• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Aiz ziedu zvaniem dzird eiro šķindu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2004., Nr. 75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/88544

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ES tiesību akti arī latviski

Vēl šajā numurā

13.05.2004., Nr. 75

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Aiz ziedu zvaniem dzird eiro šķindu

PILVERE.PNG (112502 bytes)
Irina Pilvere
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Maijs latviešiem ir ne tikai lapu, bet arī ziedu mēnesis, kad pagātnē paliek putekļi un likstas, bet priekšā viens vienīgs ziedēšanas reibums. Pavasaris.
Latvija jau otro nedēļu dzīvo Eiropas Savienībā. Daļa valsts iedzīvotāju šo jauno realitāti izjutuši pavisam tieši, secinot, ka daudz vienkāršāk nekā agrāk šķērsot Lietuvas vai Igaunijas robežu. Vēl vairāk ir to, kas dzīvo ar cerībām uz Eiropas atbalstu uzņēmējdarbībai. Protams, zobgaļi šajā sakarā atgādina seno prātulu: cerība ir gara virve, kurā daudzi pakaras. Tomēr šādas nevalodas nespēj nomākt sakuplojušos asnus, kas sola ne vien ražu, bet arī Eiropas Savienības tiešmaksājumus. Turklāt pieteikumi vienotās platības maksājumiem jāiesniedz līdz 20. maijam, tātad pavisam drīz.
Par finanšu resursu piesaistes iespējām mūsu lauksaimniecībai, laukiem, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai sprieda Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļas sēdē. Ziņojumu sniedza Lauku atbalsta dienesta direktore Dr. oec. Irina Pilvere.

Cita zaļā pasaule

Lauksaimniekiem pēc 1. maija pavērušās jaunas iespējas. Daļa prasību jau zināma, tomēr vairums apstākļu un nosacījumu ir citi. Galvenais, ka mainās juridiskā bāze visam, kas saistīts ar laukiem, lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību.
Līdz šim Latvijas zemniekam dzīve bija diezgan vienkārša – viņš gada sākumā saņēma Zemkopības ministrijas izdoto mazo subsīdiju grāmatiņu, un, ja to izlasīja, bija skaidrs, kas jādara, lai saņemtu atbalstu, kas gan bija ierobežots. Tagad jāstudē daudzi materiāli, kur augstākie normatīvie akti ir Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas regulas. Tiek piedāvāti dažādi atbalsta veidi, kas izriet no regulu nosacījumiem.
Irina Pilvere uzskata, ka regulām līdzvērtīga ir arī nacionālā likumdošana. Šiem augsta līmeņa dokumentiem var pielīdzināt nākamos – Lauku attīstības plānu un Vienoto programdokumentu un tā papildinājumus. Tie noteic ļoti specifiskas lietas jau konkrētā jomā. Domājams, ka Lauku attīstības plānu apstiprinās maija otrajā pusē.
Visu šo pasākumu administrējošā iestāde ir Lauku atbalsta dienests (LAD), kas sagatavojis pretendentiem nozīmīgu dokumentu paketi “Rokasgrāmata. Vadlīnijas”. Dienests aprēķinājis arī iespējamos atbalsta veidus un finansējumu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pagaidām tā gan ir tikai teorētiska aplēse – vispirms jābūt paša pretendenta vēlmei saņemt šos maksājumus. Jo katram atbalsta veidam ir zināmi nosacījumi. Turklāt daļa naudas varētu nonākt līdz saņēmējiem nākamajā gadā vai pat vēlāk – to paredz finansēšanas nosacījumi. Tomēr tā ir viena gada nauda.
Tātad teorētiski finansējuma ir gandrīz trīs reizes vairāk. Domājams, ka pirmos maksājumus (tās varētu būt eksporta kompensācijas) zemnieki saņems jau jūlijā. Cik liela šī nauda būs, tas atkarīgs no pašiem atbalsta pretendentiem.
Lielākā un masveidīgākā finansējumu daļa šogad būs Eiropas Savienības tiešmaksājumi. Pirmais, ko vairums zemes apsaimniekotāju varēs saņemt, ir vienotais platību maksājums. Pašlaik vēl nevar runāt par konkrētām atbalsta likmēm, paredzēts, ka tas varētu būt 21 eiro par hektāru pie zināmiem nosacījumiem. Līdzko Brisele saskaņos visus nosacījumus, skaidrība būs pilnīga.
Pieteikšanās Eiropas Savienības tiešmaksājumiem ir sākusies. Jau 8. maijā LAD bija piereģistrēti vairāk nekā 1200 atbalsta pretendentu. Kopš 19. aprīļa viņiem visiem tiek izdalītas lauku bloku kartes, rokasgrāmatas un pieteikumu formas. Tā kā visas ir jaunas lietas, netrūkst neskaidrību. Jaunums arī tas, ka visi pieteikumi nonāk vienotā datorreģistra sistēmā, kas pati kontrolē to atbilstību prasībām un savietojamību. Pērn priekšreģistrācijas laikā uz tiešmaksājumiem LAD pieteicās ap 86 000 pretendentu. Visiem sagatavotas dokumentu paketes. Protams, daļā dokumentu jānovērš neskaidrības. Gadās, ka kļūdījies pats pretendents, reizēm vaina meklējama datu ievadītāja paviršībā. Ir arī problēmas ar karšu sagatavošanu. Tomēr viss risinās operatīvi. Taču, ja atbalsta pretendentiem šopavasar mainījušās apsaimniekojamās platības, viņiem jāierodas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un jāpaziņo par izmaiņām, lai saņemtu attiecīgās lauku bloka kartes, visi precizējumi pieteikumos jāie-sniedz līdz 15. jūnijam.
Bez vienotā platībmaksājuma ir arī tā sauktie lauku papildu tiešmaksājumi, ko varēs saņemt papildus tam 21 eiro, par ko jārunā nosacīti, jo likme, kā teikts, vēl nav apstiprināta. Paredzēts, ka papildmaksājumus saņems par laukaugu kultūrām un par lopbarības kultūrām.
LAD direktore uzskata, ka atbalsta pretendentu varētu būt līdz 80 tūkstošiem, varbūt arī mazāk. Jo tagad visi sapratuši, ka zeme ir jāapsaimnieko, nevis tikai jānopļauj zāle. Tāpēc tagad tie īpašnieki, kas savai zemei neveltīja pietiekamu vērību, jūtas šokēti.

Kontrolējamos
izraudzīs dators

Sākot ar jūnija vidu, Lauku atbalsta dienesta kontrolieri dosies uz laukiem, lai dabā pārbaudītu un pārmērītu vismaz piecus procentus pieteikumu. Ja atklāsies, ka platības pārdeklarētas, tiks piemērotas sankcijas, kādas noteiktas Eiropas Savienības regulās. LAD uzskata, ka kontrolējamais apjoms varētu būt lielāks, jo būs jārisina arī jautājumi, kur saskaras vairāku pretendentu intereses.
Viens gan skaidrs jau tagad – kontrolējamo sākotnējo atlasi veiks datorprogramma, tātad nevienam nav ne mazāko izredžu atrast kādu “pareizo cilvēku”, kas varētu iespaidot pārbaudāmo loku un varbūt kādu no tā izslēgt. Arī mērīšana vairs nebūs kā tēvutēviem, bet gan izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmu, mēraparāts kontrolierim ietilps nelielā mugursomā.
Vēl viena liela atbalsta grupa ir Lauku attīstības plāna maksājumi, kur līdz šim projektos bija paredzēta vislielākā naudas plūsma mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam. Latvijai tajos bija iekļauti 76 procenti teritorijas. Spriežot pēc tā, ka uztraucas Polija un Lietuva, kur mazāk labvēlīgajos apvidos ieskaitītas krietni niecīgākas platības, arī mums laikam uz tik dāsnu atbalstu nav ko cerēt. Priecīga ziņa gan ir tā, ka mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu pretendenti varēs saņemt reizē ar tiešmaksājumiem.
Jau tagad zināms, ka Lauku attīstības plāna pasākumos paredzētā priekšlaicīga pensionēšanās būs tikai no 2006. gada, jo vēl nav īsti skaidri tās nosacījumi.
Irina Pilvere iztirzāja arī citus iespējamos atbalsta pasākumus un zemturu, arī zvejnieku un mežsaimnieku izredzes.
Sanāksmes turpinājumā domu apmaiņā savu viedokli izvirzīja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs. Ekonomikas doktors aizstāv uzskatu, ka ir divu veidu saimniecības – ar attīstības redzējumu un bez tā. Ja zemes apsaimniekotājs saskata saim-niecības attīstības ceļu, tad ir iespējams sagatavot tās attīstības plānu un dabūt tam finansējumu, tostarp arī zemes iekopšanai. Ja par argumentu tiek izvirzīts “es nevaru nopļaut, jo neesmu saņēmis valsts atbalsta maksājumu”, tad arī šāds maksājums nekādu labumu attīstībai nedos.
Zinātniekus interesēja iespējamo konkurētspējīgo saimniecību skaits valstī, kādas platības tiks intensīvi apstrādātas, un citi jautājumi.
Tika arī vaicāts par nosacījumiem vienotajiem platībmaksājumiem: vai tie ir radušies saskaņā ar Eiropas Komisiju vai arī tā ir mūsu nacionālā vēlme? Jo pašreizējais uzskaitījums principā nepieļauj zemes neizmantošanu preču lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Tā ir principiāla atšķirība no vienotā platībmaksājuma sākotnējiem eiropeiskiem nosacījumiem. Vai šī izmaiņa ir kādas interešu grupas Latvijā vēlme, vai varbūt tā ir jauna nostāja Eiropā? Jo līdz ar to lauksaimniecības politikā tiek pazaudēta dabas ainavas kā vērtības pozīcija.
Irina Pilvere, atbildot uz jautājumu, atzina – dīvaini, ka jāsāk administrēt tiešmaksājumus bez atbilstošas likumiskās bāzes, jo Brisele galīgos nosacījumus vēl nav paziņojusi. Toties ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 412, kas stājās spēkā 1. maijā (“Latvijas Vēstnesī” izsludināti 2004. gada 1. maijā), tur viss ierakstīts. Kā ietekmē formulējumi ir tieši tādi, nav zināms.

Andris Sproģis, “LV”
andris.sprogis@vestnesis.lv

Iespējamie atbalsta veidi un to finansējums pēc Latvijas iestāšanās ES (milj.Ls)

Atbalsta veidi

2003

2004
(prognoze)

Nacionālās subsīdijas

39

16,5

Tiešie maksājumi – 40% no ES līmeņa

0

27

Lauku attīstības plāna pasākumi

0

57

Strukturālie fondi kopā

0

33

SAPARD programma

21

35

Intervence, eksporta kompensācijas

0

58

KOPĀ

60

174,3

ES tiešie maksājumi (1)

1. Vienotais platību maksājums (VPM):

• lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas uzturēta labā l/s un vides stāvoklī uz 30.06.2003. un atbilst saņemšanas nosacījumiem (apsēta un/vai apstādīta aramzeme, papuve, ilggadīgās pļavas un ganības, ilggadīgie stādījumi):
• zeme ir kopta, uz tās audzē kultūraugus, ievērojot agrotehniku;
• meliorāciju sistēmas uzturētas labā stāvoklī;
• augu atliekas iestrādātas augsnē pēc ražas novākšanas;
• ilggadīgās pļavas un ganības izmanto lopbarības iegūšanai vai mājlopu ganīšanai (jānopļauj vai jānogana līdz 01.08.2004.);
• viena lauka platība >0,3 ha;
• kopējā pieteiktā platība >1 ha;
• pieteikums jāiesniedz līdz 20.maijam.

ES tiešie maksājumi (2)

2. Papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM):

2.1. Par laukaugiem (graudaugi, pākšaugi, eļļas augi, lini, iepriekšminēto kultūru maisījumi);
2.2. Lopbarības kultūrām (kultivētās pļavas, ganības, sētās, ilggadīgie zālāji, graudaugi, pākšaugi, kukurūza zaļbarībai un skābbarībai).

PVTM saņemšanas nosacījumi:

• tie paši, kas VPM, un
• laukaugiem jābūt apsētiem līdz 15.jūnijam;
• laukaugu sējumi jāsaglabā vismaz līdz ziedēšanas sākumam, pēc tam novācot no lauka ražu;
• kultivētās pļavas, ganības, ilggadīgie zālāji ir jānogana vai jānopļauj pirmo reizi līdz 10. jūlijam.

ES tiešie maksājumi (3)

Tiešo maksājumu raksturojums:

• aptver vislielāko atbalsta pretendentu loku – orientējošā prognoze ~ 80 000;
• paredzamā atbalstam pieteiktā zemes platība – 1,47 milj.ha 2003.gadā subsīdijās – ha;
• administrēšanai nepieciešama integrētā administrēšanas un kontroles sistēma un lauku reģistra ģeogrāfiskās informācijas sistēma;
• tiks pārbaudīti dabā vismaz 5% no pieteikumiem, mērot platības ar globālās pozicionēšanas sistēmu;
• tiks piemērotas sankcijas par platību pārdeklarāciju un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu neievērošanu atbilstoši ES nosacījumiem;
• atbalstu izmaksās no 01.12.2004. līdz 30.04.2005.

Lauku atbalsta dienesta dati

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!