Starp Islandi un Turciju — par mums pašiem

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" pēc Islandes apmeklējuma

Islandes Altinga priekšsēdētājs Halldors Blondals un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume       Foto: Silvija Dreimane — "Latvijas Vēstnesim"

Šovasar aprit 1000 gadu, kopš pasaulē vecākais parlaments — Islandes Altings — akceptējis savā zemē kristietību. Altings kā visas tautas sapulce tika sasaukts jau 930.gadā. Daudzus gadsimtus šajā seno vikingu jeb normaņu zemē valdīja norvēģu un dāņu karaļi. Un tikai 1918.gadā Islandes Republika, atbrīvojoties no monarhistiskajām važām, kļuva par neatkarīgu, suverēnu valsti Eiropā. Zīmīgi, ka tieši Islande bija pirmā valsts, kas savulaik atzina Latvijas Republikas neatkarību. Šī tālā ziemeļvalsts aizvien ir bijusi un ir mums īpaši labvēlīga. Sakarā ar kristietības pasludināšanas tūkstošgadi Islandē Altinga vadība bija ielūgusi uz vērienīgajām svinībām arī Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un Saeimas sekretāri Silviju Dreimani.

— Kādas jūsu skatījumā bija šīs vērienīgās svinības Islandē?

— Pēc Islandes parlamenta jeb Altinga vadītāja ielūguma es kopā ar Saeimas sekretāri Silviju Dreimani 1.un 2.jūlijā piedalījos kristietības akceptēšanas tūkstošgades svinībās šajā valstī. Uz šiem atceres pasākumiem tika ielūgti visu trīs Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji, kā arī visu pārējo Eiropas ziemeļvalstu un Kanādas parlamentu vadītāji. Mūsu programmas ietvaros sakarā ar šiem svētkiem, apmeklējām gan Islandes Altingu Reikjavīkā, gan vietējo kristietības muzeju, gan īpaši šai nozīmīgajai tūkstošgadei veltītās izstādes.

Manuprāt, emocionāli svarīgākais pasākums risinājās apmēram 60 kilometru no Reikjavīkas kalnainā apvidū tajā vēsturiskajā vietā, kur pirms tūkstoš gadiem Eiropā vecākais Islandes parlaments pieņēma lēmumu par kristietības ieviešanu šajā zemē.

Zīmīgi, ka vienu dienu Islandes Altinga priekšsēdētājs veltīja Baltijas valstu parlamentu vadītāju iepazīstināšanai ar Islandi kopumā. Un jāsaka, ka vismaz man iespaidīgākais notikums bija Vestmanaijeras salas Islandes dienvidos apmeklējums, kur 1973.gadā vulkāna aktīvas darbības rezultātā ar lavu tika pārklāta trešdaļa no vienas zvejnieku pilsētiņas. It kā šaušalīgs skats. Uzkāpjot šī vulkāna virsotnē, redzama patiešām neaizmirstama ainava. Tikāmies ar šīs pilsētiņas mēru un arī ar vairākiem vietējiem politiķiem, un tad arī pārliecinājāmies par to, kas tā Islande tāda ir.

Šīs vizītes laikā man bija tikšanās arī ar Somijas un Zviedrijas parlamentu spīkeriem. Somijas parlamenta vadītāja vēlreiz apstiprināja nodomu septembra beigās ierastes Latvijā. Man bija arī saruna ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi.

Vēstures pētījumi apliecina, ka Islandes Altings patiešām ir senākais parlaments pasaulē — to daudzi zina un saprot.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume ar kundzi pie Islandes Altinga ēkas Foto: Silvija Dreimane — "Latvijas Vēstnesim"

Parakstoties Altinga viesu grāmatā

— Mazliet pievērsīsimies arī mūsu Saeimas darbam. Vai tuvākajā laikā ir paredzama tās ārkārtas sēde? Kaut vai tāpēc vien, ka ir savākti aptuveni 300 tūkstoši parakstu, lai sarīkotu tautas nobalsošanu "Latvenergo" sakarā.

— Domāju, ka viss būs atkarīgs no tā, pēc cik ilga laika Centrālā vēlēšanu komisija varēs sniegt oficiālos parakstu vākšanas rezultātus. Saskaņā ar Satversmi un Saeimas Kārtības rulli ārkārtas sesijas sasaukšanai vajadzīgs vismaz vienas trešdaļas deputātu pieprasījums. Laika ziņā iznāk, ka to varam skatīt arī pirmajā rudens sesijas sēdē septembra sākumā.

Lai izskatītu citus jautājumus, vismaz šobrīd nav paredzama Saeimas ārkārtas sēde. Bet, kā jau es vienmēr saku, nekad nevar izslēgt īpašus gadījumus.

— Nupat atkal notika zemnieku protesta akcijas. Kā Saeima varētu palīdzēt lauciniekiem?

— Domāju, ka gan Saeimas frakcijas, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija regulāri likumdošanas jautājumos konsultējas ar zemniekiem. Un iespēju robežās aizvien ņem vērā viņu viedokļus. Protams, vienmēr būs neapmierinātie — zemnieki, mediķi, izglītības darbinieki vai citi. Bet mans viedoklis ir tāds, ka tikko notikušo zemnieku nemieru rezultātā mēs pie optimālā rezultāta tomēr nenonāksim. Jo tagad, kad valdībā apspriež nākamā gada budžetu, tikpat labi varētu streikot medicīnas darbinieki un skolotāji, jo viņu stāvoklis nepavisam nav labāks salīdzinājumā ar citām sociālajām grupām. Tas ir mans personīgais viedoklis.

Taču politiķiem, tostarp Saeimas deputātiem, neapšaubāmi ir jāņem vērā šāda veida aktivitātes. Turklāt tās ir demokrātijai piemītošas. Līdz ar to nedrīkst noliegt šādu metožu izmantošanu.

— Tikko jums bija saruna ar Turcijas nacionālās asamblejas spīkeru. Kā turpmāk varētu izvērsties Latvijas un Turcijas sadarbība dažādās jomās?

— Mēs galvenokārt pārrunājām jautājumus, kas skar abu mūsu valstu ārpolitiskos mērķus. Pirmām kārtām tie saistās ar mūsu virzību uz Eiropas Savienību. Kā zināms, Turcija jau kopš 1952.gada ir NATO dalībvalsts, un laikam tāpēc mūsu visaktīvākā sadarbība ir izvērtusies tieši aizsardzības jomā. Ir akceptēti nolīgumi gan ieroču jomā, gan militārās apmācības jomā. Gribu uzsvērt, ka šī sadarbība ir ļoti aktīva. Jāņem vērā tas, ka Turcija allaž ir izrādījusi īpašu interesi par Baltijas valstīm. Tāpēc tiek plānoti savstarpēji izdevīgu ekonomisko attiecību risinājumi un ir paredzētas abu valstu uzņēmēju savstarpējas apmaiņas vizītes. Turcijas parlamenta spīkers sacīja, ka deputātiem jāizmanto visas savas iespējas, lai dotu informāciju un impulsus abu valstu biznesmeņiem, lai viņi vēl ciešāk sadarbotos dažādās nozarēs.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors, Foto: Silvija Dreimane —  "Latvijas Vēstnesim"