Kas eļļu dara vērtīgu
2004. gada 30. aprīlī sabiedriskās
organizācijas “Mārketinga padome” rīkotajā preses konferencē tika
paziņoti Latvijā nopērkamo eļļu salīdzinājuma rezultāti.
Pārbaudes pēc Mārketinga padomes pasūtījuma organizēja Latvijas
Pārtikas centrs. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra
pārtikas kontroles laboratorija veica 14 Latvijā un ārzemēs
spiesto eļļu paraugu pārbaudes pēc astoņiem kritērijiem, bet
Latvijas Pārtikas padome izvērtēja rezultātus un sniedza
atzinumu. Eļļas tika vērtētas “aizklātā” veidā, kas izslēdz
jebkādu tendenciozitāti vērtējumā.
Kā enerģijas avotu Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlas
dzīvnieku valsts, tātad piesātinātos taukus. Tomēr šīs funkcijas
nodrošināšanai ieteicamāki būtu nepiesātinātie – augu valsts
tauki, jo tie satur arī vērtīgas taukskābes, kuras cilvēka
organisms pats nesintezē. Kā norāda Latvijas Pārtikas centra
direktora vietnieks K.Rozenbergs, no holesterīna augu eļļās nav
jābaidās – tur tā gluži vienkārši nav.
Dažādu apstākļu (skābekļa, temperatūras, gaismas) ietekmē augu
eļļām raksturīga augsta spēja veidot savienojumus, kas var būt
toksiski un kancerotoksiski.
Ņemot vērā augu eļļu īpašību viegli pārveidoties, tās no
augstvērtīgas uzturvielas var kļūt par draudu veselībai. Tāpēc
pārtikas speciālisti iesaka eļļu uzglabāt vēsumā un iepērkoties
izvēlēties daļēji vai pilnīgi gaismu necaurlaidīgu taru,
piemēram, tumša stikla traukus vai kārbas. Tādējādi tiek
saglabātas vērtīgās uzturvielas.
Komentējot atsevišķus rādītājus tabulā, jāuzsver, ka, nosakot
vērtīgākas eļļas cepšanai un salātiem, Latvijas Pārtikas padome
vērtēja visu rādītāju kopumu.
Tabulā minētās palmitīnskābe, linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe, stearīnskābe, Cis–11– nonadecēnskābe ir jau minētās
nepiesātinātās skābes, ko cilvēka organismam svarīgi uzņemt, jo
organisms pats tās neveido. Ar neaizstājamām taukskābēm –
linolskābi un linolēnskābi – bagātas ir augu eļļas – rapša,
sojas, saulpuķu u.c., bet nabadzīga – olīveļļa, piena un
dzīvnieku tauki. Neaizstājamo polinepiesātināto taukskābju
nepieciešamā dienas deva pieaugušam organismam ir 10 gramu dienā.
Jāsecina, ka, vērtējot augu eļļas no fizioloģiskā viedokļa,
augstvērtīgākas ir augu eļļas ar augstāku vai arī optimālu
polinepiesātināto taukskābju saturu.
K. Rozenbergs uzsver: tas, vai eļļa vairāk piemērota cepšanai vai
salātu pagatavošanai, nav nosakāms pēc konkrētās taukskābes
satura, bet gan to kopuma. Visumā par piemērotākām cepšanai tiek
atzītas olīveļļas, bet salātiem – rapšu eļļas.
Peroksīda skaitlis nozīmē eļļas “drošumu”. Vieglā oksidēšanās ar
gaisa skābekli paaugstinātas temperatūras ietekmē nozīmē, ka
oksidācijas pakāpes noteikšana un novērtēšana nepārprotami
raksturo skābes drošuma pakāpi, bet nepiesātinātības pakāpes,
brīvo taukskābju satura un citu rādītāju noteikšana – produkta
kvalitāti un veselīgumu. Jāpiebilst, ka maksimālais ieteicamais
peroksīda skaitlis ir trīs vienības.
Benzopirēna saturs raksturo kancerogēno vielu saturu eļļā.
Latvijas Pārtikas centra pārstāvis norādīja, ka mūsu valstī nav
noteikts šīs vielas saturu ierobežojošs rādītājs.
Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe uzsver, ka šā pētījuma
rezultātus ikviens eļļas pircējs var izmantot kā papildu izvēles
kritēriju.
Apkopojot pētījuma rezultātus, jāizceļ eļļu nozīme uzturā,
jo:
• eļļas ir koncentrētākais enerģijas avots;
• taukos šķīstošo vitamīnu (A, E, K) avots un taukos šķīstošo
vitamīnu transportētājs organismā;
• neaizvietojamo taukskābju avots;
• piedalās organisma imūnsistēmas stiprināšanā un pilda daudzas
citas funkcijas.
Latvijas Pārtikas centrs iesaka uzturā taukskābes sabalansēt,
izmantojot dažādas eļļas un kombinējot tās ar piena vai dzīvnieku
taukiem. Iemesls: nevienas augu eļļas taukskābju savstarpējā
attiecība neatbilst ideālām uztura rekomendācijām.
Salīdzinājuma organizatori un sadarbības partneri cer, ka turpmāk
patērētāji iepērkoties izvēlēsies nevis lētāko, bet savam
organismam vērtīgāko eļļu, savukārt zināšanas un informācija šo
procesu vērtīs vieglāku.
Rakstā izmantota Latvijas Pārtikas centra sagatavotā
informācija.
Ieva Jaunozola
Eļļu salīdzinājuma rezultāti apstiprināti Uztura padomes 2004. gada 7. aprīļa ārkārtas sēdē.
Nr. p/k |
Paraugs |
Ražotājs / Izplatītājs |
IZVĒRTĒJUMS |
Taukskābes % |
Benzo-pirēns |
Peroksīda |
|||||
Palmitīnskābe |
Linolskābe |
Linolēnskābe |
Oleīnskābe |
Stearīnskābe |
Cis-11-nonadecēnskābe |
||||||
1. |
A – Olīveļļa (OLIO DI SANSA DI OLIVA) “Olitalia” |
“Olitalia”, Itālija / |
C |
14 |
9 |
- |
72 |
4 |
- |
0,41 |
2,73 |
2. |
B – Olīveļļa “Goccia doro” |
“Goccia doro”, Itālija / |
C |
14 |
14 |
- |
67 |
4 |
- |
0,18 |
1,04 |
3. |
C – Vidzemes rapšu eļļa |
SIA “Naukšēni” |
C |
5 |
24 |
10 |
56 |
2 |
1 |
13/11 |
3,83 |
4. |
D – Tautas rapšu eļļa |
UAB “Tikras Kelias”, Lietuva
/ |
S |
5 |
33 |
8 |
48 |
3 |
2 |
0,7 |
1,6 |
5. |
E – Rapšu eļļa Ekstra |
SIA “Iecavnieks”, |
C |
5 |
23 |
10 |
58 |
11 |
2 |
0,89 |
4,51 |
6. |
F – Rapšu eļļa “Risso” |
Vācijā priekš ACP (Beļģija)
/ |
C |
5 |
22 |
9 |
61 |
2 |
1 |
1,0 |
2,34 |
7. |
G – Augu eļļa “VALDO” |
“Lesieur Alimentaire”,
Francija |
S |
11 |
60 |
5 |
20 |
3 |
- |
1,3 |
2,31 |
8. |
H – Lauku eļļa |
Vācijā pēc |
S |
11 |
59 |
6 |
18 |
4 |
- (2*) |
1,3 |
2,56 |
9. |
I – Tautas augu eļļa |
AB “Aliejus”, Lietuva |
S |
10 |
52 |
7 |
26 |
4 |
- |
0,69 |
3,2 |
10. |
J – Saulespuķu eļļa “BROLIO” |
Vācijā pēc |
S |
6 |
66 |
1 |
23 |
4 |
- |
0,16 |
4,87 |
11. |
K – saulespuķu eļļa “VALDO” |
“Lesieur Alimentaire”,
Francija |
S |
6 |
65 |
1 |
24 |
4 |
- |
0,24 |
3,21 |
12. |
L – olīveļļa “OLIO DI SANSA DI OLIVA” |
“Speroni”, Itālija/ |
C |
10 |
9 |
- |
77 |
3 |
- |
0,16 |
2,67 |
13. |
M - Olīveļļa “EXTRA VIRGIN OLIVE OIL UZRANTE” |
Spānijā |
13 |
3 |
80 |
3 |
0,34 |
1,57 |
|||
14. | N - Rapšu eļļa “Zeltainā” | SIA “Lestene” | |||||||||
4 |
19 |
10 |
57 |
1 |
1 (2*) |
0,65 |
3,30 |
C – cepšanai, S – salātiem
* elaidīnskābe