"Pieprasa skaidru perspektīvu"
"ES ir magnētisks mērķis." Taču šis mērķis var zaudēt pievilkšanas spēku, ja Savienība ES paplašināšanas lietās neradīs lielāku skaidrību un noteiktību. Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, sakot, ka valstis no ES prasa skaidru perspektīvu, galotņu sanāksmē Zalcburgā kodolīgi izteica daudzu Austrumeiropas valstu intereses.
Pašreiz 70% lietuviešu esot par drīzu iestāšanos ES. Taču viņš baidās, ka tad, ja ES nekļūs konkrētāka, gatavošanās iespējamajai iestājai Savienībā varētu zaudēt dinamiku. Bulgārijas premjerministrs Ivans Kostovs cer, ka viņa valsts līdz 2006. gadam spēs pabeigt sarunas par pilnu līdzdalību ES. Sagatavošanās posmā runa galvenokārt esot par iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kā arī par pārvaldes struktūru reformām.
Polijas austrumu robeža nav īstā robeža, kad runa ir par mieru un stabilitāti Eiropā, uzskata ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens, domājot arī par Ukrainu. Savienības paplašināšana vairāk esot politiskās gribas nekā tehnisko problēmu jautājums. Ferhoigens nenoliedza, ka paplašināšana rada arī problēmas, piemēram, Austrijas pierobežas reģionos. Taču runa esot par mieru un stabilitāti Eiropā. Un tam Savienības paplašināšana esot labākā garantija. "Eiropas valstis ir viena liela ģimene." Neviens nav ārpusē, taču vieni pašreiz ir tālāk iekšpusē nekā citi, teica Ferhoigens. Taču kandidātvalstīm arī pašām uz vietas esot jāveic izskaidrošanas darbs. Iedzīvotājiem ir jāizskaidro, ka ES nav "problēma", bet problēmas atrisinājums. Daudzās reformas Austrumeiropas valstīs esot nepieciešamas tāpēc, ka tās esot saņēmušas sliktu ekonomisko mantojumu. Vai tā būtu problēma, kurai ar ES nav nekā kopēja? Gluži pretēji: integrācija sniedz atbalstu nepieciešamajam transformācijas procesam.
"Die Presse"
Klaudija Lagere