"Brīdina neatlikt paplašināšanu"

Latvija ļoti raizējas par to, lai tiktu ievērots ES paplašināšanas termiņu plāns.

Turklāt Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga saka, ka lēmums par kritēriju izpildi ir jāpieņem par katru kandidātvalsti atsevišķi. Vienlaikus viņa uzsvēra Latvijas pretenzijas uz vienu ES komisāra posteni.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga brīdināja, ka ES paplašināšanas uz austrumiem atlikšanai būs negatīvas sekas. Ņemot vērā reformas, kas ir nepieciešamas, lai iestātos Savienībā, iedzīvotāji tiekot pakļauti striktai un sāpīgai budžeta politikai. "Un, ja priekšā gaida atteikšanos maratons, tad laiku pa laikam ir nepieciešams uzmundrinājums," viņa teica sarunā ar "Handelsblatt" Berlīnē.

Latvijas uzņemšana kandidātvalstu lokā ES galotņu sanāksmē Helsinkos esot bijis viens no šādiem uzmundrinājumiem. Turpretī uzņemšanas atlikšana atstātu ļoti negatīvas sekas, viņa teica, norādot uz 2003. gadā paredzēto referendumu par viņas valsts iestāšanos ES. Šādi prezidente reaģēja uz vairāku ES dalībvalstu diskusijām par to, vai Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu uzņemšanai nevajadzētu notikt daudz vēlāk.

Viņa uzsvēra, ka "šajā sakarībā būtu ļoti labi, ja Vācija turētu savu solījumu". Vienā no iepriekšējām nedēļām Vācijas kanclers Gerhards Šrēders valsts vizītes laikā Baltijas valstīs atkārtoti apsolīja atbalstu šo valstu centieniem iestāties ES.

Tā kā Latvija jau pirms kandidātvalsts statusa iegūšanas sāka nacionālo tiesību saskaņošanu ar ES likumdošanu, Vaira Vīķe–Freiberga neredz nekādas problēmas, lai šī Baltijas valsts nevarētu pabeigt sarunas laikus, jau līdz 2002. gada beigām. "Mēs esam uz pareizā ceļa, lai pievienotos vadošajām kandidātvalstīm." Piecas sadaļas sarunās ar Komisiju jau ir noslēgtas, bet gada otrajā pusē tiks atvērtas astoņas nākošās.

Latvija nevēlas gaidīt

uz Polijas iestāšanos

Latvija prasa, lai ES turētu Helsinkos doto solījumu, ka lēmums par katras valsts iestāšanos tiks pieņemts atsevišķi. Vienīgais noteicošais mērogs drīkstētu būt tikai Kopenhāgenas kritēriju izpilde. Nedrīkst pievienot jaunus politiskos apsvērumus, kas var novest līdz kādas valsts pavirzīšanai atpakaļ (nobīdīšanai malā). Iemesls teiktajam ir Baltijas valstu bažas, ka gausās iestāšanās sarunas ar Poliju varētu aizkavēt to iestāšanos Savienībā. "Tas būtu ļoti slikti Eiropai, ja ES atkristu atpakaļ laikā pirms Helsinkiem."

Optimistiski Vīķe–Freiberga izteicās par to, ka Francijas prezidentūras laikā ES valdību sarunās tiks ņemtas vērā arī mazo valstu intereses. Viņa iestājās par savu komisāra posteni katrai valstij. Tomēr lielākās ES dalībvalstis ir izteikušas priekšlikumu, ka Komisija jāpadara kompaktāka, vairs nedodot iespēju katrai dalībvalstij izvirzīt savu komisāru. "ES taču nedrīkst būt organizācija, kurā lēmumus pieņem tikai lielākās dalībvalstis. Ir svarīgi, lai Komisijas kolēģijā būtu pārstāvētas arī mazākās valstis."

Rezervēti prezidente izteicās par Vācijas un Francijas plānu, kas paredz, ka ES dalībvalstu stingrajam kodolam ir ātrāk jāvirzās uz priekšu integrācijas padziļināšanā. Tas darbu ES padarīs vēl komplicētāku. Pretēji Igaunijai Latvija netiecas pēc iespējas ātrāk valsts valūtu piesaistīt eiro. Vienlaikus prezidente aicināja Maskavu nelikt šķēršļus ceļā viņas valsts iestājai ES. No ES robežas pārcelšanas tālāk uz austrumiem labumu gūtu arī Krievija.

Skeptisks noskaņojums

iepretī kaimiņvalstij Krievijai

Piesardzīgi viņa novērtēja jaunā Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumus par reformām. Viņa uzsvēra, ka līdz šim Maskavas politikā neesot novērojamas lielas pārmaiņas. Krievu minoritāte Latvijā neesot šķērslis Latvijas uzņemšanai ES. Valdība Rīgā ārvalstnieku likumu ir liberalizējusi saskaņā ar starptautiskajiem paraugiem. Kā rāda aptaujas, atbalsts ES šīs minoritātes vidū ir tikai nedaudz niecīgāks nekā latviešu vidū.

Vīķe–Freiberga Vācijā uzturas vairāku dienu vizītē. Starp citu, Berlīnē viņa tikās arī ar prezidentu Johanesu Rauu.

"Handelsblatt"

Andreass Rinke