Sveicot jaunos Latvijas pilsoņus

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 7.maijā Rīgas pilī sveica vairāk nekā 70 Latvijas pilsoņus, kas ieguvuši pilsonību. To vidū bija dažādu paaudžu un profesiju pārstāvji, kas līdz ar Ministru kabineta izrakstu saņēma arī Valsts prezidentes apsveikumu.

Valsts prezidentes

apsveikumā rakstīts:
“Jūs stāvat ar Latvijas pilsoņa pasi zem sarkanbaltsarkanā karoga, baudot pilsoņa tiesības un arī atbildību par savu zemi Latviju. Valsts un tās pilsonis ir ciešām saitēm vienots, katrs pilsonis ir neatsverama valsts sastāvdaļa.
Strādāsim visi kopā, lai Latvija vienlīdzīgi ar citām Eiropas valstīm piedalītos lēmumu pieņemšanā, uzņemtos līdzatbildību, veidotu nākotni – drošu, labklājīgu un demokrātisku.”

Pasākumā pilsoņus sveica arī Rīgas mērs Gundars Bojārs un Naturalizācijas pārvaldes priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.

Valsts prezidente, uzrunājot jaunos Latvijas pilsoņus svinīgajā pasākumā Rīgas pilī 2004.gada 7.maijā
Godātais Bojāra kungs, Aldermanes kundze, dārgie jaunie Latvijas pilsoņi, viesi, dāmas un kungi!
Es apsveicu šodien tos Rīgas iedzīvotājus, kas ir kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, kas ir spēruši šo soli, izdarījuši izvēli un saņēmuši rezultātu. Dažam pilsonība nāk mantojumā, un tādi ir arī mūsu vidū, kam tāda pienākas automātiski no piedzimšanas brīža brīvā Latvijā, un vecākiem atliek tikai viņu piereģistrēt, bet citiem tā ir brīva izvēle, un tamdēļ vēl jo augstāk vērtējams ir šis solis, jo jums bija iespējas to arī nespert.
Jūs esat izvēlējušies no šī brīža kļūt par latviešiem, jo katrs, kas nes Latvijas pasi, pasaulē tiks uztverts kā latvietis. Tas nenozīmē, ka katrs atsakās no savām personīgajām un ģimenes saknēm un saitēm vai no tā kultūras mantojuma, kas viņu ģimenē varbūt nāk no citas pasaules malas. Tas paliek, tas ir jūsu mantojums, neviens to jums negrib un arī nevar atņemt. Tas jums pieder, un tā ir jūsu izvēle, cik daudz jūs to izmantojat, cik daudz tas jums nozīmē. Tajā brīdī, kad jūs saņemat Latvijas pilsonību, jūs kļūstat par šīs valsts sastāvdaļu. Valsts ir radīta tautai, un tauta ir tie, kas tajā valstī dzīvo un to atzīst, atbalsta, līdzdalās tajā kā pilsoņi. Citur pasaulē viņus pazīs kā latviešus, varbūt krievu izcelsmes, varbūt ukraiņu, bet kā latviešus – patīk tas kādam vai ne.
Tas nozīmē, ka esat nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju. Te jūs saskatāt savu nākotni, savu bērnu, savu pēcnācēju nākotni, savas izredzes. Te tās būs – mēs visi kopā veidojam valsti, un valsts būs tik laba, tik derīga katram pilsonim, cik mēs katrs palīdzēsim to veidot. Jums tagad katram ir iespēja piedalīties valsts procesos visos iespējamos līmeņos. Nekas nekur jums nevar būt vairs par šķērsli, jums tagad ir tādas pašas tiesības kā citiem. Tieši šī vienlīdzība, šīs vienādās tiesības ir tas, ko esat ieguvuši sev un savai ģimenei, ja tas ir bijis ģimenes lēmums.
Protams, es jūs īpaši sveicu šajā datumā, kad esam tikko kļuvuši par pilntiesīgiem ES locekļiem. Mēs visi kopā, arī jūs ar savu Latvijas pasi, tagad būsit arī Eiropas Savienības pilsoņi. Ne tikai nākammēnes jūnijā jūs varēsit piedalīties vēlēšanās, kur Latvija izvēlēsies, ko sūtīt par saviem pārstāvjiem Briselē, bet jūs varēsit, ja tā dzīvē būs iegadījies, dzīvot kādā citā ES valstī, arī tur piedalīties vēlēšanās, piedalīties pašvaldību vēlēšanās, un jums būs iespējams palīdzēt veidot visu mūsu Eiropas Savienību, kādu mēs to vēlētos redzēt. Arī tur jums kā pilsonim būs sava balss. Tas ir ļoti daudz. Kā zināt, ES aptver ļoti plašu teritoriju – bagātākas, ne tik bagātas valstis, bet visas ar iespējām. Arī Latviju tagad kā jaunu valsti ar izaugsmes iespējām.
Es novēlu, lai jūs visi savā dzīvē gūtu labumu no šīs izšķiršanās, lai jūs nekad to nenožēlotu! Es esmu pārliecināta, ka caur jums Latvija ir ieguvusi. Latvija ir ieguvusi jaunus spēkus, jaunu atbalstu, jaunus talantus, ko jūs katrs savā dzīvē nesīsit Latvijas vārdā! Kā Valsts prezidente es vēlos jums Latvijas vārdā pateikt paldies. Lai jums dzīvē labi klājas, lai Latvijai labi klājas, un lai mēs visi Eiropas Savienībā varētu dzīvot mierā, saticībā un pārticībā!