ES ar mieru atteikties no eksporta subsīdijām

Cerot iekustināt iestrēgušās pasaules tirdzniecības sarunas, Eiropas Savienība (ES) ir gatava atteikties no lauksaimniecības eksporta subsidēšanas. Par to liecina Savienības tirdzniecības komisāra Paskāla Lamī pirmdien, 10. maijā, Pasaules tirdzniecības organizācijai nosūtītā vēstule. Tomēr vienošanās ir atkarīga arī vēl no citiem partneriem – ASV, Kanādas un Austrālijas. ES amatpersonas norādījušas, ka atteikšanās no eksporta subsidēšanas ir iespējama tikai tad, ja līdzīgu soli spers minētās valstis, atsakoties no jebkāda veida eksporta subsidēšanas. “Reuters” ziņo, ka ASV ir gatava atteikties no visām lauksaimniecības eksporta subsīdijām, lai atvieglotu ES iespējas spert tādu pašu soli.

Vairāk nekā tikai vārdi

P. Lamī saka: “Ja mēs gribam panākt vienošanos, nepietiek tikai ar ES aktivitātēm. Visām Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībniecēm labā griba, kas izteikta vārdos, jāīsteno darbos. Vispārīgie izteicieni un politiskā griba jāpārvērš konkrētā rīcībā.” Arī komisārs, kas ES atbildīgs par lauksaimniecību un lauku attīstību, Francs Fišlers piebilst, ka “ES iniciatīva, kas ietver pat iespēju atteikties no lauksaimniecības eksporta subsīdijām, ir vairāk nekā tikai vārdi. Tā kā lauksaimniecības jautājumi ir atslēga sekmīgam sarunu noslēgumam, mēs esam gatavi piemēroties.”
ASV jau apsveikusi ES sperto soli. Tās tirdzniecības pārstāvis Roberts Zelliks uzsvēris, ka šāds ES piedāvājums dos nepieciešamo pamudinājumu, lai sarunas atsāktos ar jaunu sparu. “Tas ir ļoti svarīgs solis,” piebildis R. Zelliks.
ES līdz ar atteikšanos no lauksaimniecības eksporta subsidēšanas piedāvā nabadzīgākajām Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm, kas tiek sauktas arī par G-90 valstīm, iekļūt bagātāko valstu tirgos. Turklāt tiek piedāvāta arī brīva pieeja kokvilnas tirgum.

Francija protestē

Dažas ES valstis jau izteikušas sašutumu par ES iespējām atteikties no dāsnajām lauksaimniecības eksporta subsīdijām. Protams, lielākā protestētāja ir Francija – valsts, kas līdz šim bijusi lielākā šādu subsīdiju saņēmēja. Francijas amatpersonas šādu ES soli nosau-kušas par bīstamu, piebilstot, ka ES neesot bijis tiesību izteikt piedāvājumu par eksporta subsīdiju likvidēšanu. Francijas lauksaimniecības ministrs Ervē Žemārs, kodolīgi komentējot ES soli, sacījis: “Mēs esam pret.” Eiropas Komisija savukārt noliedz, ka būtu rīkojusies ārpus sava mandāta robežām, un norāda, ka priekšlikums ir pārrunāts ar visām dalībvalstīm. Lielākā daļa Savienības valstu atbalsta iespēju atteikties no lauksaimniecības subsīdijām.
Kā zināms, ES lauksaimniecības eksportam tērē lielus līdzekļus. Dāsnās subsīdijas nevienlīdzīgā situācijā nostādījušas nabadzīgāko valstu lauksaimniekus, kuri līdz ar to tirgū nevar piedāvāt tik lētu produkciju. Tirgus aizsardzības un eksporta subsīdiju jautājums pēdējos gados pasaulē ir ļoti aktuāls un līdz šim bijis arī galvenais iemesls strupceļā nonākušajām pasaules tirdzniecības sarunām.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv