Saeimas sēdē

2004. gada 6. maija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 6.maija Saeimas sēdi!
Pirms izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bērziņa, Dalbiņa, Ģīļa, Ābiķa un citu deputātu lūgumu– izdarīt izmaiņas šā gada 6.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” daļā par iesniegtajiem likumprojektiem likumprojektu “Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.252 “Dizainparaugu noteikumi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā “Dizainparaugu noteikumi” pieņemti.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu noteikt iesniegšanas termiņu 20.maiju.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 20.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.256 “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 3, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz. Jaundžeikars (LPP).
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 21.maiju.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.257 “Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt,

ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 21.maiju.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 21.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.258 “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei. Nē, es atvainojos... Dzintaram Jaundžeikaram. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 21.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 21.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.259 “Grozījumi Sēklu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Lūdzu ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz. Jaundžeikars (LPP).
21.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.260 “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim!
Dz.Ābiķis (TP).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu noteikt iesniegšanas termiņu 20.maiju.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 20.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.261 “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 2, atturas– 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Termiņš– 21.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.262 “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Juridiskās komisijas vārdā, lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.303 “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kalniņam Pēterim!
P.Kalniņš (ZZS).
21.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.maijs.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.304 “Elektronisko sakaru likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
21.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.305 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 20.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 20.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.306 “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Arī 21.maijs.
Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.maijs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 6, atturas– 4. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 6, atturas– 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– nav, atturas– 22. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Likums “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Par šo konvenciju vairāku gadu garumā ir diskutēts pietiekami daudz, un mēs allaž esam nonākuši pie secinājuma, ka pāragri ir ratificēt šo konvenciju.
Jo vispirms jau jālikvidē okupācijas, kolonizācijas un rusifikācijas sekas, un tad runāsim. Argumenti par to, ka vienīgā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija nav ratificējusi šo konvenciju, ir stipri vāji. Pieminēsim kaut vai to un atcerēsimies, ka Latvija no šīm visām valstīm ir cietusi okupācijas 50 gados visvairāk. Un te ir rakstīts anotācijā, ka bezprecedenta gadījums esot, ka šī konvencija tātad vienīgajā valstī nav ratificēta, jo, redziet, 40% no Latvijas iedzīvotājiem sastāda mazākumtautības. Tieši otrādi! Tas ir bezprecedenta gadījums, ka, lūk, vairāk nekā 40% tagad Latvijā ir iebraukušie. Milzīgs skaits! Pāri par pusmiljonu ir nepilsoņu, kas ir ārkārtīgi liela problēma. Tātad, redziet, cik drausmīgas ir okupācijas sekas!
Un paši iesniedzēji ir uzrādījuši, ka, ratificējot šo konvenciju, būs jāievēro sekojošas lietas. Konvencija paredz minoritāšu valodu izmantošanu attiecībā uz personām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas.
Tātad jauns rusifikācijas vilnis. Tātad nav pieņemama šāda nostādne šajā konvencijā.
Nākamais. Konvencija paredz iespēju tajās teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskus apzīmējumus. Vai neatceramies to laiku, kad neatkarības sākumā aizkrāsojām krieviskos ielu nosaukumus, kuri saglabājušies daudzās pilsētās vēl pašlaik– šis aizkrāsojums. Vai tagad atjaunosim to? Vai to atjaunosim?
Nāksies atjaunot droši vien, ja mēs šo konvenciju ratificēsim.
Vēl viens. Pietiekama pieprasījuma gadījumos valstī būs jānodrošina pie nacionālajām minoritātēm piederošajām personām iespēja apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā. Ko tas nozīmē? Jūs ļoti labi saprotat, kāda cīņa ir pašlaik par to, lai nemācītos latviešu valodu, par Izglītības likumu. Ir pasludināta gan Staļingrada, gan vēl visādas citādas aizstāvības līnijas.
Un vēl. Vai mums ir skaidrs, vai mums ir pieņemta definīcija, kas ir minoritāte? Iesniedzēji, protams, uzskata, ka minoritāte Latvijā ir visi tie, kas sabraukuši okupācijas rezultātā. Tradicionālās, klasiskās minoritātes izpratnē tie ir cilvēki Latvijā, kuri dzīvojuši līdz okupācijai. Tātad vispirms mums jātiek skaidrībā, kas ir minoritāte Latvijā, un tikai tad mēs varam iet tālāk.
Vēl. Konvenciju pieņem ar nolūku novērst mazākumtautību diskrimināciju. Latvijā šādas diskriminācijas nav. To atzinušas daudzas starptautiskas institūcijas, ļoti respektējamas. Iesniedzēji teiks: “Kāpēc es iebilstu tādā gadījumā pret šīs konvencijas ratificēšanu?” Tādēļ, ka Latvijā notiek otrādi– pamatnācijas diskriminācija, kas nav novērsta pēc okupācijas izbeigšanās.
Es nosaukšu tikai dažus piemērus...
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies, cienījamais deputāta kungs!
P.Tabūns.
Diskriminācija pastāv! Sazinoties latviešiem ar milzīgu skaitu– apmēram 44% krievvalodīgo. Diskriminācija pastāv citās jomās– darbā iekārtošanā...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!
P.Tabūns.
Es beidzu. Tātad, cienījamie kolēģi, skaidrs, ka šo konvenciju mēs nedrīkstam ratificēt! Tas ir krietni tālas nākotnes jautājums. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Bijušais tā saucamais okupācijas režīma... Tā saucamā okupācijas režīma ideoloģiskās frontes darbinieks Tabūna kungs, kā viņam arī pienākas, manuprāt, provokatoriski runāja “pret”. Savukārt es vēlētos runāt “par”.
Pirms piecām dienām Saeimas deputātu vairākums svinīgi atzīmēja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Vairākums politiķu ar dziesmām un asarām acīs sagaidīja jauno un gaišo Eiropas dienu. Šodien svētki ir jau beigušies, un ir laiks atcerēties, ka daudz kas palicis nepadarīts. Pašreiz Latvija ir vienīgā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo mazākumtautību konvenciju, neskatoties uz to, ka tā ir parakstīta jau 1995.gadā. Tas ir bezprecedenta gadījums, jo sevišķi, ja ņem vērā to faktu, ka apmēram 40% no Latvijas iedzīvotājiem sastāda mazākumtautības. Eiropas institūcijas– Eiropas Padome, EDSO, kā arī Eiropas Savienība– vairākkārt rekomendēja mums ratificēt šo konvenciju, bet vezums nekustas no vietas.
Kāda ir šī starptautiskā tiesiskā instrumenta būtība? Līdz ar konvencijas ratifikāciju valstī jānodrošina katrai pie nacionālās minoritātes piederošai personai tiesības uz vārda brīvību, uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izpildīt informāciju... izplatīt informāciju un idejas minoritātes valodā.
Konvencija paredz minoritāšu valodu izmantošanu oficiālajā jomā– teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas. Šajās teritorijās konvencija paredz iespēju izvietot tradicionālus vietvārdus, ielu nosaukumus, kā arī citus topogrāfiskos apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai minoritātes valodā, ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm. Pietiekama sabiedrības pieprasījuma gadījumos valstij būs jānodrošina pie nacionālajām minoritātēm piederošajām personām iespēja apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā. Visi iebildumi un atrunāšanās, kuras mēs esam dzirdējuši ne tikai šodien, bet pēdējo gadu laikā no valdošajām partijām, liecina tikai par politiskās gribas trūkumu. Igaunija, kas ir valsts ar Latvijai līdzīgu vēsturisko pieredzi un situāciju mazākumtautību jomā, ir ratificējuši šo konvenciju jau 2001.gadā. Konvencijas ratifikācija dzīvē pretēji bažām nav novedusi pie negatīvām sekām, bet gluži pretēji– veicinājusi sabiedrības saliedēšanos un politiskās dzīves harmonizāciju. “Rāmju” konvenciju ir ratificējuši, kā jums zināms, arī Lietuvā. Visiem konvencijas ratifikācijas pretiniekiem es gribu pajautāt, vai jums patīk Eiropas dzīves kvalitātes standarti? Vai jums patīk tie standarti, kas mums nodrošina tīru dzeramo ūdeni un gaisu? Tātad kāpēc jūs, dāmas un kungi, nepieņēmāt citus Eiropas standartus (Starpsauciens no zāles)– cilvēktiesību, minoritāšu aizsardzību un cieņas pret cilvēku standartus? Mazākumtautību aizsardzības konvencija ir neatņemama Eiropas tiesiskā mantojuma sastāvdaļa.
Lūdzu atbalstīt PCTVL izvirzīto likumprojektu un nodot to komisijai apspriešanai. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 59, atturas– 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Ģīļa, Kalvīša, Dalbiņa, Segliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “pret”?
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ne velti latviešu tautā sāk pazust tāda folkloras forma kā anekdotes. Un patiesi, kāda jēga stāstīt un pierakstīt anekdotes, ja ļoti labas anekdotes tautai ceļ priekšā tās likumdevējs– Saeima.
Ir jau saprotama Tautas partijas ārkārtīgā vēlme censties labot, ko viņas koalīcijas brāļi– Pirmā partija– Tautsaimniecības komisijas vadībā ir sastrādājusi. Bet, godātie Tautas partijas deputāti, arī šis jūsu labojums izskatās gauži nožēlojams, jo nevienā likumā nav tāda termina “lejamais alus”. Kāds tad vēl ir? Beramais alus? Vai vēl kāds cits?
Otrkārt. Steigā un kļūdaini iesniegtais labojums neatrisina vasaras kafejnīcu darbu. Tā ka arī šis ir brāķis.
Par Tautsaimniecības komisijas vadību es varu izteikt tikai vislielāko nožēlu. Ir jau skaisti sēdēt un izlikties strādājam par nodokļu maksātāju naudu. Bet, godātie pozīcijas deputāti! Man ir jājautā– ko jūs šeit darāt
tādā profāna līmenī, te pieņemot, labojot likumu, te atkal verot vaļā, kacinot uzņēmējus, rodot... nedodot viņiem skaidrus spēles noteikumus? Nu cik tad ilgi jūs rotaļāsities un šeit savu diletantisko kvalifikāciju celsiet par tautas nodokļu maksātāju naudu? Varbūt... mīļie deputāti! Laiks sākt strādāt!

Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie deputāti! Runājot par anekdotēm, man izstāstīja, es jums izstāstīšu vienu tautas anekdoti, kas ir tāda radusies nesen: “Šadurskis– labs izglītības ministrs.”
Bet runājot par iesniegto projektu. Par terminoloģiju “lejamais” vai “beramais” alus, šis termins ir saskaņots ar valodniecības komisiju. Par to, ka problēma ir radusies un ka šī problēma varbūt nāk gan no pašvaldībām, dažādām Latvijas vietām, jo tas risinājums, kas pašreiz ir iespējams, nerisina šo problēmu. Un tur, kur pašvaldība, stingrā pašvaldības kontrolē tikai ar atļauju, kurās vietās tas ir iespējams, tieši pašvaldībai, kas uz vietām vistuvāk redz, nevis no Rīgas atrisināt alus tirdzniecības jautājumu, man šķiet, ir nepieciešams. Vismaz tādi priekšlikumi ir bijuši, un komisijā šodien jau tikai tiek lemts par nodošanu, komisijā ir iespējams pilnveidot. Tāpēc pilnveidosim Latvijas folkloru un arī risināsim tās problēmas, kuras pieprasa risināt sabiedrība.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Izskatām tālāk sēdes darba kārtību. Ir saņemts desmit deputātu– Reira, Pietkeviča, Solovjova, Ozoliņa, Zommeres, Klausa un citu deputātu– pastāvīgais priekšlikums– lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu deklarācijas “Par Baltijas asamblejas turpmāko darbību” apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi par izskatīšanu?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi! Piedāvātais lēmuma projekts ir ļoti svarīgs, un būtu lietderīgi to apspriest frakcijās un politiski izvērtēt šo ļoti vērtīgo lēmuma projektu, un tādēļ es aicinātu to izskatīt nākamajā plenārsēdē, un es iebilstu, ka tas tiek darīts šodien.
Sēdes vadītāja.
Tā kā deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta izskatīšanu nākamajā plenārsēdē 13.maijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Lēmuma projekts tiks izskatīts 13.maija plenārsēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.2565. Juridiskā komisija savā sēdē šo likumprojektu ir skatījusi. Neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likums “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2566– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Neviens priekšlikums netika saņemts. Juridiskā komisija ir akceptējusi šo likumprojektu trešajā lasījumā. Aicinu balsot par šo likumprojektu, to atbalstot!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Apvienoto spēku virspavēlniecības štāba transformācijas komandiera saprašanās memorandu par mācībām “Cooperative Nugget 2004””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2568. Neviens priekšlikums nav saņemts. Tātad Ārlietu komisija ierosina izskatīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 6, neviens neatturas. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir nolēmusi konceptuāli atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Saņemts pozitīvs atzinums arī no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas, no Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma mērķis ir nodrošināt bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien šis izskatāmais jautājums ir ļoti nozīmīgs bērnu aizsardzībai sakarā ar to, ka visneaizsargātākās ģimenes tomēr ir tā saucamās nepilnās ģimenes, kurās bērnu apgādā tikai viens no vecākiem. Gan pēc likuma, gan saskaņā ar morāles normām katram no vecākiem ir pienākums uzturēt savu bērnu. Šis pienākums pastāv arī tad, ja ģimenē ir dzimuši... Ja bērni ir dzimuši reģistrētā laulībā vai arī nereģistrētā laulībā, vai arī ja bērni dzīvo šķirtā ģimenē. Diemžēl mēs visi zinām, cik daudz ir to gadījumu, kad kāds no vecākiem, pie kura bērns tajā brīdī nedzīvo, nespēj šo savu pienākumu pildīt un tas ir pat vēl ļaunāk, ka izvairās no šā pienākuma pildīšanas, kas ir ļoti viegli izdarāms, jo deklarēta tiek tikai minimālā alga.
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sniegto informāciju tādu bērnu, kas nesaņem no saviem vecākiem pietiekamā apmērā uzturlīdzekļus, 2003.gadā bija 11 400. Netika piedzīta aptuveni viena trešdaļa no tām uzturlīdzekļu summām, kuras būtu jāpiedzen bērnu uzturam, pamatojoties uz gada laikā pieņemtajiem tiesas nolēmumiem.
Tādēļ arī īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Baštika kungs sagatavoja šo Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Šis Uzturlīdzekļu garantiju fonds atradīsies tātad tagad jau ministrijas pārraudzībā, un no šā uzturlīdzekļu fonda tiks izmaksāta uztura nauda gadījumos, kas ir paredzēti likumā. Tas ir tad, ja parādnieks tiesas lēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu izpilda nepilnā apmērā, un arī tiesas lēmumu par to, ka uzturnaudas piedziņa ir atzīta par neiespējamu.
Tiek gatavoti arī Ministru kabineta noteikumi par to, kā šis jautājums risināsies tālāk. Un šobrīd ir paredzēts, ka tas no vecākiem, kura aizgādībā ir bērns, no fonda uz iesnieguma pamata varēs saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktā minimālajā apmērā. Šobrīd tas ir paredzēts 7 gadu vecumā– 25% no minimālās mēnešalgas, tas ir 20 latu, un no 7 līdz 18 gadu vecumam– 30% apmērā, tas ir 24 lati. Viss šis pasākums kopā 2004.gadā izmaksās 2,5 miljonus latu, kas jau budžetā ir atvēlēti. Bet nākamajā gadā šim pasākumam vajadzētu 5 miljonus latu.
Tāpēc tā īpaši gribas atzīmēt to, ka šis fonds nav bezatbildīgu vecāku atbalstam. Šis fonds ir bērnu atbalstam. Un iesniegtais likumprojekts paredz to, ka fondam ir tiesības piedzīt valsts budžeta labā no parādnieka uzturlīdzekļus bezstrīdus kārtībā. Tāpat arī likuma 6.pants paredz to, ka līdzekļi, kas jāizmanto uzturlīdzekļu izmaksai, tiek atšķirti no līdzekļiem administrēšanai kā atsevišķa pozīcija katrā valsts budžetā. Un tas dod garantiju tam, ka šie uzturlīdzekļi netiks izmantoti papildus šī fonda darbības administrēšanai, kā diemžēl tas ir šobrīd noticis ar darbinieku prasījumu garantijas fondu.
Tāpēc ļoti būtiski ir tas, ka šis ierobežojums ir šai likumā paredzēts. Viens no iebildumiem varētu būt, ka šis fonds atbalstīs bezatbildīgos vecākus, kuri tagad vispār vairs nemaksās, jo valsts maksās viņu vietā. Šeit, protams, ir ļoti normāls pretarguments– likumā paredzētais mehānisms tikai pastiprinās papildu tiesības tiesu izpildītājiem, kuriem tagad būs jānodarbojas ar alimentu piedziņas jautājumiem, jo ar šo jautājumu nodarbosies fonds, un viņiem būs diemžēl varbūt jāatliek malā viena otra ienesīgāka lieta.
Tāpēc es ļoti lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un arī komisijai aktīvi strādāt pie tā, lai likumprojekts izietu visus vajadzīgos lasījumus.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi! Pēc būtības, es domāju, tā ir tiešām diezgan liela problēma– tas, ka nav bijis iespējams izmaksāt šīm mātēm līdzekļus bērnu uzturam.
Bet ir otra problēma, kādā veidā mēs tomēr sauksim šo par fondu jeb sauksim šo par pabalstu. Mēs esam arī apakškomisijā šo jautājumu diskutējuši. Skaidrs ir tas, ka šī nauda valsts kasē atpakaļ neatgriezīsies un to arī ir pateikuši, un arī tiesneši nespēs to tā noadministrēt, lai šī nauda atgrieztos atpakaļ. Nu tā varētu atgriezties 20%. Šeit ir saruna par to. Es esmu par to, lai šīm ģimenēm palīdzētu.
Otrs moments tomēr ir administrēšana, un kā mēs sauksim šo fondu. Tas ir, pabalsta forma ir. Es domāju, ka komisijā mums būs nopietni jādiskutē, kāda tad ir šī forma un kā mēs nosauksim šos naudas līdzekļus.
Vēl viens moments ir, ka... es gan liktu kopā ar šo likumprojektu vēl vienu apstiprināt. Ja nebūs pietiekami daudz sociālo darbinieku, sociālo darbinieku, kas spētu vienlaicīgi arī kontrolēt un strādāt ar ģimenēm un palīdzēt, tad šī nauda bieži nonāks varbūt tur, kur nebūtu vajadzīgs. Ja mēs runājam pašlaik par bērnu. Vai tiešām šī nauda nonāks līdz pašam... līdz bērnam un būs izlietota bērnam? Tāpēc es vienlaicīgi tomēr gribētu, un Sociālo un darba lietu komisijā mums bija nopietna saruna. Man gribētos skatīties to kopā, lai sociālo darbinieku daudzums, ka ir paredzēts 1 sociālais darbinieks uz 1000 iedzīvotājiem un ko mēs plānojam realitātē dabūt kaut kur uz 2010.gadu laikam, mums bija saruna, bet mēs gribētu tomēr ātrāk. Ja šie sociālie darbinieki nestrādās pagastos, rajonos, tad administrēšana– tikai ar tiesu izpildītājiem, šis likums nebūs viegli izpildāms.
Tāpēc es domāju, ka... es esmu principā “par”, bet es domāju, ka divos lasījumos, es ceru, ka tas nav steidzamības kārtā, ka šis likumprojekts ir ļoti nopietni jāizrunā, ir jābūt skaidram mehānismam, un tomēr mani nav pārliecinājuši, ka šī nauda atgriezīsies atpakaļ fondā. 20% atgriezīsies, 80%– tā būs valsts nu... dāvana jeb pabalsts. Tāpēc arī atradīsim īsto nosaukumu... nu, nevis aizdevums, tas ir uz laiku, bet tas tiešām ir pabalsts. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne. Otro reizi.

J.Stalidzāne (LPP).
Jā, šis jautājums tiešām arī Sociālo un darba lietu komisijā ļoti aktīvi tika apspriests. Piekrītu Bērziņa kungam par to, ka šeit būs jāstrādā kopā ar sociālajiem darbiniekiem katrā pagastā, katrā vietā. Bet šo uzturlīdzekļu fonda darbību nevar apturēt līdz tam brīdim, kamēr mēs nodrošināsim visā valstī pietiekošā daudzumā sociālos darbiniekus. Tas ir pārāk garš periods, pārāk daudz mūsu bērnu paliks bez šīs palīdzības.
Nepiekrītu galīgi tam, ka uzturlīdzekļu fonda izsniegtie līdzekļi būs jānosauc par pabalstu, jo pabalstus mēs, protams, atpakaļ nepiedzīsim, bet ja nopietni strādās un ņemot vērā to, ka ir atļauts bezstrīdus kārtībā piedzīt šos līdzekļus no nemaksātāja, neskatoties uz to, ka viņam ir uzrādīta minimālā alga, un neskatoties uz to, ka viņš ir slēpis arī savus īpašumus, viņam tie tomēr kaut kad būs jāatklāj, un arī ņemot vērā to, ka šai parāda piedziņai nav noilguma, ņemot vērā to, ka diemžēl šie nemaksātāji sliktākajā gadījumā būs spiesti samaksāt no savas pensijas, tad es domāju, ka tas ļoti, ļoti palīdzēs tam, lai šis uzturlīdzekļu fonds atgūtu nevis 20%, bet atgūtu pirmajā brīdī varbūt tiešām kādus 50%, bet tad, kad mehānisms tiks kārtīgi atstrādāts un pieslīpēts, es ceru arī uz lielāku uzturlīdzekļu atgriešanu šajā fondā.
Nu, katrā gadījumā nevar šā likuma izskatīšanu atlikt līdz tam brīdim, kamēr mēs nodrošinām valstī situāciju ar sociālajiem darbiniekiem, jo tas patiešām nebūs ātrāk par 2008. vai 2010.gadu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Bērziņš. Otro reizi.
A.Bērziņš (ZZS).
Man negribētos... Stalidzānes kundze, man negribētos, lai jauc.... Neiet runa par “pret” un es neesmu izteicis šeit, ka ir vajadzīgs abus likumus... un ka šo likumu nevar pieņemt, ja netiek izskatīts otrs. Es teicu, ka paralēli ir jāizskata abi likumi, un jūs kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, es ceru, ka atbalstīsiet to, lai sociālie darbinieki būtu pilnībā atbalstīti un sāktu funkcionēt un strādāt ar 2006.gadu kā rezultātā varētu administrēt, pārbaudīt un atgriezt šo naudu atpakaļ. Es arī gribētu būt liels optimists. Es gribētu, lai simtprocentīgi tā atgrieztos atpakaļ, bet mēs dzīvojam realitātē. Es personīgi redzu pēc aprēķiniem, ka tie būtu pirmajā gadā 20%. To rādīs laiks! Bet par pārējo mēs runāsim tad, kad mēs izskatīsim šo jautājumu komisijās. Un es domāju, ka arī Sociālo un darba lietu komisijā mēs skatīsim šo jautājumu, un varētu lūgt, lai mēs varētu šo jautājumu arī skatīties konkrēti citā komisijā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 13.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 13.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu (reģistrācijas nr.681)– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu, kurā ir iesniegti, kopumā četri priekšlikumi.
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Vairāk priekšlikumu nav.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.maijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.maijs.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” un nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanai izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 12.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu un nolēma atbalstīt tā virzīšanu skatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.

12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.maijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Labdien, godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2407. Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekts paredz novērst ar vairāku administratīvo sodu valsts ieņēmumu jomā piemērošanu saistītas problēmas, tajā skaitā precizēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā lietoto terminoloģiju, aktualizēt tiesību normas, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa preventīvās funkcijas efektivitāti un radītu vienlīdzīgus un taisnīgus principus administratīvo sodu piemērošanā.
Juridiskā komisija tātad izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Jaunups.
12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījuma– 12.maijs.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir saņēmusi Ministra kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un izskatījusi to. Tātad iesniegtais likumprojekts paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt noteiktu sodu apmēru par Ministru kabineta noteikumos par drošības konsultanta norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā, tātad šajos Ministru kabineta noteikumos noteikto uzdevumu neizpildi. Juridiskā komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.maijs.

Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?
E.Jaunups.
Izskatīšana 27.maija plenārsēde.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 12.maijs, izskatīšana– 27.maija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir iepazinusies ar Ministru kabineta sagatavoto un atbalstīto likumprojektu “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”, likumprojekta reģistra Nr.761, un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 13.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 13.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Seglinš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija saņēmusi 41 priekšlikumu, kuri ir izskatīti Juridiskajā komisijā.
Priekšlikums Nr.1 ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.2 Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.3. Neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 3.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 52, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.
4.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
6.priekšlikums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs kopā 8.Saeimas sastāvā daudz strādājam ar likumu paketi, kas regulē cilvēku iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesā. Visumā varu novērtēt šīs darbības rezultātus nevis kā teicamus, bet gan kā apmierinošus. Piemēram, iespējas pārstāvēt fizisku personu tiesā, kuras ir paredzētas Civilprocesa likumā, ir izlīdzinātas ar tām tiesībām, kuras paredzētas daudz progresīvākajā Administratīvā procesa likumā. Starp citu, atbildīgā komisija, otrajā lasījumā noraidot manus attiecīgos priekšlikumus, vārds vārdā nokopēja tos trešajā lasījumā, tikai izsvītrojot manu uzvārdu un bīstamo abreviatūru– PCTVL. Man nav pretenziju. Esmu gatavs arī turpmāk strādāt zem pseidonīma.
Tādēļ, ja Saeima arī šodien noraidīs manu priekšlikumu, esmu gatavs piekrist tam, ka trešajā lasījumā Juridiskā komisija iesniegs tos savā vārdā.
Cienījamie kolēģi! Kopīgiem spēkiem mēs noņēmām arī veselu virkni antikonstitucionālu aizliegumu pieejai nepieejamajai Advokātu kolēģijai, un apspriežamais priekšlikums ir arī no šīs sērijas.
Es piedāvāju izslēgt no likuma aizliegumu, kurš ļauj strādāt par advokātiem tikai Latvijas pilsoņiem.
Šis priekšlikums ir pilnīgi dabisks vienam no privātuzņēmējdarbības veidiem. It īpaši, ja ņem vērā, ka pavisam nesen mūsu valsts robežas paplašinājās līdz Atlantijas okeāna krastam.
Cilvēku un preču kustība un tai diemžēl sekojošo kriminālo un civillietu daudzums tuvākajā laikā krasi pieaugs.
Protams, patlaban es pirmām kārtām domāju par saviem tautiešiem, par tiem desmitiem tūkstošu, kuri ar apsējiem uz galvām ar uzrakstu “alien” ir gājuši pāri Akmens tiltam uz Daugavas rietumu krastu, lai atzīmētu pievienošanos ES. Varbūt šāda veida sēru procesijā kāds ieraudzīs likuma par ielu gājieniem pārkāpumu, bet šie cilvēki katru dienu nēsā šo uzrakstu kabatās– savās nepilsoņu pasēs. Jums nevajadzētu baidīties, ka gadījumā, ja mans priekšlikums tiks pieņemts, visi šie ļaudis ies strādāt par advokātiem. Likumā ir paredzēta virkne striktu kvalifikācijas ierobežojumu, tajā skaitā arī, piemēram, valodas prasme. Aizliegt cilvēkiem, kas atbilst šiem kritērijiem, strādāt par advokātu tikai tamdēļ, ka viņš ir Itālijas pilsonis vai arī Latvijas nepilsonis, tas ir absurdi un nepamatoti.
Paredzēts jaunā likuma redakcijā pievienot tādām prasībām kā Latvijas pilsonība vēl arī nevainojamu reputāciju. Kā bijušais nepilsonis es skaidri jūtu, ka tas ir aizskārums, pie tam ar tīšu nodomu.
Jūs domājat, ka tamdēļ, ja es nokārtoju Aldermanes kundzes iestādē eksāmenu Latvijas falsificētajā vēsturē, mana reputācija ir uzlabojusies? Drīzāk otrādāk. Daži mani paziņas pārstāja ar mani sveicināties.
Cienījamās dāmas un kungi! Man gribētos jums vēlreiz atgādināt par šo desmitu tūkstošu ļaužu gājienu pāri Akmens tiltam. Tas nozīmē, ka mēs vairs neesam ar mieru paciest apvainojumus, pat tos, par kuriem mūs apvaino, pilnībā ievērojot formālo likumdošanas procedūru. Krievvalodīgā kopiena ir pacēlusies no ceļiem, un es iesaku jums kārtīgi padomāt, pirms pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kurus paciest var vienīgi vergi. Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 6.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
12.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
13.priekšlikums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Vairs nav nekāds noslēpums, ka Latvijā ir lielas problēmas nodrošināt maznodrošināto iedzīvotāju tiesības uz advokātu pakalpojumiem. Valsts vienkārši nespēj apmaksāt aizstāvja pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams.
Līdz ar to mēs kārtējo reizi piedāvājam noteikt Advokatūras likuma 18.pantā, ka Latvijā var būt viena vai vairākas zvērinātu advokātu kolēģijas kā, piemēram, Lielbritānijā. Pamatojumā varu piedāvāt citātus no Satversmes tiesas plaši pazīstamā sprieduma:
“Nepietiekamais advokātu skaita pieaugums, viņu nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionālā organizācija Latvijā un Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela rīcības brīvība un plašas tiesības, var mākslīgi radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos. Tas savukārt var novest pie Satversmes 92.pantā garantētā pamattiesību pārkāpuma. Apsverams būtu jautājums par vairāku advokātu kolēģiju veidošanu, piemēram, pie apgabaltiesām, vai arī par vairāku profesionālu praktizējošu juristu organizāciju veidošanu. Šajā sakarā varētu apsvērt arī praktizējošo juristu licencēšanas jautājumu.”
Mūsu piedāvātais priekšlikums pilnībā atbilst gan Satversmes tiesas spriedumam, gan Eiropas Savienības direktīvām. Un es uzskatu, ka maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji gaida jūsu palīdzību un sadarbību šajā jautājumā, cienījamie deputāti!
Lūdzu atbalstīt mūsu 13.priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).

Cienījamie kolēģi! Patiesībā tomēr tās lietas nav nemaz tā, kā kolēģis Agešins to tikko izklāstīja. Attiecībā par Satversmes tiesas spriedumu, šajā Satversmes tiesas spriedumā tiešām ir analizētas daudzas lietas attiecībā uz Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju, uz kolēģijas darbību un dažādiem jautājumiem. Taču principā es esmu iepazinies un rūpīgi pētījis šo Satversmes tiesas spriedumu. Šeit nekas nav teikts, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot divas zvērinātu advokātu kolēģijas vai vairāk.
Varu teikt vēl vairāk. Principā pārsvarā visās Eiropas valstīs un arī ļoti lielās valstīs, kurās, varētu likties, ir nepieciešams vairāk zvērinātu advokātu vai advokātu kolēģijas vai ģildes, principā ir viena galvenā... Respektīvi, ir viena, kurā arī visi šie advokāti ir apvienoti, un tādā veidā notiek šīs viņu apvienošanās un darbošanās kopā vienā organizācijā.
Kas attiecas uz nepietiekamo juridisko palīdzību, tad uz to es varu teikt, ka Tieslietu ministrija jau sen strādā pie projekta. Un šis projekts jau ir izstrādāts, un tam būtībā šobrīd trūkst tikai finanses. Tā ka savstarpēji ir saistīts tātad gan šis projekts par bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem, un savukārt finanses tam ir paredzēts daļēji ņemt arī no iespējamās valsts nodevu palielināšanas civilprocesā. Tātad arī šīs lietas tiek risinātas un tiks atrisinātas. Un, es domāju, līdz ar to nav pamata runāt par to, ka, teiksim, Latvijā, piemēram, izveidojot šobrīd vairākas zvērinātu advokātu kolēģijas, būtiski mainītos vai uzlabotos situācija šajā jomā, jo patiesībā tas vienkārši vestu uz to, ka šobrīd advokāti varbūt vienkārši pārdalītos savā starpā varbūt kaut kādās divās organizācijās, bet tas jebkurā gadījumā nerisinātu nevienu no tiem jautājumiem, par kuriem runāja kolēģis Agešins.
Tā ka es lūgtu tomēr atbalstīt komisijas viedokli, kura nav atbalstījusi šo Agešina kunga priekšlikumu, un balsot par to redakciju, kāda šobrīd ir spēkā, darbojas un ir laba. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).

Cienījamie kolēģi! Kur ir šīs problēmas būtība? Ir pilnīgi skaidrs, ka te ir pretruna starp korporatīvām interesēm, no vienas puses, un maznodrošināto iedzīvotāju interesēm, no citas puses. Tautas saskaņas partija jau vairākkārt iesniedza šo likumprojektu par bezmaksas juridiskās palīdzības nodrošināšanu maznodrošinātiem iedzīvotājiem, un visu laiku arguments bija tieši šāds– nav naudas. Labi, tagad šis likumprojekts tiek izstrādāts, jau ir kaut kādā pēdējā vai priekšpēdējā posmā, bet tas jau nelīdzēs. Naudas nekad nebūs pietiekoši.
Kas šeit ir piedāvāts? Veicināt šīs problēmas risināšanu ar konkurences palīdzību. Jo pilnīgi skaidrs, ka tieši konkurence starp advokātiem visādā ziņā, es negribu to pamatot sīkāk, es domāju, mums katram ir skaidrs, par ko iet runa, varētu veicināt tajā skaitā arī šīs problēmas atrisināšanu, bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Bez valsts līdzekļiem, ar mazākiem valsts līdzekļiem, pareizāk sakot.
Tā ka Agešina kungs nemaz neapgalvoja, ka esošā situācija, ka pārstāv tikai vienu kolēģiju, ir pretrunā ar Satversmi. Viņš teica kaut ko citu. Ka šā priekšlikuma pieņemšana nav pretrunā ar Satversmi un atbilst Satversmes tiesas sprieduma garam. Tāpēc, es domāju, dilemma ir pilnīgi skaidra. Vai mēs atļausim daudz brīvāku un sīvāku konkurenci advokātu vidū, tādā veidā veicinot arī šo maznodrošināto iedzīvotāju interešu aizsardzību, vai mēs atstājam to vienu kolēģiju, līdz ar to veicinot korporatīvās intereses, uzņemoties atbildību finansēt šo bezmaksas juridisko palīdzību vienīgi no valsts budžeta.
Manā skatījumā tas ir drusciņ paradoksāli, ka tieši kreisā partija iestājas par tirgus mehānismu iesaistīšanu šīs problēmas risināšanā, bet mūsu skatījumā tieši šajā gadījumā tas ir pamatoti, un tas būs daudz efektīvāk nekā gaidīt, kamēr mums budžetā būs pietiekami daudz naudas, lai to finansētu tikai no budžeta. Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt kolēģa Agešina priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 13.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 63, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.
14.priekšlikums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15. priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
16. priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17. priekšlikums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
18. priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
19. priekšlikums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
20. priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
21.priekšlikums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
22.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
23.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
24.priekšlikums– atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
25.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
26.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
27.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
28.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
29.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
30.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
31.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
32.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
33.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
34.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
35.priekšlikums– neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
36.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
37.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
38.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
39.priekšlikums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
40.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 40.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 65, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
41.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– 1, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 12.maijs. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Augusts Brigmanis, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Uldis Briedis, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Inguna Rībena, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Arvīds Ulme, Ēriks Zunda. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to Saeimas 6.maija sēde ir slēgta. Paldies!

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2004. gada 5. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Labdien! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministra atbildes uz deputātu jautājumiem.
Atbildi uz deputātu Šadurska, Rībenas, Kariņa, Jaunupa un Druvietes jautājumu “Par izglītības un zinātnes ministra rīcību, lai novērstu nelikumīgu studiju maksas piesaistīšanu un krievu mācībvalodas atjaunošanu valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs” sniegs izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs. Lūdzu!
Jūsu rīcībā divas minūtes.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Labdien! Pirmais jautājums. Vai Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas fakultātē ir novērsta papildu naudas iekasēšana no tiem studējošajiem, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem? Pašreiz iekasēšana joprojām notiek. Mēs esam saņēmuši Ģenerālprokuratūras atbildi, kurā nesaskata nekādu pamatu prokurora reaģēšanas mēriem jautājumā par likumpārkāpumu novēršanu. Šajā brīdī vēl varu papildus teikt, ka ir bijusi ilgstošāka sarakste, un šobrīd ir konstatēts, ka bija vairākas vēstules no Izglītības un zinātnes ministrijas, tajā skaitā arī 2003.gada 11.novembra vēstule Latvijas studentu apvienībai, kurā bija norādīts, ka ir situācija, ka augstskola tiek finansēta no Veselības ministrijas budžeta, bet netiek veikta finanšu izlietojuma uzraudzība, savukārt studenti vēršas pēc palīdzības Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras rīcībā šinī gadījumā nav valsts politikas īstenošanas un arī kontroles instrumenta cīņā pret šo. Vēstuli parakstīja arī iepriekšējais ministrs Kārlis Šadurskis.
Kā arī bez tam jāatgādina, ka Stradiņa universitāte atrodas Veselības ministrijas padotībā, un ir bijušas vairākas vēstules Veselības ministrijai, kura pēc būtības nav atbildējusi Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas attiecībā uz pirmo jautājumu ir viss.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vai ir papildjautājumi? Lūdzu, Šadurska kungs!
K.Šadurskis (JL).
Ministra kungs! Ir liela starpība starp prokuratūras iejaukšanos, izsakot brīdinājumu rektoram, un augstskolas dibinātāja– valsts, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas personā, –iejaukšanos, lai pārtrauktu darbības, kas nav paredzētas ne likumā, ne Ministru kabineta noteikumos. Un šajā sakarā man ir jautājums. Jūs atsaucaties uz Izglītības likuma 16.pantu, kur ir runa par citu ministriju kompetenci. Tad man ir jautājums: ko jūs personīgi esat darījis, koordinējot Izglītības valsts inspekcijas un Veselības ministrijas rīcību šīs situācijas novēršanai?
Kādus rīkojumus jūs esat devis, lai palīdzētu studējošajiem atgūt līdzekļus, un pats galvenais: kā jūs, jurists, vērtējat to situāciju, ka studiju maksa tiek iekasēta nevis Stradiņa universitātes kontā, bet gan SIA “Stomatoloģijas institūts” kontā?
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu, ministra kungs!

J.Radzevičs.
Šajā gadījumā es varu pateikt tikai to, ka pavisam nesen ir saņemta Ģenerālprokuratūras atbilde, kura ir pārsūtīta arī Veselības ministrijai, un ka starpministriju koordinācija neietilpst tikai viena ministra kompetencē.
Šobrīd es esmu sagatavojis atkārtotu vēstuli veselības ministram ar lūgumu pievērsties šai situācijai un to noskaidrot, jo, kā tas īstenībā ir teikts arī Ģenerālprokuratūras atbildē, ir nepieciešama papildu finanšu revīzija šai jautājumā. Un es varētu piekrist arī tam... Taču mēs esam saņēmuši Valsts kontroles atbildi uz jūsu iepriekšējo vēstuli. Diemžēl viņa faktiski atsakās veikt pārbaudi. Un, man šķiet, šajā gadījumā ir pilnīgi pamatoti tas, ko jūs sakāt,– ka vajadzēs šādu finansiālu pārbaudi veikt tieši šajā zobārstniecības institūtā, kurš, kā jūs to arī norādījāt, iekasē naudu.
Jo, manuprāt, šajā gadījumā ir izveidojusies diezgan slikta prakse attiecībā uz rezidentūru un uz pamatizglītības iegūšanu saistībā ar šo te Stomatoloģijas institūtu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vai uzdosiet vēl vienu papildu jautājumu?
J.Radzevičs.
Cik es sapratu, jūsu uzdevāt faktiski otrajā daļā otro jautājumu– kādus rīkojumus esat devis, lai novērstu nelikumīgu maksājumu iekasēšanu... iekasēšanu valsts dibinātajās augstskolās? Tas ir otrais jautājums, un arī uz to tika sniegta rakstiska atbilde.
Tātad šī saimnieciskā un finanšu kontrole ietilpst Veselības ministrijas kompetencē, un tā ir viņas padotībā esoša iestāde.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, vai ir vēl papildu jautājumi? Šadurska kungs, lūdzu!
K.Šadurskis.
Man ir papildu jautājumi, kas attiecas uz valodu. Un par finansējuma jautājumiem...
Sēdes vadītājs.
Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.
K.Šadurskis.
Jā. Man ir jautājums: kā jūs vērtējat to situāciju, ka valsts dibinātā izglītības iestādē notiek atsevišķu programmu pasniegšana krievu valodā ārzemniekiem... notiek, un plānots to paplašināt, un par to liecina dekāna pienākumu izpildītājas docentes Livdānes vēstule. Un jūs savā atbildē to nenoliedzat, taču atsaucaties uz Augstskolu likuma pantu, kurā runāts tikai par to, ka ārzemniekiem ir pietiekami labi jāprot valsts valoda, lai studētu, bet nerunājat neviena vārda par Izglītības likuma 9.pantu, kura pirmajā daļā ir skaidri un gaiši pateikts, ka valsts un pašvaldības izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā.
Kādus rīkojumus jūs esat devis situācijas normalizēšanai, un kā jūs gatavojaties rīkoties sakarā ar šo, manuprāt, kliedzošo Izglītības likuma pārkāpumu?
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, ministra kungs!
J.Radzevičs.
Tātad būtībā tas ir papildu jautājums pie 6.punkta. Un arī pie 5.punkta... Nē, pie 4. un pie 6.punkta.
Izglītības likuma 9.panta pirmā daļa patiešām noteic, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Šā panta otrā daļa noteic, ka citā valodā izglītību var iegūt... trešais apakšpunkts: citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.
Augstskolu likuma 52.pants nosaka... 52.panta pirmā daļā, kuru arī es esmu lasījis, ka valsts nosaka studiju vietu skaitu tajās augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt 83.pants noteic, ka nevis ārvalstniekiem ir jāzina valsts valoda, bet visas attiecīgās valodas,– proti, panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka ārvalstniekiem ir pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības. Tātad īstenībā te tas ir norādīts daudzskaitlī.

