Tiekoties ar tieslietu ministri un ministrijas pārstāvjiem, lai izvērtētu Tieslietu ministrijas rīcības plānu

5.maijā Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar tieslietu ministri Vinetu Muižnieci un ministrijas pārstāvjiem, lai izvērtētu Tieslietu ministrijas (TM) rīcības plāna projektu.
V.Muižniece pauda gandarījumu, ka TM ir pirmā ministrija, ar kuras pārstāvjiem valdības vadītājs tiekas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
Sarunas sākumā TM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis iepazīstināja ar ministrijas galvenajiem darbības virzieniem un atzina, ka TM darbības lauks ir plašs.
Kā galvenos darbības virzienus viņš minēja likumdošanas jomu, tiesu lietas, zemes reformu, sodu politikas veidošanu un īstenošanu, kā arī ministrijas pārziņā esošos publiskos reģistrus. Vienlaikus, kā atzīmēja M.Bičevskis, TM nodarbojas arī ar ES jautājumu risināšanu, piemēram, ES tiesību pārņemšanas koordināciju un kontroli, Latvijas nostājas sagatavošanu un mūsu valsts pārstāvību Eiropas Kopienu tiesā. Valsts sekretārs informēja, ka ministrijā ir 165 darbinieki – tostarp trīs valsts sekretāra vietnieki, bet no šā gada jūlija tiek plānots valsts sekretāra vietnieka amats stratēģijas jautājumos.
V.Muižniece skaidroja, ka plāna projektā minēti TM darbības virzieni (prioritātes), kurus ministrija apņemas realizēt, un tie izstrādāti saskaņā ar deklarāciju par I.Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. I.Emsis uzsvēra, ka ministrijas prioritātēm jābūt loģiski saistītām ne tikai ar valdības deklarāciju, bet arī ar valsts budžetu, tā iespējām.
1. Nodrošināt ES tiesību pārņemšanas koordināciju un kontroli. Kā veicamais pasākums tika minēts elektroniskas ES tiesību aktu un to pārņemšanas kontroles uzskaites sistēmas (datu bāzes) izveide un funkcionēšana, kā rezultātā Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot tiesības, kas izriet no ES tiesību aktiem.
2. Pilnveidot tiesu administrēšanas sistēmu. Kā vienu no prioritātēm ministre minēja valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sistēmas izveidi, kas garantētu maznodrošināto personu tiesības saņemt šādu palīdzību. Ministre atzina, ka šī lieta ir aktuāla, jo Latvijā pieņemts samērā daudz tiesību aktu un politiski valsts pienākums būtu sniegt atbalstu tieši maznodrošinātajiem iedzīvotājiem juridisku jautājumu risināšanā.
Tāpat svarīgi precizēt un iesniegt Ministru kabinetā Tiesu iekārtas likumprojektu, kas stiprinātu tiesu varas neatkarību. Vienlaikus tika runāts arī par tiesu iekārtas reformu – kā viens no svarīgākajiem jautājumiem minēts tiesnešu atalgojums. Vēl tika atzīmēts, ka nepieciešams stiprināt Valsts tiesu ekspertīžu biroju, kas nodrošinātu kvalitatīvu un neatkarīgu tiesu ekspertīžu veikšanu.
3. Pilnveidot tiesību sistēmu. TM uzskata, ka nepieciešama sabiedrības informēšanas kampaņa par Administratīvā procesa likuma sniegtajām tiesībām un pienākumiem. Vienlaikus, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvāku un vienkāršāku iesaistīšanu likumprojektu izstrādes, ieviešanas un izvērtēšanas gaitā, ministrija kā vienu no uzdevumiem minēja elektroniskās datu bāzes izveidošanu tiem likumprojektiem, kas tiek izstrādāti valsts pārvaldē.
4. Pilnveidot kriminālsodu sistēmu, kriminālsodu izpildes un probācijas sistēmas darbības organizāciju. Kā prioritāte tika minēta 22 jaunu Valsts probācijas dienesta nodaļu izveidošana Latvijā.
5. Nodrošināt pilnvērtīgu dalību ES. Kā viena no prioritātēm tika minēta ieslodzījuma vietu sakārtošana, īpaši nepieciešamība nodrošināt sertificētu medicīnisko palīdzību ieslodzītajiem. I.Emsis interesējās par iespējām piesaistīt ES fondu naudu ieslodzīto personu uzturēšanās telpu uzlabošanai.
Ministru prezidents interesējās par Valsts zemes dienesta darbību un bija vienisprātis ar ministri, ka nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu par šīs institūcijas darbu, jo pašlaik spēkā ir 1992.gadā pieņemtais likums.
Noslēgumā M.Bičevskis uzsvēra, ka visas TM prioritātes caurvij ministrijas pārvaldes spēju stiprināšana.
Līdz maija beigām valdības vadītājs plānojis doties uz visām ministrijām un tikties ar ministriem, lai izvērtētu institūciju rīcības plānu projektus. Paredzēts, ka valdības rīcības plānu apstiprinās Ministru kabinets.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments