Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.79

Jelgavā 2004.gada 22.aprīlī (lēmums Nr.5/6)

Sociālās mājas nolikums

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.Sociālā dzīvojamā māja Pulkveža O. Kalpaka ielā 9 ( turpmāk tekstā — sociālā māja) ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kura izveidota saskaņā ar likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” un Jelgavas domes 29.01.1998. lēmumu Nr. 2/38 “Par ēku Slimnīcas ielā 9”, kurā dzīvojamās telpas izīrē personām (ģimenēm), kuras, ievērojot šī nolikuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli vai sociālās dzīvojamās telpas.

2.Jautājumos, kas nav atrunāti šajā nolikumā, tiek pielietoti Jelgavas pilsētas saistošo noteikumu Nr.62 “Par kārtību, kādā Jelgavas pašvaldība sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā” nosacījumi.

3.Sociālajā dzīvojamā māja tiek izveidotas:

3.1. sociālās dzīvojamās telpas;

3.2. sociālie dzīvokļi, (turpmāk tekstā p.3.1. un p.3.2. minētās telpas kopā — dzīvojamās telpas);

3.3. mēbelētas istabas, kuras tiek izīrētas kā pagaidu dzīvojamās telpas personām (ģimenēm), kurām pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanā sniedzama neatliekami saskaņā ar Jelgavas pilsētas saistošo noteikumu Nr.62 “Par kārtību, kādā Jelgavas pašvaldība sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā” nosacījumiem.

4.Dzīvojamās telpas sociālajā mājā nedrīkst privatizēt, atsavināt, nodot apakšīrē citai personai. Īrnieks drīkst iemitināt dzīvojamā telpā citas personas, izņemot laulāto, kā arī savus un laulātā nepilngadīgos bērnus, tikai ar Jelgavas Domes Sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejas atļauju.

II. UZTURĒŠANAS,

APSAIMNIEKOŠANAS UN PĀRVALDĪŠANAS KĀRTĪBA

5. Sociālās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu veic Jelgavas Domes izveidota institūcija (turpmāk tekstā — Apsaimniekotājs), ar kuru pašvaldība ir noslēgusi sociālās mājas apsaimniekošanas līgumu.

6. Sociālas dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu finansē no:

6.1. sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo telpu īrnieku īres maksām;

6.2. pašvaldības budžeta līdzekļiem;

6.3. valsts budžeta līdzekļiem;

6.4.citiem līdzekļiem (fizisku un juridisku personu ziedojumiem, u.c. maksājumiem).

7. Sociālās mājas īrnieks slēdz īres līgumu ar Apsaimniekotāju un īres līguma darbības laikā maksā 1/3 no īres maksas, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem.

8. Sociālās mājas īrnieks par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās ar Apsaimniekotāju pilnā apmērā.

9. Sociālās mājas mēbelēto istabu uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi tiek segti no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

III. PERSONAS (ĢIMENES), KURĀM IR TIESĪBAS ĪRĒT DZĪVOJAMĀS TELPAS SOCIĀLAJĀ MĀJĀ

10. Dzīvojamās telpas sociālajā mājā ir tiesīgas īrēt personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

11. Dzīvojamās telpas sociālajā mājā izīrē:

11.1. maznodrošinātām (trūcīgām) personām (ģimenēm), kuras saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas par īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parādiem, pamatojoties uz tiesas spriedumu un ja:

11.1.1. tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi ,

11.1.2. ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

11.2. maznodrošinātās personas (ģimenes), kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja:

11.2.1.tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

11.2.2.ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

11.3. bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpus ģimenes aprūpē bijusi Jelgavā.

11.4. maznodrošinātām (trūcīgām) personām (ģimenēm), pensionāriem vai invalīdiem, kuri īrē pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo telpu un izteikušas vēlēšanos līdzšinējās telpas vietā īrēt sociālo dzīvojamo telpu. Personai īrētā dzīvojama telpa ir jāatbrīvo 2 nedēļu laikā pēc komitejas lēmuma saņemšanas par sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanu.

11.5. atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām.

11.6. atsevišķi dzīvojošiem 1. un 2. grupas invalīdiem, kuriem nav apgādnieku;

11.7. maznodrošinātām (trūcīgām) personām (ģimenēm), kuras audzina bērnu invalīdu;

12. Ja persona ir pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, samainot dzīvokli uz mazāku vai atļaujot to privatizēt trešajai personai vai kādā citā veidā atteikusies no savas dzīvojamās telpas, pašvaldība minētās personas nereģistrē sociālās mājas un sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā 5 gadus pēc dzīves apstākļu pasliktināšanas.

13. Punktos 11.1. un 11.2. minētās personas sociālās mājas un sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu sociālajā mājā nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu sociālajā mājā un attiecīgie dokumenti iesniegti ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

14. Punktā 11.3. minētās personas sociālās mājas un sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu sociālajā mājā nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu un citi attiecīgie dokumenti saņemti ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības īrēt dzīvojamo telpu sociālajā mājā.

15. Mēbelētas istabas izīrē uz laiku līdz sešiem mēnešiem personām:

15.1. kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas kļuvušas dzīvošanai nederīgas stihiskās nelaimes, avārijas vai plūdu rezultātā;

15.2. kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni un kuras objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt bērniem pastāvīgu dzīvesvietu.

16. Atsevišķos gadījumos ar Sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejas lēmumu dzīvojamā telpa sociālajā mājā var būt izīrēta citām personām, kurām tas ir nepieciešams un kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

IV. PERSONU (ĢIMEŅU) REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA

17. Persona (ģimene), kura ir tiesīga un vēlas īrēt dzīvojamo telpu vai mēbelētas istabas sociālajā māja, iesniedz Apsaimniekotājam iesniegumu un dokumentus, kuri apliecina, ka persona (ģimene) ir tiesīga īrēt telpas sociālajā mājā.

18. Punktos 11.1. un 11.2. minētajām personu kategorijām jāiesniedz:

18.1.pēdējās deklarētās dzīvesvietas izziņu (par ģimenes sastāvu);

18.2. tiesas sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.3. izziņu par maznodrošinātās (trūcīgas) personas statusu ;

18.4. pasu un bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus,

18.5. pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

18.6. invalīdiem — valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā — VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu,

18.7. gadījumā, ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgi bērni, kuru dzīvesvieta deklarēta citur, laulātā vai bērnu deklarētās dzīvesvietas izziņu.

19. Punktā 11.3.minētajai personu kategorijai jāiesniedz:

19.1. lēmumu par vecāku varas pārtraukšanu, atņemšanu vai bērna bāreņa ievietošanu valsts audzināšanas iestādē;

19.2. izziņu par bērna bāreņa atrašanos valsts audzināšanas iestādē;

19.3. dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.4. deklarētās dzīvesvietas izziņu, ja bērns bārenis dzīvo pie aizbildņa;

19.5.invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.6. pases kopiju, uzrādot oriģinālu.

20. Punktos 11.5. – 11.8 minētajām personu kategorijām jāiesniedz:

20.1. pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

20.2. pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

20.3. invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

20.4. izziņu par maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusu;

20.5. deklarētās dzīvesvietas izziņu.

20.6. gadījumā, ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgi bērni, kuru dzīvesvieta deklarēta citur, laulātā vai bērnu deklarētās dzīvesvietas izziņas;

21. Punktā 11.5. minētajai personu kategorijai jāiesniedz:

21.1. deklarētās dzīvesvietas izziņu (ar ģimenes sastāvu);

21.2. izziņu par maznodrošinātās (trūcīgās) personas (ģimenes) statusu;

21.3. pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

21.4. izziņu par īres un attiecīgo pakalpojumu maksājumiem;

21.5. pensionāriem — pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

21.6. invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu.

22.Punktā 12.minētajām personām:

22.1. pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

22.2. notikušās stihiskās nelaimes vai avārijas fakta apliecinošu dokumentu;

22.3. bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

22.4. deklarētās dzīvesvietas izziņu.

23. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

24. Apsaimniekotājs reģistrē personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas īrēt dzīvojamo telpu sociālajā mājā, sociālās mājas un sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās iesniegušas iesniegumu.

25. Lēmumu par personas reģistrēšanu sociālās mājas un sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā un izslēgšanu no reģistra pieņem Jelgavas Domes Sociālo lietu un veselības aizsardzības komiteja (turpmāk tekstā — Komiteja).

26. Reģistrā iekļautās personas pienākums ir:

26.1. ik pēc trim mēnešiem iesniegt sociālās palīdzības dienesta izziņu par maznodrošinātās personas statusa pagarināšanu;

26.2. iesniegt VDEĀK izziņas kopiju par invaliditātes termiņa pagarinājumu,

26.3. sniegt ziņas, ja mainījies ģimenes sastāvs vai notikušas citas izmaiņas ģimenē;

27. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra šādos gadījumos:

27.1. pēc personas rakstiska iesnieguma;

27.2. ja persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai sociālās mājas un sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā;

27.3. ja zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā;

27.4. ja persona nav sniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības īrēt dzīvojamo telpu sociālajā mājā saskaņā ar šī nolikuma 26 p.

27.5. ja persona saņēmusi iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību.

28. Apsaimniekotājs 2 (divas) nedēļas pirms jautājuma izskatīšanas par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra Komitejā nosūta uz personas norādīto adresi rakstveida paziņojumu.

V. DZĪVOJAMO TELPU

IZĪRĒŠANAS KĀRTĪBA

29. Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu sociālajā mājā izīrēšanas palīdzības pieņem Komiteja.

30. Dzīvojamās telpas sociālajā mājā uzskaitē esošajām personām tiek izīrētas, ievērojot reģistrācijas secību, kādā tās ir uzņemtas sociālās mājas un sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā.

31. Sociālo dzīvojamo telpu īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem.

32. Personai, kura īrē dzīvojamo telpu sociālajā mājā un ievēro iekšējās kārtības noteikumus, ir tiesības uz īres līguma pagarināšanu. Persona ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms īres līguma termiņa beigām iesniedz Apsaimniekotājam dokumentus, kas apliecina personas tiesības turpināt īrēt dzīvojamās telpas sociālajā mājā.

33. Īres līgums var tikt pagarināts uz laiku līdz vienam gadam. Ar pensijas vecuma personu īres līgums var tikt pagarināts uz nenoteiktu laiku.

34. Komiteja var atteikt pagarināt īres līgumu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi:

34.1. pārkāpj sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus;

34.2. neievēro Sociālās mājas iekšējās kārtības noteikumus;

34.3. vairāk nekā 3 mēnešus nemaksā īres maksu vai maksu par pamatpakalpojumiem.

VI. DZĪVOJAMO TELPU ĪRES LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN IZBEIGŠANA

35. Dzīvojamo telpu sociālajā mājā nodod lietošanā uz sociālās dzīvojamās telpas īres līguma pamata. Persona divu nedēļu laikā pēc Komitejas lēmuma pieņemšanas par telpas izīrēšanu noslēdz ar Apsaimniekotāju īres līgumu un paraksta telpas nodošanas – pieņemšanas aktu.

36. Īrniekam ir tiesības jebkurā laikā izbeigt sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu, par to brīdinot Apsaimniekotāju un nomaksājot īri un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem. Atbrīvojot telpas, tiek parakstīts nodošanas – pieņemšanas akts.

37. Ja īres līgums nolikumā noteiktajā kārtībā netiek pagarināts, personai jāatbrīvo iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu. Ja īrnieks pēc Apsaimniekotāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

Jelgavas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece I.Škutāne