Zemkopības ministrs nobažījies

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izsaka bažas, ka atsevišķu Latvijas novadu nekonstruktīvās attieksmes dēļ var tikt apdraudēts  Latvijas Lauku attīstības plāna apstiprināšanas process Briselē, kas Latvijas lauksaimniekiem nozīmē liegt iespēju saņemt vairāk nekā 50 miljonus latu.

Jau ziņots, ka problēmas radījusi mazāk labvēlīgo apvidu teritorijas noteikšana – Latvijas puse vēlas panākt, ka par mazāk labvēlīgajiem apvidiem tiek definēti 76% Latvijas teritorijas, kas ir visaugstākais rādītājs no visām desmit jaunajām dalībvalstīm. Kā zināms, mazāk labvēlīgā apvidus statusa piešķiršana nozīmē, ka lauksaimniekiem pienākas papildu piemaksas pie vienotajiem platības maksājumiem par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Eiropā ir pieņemta prakse, ka mazāk labvēlīgie apvidi jaunajās dalībvalstīs neveido vairāk kā 30% no lauksaimniecībā izmantojamo zemju teritorijas.

Pret Zemkopības ministrijas izstrādāto teritoriju definēšanu iebilduši atsevišķi Limbažu rajona pagastu zemnieki, draudot ar piketiem un citām protesta formām, ja mazāk labvēlīgo apvidu statuss netiks piešķirts arī šiem astoņiem rajona pagastiem. Taču iekšējās nesaskaņas var izraisīt atbildes reakciju no Briseles puses – mazāk labvēlīgo apvidu teritorijas samazināšanu un Latvijas Lauku attīstības plāna neapstiprināšanu.
“Es uzskatu, ka atsevišķu limbažnieku rīcība ir nekonstruktīva un pat nesaprātīga,” saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, “jo šādas iekšējās nesaskaņas un neprasme rast kompromisus var radīt lielas problēmas Briselē, kas galarezultātā novedīs pie nepatīkama fakta – 26. maijā, kad paredzēts apstiprināt Latvijas Lauku attīstības plānu, Latvija var palikt bez plāna apstiprināšanas un līdz ar to nesaņemt iespējamo finansējumu par paredzētajiem lauku attīstības pasākumiem.”
Ministrs jau iepriekš paudis uzskatu, ka nav iespējams “pārklāt” visu Latviju, ja pieļaujamais limits ir 76% no teritorijas. “Šobrīd mazāk labvēlīgo apvidu statuss tiks piešķirts pēc rūpīgiem speciālistu aprēķiniem, izmantojot stingri noteiktus kritērijus, kas nozīmē, ka daļa teritorijas neiekļaujas šajos izvirzītajos kritērijos. Turklāt jāsaprot taču vienkārša lieta – ja kādam tiks piešķirts mazāk labvēlīgā apvidus statuss papildus, tad kādam tas tiks noņemts. Un, no šāda skatpunkta raugoties, neapmierinātie būs vienmēr. Tādēļ es aicinu limbažniekus būt saprātīgiem un domāt par visas Latvijas lauksaimniecības attīstību.”
Ja iekšējo nesaskaņu dēļ tiks kavēta Lauku attīstības plāna apstiprināšana, tad Latvija var palikt bez vismaz 50 miljonu latu finansējuma, kas paredzēts ne tikai mazāk labvēlīgo apvidu kompensācijām, bet arī agrovides pasākumiem, kooperatīvu attīstībai, pusnaturālo saimniecību atbalstam, veterināro un higiēnas prasību ieviešanai, agrajai pensionēšanai, bioloģiskajai lauksaimniecībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, vidi saudzējošajai lauksaimniecībai un citiem finansējuma veidiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa