Par Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācijas iespējām

Komentējot šā gada 6.maijā Saeimas noraidīto likumprojektu par Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks norādījis, ka konvencija nekādā gadījumā nav saistāma ar Eiropas Savienības normām un ka tā jāskata daudz plašākā Eiropas Padomes interpretācijā.

“Ņemot vērā Eiropas valstu dažādo vēsturisko pieredzi un dažādo pieeju šim jautājumam, vairākas valstis – ne tikai Latvija – vēl nav ratificējušas šo konvenciju. Turklāt, atšķirībā no dažām citām Eiropas Savienības valstīm, Latvija konvenciju ir parakstījusi, kas loģiski nozīmē arī valsts apņemšanos to ratificēt,” uzsvēris A.Pabriks.
Pēc komisijas vadītāja domām, konvencijas ratificēšana apstākļos, kad mazākumtautību tiesību jautājumi bieži tiek izmantoti ne tikai politiskajā retorikā, bet arī lai apšaubītu valsts leģitimitāti, liek sevišķi uzmanīgi uztvert diskusiju par konvencijas jēgu un nozīmi. Tāpēc 6.maijā parlaments un valdošā koalīcija noraidīja vairāku prokrieviski orientētu deputātu iesniegto likumprojektu par konvencijas ratificēšanu.
A.Pabriks uzskata, ka Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratificēšana varētu notikt ar vairākām atrunām un ratificēšana nedrīkstētu būt populistiski saistīta ar valsts leģitimitātes apšaubīšanu un izglītības reformas jautājumu. “Būtu jāuzsver, ka Eiropas Padomes pārstāvji vairākkārt atzīmējuši, ka Latvijas politika attiecībā uz izglītību mazākumtautībām ne tikai atbilst, bet pat ievērojami pārsniedz konvencijas standartus. Līdz ar to nebūtu lietderīgi kaut kādā veidā sasteigt konvencijas ratificēšanas procesu,” norādījis A.Pabriks.
Komisijas vadītājs atzīmējis, ka “Latvija jau tagad pilnībā ievēro Eiropas Savienības standartus mazākumtautību jomā un atsevišķos gadījumos savā pieejā ir vēl pretimnākošāka, nekā tas ir noteikts ES standartos”.

Saeimas preses dienests