Latvijai ir iespēja kļūt par finansu centru

Viktors Gustsons, Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas likumdevējs ir pieņēmis mūsdienu prasībām atbilstošu Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu, kurā paredzēts apvienot Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldi, Vērtspapīru tirgus komisiju un Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju. Likumā ir iestrādāti mehānismi un principi, kas pēdējo 15 gadu laikā pasaules pieredzē ir atzīti par labākajiem vienotā finansu tirgus uzraudzībā.

Lai izveidotu šādu vienotu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, svarīgi ir izprast citu, Latvijai līdzīgu, valstu pieredzi šādas institūcijas veidošanā. Tās būtu valstis ar līdzīgu teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu. Valstis, kas arī atrodas uz nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem. Turklāt tās ir spējušas izveidoties par ietekmīgiem finansu centriem. Viena no tādām ir Singapūra, kas atrodas Dienvidaustrumāzijā un pieder pie tā sauktās tīģerekonomikas valstu grupas — valstīm, kas pēdējo 10–15 gadu laikā uzrādījušas visstraujākos iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus pasaulē.

Singapūra ir līdzīgā situācijā kā Latvija, tās iedzīvotāju skaits nav liels — 3,5 miljoni, tā atrodas lielu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Šī mazā valsts sniedz ievērojama apjoma finansu pakalpojumus apkārt esošajām valstīm ar pietiekami attīstītu ekonomiku un daudz lielāku iedzīvotāju skaitu, piem., Indijai, Ķīnai, Malaizijai, Indonēzijai, Filipīnām, Dienvidkorejai, Taizemei u.c. Līdz ar to tā ir izveidojusies par ievērojamu finansu centru Āzijā.

Viens no iemesliem veiksmīga finansu centra izveidei Singapūrā bija tas, ka tika radīta ļoti efektīva finansu tirgus regulēšana un uzraudzība, kas ir būtisks priekšnoteikums finansu tirgus radīto satricinājumu mazināšanai valstī, investoru uzticības palielināšanai un tā rezultātā — investīciju piesaistei tautsaimniecībai.

Interesanti atzīmēt, ka Dienvidaustrumāzijas valstu finansu krīze 1997.gadā ļoti stipri skāra šī reģiona valstu — Dienvidkorejas, Filipīnu, Indonēzijas, Taizemes, Malaizijas — ekonomiku. Krīze būtiski ietekmēja arī Japānas ekonomiku. Stipri mazāk šo krīzi izjuta Singapūra, lielā mērā pateicoties savai stiprajai un efektīvajai finansu un kapitāla tirgus regulēšanai un uzraudzībai. Pēc krīzes vesela virkne Dienvidaustrumāzijas valstu bija spiestas pārskatīt finansu un kapitāla tirgus regulēšanas efektivitāti un administratīvo modeli, kā rezultātā īsā laikā dažās šī reģiona valstīs tika izveidotas vienotas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādes. Dienvidkoreja un Japāna to paveica 1998.gadā. Indonēzijā paredzēts šo procesu pabeigt 2002.gadā.

No malas raugoties, Singapūrai nebija acīmredzama iemesla pārskatīt finansu un kapitāla tirgus uzraudzības struktūru. Tomēr, sekojot līdzi nopietnajiem satricinājumiem finansu tirgū kaimiņvalstīs, arī tā īsā laikā, 1998.gadā, pārgāja uz vienotu finansu tirgus uzraudzību. Tam bija viens, skaidri noteikts mērķis — uzlabot uzraudzības kvalitāti, efektivitāti un nodrošināt pēc iespējas lielāku uzticību finansu un kapitāla tirgum kopumā jaunajos apstākļos, kad finansu tirgū darbojas finansu konglomerāti, finansu grupas un šie tirgi lielā ātrumā globalizējas.

Lai paaugstinātu uzraudzības efektivitāti, Singapūra paplašināja jaunās institūcijas pilnvaras un likumdošanā iestrādāja mehānismus, kas paaugstinātu regulēšanas, uzraudzības un sankciju piemērošanas operativitāti. Lai šī institūcija būtu pietiekami profesionāla, svarīgs priekšnosacījums bija kvalificēta personāla piesaiste no strādājošiem finansu tirgū. Turklāt šai institūcijai brīvajā darbaspēka piedāvājuma tirgū bija jākonkurē ar darbaspēka pircējiem no privātā sektora. Tādēļ apmaksas sistēma vienotās uzraudzības darbiniekiem bija noteikta ļoti elastīga, algu līmenis šīs uzraudzības lēmējvaras institūcijai — padomei — bija pilnīgi konkurētspējīgs ar finansu tirgus privātā sektora menedžeru algām. Turklāt padomes locekļiem bija noteikta prasība, ka tiem vai nu jānāk no privātā sektora, vai pēdējā laikā jābūt strādājušiem privātajā sektorā.

Latvijai pašlaik, tāpat kā Singapūrai, arī ir ļoti lielas iespējas veidoties par finansu centru, jo tai tāpat ir daudz priekšnosacījumu: izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis — krustceles starp Rietumiem un Austrumiem, pietiekami attīstīta transporta infrastruktūra, telekomunikācijas, stabila makroekonomiskā vide, nacionālā valūta, politiskā situācija utt.

Jaunpieņemtais likums par vienotas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas izveidi ir zināms priekšnosacījums veiksmīgai šādas institūcijas izveidei nākotnē, un tai būtu iespējams piesaistīt pieredzējušus un profesionālus finansu tirgus speciālistus no privātā sektora.

Tas, ka Latvija varētu veidoties par būtisku finansu centru Austrumeiropā, ir vairākkārt izskanējis nopietnu Vācijas, ASV, Luksemburgas finansu un kapitāla tirgus ekspertu izteikumos. Tas tika atzīmēts arī gadskārtējā ERAB pilnvaroto pārstāvju sanāksmē Rīgā.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas loma šāda finansu centra izveides procesā būtu ļoti nozīmīga. To ir uzsvēris arī Londonas lordmērs Klīvs Martins savas vizītes laikā Rīgā šā gada 3.jūlijā: "Londonā ir nauda investīcijām, bet, lai to iegūtu, nepieciešama efektīva regulēšana no valsts puses."

Lai šo uzraudzības institūciju izveidotu ar iespējami lielāku uzticību no tirgus dalībnieku puses un tā nākotnē varētu sekmīgi risināt finansu tirgus attīstības un stabilitātes jautājumus, ir svarīgi, kas šo institūciju vadīs tās augstākā lēmējorgāna līmenī — padomē. Ir svarīgi, vai tā tiks pārstāvēta ar pietiekami pieredzējušiem un profesionāliem speciālistiem attiecīgajā finansu nozarē. Nenoliedzami, uzticība finansu tirgum kopumā lielā mērā saistīsies ar uzticību tiem cilvēkiem, kuri tiks izvirzīti jaunās komisijas padomē. Šie cilvēki lielā mērā būs institūcijas tēla veidotāji.

Kā tika atzīmēts, likums pilnībā atbilst mūsdienu prasībām vienotai finansu un kapitāla tirgus uzraudzībai. Tajā ir iestrādāts mehānisms, kas nodrošina maksimālu institūcijas politisko un finansiālo neatkarību, veicinot šīs institūcijas darbinieku izaugsmi, kas ilgtermiņā varētu profesionālāk tikt galā ar finansu tirgus cikliskām svārstībām un problēmām, pēc iespējas mazinot negatīvo ietekmi uz noguldītājiem kredītiestādēs, ieguldītājiem vērtspapīru tirgū un apdrošinājuma ņēmējiem.

Pašreizējā situācija institūcijas veidošanā un likuma kvalitāte neatpaliek no labākajiem pasaules paraugiem šajā sfērā, tajā skaitā no Singapūras finansu tirgus uzraudzības modeļa. Likums ir pieņemts, starts ir dots, atliek tikai saprātīgi sadalīt spēkus, lai veiksmīgi tiktu līdz finišam — institūcijas izveidei 2001. gada 1.jūlijā.