Ārzemju presē

Angļu “Financial Times”: “Pretēji daudzu bažām ES konstitūcijas projekts neparedz ES supervalsts izveidi. Pats Valerī Žiskārs d’Estēns atzinis, ka ES nemaz nav iespējams transformēt par federālu valsti, jo šāda sistēma vienkārši nedarbosies. Briti ir pārāk emocionāli, izsakot bažas par varas centralizāciju Eiropas Savienībā. Nekāda centralizācija nenotiks, konstitūcija to neparedz. Vara joprojām paliks dalībvalstu rokās. Konstitūcija vienīgi daudz precīzāk definē varas sadalījumu starp valstīm un ES institūcijām.”

•

Krievijas izdevumā “Newsru.com” šīs valsts pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Vladimirs Lukins paziņojis, ka nezin kāpēc Turcija netiek uzņemta ES tāpēc, jo neesot tam gatava, taču Latvija tikusi uzņemta, lai gan līdz tam nemaz nav “izaugusi”. Krievija nepagurdama centīšoties uzlabot krievvalodīgo situāciju Baltijā un cerot, ka ES tai palīdzēs. Lukins minējis Beļģijas paraugu – situāciju, kad līdzās dzīvo gan franciski runājošie, gan flāmi, un izteicis cerību, ka Latvija varētu sekot tās praksei un nodrošināt, lai bērni un vecāki paši varētu izvēlēties mācību valodu.

•

ASV/ Krievijas “Los Angeles Times”/”Inopressa.ru” raksta: “Latviešiem līdzdalība NATO nozīmē drošību valstij, kas pārdzīvojusi nacistu un padomju okupāciju. Savukārt Maskava Baltijas valstu bēgšanu uz Rietumiem vēro ar neslēptu uztraukumu. ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons saka: “Tuvumā Krievijas seja nešķiet tik mīlīga kā no attāluma. Iedzīvotāji atceras, kā Krievija iebruka šajās valstīs, un domā, ka tādi cilvēki kā Žirinovskis tikai gaida uzaicinājumu, lai tās atkal okupētu.”

•

Krievijas preses izdevums “Slovo” apgalvo, ka Latvijā pilnīgi legāli un oficiāli darbojoties organizācijas un grupējumi, kas par savu mērķi uzskata Latvijas dekolonizāciju un etniskās tīrīšanas veikšanu. Tiek nosaukta aizsargu organizācija. Tiek pieminēta 50 gadus tāla pagātne un teikts, ka aizsargi piedalījušies ebreju un padomju karagūstekņu iznīcināšanā. Aizsargi joprojām esot tikpat ultranacionāla organizācija. Taču Latvijas policija par svarīgāku uzdevumu uzskata krievu un latviešu skolēnu demonstrācijas.

•

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Pēc ES paplašināšanas ir palielinājušās cerības, ka jau jūnijā varētu akceptēt decembrī noraidīto ES konstitūcijas projektu. Tagad strīdīgajos punktos sāk iezīmēties reāls kompromiss: vairs nav iebildumu pret lēmumu pieņemšanu ar “dubulto vairākumu” un paplašināt lēmumu pieņemšanu ar balsu vairākumu vēl citās jomās.”

•

ASV “Washington Times”: “Vairs nepastāv korelācija starp dalību ES un ekonomisko izaugsmi. Pirms iestāšanās ES lielākajai daļai kandidātvalstu ekonomiskā izaugsme bija straujāka nekā vecajām dalībvalstīm. Jaunās valstis ES ienes dinamiku un uzlabo kopējos ES ekonomiskos rādītājus. Tajā pašā laikā “vecie eiropieši” ir nobažījušies par uzņēmējdarbības nodokļu samazināšanas bumu jaunajās dalībvalstīs.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem