, kā arī iepērk no lauksaimniecības produkcijas ražotājiem graudus un veic to pārstrādi;

220.2. taksācijas periodā z/s “Ozoli” veic šādus darījumus:

1) 3.septembrī piegādā dārzeņus individuālajam uzņēmumam (turpmāk — IU) “ABC” (apliekama persona, PVN reģ. Nr. LV 40000000000) Ls 3 000 vērtībā, PVN Ls 540, kopā Ls 3 540 (03.09.200X. preču pavadzīme–rēķins Nr. BF 000077);

2) 6.septembrī saviem darbiniekiem bez atlīdzības nodod saimniecībā izaudzētos dārzeņus. Pašpatēriņam nodoto dārzeņu pašizmaksa ir Ls 100, PVN Ls 18, kopā Ls 118 (06.09.200X. nodokļa rēķins Nr.454);

3) 7.septembrī Vācijas uzņēmumam “DER” (apliekama persona, PVN reģ. Nr. DE 999999999) piegādā dārzeņus par Ls 800, piemērojot PVN 0 % likmi (07.09.200X starptautiskā transporta pavadzīme CMR Nr.666667 un nodokļa rēķins Nr.455);

4) 10.septembrī pārdod IU “Zvaigznīte” (neapliekama persona, nod. maks. reģ. Nr.40003300000) lietotu nekustamo īpašumu un izraksta rēķinu par Ls 300, ar PVN neapliekamais darījums (10.09.200X. rēķins Nr.456);

5) 10.septembrī pie zvērināta notāra Jāņa Krūmiņa (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 01015001010) noformē pirkšanas–pārdošanas līgumu par nekustamā īpašuma pārdošanu IU “Zvaigznīte” un apmaksā J.Krūmiņa sniegto pakalpojumu Ls 30, PVN Ls 5,40, kopā Ls 35,40 (10.09.200X. kvīts Nr.886627).

Zemnieku saimniecība “Ozoli” analītiskajā uzskaitē ir nodrošinājusi atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti tikai neapliekamo darījumu veikšanai;

6) 11.septembrī no Norvēģijas uzņēmuma “Agro” iegādājas (importē) saskaņā ar likuma 12.panta 2.1daļu miglotāju Ls 5 000 vērtībā, PVN Ls 900, kopā Ls 5 900, kas tiks izmantots apliekamo darījumu nodrošināšanai (11.09.200X. muitas deklarācija Nr.777722 un Norvēģijas uzņēmuma nodokļa rēķins);

7) 17.septembrī par saņemto konsultāciju izmaksā Ls 500 Dānijas fiziskai personai Džonam Larsenam (apliekama persona, PVN reģ. Nr. DK 99999999), (17.09.200X. kases izdevumu orderis Nr.861).

Džons Larsens izraksta nodokļa rēķinu par sniegto pakalpojumu Ls 500 vērtībā, nodokļa likme 0 % (17.09.200X. nodokļa rēķins Nr.442)

Zemnieku saimniecība “Ozoli” saskaņā ar likuma 8.panta 4.2daļu uz Džons Larsena izrakstītā nodokļa rēķina pamata aprēķina PVN, t.i., saņemtā pakalpojuma vērtība Ls 500, PVN likme 18 %, PVN Ls 90 (Ls 500 x 18 %), kopā Ls 590;

8) 20.septembrī iegādājas garšvielas no Itālijas uzņēmuma “Taste” (apliekama persona, reģ. Nr. IT 99999999999) Ls 200 vērtībā, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (20.09.200X. starptautiskā transporta pavadzīme CMR Nr.888843 un Itālijas uzņēmuma nodokļa rēķins);

9) 25.septembrī no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — SIA) “Avots” (apliekama persona, PVN reģ. Nr. LV 40000000008) iegādājas minerālmēslus Ls 600 vērtībā, PVN Ls 108, kopā Ls 708 (25.09.200X. preču pavadzīme–rēķins Nr. LI 999941) un samaksā daļu no to vērtības Ls 300, PVN Ls 54, kopā Ls 354 (25.09.200X. maksājuma uzdevums Nr.4456);

10) 27.septembrī no z/s “Ievas” (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000004) saņem transporta pakalpojumus Ls 400 vērtībā, PVN Ls 72, kopā Ls 472 (27.09.200X. nodokļa rēķins Nr.14) un samaksā daļu no to vērtības Ls 200, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (27.09.200X. maksājuma uzdevums Nr.4457);

11) 28.septembrī izmaksā z/s “Kāpas” (ar PVN neapliekama persona, nod. maks. reģ. Nr.40000340000) par iegādātajiem graudiem vērtībā Ls 100 (26.08.200X. preču pavadzīme–rēķins Nr. PK 778811) 12 % kompensāciju Ls 12 (Ls 100 x 12 %), kopā Ls 112 (28.09.200X. kvīts Nr.735501);

12) 29.septembrī maksā avansā Ls 826 IU “Eva” (apliekama persona, reģ. Nr.LV 40000000005) par saimniecības noliktavā veicamo remontu (29.09.200X. maksājuma uzdevums Nr.4458). No IU “Eva” saņemts nodokļa rēķins par avansa maksājumu Ls 700, PVN Ls 126, kopā Ls 826 (29.09.200X. nodokļa rēķins Nr.84);

13) 30.septembrī saimniecības reprezentācijai no SIA “Viesi” (apliekama persona, PVN reģ. Nr. LV 40000000006) iegādājas atspirdzinošus dzērienus, kafiju un konditorijas izstrādājumus vērtībā Ls 40, PVN Ls 7,20, kopā Ls 47,20 (30.09.200X. kases aparāta čeks Nr.07567).

Kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 % no PVN Ls 7,20 par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm (likuma 10.panta septītā daļa). Līdz ar to žurnālā uzrāda 60 % no summas, kas izlietota reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm, t.i., Ls 24 (Ls 40 x 60 %) — 22.ailē, PVN Ls 4,32 (Ls 7,20 x 60 %) — 26.ailē, kopā L 28,32 (Ls 47,20 x 60 %) — 30.ailē.

220.3. žurnāla aizpildīšanas piemēru skatīt norādījumu 13.pielikumā;

220.4. PVN deklarācijas aizpildīšanas piemēru skatīt norādījumu 14.pielikumā.

3.2. Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites kārtība grāmatvedībā personām, kuras grāmatvedības reģistrus kārto divkāršā ieraksta sistēmā

221. Personas, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, PVN iegrāmatošanai uzņēmuma vadītāja apstiprinātajā grāmatvedības kontu plānā paredz saimniecisko darījumu būtībai atbilstošus kontus.

222. Šo metodisko norādījumu piemēros lietotie grāmatvedības konti izveidoti atbilstoši likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 10., 11., 12., 13. un 14.pantā sniegtajām bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmām.

223. Apliekamās personas PVN iegrāmatošanai lieto šādus kontus:

223.1. kontu grupas “Debitori” kontu “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem”;

223.2. kontu grupas “Kreditori” kontu “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”;

223.3. kontu grupas “Debitori” kontu “Pārmaksātais pievienotās vērtības nodoklis”.

224. Kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un privātie pensiju fondi, kā arī sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, ja tās ir apliekamās personas, saskaņā ar to izstrādātajiem un apstiprinātajiem kontu plāniem PVN uzskaitei lieto analoģiskus kontus un veic analoģisku ar PVN saistīto darbību uzrādīšanu grāmatvedības reģistros.

225. Konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā uzskaita:

225.1. muitas deklarācijās norādītās, bet nesamaksātās PVN summas par saskaņā ar likuma 12.panta 2.1 daļu importētajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai;

225.2. PVN summas, kas aprēķinātas par preču iegādi ES teritorijā uz no citas dalībvalsts apliekamās personas saņemto nodokļa rēķinu pamata;

225.3. PVN summas, kas aprēķinātas uz no citas dalībvalsts apliekamās personas par likuma 31.pantā minētajiem pakalpojumiem un no ES teritorijā nereģistrētas personas par likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem saņemto nodokļa rēķinu (rēķinu) pamata.

226. Konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā uzskaita PVN, kas no budžetā maksājamās nodokļa summas ir atskaitāms kā priekšnodoklis:

226.1. no citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

226.2. samaksātās PVN summas par iekšzemē ievestajām precēm savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu;

226.3. atbilstoši likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktam PVN summas, kas aprēķinātas par preču iegādi ES teritorijā uz no citas dalībvalsts apliekamās personas saņemto nodokļa rēķinu pamata.

226.4. atbilstoši likuma 10.panta pirmās daļas 3. un 7.punktam priekšnodoklī uzrādāmās PVN summas, kas aprēķinātas uz no citas dalībvalsts apliekamās personas par likuma 31.pantā minētajiem pakalpojumiem un no ES teritorijā nereģistrētas personas par likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem saņemto nodokļa rēķinu (rēķinu) pamata;

226.5. atbilstoši likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktam priekšnodoklī uzrādāmās muitas deklarācijā norādītās, bet nesamaksātās PVN summas par saskaņā ar likuma 12.panta 2.1 daļu importētajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai.

227. Konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā uzskaita par apliekamajiem darījumiem aprēķinātās PVN summas:

227.1. par apliekamo preču piegādi (arī pašpatēriņu) izrakstītajos nodokļa rēķinos aprēķinātās PVN summas;

227.2. par apliekamo pakalpojumu sniegšanu (arī pašpatēriņu) izrakstītajos nodokļa rēķinos aprēķinātās PVN summas;

227.3. PVN summas, kas aprēķinātas par preču iegādi ES teritorijā uz no citas dalībvalsts apliekamās personas saņemto nodokļa rēķinu pamata;

227.4. PVN summas, kas aprēķinātas uz no citas dalībvalsts apliekamās personas par likuma 31.pantā minētajiem pakalpojumiem un no ES teritorijā nereģistrētas personas par likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem saņemto nodokļa rēķinu (rēķinu) pamata;

227.5. muitas deklarācijās norādītās, bet nesamaksātās PVN summas par saskaņā ar likuma 12.panta 2.1 daļu importētajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai.

3.2.1. Preču piegāde un pakalpojumu sniegšana

228. Apliekamā persona — preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs — par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

Pēc 18 % likmes aprēķināto nodokli uzrāda PVN deklarācijas 52.rindā, pēc 5 % likmes aprēķināto nodokli — 53.rindā.

229. Apliekamā persona — preču vai pakalpojumu saņēmējs — pēc nodokļa rēķina vai preču vai pakalpojumu saņemšanas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli un uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā.

230. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez PVN (likuma 2.panta ceturtā daļa).

38.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) nosūta preces preču saņēmējam B (apliekamajai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 % un aprēķināto nodokli Ls 180.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 180

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Preču piegādes vērtību Ls 1 000 uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 – 52.rindā.

Preču saņēmējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

— lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180;

— lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā.

39.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) nosūta preces preču saņēmējam B (apliekamajai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 5 % un aprēķināto nodokli Ls 50.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 050

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 50.

Preču piegādes vērtību Ls 1 000 uzrāda PVN deklarācijas 42.rindā, aprēķināto PVN Ls 50 – 53.rindā.

Preču saņēmējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

— lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 50

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 050;

— lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 50

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 050.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 50 uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā.

40.piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) sniedz pakalpojumus saņēmējam B (apliekamajai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 % un aprēķināto nodokli Ls 180.

Pakalpojumu sniedzējs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 180

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1 000 uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 – 52.rindā;

Pakalpojumu saņēmējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā.

41.piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) sniedz pakalpojumus saņēmējam B (apliekamai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1 000, PVN likmi 5 % un aprēķināto nodokli Ls 50.

Pakalpojumu sniedzējs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 050

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 50.

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1 000 uzrāda PVN deklarācijas 42.rindā, aprēķināto PVN Ls 90 — 53.rindā;

Pakalpojumu saņēmējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 50

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 050.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā.

231. Apliekamā persona ar PVN likmi 0 % apliekamo preču piegādi citas dalībvalsts apliekamajai personai uzskaita:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi”

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi”.

232. Citas dalībvalsts apliekamajai personai piegādāto preču vērtību uzrāda taksācijas perioda PVN deklarācijas 45.rindā.

233. Apliekamā persona ar PVN likmi 0 % apliekamo pakalpojumu sniegšanu citas dalībvalsts apliekamajai personai uzskaita:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi”

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi”

234. Sniegto pakalpojumu vērtību, kurai piemēro PVN likmi 0 %, uzrāda taksācijas perioda PVN deklarācijas 48.rindā.

3.2.2. Preču iegāde ES teritorijā

235. Apliekamā persona — preču saņēmējs pēc nodokļa rēķina vai preču saņemšanas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita kā aprēķināto nodokli konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā, un vienlaikus pārgrāmato debetā kā priekšnodokli kontā “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”:

235.1. D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un

pakalpojumiem”

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli”;

235.2. D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un

pakalpojumiem”.

236. Apliekamā persona preču iegādi ES teritorijā PVN deklarācijā uzrāda:

236.1. ja PVN likme ir 18%, preču iegādes vērtību — 50.rindā, aprēķināto PVN — 55.rindā, saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktu priekšnodoklī uzrādāmo PVN — 64.rindā;

236.2. ja PVN likme ir 5 %, preču iegādes vērtību — 51.rindā, aprēķināto PVN — 56.rindā, saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktu priekšnodoklī uzrādāmo PVN — 64.rindā.

42.piemērs

Apliekamā persona A no Vācijas apliekamās personas B saņem preces un nodokļa rēķinu, kurā uzrādīta preču vērtība EUR 2000, PVN likme 0%. Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss darījuma brīdī ir 1 EUR vienāds Ls 0,65. PVN aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai apliekamā persona A uz no Vācijas apliekamās personas B saņemtā nodokļa rēķina pamata aprēķina piegādāto preču vērtību Ls 1 300 (2 000 x 0,65), piemēro PVN likmi 18% un aprēķina nodokli Ls 234 (1 300 x 18%).

Apliekamā persona A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi:

1) iegrāmato saņemto preču iegādes vērtību (latos):

— lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 1 300

K “Parādi piegādātājiem

un darbuzņēmējiem” 1 300;

— lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 1 300

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 300.

Iegādāto preču vērtību Ls 1 300 uzrāda PVN deklarācijas 50.rindā;

2) iegrāmato aprēķināto budžetā maksājamo PVN:

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un

pakalpojumiem” 234

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 234.

Aprēķināto PVN Ls 234 uzrāda PVN deklarācijas 55.rindā;

3) tajā pašā taksācijas periodā aprēķināto budžetā maksājamo PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 234

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm

un pakalpojumiem” 234.

Priekšnodokli Ls 234 tajā pašā taksācijas periodā uzrāda PVN deklarācijas 64.rindā.

3.2.3. Pašpatēriņš

237. Pašpatēriņa darījumos, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus saņēmējpersonai, ar PVN apliekamā persona — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — izraksta nodokļa rēķinu un tajā aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

238. Pašpatēriņa vērtību, kurai piemēro nodokļa likmi 18 %, uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, par pašpatēriņu aprēķināto PVN — 52.rindā. Pašpatēriņa vērtību, kurai piemēro nodokļa likmi 5 %, uzrāda PVN deklarācijas 42.koda ailē, par pašpatēriņu aprēķināto PVN — 53.koda ailē.

239. Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa (likuma 2.panta devītā daļa).

43.piemērs

Apliekamā persona A, kura sniedz apģērbu ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumus, bez atlīdzības iztīra apģērbus saviem darbiniekiem un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda pašpatēriņa vērtību (sniegtā pakalpojuma pašizmaksu) Ls 100, PVN likmi 18 % un aprēķināto nodokli Ls 18.

Apliekamā persona A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) izraksta nodokļa rēķinu par sniegto pakalpojumu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 18

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18.

Pašpatēriņa vērtību (sniegtā pakalpojuma pašizmaksu) Ls 100 uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 18 — 52.rindā.

3.2.4. Preču imports

240. Samaksāto nodokli par iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām ievestajām precēm apliekamā persona — preču importētājs — uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli un uzrāda PVN deklarācijas 61.rindā.

241. Preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj importēto preču muitas vērtību, preču transporta pakalpojuma vērtību no Eiropas Savienības robežas līdz preču saņēmējam (vai preču pārvadājuma pavaddokumentos norādītajai pirmajai preču pārkraušanas vietai Latvijas Republikas muitas teritorijā), aprēķināto muitas nodokli, aprēķināto akcīzes nodokli, citus aprēķinātos nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot PVN, kā arī iekļauj likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vērtību, ja tā nav iekļauta muitas vērtībā (likuma 2.panta astotā daļa).

44.piemērs

Par precēm vērtībā Ls 2 000, kas ievestas iekšzemē no trešās valsts, muitas deklarācijā uzrādītais un samaksātais PVN ir Ls 360 (Ls 2 000 x 18 %).

Importētājs grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) samaksāto PVN, kas aprēķināts par iekšzemē no trešās valsts ievestajām precēm, iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 360

K “Nauda” 360.

Samaksāto PVN Ls 360 uzrāda PVN deklarācijas 61.rindā.

3.2.5. Likuma 31.pantā minēto pakalpojumu saņemšana no citas dalībvalsts apliekamās personas vai 4.panta septītajā daļā minēto pakalpojumu saņemšana no ES teritorijā nereģistrētas personas

242. Apliekamā persona, kas no citas dalībvalsts apliekamās personas saņem likuma 31.pantā minētos pakalpojumus vai no ES teritorijā nereģistrētas personas saņem likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus, PVN aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc darījuma brīža veic nepieciešamos aprēķinus uz pakalpojuma sniedzēja izrakstītā nodokļa rēķina (rēķina) pamata.

243. PVN summu, kas aprēķināta uz norādījumu 242.punktā minēto pakalpojumu sniedzēja izrakstītā nodokļa rēķina (rēķina) pamata, uzskaita:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

Aprēķināto PVN uzrāda PVN deklarācijas 54.rindā.

244. Tajā pašā taksācijas periodā PVN summu, kas aprēķināta uz norādījumu 242.punktā minēto pakalpojumu sniedzēja izrakstītā rēķina pamata, pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

Priekšnodoklī pārgrāmatoto PVN summu uzrāda PVN deklarācijas 63.rindā.

45.piemērs

ES teritorijā nereģistrētā persona saskaņā ar noslēgto līgumu 30.aprīlī iekšzemē sniedz pakalpojumu apliekamajai personai A un izraksta rēķinu, kurā uzrāda sniegtā pakalpojuma vērtību Ls 3 600.

Apliekamā persona A nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai uz pakalpojuma sniedzēja izrakstītā rēķina pamata 30.aprīlī aprēķina PVN.

Apliekama persona A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) iegrāmato uz saņemtā rēķina pamata taksācijas periodā (aprīlī) aprēķināto PVN Ls 648 (Ls 3600 x 18 %):

D “Pievienotās vērtības

nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 648

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 648.

Aprēķināto PVN Ls 648 uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 54.rindā;

2) taksācijas periodā (aprīlī) uz saņemtā rēķina pamata aprēķināto PVN tajā pašā taksācijas periodā (aprīlī) iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 648

K “Pievienotās vērtības

nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 648.

Priekšnodokli Ls 648 tajā pašā taksācijas periodā (aprīlī) uzrāda PVN deklarācijas 63.rindā.

245. Ja maksājumi norādījumu 242.punktā minētajam pakalpojumu sniedzējam tiek veikti saskaņā ar līgumu bez nodokļa rēķina (rēķina) izrakstīšanas, apliekamā persona PVN aprēķināšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodokļa rēķinu izraksta maksājuma veikšanas brīdī.

46.piemērs

Apliekamā persona A saskaņā ar noslēgto līgumu par pakalpojuma sniegšanu 30.aprīlī pārskaitījusi avansu Ls 3 600 ES teritorijā nereģistrētajai personai.

Šajā gadījumā nodokļa rēķinu izraksta maksāšanas brīdī, t.i., 30.aprīlī, un aprēķināto PVN Ls 648 (3600 x 18 %) uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 54.rindā, kā arī tajā pašā taksācijas periodā (aprīlī) šo summu uzrāda PVN deklarācijas 63.rindā.

3.2.6. Pamatlīdzekļu, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai, imports

246. Muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN par saskaņā ar likuma 12.panta 2.1 daļu ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai, uzskaita kā aprēķināto PVN:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

247. Tajā pašā taksācijas periodā muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN summu, kas apliekamai personai taksācijas periodā jāmaksā par pamatlīdzekļu, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai, importu apliekamā persona pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

248. Muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN par pamatlīdzekļu, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai, uzrāda PVN deklarācijas 52.rindā. Tajā pašā taksācijas periodā šo PVN summu kā priekšnodokli uzrāda PVN deklarācijas 61.rindā.

47.piemērs

Apliekamā persona A importē pamatlīdzekļus vērtībā Ls 2 000, kurus paredzēts pilnībā izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai. Muitas deklarācijā aprēķinātais PVN ir Ls 360 (Ls 2 000 x 18 %).

Apliekamā persona A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) iegrāmato muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN kā aprēķināto PVN:

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un

pakalpojumiem” 360

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 360.

Aprēķināto PVN Ls 360 uzrāda PVN deklarācijas 52.rindā;

2) tajā pašā taksācijas periodā PVN, kurš taksācijas periodā aprēķināts par importētajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai, iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 360

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un

pakalpojumiem” 360.

Priekšnodokli Ls 360 tajā pašā taksācijas periodā uzrāda PVN deklarācijas 61.rindā.

3.2.7. Priekšnodokļa atskaitīšana gadījumā, ja apliekama persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus

249. Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem un ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, tad no budžetā maksājamās PVN summas priekšnodoklis par apliekamo darījumu veikšanai iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem atskaitāms, nepiemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju (likuma 10.panta devītā daļa).

250. Ja nav nodrošināta atsevišķa apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai iegādāto preču un saņemto pakalpojumu uzskaite, tad atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, piemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju.

251. Apliekamo un neapliekamo darījumu atsevišķās vai daļējas uzskaites metodes izstrādāšana un apstiprināšana ir apliekamās personas kompetencē un to nosaka grāmatvedības organizācijas dokumentos.

252. Neatskaitāmā priekšnodokļa summu par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem iekļauj iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu pašizmaksā un grāmatvedībā uzskaita:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

253. Neatskaitāmo priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem uzrāda PVN deklarācijas 66.rindā.

48.piemērs

Apliekamā persona A ir nodrošinājusi šādu gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai izmantojamo preču un pakalpojumu daļēju atsevišķu uzskaiti:

— atsevišķi uzskaita apliekamo darījumu veikšanai iegādātās preces;

— atsevišķi uzskaita neapliekamo darījumu veikšanai iegādātās preces un saņemtos transportēšanas pakalpojumus;

— atsevišķi netiek uzskaitīti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai saņemtie telpu nomas pakalpojumi, ūdens, siltuma un elektroenerģijas piegāde un kanalizācijas pakalpojumi.

Taksācijas periodā apliekamā persona A veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus:

1) veikti apliekami darījumi Ls 23 000 vērtībā, PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 4 140, kopā Ls 27 140:

D “Nauda” 27 140

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 23 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 4 140;

2) veikti apliekami darījumi Ls 1 000 vērtībā, PVN likme 5 %, aprēķinātais nodoklis Ls 50, kopā Ls 1 050:

D “Nauda” 1 050

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 50;

3) veikti neapliekami darījumi Ls 500 vērtībā:

D “Nauda” 500

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumus” 500;

4) iegādātas preces apliekamo darījumu veikšanai Ls 17 000 vērtībā, PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 3 060, kopā Ls 20 060:

— lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 17 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 3 060

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 20 060;

— lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 17 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 3 060

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 20 060;

5) iegādātas preces apliekamo darījumu veikšanai Ls 5 000 vērtībā, PVN likme 5 %, aprēķinātais nodoklis Ls 250, kopā Ls 5 250:

— lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 5 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 250

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 5 250;

— lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 250

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 5 250;

6) iegādātas preces neapliekamo darījumu veikšanai Ls 400 vērtībā:

— lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 400

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 400;

— lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 400

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 400;

7) saņemti nodokļa rēķini par ūdens piegādi Ls 200 vērtībā, PVN likme 5 %, aprēķinātais nodoklis Ls 10, kopā Ls 210:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 200

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 10

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 210;

8) saņemti nodokļa rēķini par siltuma un elektroenerģijas piegādi Ls 500 vērtībā, PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 90, kopā Ls 590:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 500

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 590;

9) saņemti nodokļa rēķini par saņemtajiem kanalizācijas pakalpojumiem Ls 200, PVN likme 5 %, aprēķinātais nodoklis Ls 10, kopā Ls 210:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 200

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 10

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 210;

10) saņemti nodokļa rēķini par telpu nomu par iepriekšējo taksācijas periodu Ls 100, PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 18, kopā Ls 118:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 100

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 118;

11) saņemti nodokļa rēķini par neapliekamo darījumu veikšanai iepriekšējā taksācijas periodā saņemtajiem transportēšanas pakalpojumiem Ls 50, PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 9, kopā Ls 59:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 50

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 9

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 59;

12) par neapliekamiem darījumiem izmantotajiem transportēšanas pakalpojumiem neatskaitāmā priekšnodokļa summu iekļauj pakalpojumu pašizmaksā:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 9

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 9;

13) aprēķināto neatskaitāmo priekšnodokli Ls 2,56 [(3 447 – Ls 9 – 3 310) x 2 : 100] par apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai saņemtajiem telpu nomas pakalpojumiem, ūdens, siltuma un elektroenerģijas piegādi un kanalizācijas pakalpojumiem iekļauj saņemto preču un pakalpojumu pašizmaksā:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 2,56

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 2,56.

Apliekamā persona A PVN deklarācijā minētos darījumus uzrāda šādi (Ls):

Ar PVN likmi 18 % apliekamo darījumu vērtību Ls 23 000 uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, ar PVN likmi 5 % apliekamo darījumu vērtību Ls 1 000 — PVN deklarācijas 42.rindā, neapliekamo darījumu vērtību Ls 500 — 49.rindā. Kopējo darījumu vērtību Ls 24 500 (Ls 23 000 + Ls 1 000 + Ls 500) uzrāda PVN deklarācijas 40.rindā.

Ar PVN likmi 18 % apliekamajiem darījumiem aprēķināto PVN Ls 4 140 (Ls 23 000 x 18 %) uzrāda PVN deklarācijas 52.rindā, ar PVN likmi 5 % apliekamajiem darījumiem aprēķināto PVN Ls 50 (Ls 1000 x 5 %) — PVN deklarācijas 53.rindā.

PVN deklarācijas 62.rindā uzrāda priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem iekšzemē savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai Ls 3 447 (Ls 3 060 + Ls 250 + Ls 9+ Ls 10 + Ls 90 + Ls 28), t.i.:

— par apliekamo darījumu veikšanai iegādātajām precēm saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN ar likmi 18 % — Ls 3 060 (Ls 17 000 x 18 %), ar likmi 5 % — Ls 250 (Ls 5 000 x 5 %);

— par neapliekamo darījumu veikšanai saņemtajiem transportēšanas pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN Ls 9 (Ls 50 x 18 %);

— par gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai saņemtā ūdens saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 10 (Ls 200 x 5 %), par siltumu un elektroenerģiju saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN Ls 90 (Ls 500 x 18 %), kā arī par kanalizācijas un telpu nomas pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN Ls 28 (Ls 200 x 5 % + Ls 100 x 18 %).

Priekšnodokļa kopsummu Ls 3 447 uzrāda PVN deklarācijas 60.rindā.

Tā kā apliekamā persona A ir veikusi gan apliekamos, gan neapliekamos darījumus, aprēķina PVN deklarācijas 66.rindā uzrādāmo neatskaitāmo priekšnodokli.

Pirms neatskaitāmā priekšnodokļa summas aprēķināšanas nosaka neapliekamo darījumu īpatsvaru (procentos) kopējā darījumu vērtībā, neapliekamo darījumu vērtību Ls 500 dalot ar kopējo darījumu vērtību Ls 24 500 un reizinot ar 100, t.i.,

Ls 500 : Ls 24 500 x 100 = 2 %.

Neatskaitāmā priekšnodokļa summu par darījumiem, kuriem nav nodrošināta atsevišķa uzskaite, aprēķina, no priekšnodokļa kopsummas atņemot priekšnodokli par darījumiem, kuriem ir nodrošināta atsevišķa uzskaite, rezultātu reizinot ar neapliekamo darījumu īpatsvaru (procentos) un dalot ar 100, t.i.,

(Ls 3 447 – Ls 9 – Ls 3 310) x 2 : 100 = Ls 2,56, kur

— Ls 3 447 — priekšnodokļa kopsumma (60.rinda);

— Ls 9 (Ls 50 x 18 %) — neatskaitāmais priekšnodoklis, kas norādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par neapliekamo darījumu veikšanai saņemtajiem transportēšanas pakalpojumiem, kuriem ir nodrošināta atsevišķa uzskaite;

— Ls 3 310 (Ls 17 000 x 18 % + Ls 5 000 x 5 %)

— atskaitāmais priekšnodoklis, kas norādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par apliekamo darījumu veikšanai iegādātajām precēm, kuriem ir nodrošināta atsevišķa uzskaite.

Neatskaitāmā priekšnodokļa summu Ls 11,56 (Ls 9 + Ls 2,56) uzrāda PVN deklarācijas 66.rindā.

PVN deklarācijas aizpildīšanas paraugu skatīt 15.pielikumā.

3.2.8. Nodokļa iemaksāšana valsts budžetā

254. Ja taksācijas perioda beigās konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” atlikums (saldo) (aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpība) ir kredītā, tad PVN ir maksājams valsts budžetā par attiecīgo taksācijas periodu. PVN samaksu grāmatvedībā uzrāda:

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Nauda”.

255. PVN summu, par kuru taksācijas periodā samaksai budžetā aprēķinātā PVN summa (S) ir lielāka nekā atskaitāmā priekšnodokļa summa (P), uzrāda PVN deklarācijas 80.rindā.

49.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) taksācijas periodā no ražošanas uzņēmuma B (apliekamās personas) saņem ražošanas vajadzībām izejvielas un nodokļa rēķinu, kurā uzrādīta izejvielu vērtība Ls 500, PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 90, kopā Ls 590.

Tajā paša taksācijas periodā preču piegādātājs A piegādā pircējam C no šīm izejvielām saražotās preces un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 800, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 144, kopā Ls 944.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā lieto krājumu nepārtrauktās uzskaites metodi.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem izejvielas un nodokļa rēķinu no ražošanas uzņēmuma B un nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Izejvielas, pamatmateriāli

un palīgmateriāli” 500

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 590.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 90 uzrāda PVN deklarācijas 60., 62. un (P) rindā;

2) izraksta nodokļa rēķinu un piegādā saražotās preces pircējam C:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 944

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 800

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 144.

Preču piegādes vērtību Ls 800 uzrāda PVN deklarācijas 40. un 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 144 — 52. un (S) rindā;

3) atbilstoši VID iesniegtajai taksācijas perioda PVN deklarācijai samaksā valsts budžetā aprēķināto PVN summu Ls 54 (Ls 144 – Ls 90):

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 54

K “Nauda” 54.

Taksācijas periodā aprēķinātais PVN Ls 144 (S) ir lielāks nekā atskaitāmais priekšnodoklis Ls 90 (P) un PVN summu Ls 54 (Ls 144 – Ls 90), kas maksājama budžetā, uzrāda PVN deklarācijas 80.rindā.

256. Ja taksācijas perioda beigās konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” atlikums (saldo) (aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpība) ir debetā, tad nodokļa starpību attiecina uz pēctaksācijas periodu.

257. PVN summu, par kuru atskaitāmā priekšnodokļa summa (P) ir lielāka nekā aprēķinātā PVN summa (S), uzrāda PVN deklarācijas 70.rindā.

50.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) taksācijas periodā no ražošanas uzņēmuma B (apliekamas personas) saņem ražošanas vajadzībām izejvielas un nodokļa rēķinu, kurā uzrādīta izejvielu vērtība Ls 500, PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 90, kopā Ls 590.

Tajā pašā taksācijas periodā preču piegādātājs A eksportē no šīm izejvielām saražotās preces un izraksta nodokļa rēķinu (invoice), kurā uzrāda eksportēto preču vērtību Ls 600, PVN likmi 0 %.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā lieto krājumu nepārtrauktās uzskaites metodi.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem izejvielas un nodokļa rēķinu no ražošanas uzņēmuma B un nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Izejvielas, pamatmateriāli

un palīgmateriāli” 500

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 590.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 90 uzrāda PVN deklarācijas 60., 62. un (P) rindā;

2) izraksta nodokļa rēķinu (invoice) un eksportē saražotās preces:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 600

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 600.

Eksportam piegādāto preču vērtību Ls 600 uzrāda PVN deklarācijas 40. un 43.rindā.

Taksācijas periodā atskaitāmais priekšnodoklis Ls 90 (P) ir lielāks nekā aprēķinātais PVN Ls 0 (S) un priekšnodokļa summu Ls 90, kas atmaksājama no budžeta vai attiecināma uz nākamō taksācijas periodu, uzrāda PVN deklarācijas 70.rindā.

3.2.9. Pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas novirzīšana citu nodokļu nomaksai vai atmaksāšana no budžeta

258. Par veiktajiem apliekamajiem darījumiem samaksai budžetā aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpību pēc nodokļa maksātāja pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas VID (gadījumā, ja VID ir pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību) var novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai (izņemot muitas maksājumus, akcīzes nodokli naftas produktiem un akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem) vai saņemt no budžeta.

259. Novirzot pārmaksāto PVN citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai vai saņemot to no budžeta, PVN pārmaksu grāmatvedībā uzrāda:

D “Nodokļi un sociālās apdrošināšanas

maksājumi” vai “Nauda”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

51.piemērs

Apliekamā persona A kopā ar darījumus apliecinošiem dokumentiem iesniedz VID pieprasījumu taksācijas periodā (maijā) pārmaksāto PVN (aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpību) Ls 1 000 novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda segšanai.

Saskaņā ar VID pieņemto lēmumu par pieprasījuma pamatotību PVN pārmaksas summu Ls 1 000 novirza valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda segšanai.

Apliekamā persona A pārmaksāto PVN summu pārgrāmato kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda samazinājumu:

D “Nodokļi un sociālās

apdrošināšanas maksājumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 1 000.

260. Ja taksācijas gada beigās konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” atlikums (saldo) ir debetā, tad PVN summu pārgrāmato kā PVN pārmaksu un grāmatvedībā uzrāda:

D “Pārmaksātais pievienotās vērtības

nodoklis”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

3.3. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība avansa maksājumiem

261. Ja atlīdzība par preču piegādi (pakalpojumu sniegšanu) ir saņemta pirms preču nosūtīšanas (pakalpojumu sniegšanas), preču piegāde (pakalpojumu sniegšana) ir notikusi.

262. Saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķinātais nodoklis maksājams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

263. Avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — par avansa maksājumu izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita:

D “Nauda”

K “No pircējiem saņemtie avansi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

264. Saņemtā avansa vērtību, kurai piemēro PVN likmi 18 %, uzrāda taksācijas perioda PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN — 52.rindā. Saņemtā avansa vērtību, kurai piemēro PVN likmi 5 %, uzrāda taksācijas perioda PVN deklarācijas 42.rindā, aprēķināto PVN — 53.rindā.

265. Avansa maksātājs — preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) — par avansa maksājumu saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Nauda”.

266. Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā.

52.piemērs

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pircējam nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu pārskaita preču piegādātājam A avansu Ls 1 180.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) izraksta nodokļa rēķinu, saņem avansu un iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1 180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1 000 uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 – 52.rindā.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1 180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā.

3.3.1. Avansa izlietojuma uzskaite preču piegādes (pakalpojumu sniegšanas) darījumos,  ja preces piegādātas (pakalpojumi sniegti) un nodokļa rēķins uzrakstīts par avansā samaksāto summu

267. Piegādājot preces (sniedzot pakalpojumus), kuras bija samaksātas avansā, avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi”

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

Vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pircēju un pasūtītāju parādi”.

268. Ja preces piegādātas (pakalpojumi sniegti) un nodokļa rēķins izrakstīts par summu, kāda bija saņemta avansā, avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtību un izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto nodokli PVN deklarācijā neuzrāda.

269. Saņemot preces (pakalpojumus), kuras bija samaksātas avansā, avansa maksātājs — preču (pakalpojumu) saņēmējs) — saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas”

vai “Krājumi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem”.

Vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem”

K “Avansa maksājumi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

270. Ja preces iegādātas (pakalpojumi saņemti) un nodokļa rēķins saņemts par summu, kāda bija samaksāta avansā, avansa maksātājs — preču (pakalpojumu) saņēmējs — saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto nodokli PVN deklarācijā neuzrāda.

53.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pircējam B (apliekamajai personai) nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 22.martā pārskaita preču piegādātājam A (avansa saņēmējam) avansu Ls 1 180.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) 5.aprīlī nosūta preces ar preču pavaddokumentu preču pircējam B (avansa maksātājam) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1 180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1 000,

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1 000 uzrāda marta PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 — 52.rindā;

2) aprīlī nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 180

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180;

3) vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 180.

Tā kā preces piegādātas un nodokļa rēķins izrakstīts par summu Ls 1 180, kāda bija samaksāta avansā, piegādāto preču vērtību un izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto nodokli aprīļa PVN deklarācijā neuzrāda.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1 180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda marta PVN deklarācijas 62.rindā;

2) aprīlī saņem preces un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180;

3) vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180

K “Avansa maksājumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Tā kā preces iegādātas un nodokļa rēķins saņemts par summu Ls 1 180, kāda bija samaksāta avansā, saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto nodokli aprīļa PVN deklarācijā neuzrāda.

3.3.3. Pievienotās vērtības nodokļa uzskaite daļēja avansa samaksas gadījumos

271. Ja preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) par preču piegādi (pakalpojumu sniegšanu) saņem daļējo samaksu avansā, tad, piegādājot preces (sniedzot pakalpojumus), tas izraksta nodokļa rēķinu par pilnu piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtību un aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

Vienlaikus preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — avansa saņēmējs — uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pircēju un pasūtītāju parādi”.

272. Ja preces piegādātas (pakalpojumi sniegti) un nodokļa rēķins ir izrakstīts par lielāku summu, nekā saņemts avanss, avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — PVN deklarācijas 41.rindā (ja PVN likme ir 18 %) vai 42.rindā (ja PVN likme ir 5 %) uzrāda starpību starp piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtību un saņemtā avansa summu bez PVN, 52.rindā (ja PVN likme ir 18 %) vai 53.rindā (ja PVN likme ir 5 %) — starpību starp nodokļa rēķinā, kas izrakstīts par piegādātajām precēm (sniegtajiem pakalpojumiem), aprēķināto PVN un iepriekš par avansa maksājumu izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto un PVN deklarācijā uzrādīto nodokli.

273. Avansa maksātājs — preču (pakalpojumu) saņēmējs — par kopējo saņemto preču (pakalpojumu) vērtību saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli.

Vienlaikus avansa maksātājs uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem”

K “Avansa maksājumi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

274. Ja preces (pakalpojumi) un nodokļa rēķins ir saņemts par lielāku summu, nekā bija samaksāts avanss, avansa maksātājs — preču (pakalpojumu) saņēmējs — PVN deklarācijas 62.rindā uzrāda starpību starp nodokļa rēķinā, kas saņemts par iegādātajām precēm (saņemtajām pakalpojumiem) norādīto PVN un iepriekš par avansa maksājumu saņemtajā nodokļa rēķinā un PVN deklarācijā uzrādīto nodokli.

54.piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu jūnijā izraksta pakalpojumu saņēmējam B (apliekamajai personai) nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 500, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 90, kopā Ls 590.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu jūnijā samaksā pakalpojumu sniedzējam A (avansa saņēmējam) avansu Ls 590.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) jūlijā sniedz pakalpojumus Ls 700 vērtībā un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 700, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 126, kopā Ls 826.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 590

K “No pircējiem saņemtie avansi” 500

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90.

Saņemtā avansa vērtību Ls 500 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 90 — 52.rindā;

2) jūlijā sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 826

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 700

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 126;

3) vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 500

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 590.

Starpību starp sniegto pakalpojumu vērtību Ls 700 un saņemtā avansa summu bez PVN Ls 500, t.i., Ls 200 (Ls 700 – Ls 500), uzrāda jūlija PVN deklarācijas 41.rindā. Starpību starp nodokļa rēķinā, kas izrakstīts par sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķināto PVN Ls 126 un iepriekš par avansa maksājumu izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto un jūnija PVN deklarācijā uzrādīto nodokli Ls 90, t.i., PVN Ls 36 (Ls 126 – Ls 90) uzrāda jūlija PVN deklarācijas 52.rindā;

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi” 500

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90

K “Nauda” 590.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 90 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 62.rindā;

2) jūlijā saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 700

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 126

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 826;

3) vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 590

K “Avansa maksājumi ” 500

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90.

Atlikušo par saņemtajiem pakalpojumiem saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN daļu Ls 36 (Ls 126 – Ls 90) uzrāda jūlija PVN deklarācijas 62.rindā.

3.3.4. Pievienotās vērtības nodokļa koriģēšana avansa atmaksas gadījumos

275. Ja avansa maksātājs — preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) — pieprasa atmaksāt par nesaņemtajām precēm (pakalpojumiem) samaksātā avansa summu vai tās daļu, par kuru tas ir saņēmis nodokļa rēķinu un iegrāmatojis PVN, tad avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — PVN koriģēšanai izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā norāda nodokļa rēķinam noteiktos rekvizītus.

276. Avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — izrakstītajā nodokļa kredītrēķinā aprēķināto atmaksājamo PVN summu uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā, koriģējot iepriekš iegrāmatoto par saņemto avansu aprēķināto PVN. Iepriekš uzskaitītā aprēķinātā PVN samazinājumu uzrāda PVN deklarācijas 67.rindā.

276.1. Ja avansa saņemšana un tā daļējā atmaksāšana notiek vienā taksācijas periodā, tad PVN deklarācijas 67.rindu neaizpilda. Saņemtā avansa vērtību, kas samazināta par atmaksātā avansa vērtību, avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā (ja PVN likme ir 18 %) vai 42.rindā (ja PVN likme ir 5 %), pēc 18 % likmes aprēķināto PVN — 52.rindā, pēc 5 % likmes aprēķināto PVN — 53.rindā.

276.2. Ja avansa saņemšana un tā pilnīga atmaksāšana notiek vienā taksācijas periodā, avansa saņemšanu un tā atmaksāšanu PVN deklarācijā neuzrāda.

277. Avansa maksātājs — preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) — saņemtajā nodokļa kredītrēķinā norādīto PVN summu uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā, koriģējot kā priekšnodokli iepriekš iegrāmatoto par avansu samaksāto PVN. Iepriekš atskaitītā priekšnodokļa samazinājumu uzrāda PVN deklarācijas 57.rindā.

277.1. Ja avansa samaksa un tā daļējā atmaksāšana notiek vienā taksācijas periodā, tad PVN deklarācijas 57.rindu neaizpilda. PVN deklarācijas 62.rindā avansa maksātājs — preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) — uzrāda PVN, kas aprēķināts, ņemot vērā avansa atmaksāšanu.

277.2. Ja avansa samaksa un tā pilnīga atmaksāšana notiek vienā taksācijas periodā, avansa samaksu un tā atmaksāšanu PVN deklarācijā neuzrāda.

55.piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pakalpojumu saņēmējam B (apliekamajai personai) nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 29.jūnijā samaksā pakalpojumu sniedzējam A (avansa saņēmējam) avansu Ls 1 180.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) jūlijā sakarā ar līguma neizpildi pieprasa pakalpojumu sniedzējam A atmaksāt avansu.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) 25.jūlijā izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda atmaksājamā avansa summu Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1 180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1 000 uzrāda jūnijā PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 — 52.rindā;

2) jūlijā saņem pieprasījumu atmaksāt avansu, izraksta nodokļa kredītrēķinu, atmaksā saņemto avansu un koriģē iepriekšējā taksācijas periodā (jūnijā) uzskaitīto aprēķināto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1 180.

Iepriekš iegrāmatotā aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 180 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 67.rindā.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1 180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 62.rindā;

2) jūlijā pieprasa pakalpojumu sniedzējam A atmaksāt avansu, saņem nodokļa kredītrēķinu, atmaksāto avansu un koriģē PVN, kas iepriekšējā taksācijas periodā tika uzskaitīts kā priekšnodoklis:

D “Nauda” 1 180

K “Avansa maksājumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Iepriekš atskaitītā priekšnodokļa samazinājumu Ls 180 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 57.rindā.

56.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta preču pircējam B (apliekamajai personai) nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 30.augustā samaksā preču piegādātājam A (avansa saņēmējam) avansu Ls 1 180.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) 15.septembrī nosūta preces ar preču pavaddokumentu preču pircējam B (avansa maksātājam) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 600, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 108, kopā Ls 708.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) oktobrī pieprasa preču piegādātājam A atmaksāt avansa daļu Ls 472 par nesaņemtajām precēm.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) 20.oktobrī izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda atmaksājamā avansa summu Ls 400, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 72, kopā Ls 472.

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) augustā saņem avansu un iegrāmato izrakstītājā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1 180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1 000 uzrāda augusta PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 — 52.rindā;

2) septembrī nosūta preces Ls 600 vērtībā un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 708

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 600

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 108;

3) vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 600

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 108

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 708.

Tā kā preces piegādātas un nodokļa rēķins izrakstīts par mazāku summu, nekā bija saņemts avanss, preču piegādes vērtību un aprēķināto PVN septembra PVN deklarācijā neuzrāda;

4) oktobrī saņem pieprasījumu atmaksāt avansu, izraksta nodokļa kredītrēķinu, atmaksā avansu un koriģē iepriekšējā taksācijas periodā (augustā) uzskaitīto aprēķināto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 400

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 72

K “Nauda” 472.

Iepriekš iegrāmatotā aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 72 uzrāda oktobra PVN deklarācijas 67.rindā.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) augustā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1 180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda augusta PVN deklarācijas 62.rindā;

2) septembrī saņem preces Ls 600 vērtībā un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 600

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 108

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 708;

3) vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 708

K “Avansa maksājumi” 600

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 108.

Tā kā preces iegādātas un nodokļa rēķins saņemts par mazāku summu, nekā bija samaksāts avanss, nodokļa rēķinā norādīto PVN septembra PVN deklarācijā neuzrāda;

4) oktobrī pieprasa preču piegādātājam A atmaksāt avansu, saņem nodokļa kredītrēķinu, atmaksāto avansu un koriģē PVN, kas iepriekš uzskaitīts kā priekšnodoklis:

D “Nauda” 472

K “Avansa maksājumi” 400

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 72.

Iepriekš atskaitītā priekšnodokļa samazinājumu Ls 72 uzrāda oktobra PVN deklarācijas 57.rindā.

57.piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pakalpojumu saņēmējam B (apliekamajai personai) nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 4.jūnijā samaksā pakalpojumu sniedzējam A (avansa saņēmējam) avansu Ls 1 180.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) 14.jūnijā pieprasa pakalpojumu sniedzējam A (avansa saņēmējam) atmaksāt pusi no samaksātā avansa.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) 15.jūnijā izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda atmaksājamā avansa summu Ls 500, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 90, kopā Ls 590.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1 180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

2) jūnijā saņem pieprasījumu atmaksāt avansu, izraksta nodokļa kredītrēķinu, atmaksā saņemto avansu un koriģē uzskaitīto aprēķināto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 500

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90

K “Nauda” 590.

