Ministru kabineta 2004. gada 11.maija sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”.
Likumprojektā ir precizēts Valsts darba inspekcijas tiesiskais statuss un tā darbības regulējums saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.
Projektā ir precizētas Valsts darba inspekcijas funkcijas un uzdevumi. Noteikts, ka Darba inspekcijas funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.
Saskaņā ar 2003.gada 23.septembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi” ir papildināts Valsts darba inspekcijas uzdevumu uzskaitījums un saskaņota lietotā terminoloģija.
Valsts darba inspekcijas likums precizēts atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 17.septembra rīkojumam Nr.589 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” reorganizāciju”, kas paredz izveidot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
Saskaņā ar pamatnostādnēm “Par nelegālās nodarbinātības samazināšanas pasākumiem” likumprojektā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par koordinācijas mehānisma modeli operatīvai informācijas apmaiņai.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumos Nr.379 “Dabas lieguma “Lubānas ieplakas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.
Spēkā esošajos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteikts, ka dabas liegumos aizliegts celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises. Šīs normas mērķis ir nodrošināt, lai dabas liegumos netiktu būvēti aizsprosti bez pietiekamas izpētes un zinātniskā pamatojuma, nodarot kaitējumu dabas vērtībām.
Dabas liegums “Lubānas ieplakas” atrodas Lubāna līdzenumā, tas izveidots 1999. gadā, platība – 5905 ha. Lubāna ezera apkārtnē, tajā skaitā minētā dabas lieguma teritorijā, jau no 20.gs. divdesmitajiem gadiem veikta meliorācija un hidrotehniskie darbi, mainīts hidroloģiskais režīms. Šie darbi ietekmējuši dabas lieguma ekosistēmas – augstos un pārejas purvus.
No Eiropas kopienas programmas LIFE-Nature (LIFE-Daba) ir piešķirts un saņemts finansējums projektam “Lubāna mitrāja kompleksa apsaimniekošana”. Projekta realizācijas gaitā ir paredzēts atjaunot hiroloģisko režīmu augstajos un pārejas purvos. Akcijai “Dabiskās purvu hidroloģijas atjaunošana augstajos purvos” paredzētais EK finansējums ir 34 964 eiro, tai skaitā dabas liegumā “Lubānas ieplakas” 2 331 iero. Pirms darbu sākšanas tiks sagatavots detalizēts hidroloģiskā režīma atjaunošanas plāns.
Lai sekmīgi realizētu projektu un dabas liegumā tuvinātu hidroloģisko režīmu dabiskajam, ir jāizdara grozījumi noteikumos “Dabas lieguma “Lubānas ieplakas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un papildināt noteikumus ar normām, kas augstajos purvos un klānos atļauj būvēt aizsprostus.
Pieņemts rīkojums “Par nekustamā īpašuma Rīgā, 11.Novembra krastmalā 31, nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā”.
Rīkojums paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Tieslietu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu – zemesgabalu 1334 m² platībā un divas būves – Rīgā, 11.Novembra krastmalā 31.
Tieslietu ministrijai uzdots minēto nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā.
Pēc nekustamā īpašuma Rīgā, 11.Novembra krastmalā 31, ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā Tiesu namu aģentūra nodrošinās ēkas apsaimniekošanu.
Pieņemti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 674 pilsonības pretendenti, to skaitā 82 viņu nepilngadīgie bērni.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.
Grozījumi paredz, ka tiek svītrota norma, kas paredz, ka Veselības ministrija izstrādā atsevišķu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas, jo Veselības ministrijas kompetencē neietilpst norādīt un noteikt ārstniecības personām, kādas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes būtu piemērojamas ārstniecības procesā.
Izdarot grozījumus, tiek realizētas sievietes tiesības uz brīvu izvēli dzemdību vietai, dibinot apziņu, ka dzemdības un grūtniecība vairumā gadījumu ir dabīgs un normāls process un aprūpe var tikt veikta gan stacionāros, gan ārpusstacionāros apstākļos, kā arī likums tiek papildināts ar normu, ka nav atļauts iegūt cilvēka embriju un augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos un zinātniskiem pētījumiem in vitro.
Pārējie grozījumi paredz precizēt Veselības ministrijas un Ministru kabineta kompetenci seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Pēc grozījumu stāšanās spēkā dzemdību palīdzības kārtību noteiks nevis veselības ministrs, bet Ministru kabinets.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem””.
Spēkā ir grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuri paredz valsts sociālās apdrošināšanas ieviešanu attiecībā uz personām, kas uzturas ārvalstī kopā ar savu laulāto, kurš karavīra statusā pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā.
Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem arī nosaka to personu loku, par kurām tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta, kā arī šādu iemaksu veikšanas kārtību.
Grozījumi saskaņo noteikumu normas ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz apdrošināšanu pret bezdarbu un pensiju apdrošināšanu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem attiecībā uz personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar savu laulāto, kas karavīra statusā pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.80 “Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība””.
Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai noteikumos noteikto kārtību neattiecinātu uz ostu akvatoriju teritorijām.
Lai nedublētu normatīvo aktu prasības, pēc noteikumu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.80 “Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”” pieņemšanas uz ostu akvatoriju teritorijām netiks attiecināta noteikumos ietvertā kārtība un atbilstoši noteikumiem “Ostu hidrotehnisko būvju speciālie būvnoteikumi” kuģu ceļu, kanālu un apgriešanās baseinu padziļināšanas darbiem ir jāsaņem attiecīgās ostas pārvaldes un Jūras vides pārvaldes izdota atļauja.