Inflācija neapdraud makroekonomisko stabilitāti

Tāds ir Ekonomikas ministrijas (EM) viedoklis. Proti, lai gan šā gada sākumā inflācija bija augstāka par iepriekš novēroto, tā nav tik augsta, lai apdraudētu makroekonomisko stabilitāti un prasītu jaunus un kardinālus pasākumus. Tas arī ir galvenais par iespējamās inflācijas un cenu kāpuma tempu ierobežošanas darba grupas izdarītais secinājums.

Darba grupa, iekļaujot speciālistus no Ekonomikas un Finanšu ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankasun Tautsaimniecības padomes, izveidota marta beigās. Sēdēs piedalījās arī eksperti no Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas.
Lai precīzāk novērtētu inflācijas līmeņa pieauguma iemeslus šogad, inflācijas analīze veikta pēc atsevišķām komponentēm: pamatinflācija (apstrādātā pārtika un pārējās tirgojamās preces, kā arī pakalpojumi), neapstrādātā pārtika, administratīvi regulējamās cenas un degvielas cenas, skaidro EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Šogad patēriņu cenu inflāciju eksperti prognozē 4,5 procentu līmeni, savukārt nākamgad tā samazināsies līdz 3,3 procentiem. Pēc EM sniegtās informācijas, inflācijas pieaugumu šogad visbūtiskāk ietekmēs vienreizēji ar iestāšanos ES saistīti specifiski faktori, piemēram, inflācijas gaidas, dažu nodokļu harmonizēšana ar ES prasībām, kā arī administratīvi regulējamo cenu pieaugums un pasaules degvielas cenu pieaugums. Arvien vairāk inflāciju sāk ietekmēt arī pieaugošais iekšējais pieprasījums.
Inflācijas gaidu lielumu ir grūti prognozēt, jo tās ir saistītas ar psiholoģiskiem faktoriem. Piemēram, jau gada pirmajos trīs mēnešos bija vērojams ar ekonomiskiem faktoriem nesaistīts pārtikas cenu pieaugums, par ko sabiedrībā daudz diskutēts. Eksperti lēš, ka šādi, visticamāk, realizējušās inflācijas gaidas. Prognozējams, ka inflācijas gaidu ietekme tagad, kad Latvija iestājusies ES, samazināsies. Turklāt cenu kāpumu varētu ierobežot pieaugošā konkurence iekšzemes tirgū.
Pēc EM sniegtajām ziņām, darba grupa nosūtījusi Ministru prezidentam Indulim Emsim šādus galvenos secinājumus un rekomendācijas.
1. Gada sākumā novērotā inflācija nav tik augsta, lai apdraudētu makroekonomisko stabilitāti un prasītu jaunus un kardinālus pasākumus, kaut gan tā bijusi augstāka par iepriekš novēroto.
2. Ņemot vērā Latvijas Bankas jau veiktos pasākumus (refinansēšanas likmes paaugstināšanu, rezervju prasību samazināšanas atlikšanu), kā arī fiksētā valūtas kursa režīmu, brīvu kapitāla kustību un nepieciešamību harmonizēt Latvijas Bankas instrumentu pielietojumu ar Eiropas Centrālās bankas praksi, pašreiz tālāka monetārās politikas instrumentu lietošana inflācijas ierobežošanā ir stipri limitēta. Darba grupa secināja, ka viens no pasākumiem, kas stabilizēs valūtas kursa svārstības pret eiro un līdz ar to samazinās importa cenu pieauguma noteikto inflācijas komponentu, būs lata piesaistes maiņa 2005.gada sākumā.
3. Ekonomikā ar fiksētu valūtas kursa režīmu, kur monetārās politikas iespējas ir ierobežotas, fiskālā politika ir izšķiroši svarīgs instruments, kas var ietekmēt tautsaimniecību, tās ārējo un iekšējo līdzsvaru, tajā skaitā arī inflāciju. Tāpēc šogad nekādi nav pieļaujama apstiprinātā valsts budžeta deficīta pārsniegšana, bet, tālāk pieaugot inflācijai un/vai pasliktinoties tekošā konta deficītam, vajadzētu apsvērt iespējas īstenot ierobežojošāku fiskālo politiku.
4. Regulējamo cenu izmaiņas, ko izraisīja likumdošanas grozījumi (nodokļu likmes, īres griesti, civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likmes), kā arī energoresursu cenu kāpums pasaules tirgū, ir vienreizējas un pārejošas un nākamajos periodos neradīs cenu pieaugumu, attiecīgi samazinot inflācijas rādītāju.
Turpmākās sabiedrisko pakalpojumu tarifu izmaiņas plānotas pakāpeniski, lai izvairītos no straujiem pieaugumiem un neatstātu būtisku ietekmi uz inflāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk konsultēsies par visu tautsaimniecību skarošu tarifu izmaiņu projektiem ar citām atbildīgajām institūcijām.
5. Cenu kāpumu precēm var izraisīt arī situācija, kad uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis kādā konkrētajā tirgū vai tirgus vara un tirgus kontroles iespējas tiek iegūtas aizliegto vienošanos rezultātā. Tāpēc konkurences veicināšanas politika, tai skaitā Konkurences padomes darba aktivizēšana, ir viens no instrumentiem inflācijas tempu ierobežošanā. Nepieciešams:
– attīstīt konkurences politiku likuma uzraudzības un konkurences veicināšanas jomā. Likuma uzraudzības jomā jāpiemēro efektīvi tiesiskie līdzekļi pret godīgu konkurenci un sabiedrības interesēm vērstu pretlikumīgu darbību novēršanā;
– veicināt konkurences attīstību visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot administratīvos un citus šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu kustībai, tādējādi samazinot patērētāju zaudējumus un monopolpeļņas gūšanas iespējas atsevišķos tautsaimniecības sektoros;
– nodrošināt konkurences aizsardzības institūciju ar papildu resursiem atbilstoši tai izvirzītajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu efektīvu konkurences politikas realizāciju likuma piemērošanā un konkurences veicināšanā:
– ietvert pasākumu kopumu institūcijas administratīvās spējas stiprināšanai, kas nodrošinātu ilgtermiņā stabilu un uz attīstību orientētu iestādes darbību likumā un starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildei, kā arī konkurences veicināšanas un sabiedrības informēšanas pasākumu realizāciju.
6. Lai novērstu inflācijas gaidu izraisītu cenu pieaugumu, nepieciešama sabiedrības savlaicīga un sīka informēšana par zināmiem/sagaidāmiem procesiem ekonomikā, kas var ietekmēt preču un pakalpojumu cenas.
7. Inflācijai ir arī sociālas sekas, jo tā samazina iedzīvotāju reālos ienākumus, kas visvairāk skar maznodrošinātos. Tāpēc pašreizējos apstākļos budžeta izdevumu samazināšana uz sociālās politikas koriģēšanas rēķina nav atbalstāma.
Darba grupa secinājusi, ka jāturpina inflācijas monitorings, lai nepieļautu neadekvātu informatīvu manipulāciju, kas var izraisīt nekontrolējamu masu psihozi, piemēram, kā tas notika ar sāls izpirkšanas ažiotāžu. Eksperti turpinās darbu un regulāri sagatavos ziņojumu par izmaiņām un, ja nepieciešams, sniegs priekšlikumus inflācijas ierobežošanas pasākumiem.

“LV” informācija