Un patiešām,– pēcdiploma apmācība vairākās augstskolās notiek arī krievu un angļu valodā.

Sēdes vadītājs.
Paldies. Deputāti, kas jautājumus ir uzdevuši, tātad savas papildu iespējas ir izsmēluši.
Šiliņa kungs, jūs varat vēl izmantot iespēju tagad uzdot jautājumu, jo jūs neesat starp iesniedzējiem. Lūdzu!
V.Šiliņš (JL).
Es gribētu par vienu jautājumu tomēr skaidri un gaiši vērst jūsu uzmanību un tomēr arī lūgt jūs reaģēt uz to. Prakses ārstu likums paredz, ka medicīnas jomā strādājošie medicīnas studenti ir rezidenti, un tas noteic, ka visi tie, kas ir tieši saistīti ar ārstniecisko darbu mūsu valstī, ir pakļauti tomēr valsts valodas prasmes prasībai. Un jautājums par to, kādā veidā Stradiņa universitāte kā valsts augstskola sāka risināt biznesa problēmas saistībā ar ārzemju rezidentiem, tikai liek padomāt par to, vai mūsu skolotāji, kas māca latviešu valodu, nevarētu būt iesaistīti šajā procesā. Un vai mēs nevarētu tomēr arī ar jūsu palīdzību panākt to, ka Latvijā medicīnā drīkst strādāt tikai tie, kuri ir nolikuši valsts valodas prasmes eksāmenu.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Latvijā noteikti var šajā jomā strādāt tikai tie, kuri zina valsts valodu. Tas ir viennozīmīgi skaidrs. Taču šī pēcdiploma izglītības iegūšana saistās nevis ar darbu šeit, bet ar darbu ārpus Latvijas.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.
Sēde ir slēgta.

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs J.Radzevičs

Uz jaut.Nr.30 – dok.Nr.2532

Par izglītības un zinātnes ministra rīcību, lai novērstu nelikumīgu studiju maksas pieprasīšanu un krievu mācību valodas atjaunošanu valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs

Jautājums par papildu maksas iekasēšanu no stomatoloģijas specialitātes studējošiem, kas studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) par valsts budžeta līdzekļiem, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir izvērtēts un risināts gan 2003., gan 2004.gadā. 2004.gada 5.aprīlī IZM saņēma Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurores R.Bērziņas atbildi uz izglītības un zinātnes ministra K.Šadurska 2004.gada 2.marta iesniegumu par maksas pieprasīšanu RSU Stomatoloģijas fakultātes studējošiem par valsts budžeta līdzekļiem.

Ģenerālprokuratūras prokurore R.Bērziņa, izvērtējot iesniegtos materiālus un RSU rektora J.Vētras paskaidrojumus, nesaskata pamatu piemērot prokurora reaģēšanas līdzekļus pret rektoru J.Vētru par likumpārkāpuma nepieļaujamību, kā arī pamatoti norāda, ka brīdinājuma izteikšana J.Vētram neatrisinās ilgstošo problēmu par nepietiekamo studiju vietas finansiālo nodrošinājumu valsts budžeta piešķirtajos līdzekļos.
Informējam arī, ka RSU noslēgtie līgumi ar Stomatoloģijas fakultātes studējošiem ir individuālas vienošanās starp iestādi un pilngadīgu fizisku personu par papildu tehniskā nodrošinājuma apmaksu. Šī maksājuma lielums ir noteikts ar RSU Senāta lēmumu, un Senātā studējošiem ir atliekošā veto tiesības studentiem būtiskos jautājumos.
Saskaņā ar Izglītības likuma 16.pantu un Veselības ministrijas nolikumu Veselības ministrija kontrolē un līdz ar to arī ietekmē savā pārziņā esošo izglītības iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību. Tātad veselības ministra kompetencē ir iespēja vēlreiz pārbaudīt RSU finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību likumiem un citiem normatīviem aktiem.
Attiecībā uz valsts valodas lietojumu RSU informējam, ka RSU visas studiju programmas tiek īstenotas latviešu valodā. Arī tie ārvalstnieki, kas vēlas iegūt ārsta grādu RSU, apgūst latviešu valodu un sekmīgi spēj apgūt gan teorētiskos kursus, gan strādāt klīnikās praksēs, lietojot latviešu valodu. Tomēr, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un iekļaujoties ES kopējā augstākās izglītības telpā, būs nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, lai neradītu šķēršļus kopēju studiju programmu veidošanai Eiropas augstskolu vidē, kā tas, piemēram, ir paredzēts Eiropas Izglītības un kultūras komisijas jaunizveidotajā programmā ERASMUS MUNDUS (sākums 2004.gada aprīlī).
Ja RSU plāno izveidot pēcdiploma izglītības piedāvājumu ārvalstnieku studijām krievu valodā, tad šāds piedāvājums nav pretrunā ar Augstskolu likuma 83.pantu par ārvalstnieku studijām Latvijā. 83.panta pirmajā daļā norādīts, ka “ārvalstniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības”. Vēlamies arī uzsvērt, ka jebkurai valsts augstskolai nepietiekama publiskā finansējuma apstākļos ir nepieciešams veidot tādu izglītības piedāvājumu, kas piesaistītu papildu finansējumu. Ja Neatkarīgo Valstu Savienības medicīnas augstskolu diplomus ieguvušie ārsti grib apgūt pēcdiploma izglītību Latvijā, tad atbilstošs augstskolas piedāvājums nenozīmē atvērt īpašu pamatstudiju programmu ar mācību valodu krievu valodu.
Nobeigumā uzsveram, ka Latvijas Augstskolu likums nodrošina augstskolu autonomiju, un tādējādi valdības un attiecīgi nozaru ministru maiņas nav interpretējamas tiešā saistībā ar augstskolu darbību.

Ar cieņu –

Rīgā 2004.gada 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs