Kad blakus nostājusies valsts un ES robežzīme

No kopējās Latvijas sauszemes robežas 1368 kilometriem 437 km tagad kļuvuši par Eiropas “zaļo” robežu. Foto: Andris Kļaviņš

Pēdējos gados robežapsardzības regulējošā normatīvā bāze ir saskaņota ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas prasībām. Palielināta Valsts robežsardzes administratīvā kapacitāte un attīstīta infrastruktūra, sadarbojoties ar ES dalībvalstīm. Papildus valsts budžeta līdzekļiem piesaistot ES finansiālos līdzekļus, nostiprināta robežapsardzības sistēma kopumā.
Izstrādāta integrēta Latvijas robežas vadības stratēģija, kas iesniegta Ministru kabinetam (MK), sadarbības modelis starp institūcijām, kas atbild par robežu drošību, – Valsts robežsardzi, Valsts policiju, muitu, Sanitāro robežinspekciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu un NBS Jūras spēkiem. Pilnveidojot normatīvo bāzi, ievērotas Eiropas Savienības (ES) un Šengenas līguma prasības. Lai sagatavotos Latvijas dalībai ES viltoto un autentisko dokumentu sistēmā, robežu šķērsošanas vietas apgādātas ar viltojumu atklāšanas aparatūru. Sagatavots un Eiropas Komisijā apstiprināts projekts “Jūras robežas novērošana” par 3,85 miljoniem eiro, kas jārealizē no 2003. līdz 2005. gadam.
Valsts robežsardzes priekšnieks, robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš atzīst: “Mums pērnais gads bijis ļoti nozīmīgs. Galvenā vadlīnija – veiksmīgi īstenot austrumu robežas infra-struktūras attīstību, kā arī robežkontroles un robežuzraudzības pilnveidošanu atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām. Tika veikti iepriekš sāktie PHARE projekti, kā arī sadarbībā ar Nīderlandes Tieslietu ministriju un Zviedrijas Krasta apsardzes speciālistiem sākts darbs pie PHARE programmas projekta “Jūras robežas novērošana”. Projekta mērķis ir palielināt robežsardzes administratīvo kapacitāti līdz Eiropas Savienības prasībām atbilstošiem standartiem. 2003.gadā izstrādātas tehniskās specifikācijas mobilajām videonovērošanas sistēmām, kas tiks iegādātas šogad.
Robežu apmeklējuši daudzi Eiropas Savienības eksperti un ārvalstu vēstnieki, saņemti vairāki progresa ziņojumi par Latvijas Valsts robežsardzes profesionālo attīstību un infrastruktūras atbilstību Eiropas standartiem.”

Zaļā robeža
un jauni noteikumi

No kopējās Latvijas sauszemes robežas 1368 kilometriem 437 km tagad kļuvuši par Eiropas “zaļo” robežu. Tā nu robežsargi to dēvē, lai gan reizēm tā ir balta, dažviet zila, bet citreiz necaurredzamā miglā tīta. Vidēji diennaktī Latvijas “zaļās” robežas apsardzībā iesaistīts vairāk nekā 200 robežsargu, kuru uzdevumos ietilpst patruļdienests un robežas novērošana, kā arī pierobežas joslas režīma kontrole. Pērn par dažādiem robežu režīma pārkāpumiem aizturētas gandrīz 3000 personas. Divas trešdaļas no tām – par pierobežas režīma neievērošanu. Visvairāk grēko vietējie iedzīvotāji. Sākot ar pērngada 1. janvāri, Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas pierobežas joslā (2 km no valsts robežas) personām, kas sasniegušas 15 gadu vecumu, papildus personu apliecinošam dokumentam nepieciešama īpaša uzturēšanās caurlaide. Pērn šādas caurlaides izsniegtas 27 929 personām, tomēr pierobežas joslā aizturēti 367 cilvēki, no tiem 363 Latvijas pavalstnieki bez caurlaidēm. Vērtējot, cik sagatavota ir austrumu robeža, lai kļūtu par Eiropas Savienības ārējo robežu, jāizsver dažādi parametri. Ja aplūko robežsargu darba un atpūtas apstākļus, tad sperts milzīgs solis, salīdzinot ar neseno pagātni. Arī aprīkojuma ziņā, piemēram, torņiem, kuriem drīzumā tiks piemontētas modernas elektroniskās iekārtas, šķiet, minimums būtu nodrošināts. Protams, torņu vēl nav tik daudz, cik vajadzētu, lai redzētu no viena nākamo, tāpat jāseko, lai “Siemens “ līgumu izpildītu laikā, lai visas sistēmas saslēgtu vienotā tīklā.

No kucēna līdz NATO čempionam. No kreisās: Valdis Bikovskis ar Rosko. Robežsardzes dienesta suņu reģistrā ir 151 suns. Arī suņiem piešķirtas specialitātes: 73 pēdu meklēšanas suņi, 49 narkotiku speciālisti, 5 sprāgstvielu meklētāji, 4 personu meklēšanas un aizsardzības suņi Foto: Andris Kļaviņš

Dzelzceļa stacijās robežkontroles punktos nepieciešami tiltiņi, lai robežsargs no augšas varētu pārliecināties, ka tukšajās platformās nav paslēpušies cilvēki vai noslēptas kravas. Pagaidām robežsargi spiesti rāpties iekšā gandrīz vai katrā vagonā. Indras dzelzceļa robežkontroles punktā, kuru plāno pabeigt ap Jāņiem, viss būs tā, kā iecerēts, izņemot tiltiņus, kuru būvei pietrūcis naudas. Robežsargi gan domā, ka tos vajadzējis būvēt pirmos.

Nākotnes vīzijas uz
Kaplavas šaurās stigas

“Eiropas ārējā “zaļā” robeža tiks aprīkota ar modernām tehnoloģijām. Noteiktās vietās novietos sensorus – infrasarkanos vai seismiskos. Robežsargam automašīnā būs pults, ar to viņš kontrolēs sensoru signālus. Novērošanas torņus aprīkos ar jaudīgām kamerām, kas būs paslēptas sevišķi bīstamos robežas sektoros. Tās būs saslēgtas kopējā tīklā. Kameras filmētais materiāls būs pierādījums krimināllietās” – tā blakus varenajām Kaplavas eglēm nākotnē skatījās robežsargu kapteinis Juris Livdāns.
Uzkāpjot Robeždaugavas tornī, uzmanību saistīja jaudīga videokamera, kuras elektroniskā acs modri vēroja Daugavu vairāku kilometru garumā Piedrujas un Baltkrievijas Drujas robežšķirtnē. Līdzko upē parādījās makšķernieku laiva, signāls no torņa tika noraidīts uz dežūrdaļu. Pēc dažām minūtēm no kontrolpunkta betonētās Daugavmalas aizdrāzās ātrgaitas robežsardzes laiva.
Tagad sausā robežjosla no Latvijas puses ir izcirsta un uzarta piecu metru platā joslā, ES prasība ir divpadsmit metru, lai no helikoptera un torņiem būtu pārredzama, bīstamās vietās būs žogi. Robeža iedalīta posmos – īpaši nozīmīgie, nozīmīgie un maznozīmīgie posmi. Robežpatruļu intensitāte šajos posmos ir atšķirīga. ES prasības ir augstas. Ja būs vairāk finansējuma, varēs pieņemt vairāk cilvēku katras nodaļas personālā, labāk aprīkot robežu. Divpadsmit metru robežjoslas iekārtošana vietām saistīta ar privāto zemju atsavināšanu un pirkšanu. Tāda platuma zaļajā robežjoslā paredzēta uzartā josla, patruļas taka, taka sunim vai, pareizāk, suņa degunam, labi izbraucams ceļš, pa kuru pietiekami ātri var pārvietoties džips, kvadricikls vai sniega motocikls.

