• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kad Norvēģija iestāsies ES?". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2000., Nr. 255/256 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8853

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Lakoniski sakot, apvienotā Eiropa"

Vēl šajā numurā

11.07.2000., Nr. 255/256

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Kad Norvēģija iestāsies ES?"

Norvēģijas jaunais ārlietu ministrs Darba partijas vadītājs Tūrbjorns Jāglands, kas vakar uzturējās Stokholmā, vēlas mainīt savas valsts un partijas nostāju pret Eiropas Savienību. Norvēģu tauta divos referendumos ir pateikusi stingru "nē" dalībai ES, un skaidrs, ka trešā tautas nobalsošana nenotiks, pirms līderpolitiķi nebūs droši par pozitīvu balsojuma rezultātu. Kaut arī valdošie sociāldemokrāti savā kongresā novembrī tādējādi varētu grozīt savu ES politiku, ka vismaz pieļautu iespēju nākotnē iesniegt pieteikumu par uzņemšanu šajā organizācijā.

Premjerministrs sociāldemokrāts Jenss Stoltenbergs domā tāpat kā Jāglands, tomēr pat Norvēģijā sociāldemokrātu vēlētāji nav vienisprātis ar saviem vadītājiem. Pretestība pret ES ir plaši izplatīta.

Tomēr kādā jaukā dienā, kad paplašināšanās būs notikusi, arī Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva būs ES dalībvalstis, bet ne Norvēģija. Tas būtu dīvaini. Norvēģijai ir ciešas politiskās, ekonomiskās un kultūras saites ar ES, un tai vajadzētu atrasties šajā kopienā.

Norvēģija — tikai cita starpā nevis vienīgi, pateicoties naftai — ir brīnišķīgi spējusi dzīvot ārpus Eiropas Savienības. Norvēģi tomēr ir cieši sadarbojušies ar ES, tā kā praktiski viņi ir lojālāki pret ūnijas prasībām nekā vairākas pašreizējās dalībvalstis.

Kas tad notiks nākotnē? Kas notiks, ja Zviedrija, Dānija un Lielbritānija pievienosies Valūtas savienībai EVS? Uz šīm valstīm iet vairāk nekā 70% Norvēģijas eksporta. Ja norvēģiem nāksies iepirkties par eiro, kad viņi šķērsos Zviedrijas vai Dānijas robežu, tad tas ietekmēs sabiedrības viedokli Norvēģijā. Šo faktu nedrīkst ignorēt.

Darba partijai nav nekādu izredžu iegūt vairākumu stortinga vēlēšanās pēc gada, un tā pat teorētiski nespēs diktēt Norvēģijas Eiropas Savienības politiku. Tā sauktajām centriskajām partijām, kaut arī tās ir mazas, būs izšķirošais vārds šajā situācijā. Tieši ar tām Darba partijai tā vai citādi nāksies sadarboties.

Centra partija savā nostājā pret ES cieši turēsies pie nelokāmā "nē", taču iespējams, ka kristīgā Tautas partija un sociāli liberālā Venstre pamazām pārveidos savu politiku Eiropas Savienībai draudzīgākā gultnē.

Jebkurā gadījumā ES būs viens no lielajiem jautājumiem gaidāmajās stortinga vēlēšanās, un tas liek partijām noskaidrot un attīstīt savas pozīcijas. Uz šī fona tad arī ir jāuzklausa Tūrbjorna Jāglanda piesardzīgi pozitīvie vakardienas izteikumi Stokholmā.

"Aftonbladet"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!