Tā kā avansa saņemšana un tā daļējā atmaksāšana notiek vienā taksācijas periodā, jūnija PVN deklarācijas 41.rindā uzrāda saņemtā avansa vērtību Ls 500 (Ls 1 000 – Ls 500), 52.rindā — aprēķināto PVN Ls 90 (Ls 180 – Ls 90);

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1 180.

2) jūnijā pieprasa pakalpojumu sniedzējam A atmaksāt avansu, saņem nodokļa kredītrēķinu, atmaksāto avansu un koriģē PVN:

D “Nauda” 590

K “Avansa maksājumi” 500

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 90.

Tā kā avansa samaksa un tā daļējā saņemšana atpakaļ notiek vienā taksācijas periodā, kā priekšnodokli jūnija PVN deklarācijas 62.rindā uzrāda PVN Ls 90 (Ls 180 – Ls 90);

278. Avansa saņēmējs — preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) — avansa maksājumu, kas saņemts par preču piegādi citas dalībvalsts apliekamajai personai vai ar PVN likmi 0 % apliekamo pakalpojumu sniegšanu uzskaita:

D “Nauda”

K “No pircējiem saņemtie avansi”;

278.1. saņemtā avansa vērtību par preču piegādi citas dalībvalsts apliekamajai personai uzrāda PVN deklarācijas 45.rindā;

278.2. saņemtā avansa vērtību par pakalpojumu sniegšanu, kas apliekama ar PVN likmi 0 %, uzrāda PVN deklarācijas 48.rindā.

279. Avansa maksātājs — preču saņēmējs — avansa maksājumu, kas samaksāts par preču saņemšanu no citas dalībvalsts apliekamās personai, uzskaita:

D “Avansa maksājums”

K “Nauda”;

279.1. vienlaikus iegrāmato uz no saņemtā nodokļa rēķina pamata maksāšanai budžetā aprēķināto PVN:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

avansa maksājumu”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”;

279.2. tajā pašā taksācijas periodā maksāšanai budžetā aprēķināto PVN summu pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

avansa maksājumu”;

279.3. samaksātā avansa vērtību par preču iegādi no citas dalībvalsts apliekamās personas, kurai piemēro PVN likmi 18 %, uzrāda PVN deklarācijas 50.rindā, uz saņemtā nodokļa rēķina pamata aprēķināto PVN — 55.rindā, tajā pašā taksācijas periodā priekšnodoklī uzrādāmo PVN — 64.rindā;

279.4. samaksātā avansa vērtību par no citas dalībvalsts apliekamās personas preču iegādi, kurai piemēro PVN likmi 5 %, uzrāda PVN deklarācijas 51.rindā, uz saņemtā nodokļa rēķina pamata aprēķināto PVN — 56.rindā, tajā pašā taksācijas periodā priekšnodoklī uzrādāmo PVN — 64.rindā.

280. Avansa maksātājs — likuma 31. un 4.panta septītajā daļā minēto pakalpojumu saņēmējs — avansa maksājumu, kas samaksāts par šo pakalpojumu saņemšanu, uzskaita:

D “Avansa maksājums”

K “Nauda”;

280.1. vienlaikus iegrāmato uz no saņemtā nodokļa rēķina pamata maksāšanai budžetā aprēķināto PVN:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

avansa maksājumu”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”;

280.2. tajā pašā taksācijas periodā maksāšanai budžetā aprēķināto PVN summu pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

avansa maksājumu”.

280.3. uz par likuma 31. un 4.panta septītajā daļā minēto pakalpojumu saņemtajiem pakalpojumiem saņemtā nodokļa rēķina pamata aprēķināto PVN uzrāda PVN deklarācijas 54.rindā, tajā pašā taksācijas periodā priekšnodoklī uzrādāmo PVN — 63.rindā;

3.4. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība, saņemot pircēja prasījumu,  anulējot pirkumu, samazinot pirkuma cenu un nosūtot atpakaļ preces

281. Gadījumos, kad ir notikusi preču piegāde un preču pircējs, pārbaudot nopirktās preces, atklāj preču neatbilstību preču piegādes dokumentos norādītajai kvalitātei, precēm ir defekti vai piegādes laikā radušies bojājumi u.tml., darījuma partneri rīkojas atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem — pircējs piesaka prasījumu par preces trūkumiem, ja tajā minētais apstiprinās, nosūta atpakaļ preces piegādātājam, apmaina tās pret kvalitatīvām, anulē pirkumu, vienojas par cenas samazinājumu u.c.

282. Ja pircējs saskaņā ar pieteikto un piegādātāja apstiprināto prasījumu preces nosūta atpakaļ vai apmaina pret kvalitatīvām, tas preču atpakaļ nosūtīšanai izraksta preču pavaddokumentu, kurā ieraksta darījuma raksturu — preču atpakaļ nosūtīšana — un citu nepieciešamo informāciju;

282.1. Pircējs (apliekama persona) par atpakaļ nosūtītajām precēm izrakstīto preču pavaddokumentu noformējot atbilstoši nodokļa rēķinam noteiktajām prasībām, to var izmantot iepriekš atskaitītā priekšnodokļa koriģēšanai. Šajā gadījumā preču piegādātājs (apliekama persona) nodokļa kredītrēķinu var neizrakstīt;

282.2. Pircējs (neapliekama persona) par atpakaļ nosūtītajām precēm izrakstītajā preču pavaddokumentā PVN neuzrāda.

283. Ja preču piegādātājs (apliekama persona) preces saņem atpakaļ, apmaina pret kvalitatīvām, anulē pirkumu, samazina pārdoto preču cenu, PVN koriģēšanai tas noformē un nosūta pircējam nodokļa kredītrēķinu, kurā norāda nodokļa rēķinam noteiktos rekvizītus, kā arī — pircējam atmaksājamo vai pircēja parādu samazinošo summu un citu nepieciešamo informāciju.

284. Preču piegādātājs (apliekama persona) par izrakstītajā nodokļa kredītrēķinā vai no pircēja (apliekamās personas) saņemtajā preču pavaddokumentā, kas noformēts atbilstoši nodokļa rēķinam noteiktajām prasībām, norādīto summu koriģē debitoru parādu, samazina iepriekš iegrāmatotos ieņēmumus no preču pārdošanas un aprēķināto PVN summu. Ieņēmumu samazinājumu iegrāmato kontrpasīvā kontā “Ieņēmumus samazinošas pircēju prasības”.

285. Preču piegādātājs PVN koriģēšanu saistībā ar pircēju pieteikto prasījumu uzskaita:

D “Ieņēmumus samazinošas pircēju

prasības”

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pircēju un pasūtītāji parādi”.

286. Ja preču piegāde un to saņemšana atpakaļ (pirkuma anulēšana, cenas samazināšana u.c.) notiek dažādos taksācijas periodos, tad iepriekš aprēķinātā PVN samazinājumu preču piegādātājs uzrāda PVN deklarācijas 67.rindā.

286.1. Ja preču piegāde un to daļēja saņemšana atpakaļ, cenas samazināšana u.c. notiek vienā taksācijas periodā, tad PVN deklarācijas 67.rindu neaizpilda. Preču piegādes vērtību, kas samazināta par atpakaļ saņemto preču (samazinātās cenas u.c.) vērtību, preču piegādātājs uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā (ja PVN likme ir 18 %), 42.rindā (ja PVN likme ir 5 %) vai 45.rindā (ja PVN likme ir 0 %), pēc 18 % likmes aprēķināto PVN — 52.rindā, pēc 5 % likmes aprēķināto PVN — 53.rindā.

286.2 Gadījumā, kad preču piegāde un šīs piegādes pilnīga anulēšana notiek vienā taksācijas periodā, preču piegādi un tās anulēšanu PVN deklarācijā neuzrāda.

287. Preču pircējs (apliekama persona) par saņemtajā nodokļa kredītrēķinā vai izrakstītajā preču pavaddokumentā, kas noformēts atbilstoši nodokļa rēķinam noteiktajām prasībām, norādīto summu koriģē kreditoru parādu un attiecīgo krājumu vai izdevumu kontu, kā arī PVN summu, kas iepriekš tika atskaitīta kā priekšnodoklis.

288. Preču pircējs PVN koriģēšanu sakarā ar pieteikto prasījumu uzskaita:

288.1. lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem”

K “Krājumi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”;

288.2. lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem”

K “Saimnieciskās darbības izmaksas”

K “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”.

289. Ja preču iegāde un to nosūtīšana atpakaļ piegādātājam (pirkuma anulēšana, cenas samazināšana u.c.) notiek dažādos taksācijas periodos, tad PVN, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, preču pircējs uzrāda PVN deklarācijas 57.rindā.

289.1. Ja preču iegāde un to nosūtīšana atpakaļ piegādātājam (pirkuma anulēšana, cenas samazināšana u.c.) notiek vienā taksācijas periodā, tad PVN deklarācijas 57.rindu neaizpilda. PVN deklarācijas 62.rindā preču pircējs uzrāda no piegādātāja saņemtajā preču pavadzīmē–rēķinā norādīto PVN, kas samazināts par no piegādātāja saņemtajā nodokļa kredītrēķinā norādīto PVN.

289.2. Gadījumā, kad preču iegāde un šīs iegādes pilnīga anulēšana notiek vienā taksācijas periodā, preču iegādi un tās anulēšanu PVN deklarācijā neuzrāda.

290. Preču pircējs (neapliekama persona), par saņemtajā nodokļa kredītrēķinā norādīto summu koriģē kreditoru parādu un attiecīgo krājumu vai izdevumu kontu.

58.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu martā nosūta preces ar preču pavaddokumentu pircējam B (apliekamajai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 3 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 540, kopā Ls 3 540.