NATO čempions
un viņa sugas brāļi

No zirgu izmantošanas patruļās robežsargi atteikušies ekonomisku apsvērumu dēļ, iznāk pārāk dārgi. Toties otrs cilvēku draugs un palīgs – suns – robežsardzē kļuvis neaizstājams. Ja jāatšķir smaržas, suņa deguns ir daudz efektīvāks nekā jebkurš cilvēka konstruēts aparāts. Pārsteidzoši, ka dažas smaržas suns uztver tikai mazliet labāk par mums, piemēram, ziedu aromātu, par ko mēs jūsmojam. Bet uz citām vielām, piemēram, sviestskābi, kas ir sviedros, suns reaģē vismaz miljonu reižu labāk par cilvēku. Šīs prasmes dēļ, ko iespējamu padara 220 miljoni smaržu jutīgu šūnu suņa degunā, četrkājainā drauga palīdzība tiek plaši izmantota arī robežsardzē patruļās pēdu meklēšanai, narkotisko vielu meklēšanai, sprāgstvielu atrašanai. Labi trenēts talantīgs suns spēj atrast narkotiku paciņu, kas iegremdēta degvielas kannā.
Nodibinot Valsts robežsardzes koledžas (VRK) Kinoloģijas centru, robežsargu kinologu darbs ievirzīts profesionālā gultnē. Dienesta suņu reģistrā ir 151 suns. Kā jau militārā dienestā, suņiem piešķirtas specialitātes: 73 pēdu meklēšanas suņi, 49 narkotiku speciālisti, 5 sprāgstvielu meklētāji, 4 personu meklēšanas un aizsardzības suņi, bet 20 ir bez noteiktas specializācijas.
Dienesta suņiem ir savs kvalifikācijas rangs. Septiņi no minētajiem ir meistarklases “asi”, 31 ieguvis izmantošanas klasi, 56 – pamatklasi, 57 – sagatavošanas klasi. Pērn centra vaislas darbā iegūti 18 kucēni. Labākie robežsargi esot beļģu un vācu aitu suņi, bet gadās arī pa talantīgam krancītim. Kucēnus trenē un rūpīgi atlasa, meklē talantīgākos. Meistarklases izcilnieki maksā tūkstošiem dolāru.
2003.gadā suņu un robežsargu sadarbība pārtraukusi tālāko ceļu 48 robežpārkāpējiem uz zaļās robežas, 5 gadījumos atrastas narkotiskās vielas, 3 reizes – lielas kontrabandas kravas, bet 37 gadījumos ar suņu palīdzību konstatēti robežpārkāpumi. Dienesta suņi piedalījušies arī citās operācijās. Statistika liecina, ka pērn četrkājainie draugi nav slinkojuši, bet gandrīz simttūkstoš stundu strādājuši uz robežas.
Pērnā gada nogalē VRK Kinoloģijas centra profesionālās sagatavošanas nodaļas galvenais inspektors robežsardzes virsleitnants Valdis Bikovskis ar dienesta suni Rosko uzvarēja NATO valstu starptautiskajās sacensībās individuālajā vērtējumā 160 dalībnieku konkurencē. Ar aizrautību un savstarpēju mīlestību strādā Andris Bogdāns un Kriss, Staņislavs Visockis un Kiti, Mihails Klusovs ar Naki un daudzi citi. Līdz šim mūsu robežsardzes kinologu darbā lielu palīdzību mācībās un kucēnu iegādē sniegušas daudzas ārvalstis – Somija, Francija, Vācija. Šī grūtā, bet gandarījumu sniedzošā profesija ir apgūta tādā līmenī, ka varam mācīt citus. To pierāda starptautisko sacensību rezultāti un darbs uz robežas.

Helikopters augšā,
kvadricikls apakšā

Pērnruden divi robežsargi saņēma privātpilota licences un beidza kvalifikācijas kursus helikoptera “Agusta Bell 206B” pilotēšanā. Regulāri izmantojot helikopteru valsts robežas apsekošanā, ietaupīti cilvēkresursi un laiks, kā arī veikts nopietns robežpārkāpumu novēršanas profilaktiskais darbs. Ludzas pārvalde robežas apsardzībā liek lietā motodeltaplānus. Peldošos līdzekļus, ātrgaitas kuterus izmanto patrulēšanai pa upēm un ezeriem. Zaļās robežas patruļām robežsargi labprāt saņemtu vairāk mobilo kvadriciklu. Robežsardzei akūti nepieciešama autoparka atjaunošana, kas prasa milzu līdzekļus. Vajadzību vēl daudz. 2004.gadā plānots vizuālās un tehniskās novērošanas torņus aprīkot ar divām dienas gaismas un 19 nakts redzamības kamerām, pateicoties Šengenas mērķdotācijas līdzekļiem. Jācer, ka Eiropas zemes, kuras galējās robežas pavirzījušās vēl tālāk, kopīgiem spēkiem soli pa solim aprīkos savu un mūsu ārējo robežu ar modernām tehnoloģijām un latviešu robežsarga sapņi neizgaisīs kā robežstabi miglainā novakarē Kaplavas eglēs.

Andris Kļaviņš