![](/img/logo.png)
Kā pārvietosim preces Eiropas Savienībā
Sakarā ar Latvijas muitas sistēmas vājo gatavību darbam pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) finanšu ministrs Oskars Spurdziņš devis rīkojumu uz laiku atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) priekšnieku Mārtiņu Tolu. Skaidrojot, kādēļ ticis pieņemts šāds lēmums, O.Spurdziņš atgādina, ka, stājoties finanšu ministra amatā, viņa galvenā prasība M.Tolam bijusi nodrošināt, lai uzņēmējiem pēc Latvijas iestāšanās ES muitas darba problēmu dēļ nerastos zaudējumi. M.Tols šo uzdevumu nav izpildījis. GMP priekšniekam tiek pārmesta arī muitas vadības darba sliktā koordinācija, ar ko nav apmierināti paši muitnieki.
Kā zināms, pēc 1.maija muitas
darbā radās sarežģījumi, kuru dēļ veidojās garas rindas vairākos
muitas kontroles punktos pie ES ārējās robežas. Paši muitnieki
vainoja datorvīrusu, kas paralizējis datorizētās tranzīta
kontroles sistēmas darbu. Savukārt uzņēmēji un kravu pārvadātāji
pauž viedokli, ka pie vainas esot muitas jaunās elektroniskās
sistēmas nespēja izturēt pilnu reāla darba slodzi.
Tomēr, ņemot vērā dažos pēdējos mēnešos mūsu valsts likumdošanas
jomā veikto lielo darbu, saskaņojot to ar ES likumdošanu,
respektīvi, pieņemto likumu, normatīvo aktu un to grozījumu
apjomu, jāšaubās, vai visi uzņēmēji visā pilnībā ir spējuši
iepazīties ar jaunumiem muitas procedūru piemērošanā, preču
statusa apliecināšanā, samazinātā galvojuma piemērošanā un
daudzos citos jautājumos. Tādēļ atgādināsim būtiskākos muitas
likumdošanas jaunumus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā,
ar kuriem aprīļa beigās konferencē “Latvijas uzņēmējs - ES
uzņēmējs” izvērsti iepazīstināja Finanšu ministrijas Muitas
likumdošanas departamenta direktors Guntis Kozinda.
Svarīgākie muitas
likumdošanas akti
Pirms mūsu valsts iestāšanās ES
muitas tiesību sistēmu veidoja Muitas likums, likums “Par muitas
nodokli” un MK noteikumi, kas izdoti saskaņā ar abiem
iepriekšminētajiem likumiem.
Taču pēc 1.maija situācija muitas likumdošanā ir mainījusies.
Saskaņā ar Eiropas Kopienas (par Eiropas Savienību tā tika
pārdēvēta 1993.gada 1.novembrī, kad stājās spēkā Māstrihtas
līgums) dibināšanas līgumu ES pamatlīgumiem, regulām, lēmumiem un
direktīvām tiek piešķirts augstāks juridisks spēks nekā
dalībvalstu konstitūcijām, likumiem un citiem nacionālajiem
tiesību aktiem. Tāpat ES tiesību akti paredz, ka ES regulas, tai
skaitā regulas muitas jomā, darbojas visā ES teritorijā.
Nacionālā likumdošana regulē tikai tās jomas, kuras neregulē
regulas. Pēc Latvijas iekļaušanās ES lielāko daļu muitas
jautājumu Latvijas teritorijā nosaka ES regulas.
Galvenās regulas muitas jomā ir ES Muitas kodekss, tā ieviešanas
noteikumi, Muitas nodokļa atvieglojumu sistēma, Vienotie muitas
tarifi, TARIC klasifikators un regulas, kas nosaka vienotā tirgus
regulēšanas pasākumus, tas ir, lauksaimniecības maksājumus,
nodevas, kvotas, tarifu griestus utt.
Svarīgs muitas
likumdošanas akts ir Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī
līgums par pievienošanos ES. Bet jautājumos, kurus tieši neregulē
ES regulas, darbojas Latvijas normatīvie akti. Šai nolūkā Finanšu
ministrijas Muitas likumdošanas departaments izstrādājis jaunu
Muitas likumu (“Latvijas Vēstnesis”, 06.04.2004), kurš ar 1.maiju
regulē veselu virkni jautājumu, tai skaitā nosaka Latvijas
Republikas muitas teritoriju, muitas lietu vadību un VID
kompetenci muitas normatīvo aktu administrēšanā, muitas iestāžu
emblēmu, pazīšanās zīmi, karogu un zvērestu, tiesības veikt
muitas kontroli iekšzemē, muitas nodrošinājumu uzlikšanas un
noņemšanas kārtību, muitas kontroles zonu noteikšanas kārtību,
personas apskates izdarīšanas kārtību, muitas brokera un
beznodokļu tirdzniecības veikalu darbības noteikumus un citus
jautājumus.
Pēc 1.maija paliek spēkā arī MK noteikumi, kas izdoti saskaņā ar
citiem likumiem, kuri nezaudē spēku, piemēram, MK 1999.gada
20.aprīļa “Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts
nodevu” (“Latvijas Vēstnesis”, 22.04.1999) un 1996.gada 2.jūlija
“Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un
robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz
Latvijas Republikas valsts robežas” (“Latvijas Vēstnesis”,
10.07.1996).
Tiesiskais regulējums būtiski nemainās
Kopš 1997.gada Latvijas muitas
likumdošanā konsekventi tika ieviestas ES muitas regulu normas,
to veidojot tā, lai pēc mūsu valsts iestāšanās ES nebūtu krasu
izmaiņu muitas lietas regulējošajās tiesību normās. Tādēļ
muitošanas, tai skaitā muitas procedūru piemērošanas kārtības,
tiesiskais regulējums ievērojami nav mainījies. Tomēr ar 1.maiju,
sākot piemērot ES muitas likumdošanu, ir atsevišķas visai
būtiskas izmaiņas, proti, tagad muitas teritorija ir visu
dalībvalstu teritorija, muitas parāds ietver tikai ES muitas
nodokli un lauksaimniecības maksājumus (agrāk tas ietvēra muitas
nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un dabas
resursu nodokli), muitas likumdošana piemērojama vienoti visā ES
muitas teritorijā, vienas ES dalībvalsts muitas pieņemtie lēmumi
ir saistoši citu dalībvalstu muitām.
ES Muitas kodeksā ir parādījies jēdziens “muitas procedūra ar
ekonomisku ietekmi”, kas oficiāli nav minēts Latvijas muitas
lietas regulējošajos tiesību aktos. ES Muitas kodeksā šo jēdzienu
attiecina uz tādām muitas procedūrām kā ievešana muitas
noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas
kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei.
Muitas procedūras un citi muitas režīmi ES Muitas kodeksā
neatšķiras no LR Muitas likumā minētajiem un to piemērošanas
kārtība ir tāda pati. Līdzīgas ir arī atļauju veidlapas muitas
procedūru piemērošanai. Taču tā kā ES iekšējā tirgus regulēšanas
pasākumi ir daudz plašāki, nekā tie bija Latvijā, importējamajai
precei bez muitas nodokļa var tikt piemērotas arī kvotas, tarifu
griesti, antidempinga maksājumi, lauksaimniecības maksājumi
utt.
Muitas nodokļa
atvieglojumi
Kopš 1.maija Latvijā ir spēkā ES
regulā par muitas nodokļa atvieglojumiem paredzētie atbrīvojumi
no muitas nodokļa. Tie nedaudz atšķiras no iepriekš mūsu valstī
piemērotā likuma “Par muitas nodokli”.
Piemēram, ES regulā noteikts, ka no muitas nodokļa atbrīvojamas
laulību dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro, bet iepriekš
saskaņā ar likumu “Par muitas nodokli” no šā nodokļa tika
atbrīvotas Latvijā ievestās laulību dāvanas līdz 2000 latu
vērtībā. Tāpat atbilstoši ES regulai no muitas nodokļa paredzēts
atbrīvot nelielas komerciālas vērtības pasta preču sūtījumus,
kuru vērtība nepārsniedz 22 eiro. Agrāk no muitas nodokļa tika
atbrīvoti tie šāda veida sūtījumi, kuru vērtība nepārsniedza 50
latus.
Tagad ar muitas nodokli nav apliekami nekomerciālie pasta
sūtījumi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, turpretī agrāk
no šā nodokļa bija atbrīvoti nekomerciālie sūtījumi vērtībā līdz
100 latiem. Pēc 1.maija no muitas nodokļa atbrīvotas jaunas un
nelietotas preces personīgā bagāžā, ja to kopējā muitas vērtība
nepārsniedz 175 eiro. Agrāk šādu preču kopējā vērtībā drīkstēja
sasniegt 150 latus.
Vēl jāpiebilst, ka ar šā gada 1.maiju Latvijā ir spēkā ES
oficiālajā izdevumā “Official Journal” publicētā ES
kombinētā nomenklatūra un muitas nodokļa likmes.
Atgādināsim, ka saskaņā ar ES
Muitas kodeksu, pārvietojot preces starp ES dalībvalstīm, tām
nepiemēro muitas nodokli un tirdzniecības politikas pasākumus,
izņemot gadījumus, kad preces nav Eiropas Savienībā nomuitotas,
respektīvi, nav izlaistas brīvam apgrozījumam. Tā kā muitas
nodokļa likmes ir vienotas visā ES teritorijā, tad šo nodokli
preču importētājs samaksā atbilstoši ES regulās noteiktajām
likmēm, kas tiek publicētas izdevumā “Official Journal”.
Pārējos nodokļus preču importētāji samaksā atbilstoši attiecīgajā
ES dalībvalstī noteiktajām likmēm. Muitas nodoklis tiek
pārskaitīts ES pašu resursos, 25 procentus atstājot attiecīgās
valsts muitas dienesta rīcībā.
Sīkāk iepazīties ar izmaiņām muitas likumdošanā, pārejas
noteikumiem muitas jomā, kā arī muitas tiesību aktiem un
informāciju, kas saistīta ar iestāšanos Eiropas Savienībā,
iespējams arī internetā – www.fm.gov.lv, www.ttc.lv,
www.eiroinfo.lv, www.europa.eu.int.
Gita Kronberga, “LV”