Aiz ziedu zvaniem dzird eiro šķindu
Irina Pilvere Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Maijs latviešiem ir ne tikai lapu,
bet arī ziedu mēnesis, kad pagātnē paliek putekļi un likstas, bet
priekšā viens vienīgs ziedēšanas reibums. Pavasaris.
Latvija jau otro nedēļu dzīvo Eiropas Savienībā. Daļa valsts
iedzīvotāju šo jauno realitāti izjutuši pavisam tieši, secinot,
ka daudz vienkāršāk nekā agrāk šķērsot Lietuvas vai Igaunijas
robežu. Vēl vairāk ir to, kas dzīvo ar cerībām uz Eiropas
atbalstu uzņēmējdarbībai. Protams, zobgaļi šajā sakarā atgādina
seno prātulu: cerība ir gara virve, kurā daudzi pakaras. Tomēr
šādas nevalodas nespēj nomākt sakuplojušos asnus, kas sola ne
vien ražu, bet arī Eiropas Savienības tiešmaksājumus. Turklāt
pieteikumi vienotās platības maksājumiem jāiesniedz līdz 20.
maijam, tātad pavisam drīz.
Par finanšu resursu piesaistes iespējām mūsu lauksaimniecībai,
laukiem, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai sprieda Latvijas
Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas
zinātņu nodaļas sēdē. Ziņojumu sniedza Lauku atbalsta dienesta
direktore Dr. oec. Irina Pilvere.
Cita zaļā pasaule
Lauksaimniekiem pēc 1. maija
pavērušās jaunas iespējas. Daļa prasību jau zināma, tomēr vairums
apstākļu un nosacījumu ir citi. Galvenais, ka mainās juridiskā
bāze visam, kas saistīts ar laukiem, lauksaimniecību,
mežsaimniecību un zivsaimniecību.
Līdz šim Latvijas zemniekam dzīve bija diezgan vienkārša – viņš
gada sākumā saņēma Zemkopības ministrijas izdoto mazo subsīdiju
grāmatiņu, un, ja to izlasīja, bija skaidrs, kas jādara, lai
saņemtu atbalstu, kas gan bija ierobežots. Tagad jāstudē daudzi
materiāli, kur augstākie normatīvie akti ir Eiropas Padomes un
Eiropas Komisijas regulas. Tiek piedāvāti dažādi atbalsta veidi,
kas izriet no regulu nosacījumiem.
Irina Pilvere uzskata, ka regulām līdzvērtīga ir arī nacionālā
likumdošana. Šiem augsta līmeņa dokumentiem var pielīdzināt
nākamos – Lauku attīstības plānu un Vienoto programdokumentu un
tā papildinājumus. Tie noteic ļoti specifiskas lietas jau
konkrētā jomā. Domājams, ka Lauku attīstības plānu apstiprinās
maija otrajā pusē.
Visu šo pasākumu administrējošā iestāde ir Lauku atbalsta
dienests (LAD), kas sagatavojis pretendentiem nozīmīgu dokumentu
paketi “Rokasgrāmata. Vadlīnijas”. Dienests aprēķinājis arī
iespējamos atbalsta veidus un finansējumu pēc Latvijas iestāšanās
Eiropas Savienībā. Pagaidām tā gan ir tikai teorētiska aplēse –
vispirms jābūt paša pretendenta vēlmei saņemt šos maksājumus. Jo
katram atbalsta veidam ir zināmi nosacījumi. Turklāt daļa naudas
varētu nonākt līdz saņēmējiem nākamajā gadā vai pat vēlāk – to
paredz finansēšanas nosacījumi. Tomēr tā ir viena gada
nauda.
Tātad teorētiski finansējuma ir gandrīz trīs reizes vairāk.
Domājams, ka pirmos maksājumus (tās varētu būt eksporta
kompensācijas) zemnieki saņems jau jūlijā. Cik liela šī nauda
būs, tas atkarīgs no pašiem atbalsta pretendentiem.
Lielākā un masveidīgākā finansējumu daļa šogad būs Eiropas
Savienības tiešmaksājumi. Pirmais, ko vairums zemes
apsaimniekotāju varēs saņemt, ir vienotais platību maksājums.
Pašlaik vēl nevar runāt par konkrētām atbalsta likmēm, paredzēts,
ka tas varētu būt 21 eiro par hektāru pie zināmiem nosacījumiem.
Līdzko Brisele saskaņos visus nosacījumus, skaidrība būs
pilnīga.
