"Padziļinātajai savienībai ir jākļūst efektīvākai"

ES paplašināšana nedrīkst paralizēt lēmumu pieņemšanas spējas, tāpēc balsis Ministru padomē ir jāpārdala no jauna.

1. jūlijā Francija uz sešiem mēnešiem pārņēma ES prezidentūru. Tās svarīgākais uzdevums ir nodrošināt Savienībā darba kontinuitāti un virzīt uz priekšu procesus vai arī pabeigt tos darbus, kurus tā ir pārņēmusi no priekšzīmīgās Portugāles prezidentūras, tomēr neuzspiežot izskatāmajām tēmām savu zīmogu.

Savienība atrodas izšķirošā punktā. Kā sekas Savienības paplašināšanai ar lielu jaunu dalībnieku skaitu nākamajos gados būs tās dimensiju pārmaiņas, pat ja ne sava veida Eiropas atjaunošana, ar visām uz to liktajām cerībām, bet arī ar paralīzes un "atšķaidīšanas" briesmām. Katram ir skaidrs, ka no šādām briesmām ir jāizvairās. Šāds uzskats ir izraisījis visdažādākās debates par nākamajām Eiropas organizācijas formām un tikpat daudz priekšlikumu. Tikai nesen ar attiecīgu priekšlikumu iepazīstināja Francijas prezidents Žaks Širaks. Stingri ņemot, jautājums nav ne prezidentūras, ne arī Starpvaldību konferences dienas kārtībā. Taču mums ir jāizpilda priekšnoteikumi, lai šīs debates arī pēc mūsu prezidentūras būtu auglīgas un attiecīgajā brīdī novestu līdz atrisinājumam. Tāpēc Francija šai prezidentūrai pieies godkārīgi, taču apzinoties realitāti, un centīsies apvienot visus dalībniekus, lai panāktu progresu.

Francijas prezidentūra neatlaidīgi iestāsies par to, lai Savienībā tiktu veicināta ekonomiskā attīstība, jauninājumi un pilnīga nodarbinātība, lai tā visos punktos labāk attaisnotu pilsoņu cerības, un tāpēc tai ir jāīsteno reformas, kas ir nepieciešamas labai ES funkcionēšanai, šodien un nākotnē tas ir svarīgs uzdevums, kas ietekmēs visus citus.

Mums ir nepieciešama efektīvāka un spēcīgāka Eiropa. Protams, ka veiksmīgs Eiropas institūciju reformām veltītās Starpvaldību konferences iznākums ir mērķis, ko no Francijas prezidentūras gaida visvairāk. Mēs darīsim visu, lai šis mērķis galotņu sanāksmē Nicā tiktu sasniegts. Runa ir par to, lai Savienība būtu spējīga funkcionēt efektīvāk, tātad pieņemt lēmumus un labāk paplašināšanai sagatavot institūcijas. "Veiksmīgi" pabeigt konferenci nozīmē paplašināt lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, lai apturētu paralīzi; no jauna pārdalīt balsis Ministru padomē, pie kam vairāk ņemot vērā dalībvalstu svaru. Lai pieņemtie lēmumi būtu patiesi likumīgi, jānosaka komisāru skaits un jāsakārto pēc rangiem, lai šīs kolēģijas efektivitāte būtu nodrošināta arī nākotnē. Šiem trīs savstarpēji saistītajiem jautājumiem Feirā klāt pienāca vēl viens, proti, jautājums par pastiprinātu sadarbību. Tās noteikumi ir jāpadara principiāli elastīgāki, lai dalībvalstīm, kuras izvēlēsies tai pievienoties, būtu iespēja kopā strādāt pie konkrētiem projektiem vai pat ātrāk virzīties uz priekšu integrācijā. Paralēli tam Francijas prezidentūra ir pieņēmusi lēmumu padziļināt paplašināšanas sarunas ar katru kandidātvalsti atsevišķi, lai spertu izšķirošo soli, proti, līdz gada beigām iegūtu precīzu priekšstatu par to, kas jau ir izdarīts un kas vēl ir jāizdara, lai katra kandidātvalsts būtu spējīga iesniegt scenāriju, kurš iespējami precīzi parāda tās ceļu uz Savienību.