Pārbaudot saņemtās preces, pircējs B konstatē, ka daļa preču neatbilst kvalitātei un saskaņā ar līguma nosacījumiem martā piesaka prasījumu, izraksta atbilstoši nodokļa rēķinam noteiktajām prasībām preču pavaddokumentu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 50, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 9, kopā Ls 59, ieraksta darījuma raksturu — preču atpakaļ nosūtīšana, un nosūta preces atpakaļ piegādātājam A.

Pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāji parādi” 3 540

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 3 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 540.

2) saskaņā ar apstiprināto pircēja pieteikto prasījumu un atbilstoši nodokļa rēķinam noteiktajām prasībām noformēto preču pavaddokumentu, kas saņemts par atpakaļ saņemtajām nekvalitatīvajām precēm, koriģē debitoru parādu, aprēķināto PVN summu un uzskaita ieņēmumu samazinājumu:

D “Ieņēmumus samazinošas

pircēju prasības” 50

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 9

K “Pircēju un pasūtītāji parādi” 59.

Tā kā preču piegāde un saņemšana atpakaļ ir notikusi vienā taksācijas periodā, tad preču piegādes vērtību Ls 2950 (Ls 3000 – Ls 50) uzrāda marta PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 531 (Ls 540 – Ls 9) — 52.rindā;

3) saņem samaksu par precēm:

D “Nauda” 3 481

K “Pircēju un pasūtītāji parādi” 3 481.

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem preces un nodokļa rēķinu:

D “Krājumi” 3 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 540

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 3 540.

2) nosūta preču piegādātājam prasījumu par nekvalitatīvajām precēm un, izrakstot atbilstoši nodokļa rēķinam noteiktajām prasībām noformēto preču pavaddokumentu, nosūta atpakaļ nekvalitatīvās preces:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 59

K “Krājumi” 50

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 9.

Tā kā preču iegāde un nosūtīšana atpakaļ ir notikusi vienā taksācijas periodā, tad marta PVN deklarācijas 62.rindā uzrāda Ls 531 (Ls 540 – Ls 9);

3) samaksā par precēm:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 3481

K “Nauda” 3481.

59.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu jūlijā nosūta preces ar preču pavaddokumentu pircējam B (apliekamajai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Pārbaudot saņemtās preces, pircējs B konstatē, ka daļa preču neatbilst kvalitātei un saskaņā ar līguma nosacījumiem augustā piesaka prasījumu, vienojas par cenas samazinājumu un samazina preču vērtību.

Par samazināto preču vērtību piegādātājs A augustā izraksta pircējam B nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda šo preču samazinājuma vērtību Ls 100, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 18, kopā Ls 118.

Pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāji parādi” 1 180

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Preču piegādes vērtību Ls 1 000 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 — 52.rindā;

2) pamatojoties uz pircēja pieteikto prasījumu, augustā nosūta pircējam B nodokļa kredītrēķinu par preču vērtības samazinājumu un koriģē debitoru parādu, aprēķināto PVN summu un uzskaita ieņēmumu samazinājumu:

D “Ieņēmumus samazinošas

pircēju prasības” 100

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18

K “Pircēju un pasūtītāji parādi” 118.

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 18 uzrāda augusta PVN deklarācijas 67.rindā;

3) saņem samaksu par precēm:

D “Nauda” 1 062

K “Pircēju un pasūtītāji parādi” 1 062.

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā saņem preces un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 62.rindā.

2) augustā piesaka prasījumu un saņem no preču piegādātāja A nodokļa kredītrēķinu:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 118

K “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 100

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18.

PVN Ls 18, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, uzrāda augusta PVN deklarācijas 57.rindā;

3) samaksā par precēm:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 062

K “Nauda” 1 062.

60.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu jūlijā nosūta preces ar preču pavaddokumentu pircējam B (neapliekamajai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 2 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 360, kopā Ls 2 360.

Augustā pircējs B konstatē, ka daļa preču neatbilst kvalitātei un saskaņā ar līguma nosacījumiem piesaka prasījumu, izraksta preču pavaddokumentu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 236, PVN neuzrāda, ieraksta darījuma raksturu — preču atpakaļ nosūtīšana, un nosūta preces atpakaļ piegādātājam A.

Par atdotajām atpakaļ precēm piegādātājs A augustā izraksta pircējam B nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda šo preču vērtību Ls 200, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 36, kopā Ls 236.

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāji parādi” 2 360

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 2 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 360.

Preču piegādes vērtību Ls 2 000 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 360 — 52.rindā;

2) pamatojoties uz pircēja pieteikto prasījumu, augustā nosūta pircējam B nodokļa kredītrēķinu par preču atpakaļ nosūtīšanu un koriģē debitoru parādu, aprēķināto PVN summu un uzskaita ieņēmumu samazinājumu:

D “Ieņēmumus samazinošas

pircēju prasības” 200

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 36

K “Pircēju un pasūtītāji parādi” 236.

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 36 uzrāda augusta PVN deklarācijas 67.rindā;

3) saņem samaksu par precēm:

D “Nauda” 2 124

K “Pircēju un pasūtītāji parādi” 2 124.

Preču pircējs B (neapliekamā persona) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā saņem preces un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 2 360

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 2 360;

2) augustā piesaka prasījumu preču piegādātājam par nekvalitatīvajām precēm un, izrakstot preču pavaddokumentu, nosūta atpakaļ nekvalitatīvās preces:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 236

K “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 236;

3) samaksā piegādātājam par precēm:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 2 124

K “Nauda” 2 124.

3.5. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība, piemērojot ieņēmumus samazinošas atlaides

291. Preču piegādēm (pakalpojumiem), piemērojot ieņēmumu samazinošas atlaides, darījuma vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru.

292. Ja atlaides piešķir, izpildot zināmus samaksas vai citus nosacījumus — kā procentus no pārdošanas cenas, cenas samazinājumu par lielām preču partijām, pirkumiem lielos apjomos, rēķina tūlītēju vai ātrāku samaksu u.tml. — un nodokļa rēķina izrakstīšanas brīdī nav zināms vai preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) tos izpildīs, nodokļa rēķinu izraksta par pilnu piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtību.

293. Atlaides var būt piešķirtas arī preču (pakalpojumu) veidā, ko preču pircējam (pakalpojumu saņēmējam) izsniedz bez maksas vai arī naudas veidā.

294. Preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs), piešķirtās atlaides uzskaita ieņēmumus samazinošā kontrpasīvā uzskaites kontā “Piešķirtās atlaides”.

295. Preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) saņemtās atlaides uzskaita izdevumus samazinošā kontraktīvā uzskaites kontā “Saņemtās atlaides”.

296. Ja piešķirtās atlaides ir atskaitītas no piegādāto preču vai sniegto pakalpojuma cenas (vienas vienības vērtība bez nodokļa), tad tās nodokļa rēķinā neuzrāda.

61.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) un preču pircējs B (apliekamā persona) ir noslēguši preču pirkšanas–pārdošanas līgumu ar nosacījumu piešķirt skonto atlaidi 2 % apmērā no piegādāto preču vērtības, ja preču pircējs B samaksā nodokļa rēķinu 10 dienu laikā pēc tā izrakstīšanas datuma.

Preču piegādātājs A 25.maijā piegādā pircējam B preces un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda:

— preču vērtību Ls 2 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 360 (Ls 2 000 x 18 %), kopā Ls 2 360;

— atlaides summu Ls 40 (2 000 x 2 % = Ls 40), PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 7,20, kopā Ls 47,20.

Preču pircējs B 3.jūnijā (9 dienas pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas datuma), piemērojot atlaidi, samaksā Ls 2 312,80 (2 360 – 47,20).

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) maijā piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 2 360

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 2 000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 360.

Preču piegādes vērtību Ls 2 000 uzrāda maija PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 360 — 52.rindā;

2) jūnijā saņem samaksu par precēm, uzskaita piešķirto 2 % atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Nauda” 2 312,80

D “Piešķirtās atlaides” 40

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 7,20

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 2 360.

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 7,20 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 67.rindā.

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) maijā saņem preces un nodokļa rēķinu, kurā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Krājumi” 2 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 360

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 2 360.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 360 uzrāda maija PVN deklarācijas 62.rindā;

2) jūnijā samaksā par iegādātajām precēm, uzskaita saņemto 2 % atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto priekšnodokli:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 2 360

K “Saņemtās atlaides” 40

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 7,20

K “Nauda” 2 312,80.

PVN Ls 7,20, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, uzrāda jūnija PVN deklarācijas 57.rindā.

66.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) un preču pircējs B (apliekamā persona) ir noslēguši preču piegādes līgumu ar nosacījumu, ka par noteiktā laika periodā izdarītiem regulāriem pirkumiem piegādātājs A perioda beigās piešķir pircējam B atlaidi bezmaksas preču veidā (bonusa atlaidi).

Preču piegādātājs A nosūta preces pircējam B un izraksta nodokļa rēķinu, kurā norāda preču daudzumu — 1 100 gabali, viena gabala cenu — Ls 1, preču vērtību — Ls 1 100, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 198, kopā Ls 1 298.

Tā kā preču pircējs B ir izpildījis līguma nosacījumus, preču piegādātājs A piešķir tam atlaidi Ls 100 bezmaksas preču veidā (Ls 1 x 100), PVN likme 18 %, aprēķinātais nodoklis Ls 18 (Ls 100 x 18 %), izrakstītajā nodokļa rēķinā norādot kopā izsniegto preču summu Ls 1 000 (Ls 1 100 – Ls 100), PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180 (Ls 198 – Ls 18), pavisam samaksai Ls 1 180 (Ls 1 298 – Ls 118).

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 298

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1 100

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 198;

2) uzskaita piešķirto atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Piešķirtās atlaides” 100

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118.

Preču piegādes vērtību Ls 1 000 uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 — 52.rindā;

3) saņem samaksu:

D “Nauda” 1180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180.

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem preces un nodokļa rēķinu, kurā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 1 100

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 198

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 298;

2) uzskaita saņemto atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 118

K “Saņemtās atlaides” 100

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 62.rindā;

3) samaksā par iegādātajām precēm:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180

K “Nauda” 1 180.

67.piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) un preču pircējs B (apliekamā persona) ir noslēguši preču pirkšanas–pārdošanas līgumu ar nosacījumu, ka par noteiktā laika periodā sasniegtu pirkumu apjomu preču piegādātājs A piešķir pircējam B bonusa atlaidi 10% apmērā no piegādāto preču vērtības naudas prēmijas veidā. Līgumā paredzētie atlaides piešķiršanas nosacījumi nosaka, ka preču pircējs samaksā visu nodokļa rēķinā uzrādīto summu.

Preču piegādātājs A martā nosūta preces pircējam B un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1 000, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 180, kopā Ls 1 180.

Tā kā preču pircējs B ir izpildījis līguma nosacījumus, preču piegādātājs A līgumā noteiktā perioda beigās (aprīlī) piešķir tam atlaidi 10 % apmērā no piegādāto preču vērtības naudas prēmijas veidā, t.i., Ls 100 (Ls 1 000 x 10 %), un izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā norāda atlaides summu Ls 100, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 18, kopējo summu, kas atmaksājama preču pircējam B — Ls 118.

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180.

Preču piegādes vērtību Ls 1 000 uzrāda marta PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 180 — 52.rindā;

2) saņem samaksu par piegādātajām precēm:

D “Nauda” 1 180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 180;

3) aprīlī nosūta preču pircējam nodokļa kredītrēķinu par piešķirto atlaidi, uzskaita piešķirto atlaidi, preču pircējam atmaksājamo summu un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Piešķirtās atlaides” 100

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 118.

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 18 uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 67.rindā;

4) aprēķināto piešķirtās atlaides summu pārskaita pircējam:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 118

K “Nauda” 118.

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā saņem preces un nodokļa rēķinu, kurā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Krājumi” 1 000

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda marta PVN deklarācijas 62.rindā;

2) samaksā par iegādātajām precēm:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 180

K “Nauda” 1 180;

3) aprīlī saņem nodokļa kredītrēķinu par piešķirto atlaidi, uzskaita saņemto atlaidi, no preču piegādātāja saņemamo summu un samazina iepriekš uzskaitīto priekšnodokli:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118

K “Saņemtās atlaides” 100

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18.

PVN Ls 18, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 57.rindā;

4) saņem naudu par piešķirto atlaidi:

D “Nauda” 118

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118.

297. Šajā nodaļā aprakstītā iegrāmatošanas kārtība ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai ieņēmumus samazinošo atlaižu piešķiršana ir notikusi vienā vai vairākos taksācijas periodos;

297.1. ja preces piegādātas (pakalpojumi sniegti) un ieņēmumu samazinošās atlaides piešķirtas vienā taksācijas periodā, tad PVN deklarācijas 67.rindu neaizpilda. Preču piegādes (pakalpojumu sniegšanas) vērtību, kas samazināta par piešķirtās atlaides vērtību, preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā (ja PVN likme ir 18 %) vai 42.koda ailē (ja PVN likme ir 5 %), pēc 18 % likmes aprēķināto PVN — 52.rindā, pēc 5 % likmes aprēķināto PVN — 53.rindā;

297.2. ja preces piegādātas citas dalībvalsts apliekamajai personai un ieņēmumu samazinošās atlaides piešķirtas vienā taksācijas periodā (ceturksnī), tad PVN deklarācijas 67.rindu neaizpilda. Preču piegādes vērtību, kas samazināta par piešķirtās atlaides vērtību, preču piegādātājs uzrāda 45.koda ailē;

297.3. ja preces iegādātas (pakalpojumi saņemti) un ieņēmumu samazinošās atlaides saņemtas vienā taksācijas periodā vai atlaide tiek piešķirta, izrakstot nodokļa rēķinu (skatīt 43.piemēru), tad PVN deklarācijas 57.rindu neaizpilda. PVN deklarācijas 62.rindā preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) uzrāda PVN, kas aprēķināts, ņemot vērā saņemto atlaidi.

3.6. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība muitas brokeriem

298. Muitas brokeris, uzskaitot klienta muitas parādu, PVN uzskaitei lieto kontu “Norēķini par muitas parāda pievienotās vērtības nodokli”.

299. Muitas brokera klients, uzskaitot muitas parādu, PVN uzskaitei lieto kontu “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem darījumos ar muitas brokeriem”.

300. Muitas brokera klients muitas brokera (vai muitas brokerim) samaksāto PVN var atskaitīt kā priekšnodokli tajā taksācijas periodā, kad tika pabeigta muitas procedūra “izlaišana brīvam apgrozījumam” un tā rīcībā ir muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem (vai tā kopija).

301. Muitas brokera klients samaksāto PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības

nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem

darījumos ar muitas brokeriem”.

Priekšnodokli muitas brokera klients uzrāda PVN deklarācijas 61.rindā.

68.piemērs

Brokeris deklarē preces, noformē VAD, uzskaita muitas parādu un 25.martā nosūta klientam rēķinu par muitas parādu kopējā vērtībā Ls 1 000, kur PVN ir Ls 700 un muitas nodoklis — Ls 300, kā arī nodokļa rēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 100, PVN likmi 18 %, aprēķināto nodokli Ls 18, kopā Ls 118.

Klients saskaņā ar līgumu 30.martā samaksā brokerim muitas parādu, tajā skaitā PVN Ls 700 un par brokera sniegtajiem pakalpojumiem.

Brokeris 2.aprīlī samaksā budžetā muitas parādu.

Muitas brokeris grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā deklarē preces, noformē VAD, uzskaita muitas parādu un nosūta klientam rēķinu par muitas parādu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 000

K “Norēķini par muitas parāda

pievienotās vērtības nodokli” 700

K “Norēķini par muitas parāda

muitas nodokli” 300;

2) martā nosūta klientam nodokļa rēķinu par saviem pakalpojumiem:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118

K “Saimnieciskās darbības

ieņēmumi” 100

K “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18.

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 100 uzrāda marta PVN deklarācijas 41.rindā, aprēķināto PVN Ls 18 — 52.rindā;

3) aprīlī saņem samaksu par abiem rēķiniem (par muitas parādu un pakalpojumu):

D “Nauda” 1 118

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1 118;

4) aprīlī samaksā budžetā muitas parādu:

D “Norēķini par muitas parāda

pievienotās vērtības nodokli” 700

D “Norēķini par muitas parāda

muitas nodokli” 300

K “Nauda” 1 000.

Muitas brokera klients grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā saņem muitas brokera rēķinu par muitas parādu:

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un

pakalpojumiem darījumos ar

muitas brokeriem” 700

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 300

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 000;

2) martā saņem nodokļa rēķinu par muitas brokera pakalpojumiem:

D “Saimnieciskās darbības

izmaksas” 100

D “ Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 18

K “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 118.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 18 uzrāda marta PVN deklarācijas 62.rindā;

3) aprīlī samaksā muitas brokerim muitas parāda summu un par brokera pakalpojumiem:

D “Parādi piegādātājiem un

darbuzņēmējiem” 1 118

K “Nauda” 1 118;

4) kā priekšnodokli atskaita par preču importu samaksāto muitas parāda PVN:

D “Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli” 700

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un

pakalpojumiem darījumos ar

muitas brokeriem” 700.

Samaksāto muitas parāda summu uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 62.rindā.’’;

1.5. papildināt metodiskos norādījumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.pielikumu (skatīt pielikumā).

2. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi metodiskajos norādījumos stājas spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. N.Jezdakova

9.pielikums

Pievienotās vērtības nodokļa likmes Eiropas Savienības dalībvalstīs

Dalībvalsts	Samazinātā	Standart-
	likme	likme
Beļģija	6	21
Čehija	5	22
Dānija	—	25
Vācija	7	16
Igaunija	5	18
Grieķija	4/8	18
Spānija	4/7	16
Francija	2,1/5,5	19,6
Īrija	4,3/13,5	21
Itālija	4/10	20
Kipra	5	15
Latvija	5	18
Lietuva	5/9	18
Luksemburga	3/6	15
Ungārija	12	25
Malta	5	15
Nīderlande	6	19
Austrija	10	20
Polija	3/7	22
Portugāle	5/12	19
Slovēnija	8,5	20
Slovākija	—	19
Somija	8/17	22
Zviedrija	6/12	25
Anglija	5	17,5

10.pielikums

Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktie sliekšņi reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā preču piegādei attālumā

Dalībvalsts	Slieksnis (EUR)
Beļģija	35 000
Čehija	35 000
Dānija	37 333 (280 000 DKK)
Vācija	100 000
Igaunija	35 151 (550 000 EEK)
Grieķija	35 000
Spānija	35 000
Francija	100 000
Īrija	35 000
Itālija	27 889
Kipra	34 220 (20 000 CYP)
Latvija	36 952 (24 00 LVL)
Lietuva	36 207 (125 000 LTL)
Luksemburga	100 000
Ungārija	32 000 (8 500 000 HUF)
Malta	35 000
Nīderlande	100 000
Austrija	100 000
Polija	35 000
Portugāle	31 424
Slovēnija	35 000
Slovākija	35 000
Somija	35 000
Zviedrija	320 000 (SEK)
Anglija	109 598 (70 000 GBP)

11.pielikums

12.pielikums

13.pielikums

14.pielikums

15.pielikums