Pieteikšanās Eiropas Savienības tiešmaksājumiem ir sākusies. Jau
8. maijā LAD bija piereģistrēti vairāk nekā 1200 atbalsta
pretendentu. Kopš 19. aprīļa viņiem visiem tiek izdalītas lauku
bloku kartes, rokasgrāmatas un pieteikumu formas. Tā kā visas ir
jaunas lietas, netrūkst neskaidrību. Jaunums arī tas, ka visi
pieteikumi nonāk vienotā datorreģistra sistēmā, kas pati kontrolē
to atbilstību prasībām un savietojamību. Pērn priekšreģistrācijas
laikā uz tiešmaksājumiem LAD pieteicās ap 86 000 pretendentu.
Visiem sagatavotas dokumentu paketes. Protams, daļā dokumentu
jānovērš neskaidrības. Gadās, ka kļūdījies pats pretendents,
reizēm vaina meklējama datu ievadītāja paviršībā. Ir arī
problēmas ar karšu sagatavošanu. Tomēr viss risinās operatīvi.
Taču, ja atbalsta pretendentiem šopavasar mainījušās
apsaimniekojamās platības, viņiem jāierodas reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē un jāpaziņo par izmaiņām, lai saņemtu
attiecīgās lauku bloka kartes, visi precizējumi pieteikumos
jāie-sniedz līdz 15. jūnijam.
Bez vienotā platībmaksājuma ir arī tā sauktie lauku papildu
tiešmaksājumi, ko varēs saņemt papildus tam 21 eiro, par ko
jārunā nosacīti, jo likme, kā teikts, vēl nav apstiprināta.
Paredzēts, ka papildmaksājumus saņems par laukaugu kultūrām un
par lopbarības kultūrām.
LAD direktore uzskata, ka atbalsta pretendentu varētu būt līdz 80
tūkstošiem, varbūt arī mazāk. Jo tagad visi sapratuši, ka zeme ir
jāapsaimnieko, nevis tikai jānopļauj zāle. Tāpēc tagad tie
īpašnieki, kas savai zemei neveltīja pietiekamu vērību, jūtas
šokēti.
Kontrolējamos
izraudzīs dators
Sākot ar jūnija vidu, Lauku
atbalsta dienesta kontrolieri dosies uz laukiem, lai dabā
pārbaudītu un pārmērītu vismaz piecus procentus pieteikumu. Ja
atklāsies, ka platības pārdeklarētas, tiks piemērotas sankcijas,
kādas noteiktas Eiropas Savienības regulās. LAD uzskata, ka
kontrolējamais apjoms varētu būt lielāks, jo būs jārisina arī
jautājumi, kur saskaras vairāku pretendentu intereses.
Viens gan skaidrs jau tagad – kontrolējamo sākotnējo atlasi veiks
datorprogramma, tātad nevienam nav ne mazāko izredžu atrast kādu
“pareizo cilvēku”, kas varētu iespaidot pārbaudāmo loku un varbūt
kādu no tā izslēgt. Arī mērīšana vairs nebūs kā tēvutēviem, bet
gan izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmu, mēraparāts
kontrolierim ietilps nelielā mugursomā.
Vēl viena liela atbalsta grupa ir Lauku attīstības plāna
maksājumi, kur līdz šim projektos bija paredzēta vislielākā
naudas plūsma mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam. Latvijai tajos
bija iekļauti 76 procenti teritorijas. Spriežot pēc tā, ka
uztraucas Polija un Lietuva, kur mazāk labvēlīgajos apvidos
ieskaitītas krietni niecīgākas platības, arī mums laikam uz tik
dāsnu atbalstu nav ko cerēt. Priecīga ziņa gan ir tā, ka mazāk
labvēlīgo apvidu atbalstu pretendenti varēs saņemt reizē ar
tiešmaksājumiem.
Jau tagad zināms, ka Lauku attīstības plāna pasākumos paredzētā
priekšlaicīga pensionēšanās būs tikai no 2006. gada, jo vēl nav
īsti skaidri tās nosacījumi.
Irina Pilvere iztirzāja arī citus iespējamos atbalsta pasākumus
un zemturu, arī zvejnieku un mežsaimnieku izredzes.
Sanāksmes turpinājumā domu apmaiņā savu viedokli izvirzīja
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris
Miglavs. Ekonomikas doktors aizstāv uzskatu, ka ir divu veidu
saimniecības – ar attīstības redzējumu un bez tā. Ja zemes
apsaimniekotājs saskata saim-niecības attīstības ceļu, tad ir
iespējams sagatavot tās attīstības plānu un dabūt tam
finansējumu, tostarp arī zemes iekopšanai. Ja par argumentu tiek
izvirzīts “es nevaru nopļaut, jo neesmu saņēmis valsts atbalsta
maksājumu”, tad arī šāds maksājums nekādu labumu attīstībai
nedos.
Zinātniekus interesēja iespējamo konkurētspējīgo saimniecību
skaits valstī, kādas platības tiks intensīvi apstrādātas, un citi
jautājumi.
Tika arī vaicāts par nosacījumiem vienotajiem platībmaksājumiem:
vai tie ir radušies saskaņā ar Eiropas Komisiju vai arī tā ir
mūsu nacionālā vēlme? Jo pašreizējais uzskaitījums principā
nepieļauj zemes neizmantošanu preču lauksaimniecības produkcijas
ražošanai. Tā ir principiāla atšķirība no vienotā platībmaksājuma
sākotnējiem eiropeiskiem nosacījumiem. Vai šī izmaiņa ir kādas
interešu grupas Latvijā vēlme, vai varbūt tā ir jauna nostāja
Eiropā? Jo līdz ar to lauksaimniecības politikā tiek pazaudēta
dabas ainavas kā vērtības pozīcija.
Irina Pilvere, atbildot uz jautājumu, atzina – dīvaini, ka jāsāk
administrēt tiešmaksājumus bez atbilstošas likumiskās bāzes, jo
Brisele galīgos nosacījumus vēl nav paziņojusi. Toties ir
Ministru kabineta noteikumi Nr. 412, kas stājās spēkā 1. maijā
(“Latvijas Vēstnesī” izsludināti 2004. gada 1. maijā), tur viss
ierakstīts. Kā ietekmē formulējumi ir tieši tādi, nav zināms.
Andris Sproģis, “LV”
andris.sprogis@vestnesis.lv
Iespējamie atbalsta veidi un to finansējums pēc Latvijas iestāšanās ES (milj.Ls)
Atbalsta veidi |
2003 |
2004 |
Nacionālās subsīdijas |
39 |
16,5 |
Tiešie maksājumi – 40% no ES līmeņa |
0 |
27 |
Lauku attīstības plāna pasākumi |
0 |
57 |
Strukturālie fondi kopā |
0 |
33 |
SAPARD programma |
21 |
35 |
Intervence, eksporta kompensācijas |
0 |
58 |
KOPĀ |
60 |
174,3 |
ES tiešie maksājumi (1)
1. Vienotais platību maksājums (VPM):
• lauksaimniecībā izmantojama
zeme, kas uzturēta labā l/s un vides stāvoklī uz 30.06.2003. un
atbilst saņemšanas nosacījumiem (apsēta un/vai apstādīta
aramzeme, papuve, ilggadīgās pļavas un ganības, ilggadīgie
stādījumi):
• zeme ir kopta, uz tās audzē kultūraugus, ievērojot
agrotehniku;
• meliorāciju sistēmas uzturētas labā stāvoklī;
• augu atliekas iestrādātas augsnē pēc ražas
novākšanas;
• ilggadīgās pļavas un ganības izmanto lopbarības iegūšanai
vai mājlopu ganīšanai (jānopļauj vai jānogana līdz
01.08.2004.);
• viena lauka platība >0,3 ha;
• kopējā pieteiktā platība >1 ha;
• pieteikums jāiesniedz līdz 20.maijam.
ES tiešie maksājumi (2)
2. Papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM):
2.1. Par laukaugiem (graudaugi,
pākšaugi, eļļas augi, lini, iepriekšminēto kultūru
maisījumi);
2.2. Lopbarības kultūrām (kultivētās pļavas, ganības, sētās,
ilggadīgie zālāji, graudaugi, pākšaugi, kukurūza zaļbarībai un
skābbarībai).
PVTM saņemšanas nosacījumi:
• tie paši, kas VPM, un
• laukaugiem jābūt apsētiem līdz 15.jūnijam;
• laukaugu sējumi jāsaglabā vismaz līdz ziedēšanas sākumam,
pēc tam novācot no lauka ražu;
• kultivētās pļavas, ganības, ilggadīgie zālāji ir jānogana
vai jānopļauj pirmo reizi līdz 10. jūlijam.
ES tiešie maksājumi (3)
Tiešo maksājumu raksturojums:
• aptver vislielāko atbalsta
pretendentu loku – orientējošā prognoze ~ 80 000;
• paredzamā atbalstam pieteiktā zemes platība – 1,47 milj.ha
2003.gadā subsīdijās – ha;
• administrēšanai nepieciešama integrētā administrēšanas un
kontroles sistēma un lauku reģistra ģeogrāfiskās informācijas
sistēma;
• tiks pārbaudīti dabā vismaz 5% no pieteikumiem, mērot
platības ar globālās pozicionēšanas sistēmu;
• tiks piemērotas sankcijas par platību pārdeklarāciju un
labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu neievērošanu
atbilstoši ES nosacījumiem;
• atbalstu izmaksās no 01.12.2004. līdz 30.04.2005.
Lauku atbalsta dienesta dati