Spēcīgāka Eiropa nozīmē Savienību, kas pasaulē spēlēs arvien lielāku un noderīgāku lomu. Mūsu mērķis ir vienlaikus to padarīt par globalizācijas modeli un aktieri. Mums ir jādod ieguldījums tik nepieciešamajā starptautiskās tirdzniecības regulēšanas uzlabošanā par labu visām valstīm, kultūru daudzveidībai un cīņai pret finansu noziedzību.

Kā tādas Eiropas izpausme, kura izrāda arvien lielāku politisko gribu un kuras rīcībā ir visi instrumenti, lai veiktu misijas ārzemēs, pagājušajā gadā tālu uz priekšu ir pavirzījies Eiropas aizsardzības pasākums. Tagad ir jāizstrādā konkrēta operatīvo militāro kapacitāšu izmantošanas kārtība un pastāvīgās struktūras, kas Savienību padarītu spējīgu pieņemt lēmumus un rīkoties tā, lai tās rīcībā misijām ārzemēs būtu visi vajadzīgie līdzekļi.

Mums Savienība ir jāpadara vēl atvērtāka pasaulei, nostiprinot saites vispirms ar tuvākajiem kaimiņiem: Vidusjūras reģionu, Balkāniem, Krieviju. Taču arī ar Āziju un Āfriku sadarbība ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk.

Mums ir jāmodernizē Eiropas ekonomika un jārada spēcīgs sociālais modelis. Ekonomikas modernizēšana un sociālā solidaritāte ir viena ar otru cieši saistītas. Šajā ziņā Francija saskaņā ar Eiropas padomes lēmumiem Lisabonā veiks konkrētus pasākumus, kas dos ieguldījumu jaunievedumiem bagātas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšanā. Šie mērķi prasa spēcīgāku 12 eiro dalībvalstu lomu un labāku pamanāmību. Tie prasa arī progresu politikas koordinēšanas lietās, kā arī nodokļu un likumu noteikumu harmonizāciju.

Nākamais svarīgais uzdevums ir Eiropas sociālā modeļa nostiprināšana, pieņemot "sociālo Agendu", kurā būtu izstrādāta darba programma pieciem līdz sešiem gadiem. Aktīvāk ir jācīnās pret norobežošanos. Mums ir jārada Eiropas zināšanu telpa, kurā mēs veicinātu studējošo un mācību spēku mobilitāti un stātos pretī izaicinājumiem ar jaunu informācijas tehnoloģiju, lai Eiropa kļūtu par "jauninājumu" kontinentu.

Mums ir vajadzīga pilsoņu Eiropa. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir pilsoņu drošība. Pārtikas līdzekļu drošība, apkārtējās vides aizsardzība, kā arī gaisa, ceļu un jūras satiksmes drošība, ir jomas, kurās uz mums tiek liktas lielas cerības. Mums tās ir jāattaisno.

Tiesiskas, brīvas un demokrātikas Eiropas izveidošanai ir jānotiek atbilstoši vadlīnijām, kuras Eiropas padome pagājušā gada oktobrī noteica Tamperē Somijā. Ir jāveic konkrēti pasākumi ieceļošanas politikas un patvēruma tiesību jomās. Te pieder arī soda noteikšana bandām, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu. To, ka tas ir nepieciešams, atkārtoti pierādīja Duvras traģēdija. Eiropas tiesiskajai telpai ir jāatrod izpausme savstarpējās tiesu lēmumu un spriedumu atzīšanas sistēmā, turklāt īpaši ir jāņem vērā to šķirto vecāku bērnu stāvoklis, kuru vecākiem ir atšķirīga pilsonība. Pamattiesību harta, kura tagad tiek gatavota un ar kuru mēs, cerams, iepazīstināsim galotņu sanāksmē Nicā, kļūs par svarīgu politisko aktu un politisko signālu. Tas būs priekšnoteikums, lai tiktu ievērotas ne tikai politiskās, bet arī ekonomiskās un sociālās pilsoņtiesības.

Visi šie mērķi prasa visaptverošu tādu institūciju līdzdalību, kādas ir dalībvalstīs. Prezidentūra neatlaidīgi strādās, lai šie mērķi tiktu sasniegti. Es, kā Ārlietu ministru padomes prezidents, un Pjērs Moskoviči, kā Francijas Eiropas ministrs, mūsu ikdienas pienākumu saskatām šo mērķu īstenošanā.

"Sūddeutsche Zeitung"

Ibērs Vedrīns