“Angļu spiegu” lieta

“PSRS Valsts drošības ministrijas iekšējā cietumā arestētos sāka sist no 1952.gada decembra”

Liecinieka Aleksandra Mironova nopratināšanas protokols

Nepamatoti aresti, ieslodzīto spīdzināšana, izmeklēšanas materiāli un apsūdzības lietu falsifikācija nebija tikai Lielā terora (1937.–1938.g.) raksturīga iezīme. Arī laika posmā pēc Otrā pasaules kara tāpat rīkojās ne tikai Valsts drošības ministrijas zemāko struktūru, bet arī visaugstāko instanču darbinieki. Arhīvu dokumenti liecina, ka pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā, kad atkal plaši tika izvērstas “raganu medības”, ieslodzīto mocīšana plaši tika piekopta arī PSRS Valsts drošības ministrijas iekšējā cietumā Maskavā. Tur pēc plašās “angļu spiegu” lietas safabricēšanas nokļuva arī vairāki Latvijas pilsoņi. Nelikumīgu izmeklēšanas metožu lietošanu apstiprina šeit publicētie PSRS VDM iekšējā cietuma priekšnieka A.Mironova un PSRS VDK Izmeklēšanas pārvaldes 2.daļas nodaļas priekšnieka V.Ščerbakova pratināšanas protokoli.
Tomēr, neraugoties uz ieslodzīto mocīšanu, VDM izmeklētājiem nekādu “angļu spiegu” lietu izveidot neizdevās, un mocītie tika notiesāti par “pretpadomju darbību” un “aizliegtās literatūras” glabāšanu.

LPSR Valsts drošības ministrijas
vecākā izmeklētāja Talibajeva ziņojums
J.Staļinam par LPSR VDM darbu

VK (b)P CK sekretāram b. J.V.Staļinam

Man ir Jums jāsniedz ārkārtīgi svarīgs paziņojums. Tā kā tas attiecas uz kādas ārvalsts izlūkdienesta un mūsu orgānu darbu, es par to nevaru Jums paziņot rakstiski.
Apmēram š.g. 15.septembrī es būšu Maskavā. Ja mani pieņemtu kāds no Jūsu līdzstrādniekiem, tad es varētu sīki paziņot visus faktus.
Pieņemšanas vietu un laiku man var paziņot līdz 1952.g. 15./IX pēc adreses: Rīga, Blaumaņa iela 9-50.

VK (b)P biedrs Talibajevs
Partijas biedra kartes Nr. 4389 211

LVA, 1896.f., 2.apr., P-4972.l., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Šo ziņojumu VK (b) P CK sevišķais sektors saņēma 1952.gada 6.septembrī un tūdaļ pat nosūtīja PSRS Valsts drošības ministrijai. PSRS valsts drošības ministrs S.Ignatjevs uz tā uzrakstīja rezolūciju: “V.Rjasnojam. Ļoti steidzami. Lūdzu noskaidrot šo lietu un par rezultātiem paziņot.” PSRS valsts drošības ministra vietnieks V.Rjasnojs savukārt šīs ministrijas darbiniekam Romaškovam pavēlēja: “Gurviču pieprasīt uz PSRS VDM iekšējo cietumu (viņš tagad ir Rīgā) un rūpīgi nopratināt. (..)”
Pēc ierašanās Maskavā Talibajevs uzrakstīja plašu ziņojumu VK (b)P CK, kurā cita starpā norādīja: “(..) Angļu izlūkdienesta rezidentūra, par kuru liecības deva Gurvičs, vēl līdz šai dienai darbojas Latv. PSR teritorijā, un, cik man zināms, aģentūras veidā tā netiek izstrādāta (..).”
Šeit pieminēto Persiju Gurviču LPSR VDM darbinieki arestēja 1950.gada maijā. Pratināšanas laikā Rīgā un Maskavā viņš par “angļu spiegiem” nosauca daudzus pilnīgi nevainīgus cilvēkus, tajā skaitā arī Latvijas Valsts universitātes fizikas un matemātikas katedras vecāko pasniedzēju Jāzepu Eiduksu. Lēmumu par viņa arestu 1952.gada 2.februārī apstiprināja PSRS valsts drošības ministra vietnieks ģenerālleitnants S.Ogoļcovs, tas pats, kurš 1949.gada martā Latvijā organizēja un vadīja 25.marta deportāciju.
Ar “angļu spiegu” lietas izmeklēšanu nodarbojās PSRS VDM 2.Galvenā pārvalde Maskavā.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja
V.Lāča paziņojums PSRS ģenerālprokuroram

Rīga Nr.305/251s

1954.gada 29.martā Slepeni

PSR Savienības ģenerālprokuroram

biedram Rudenko

Nosūtu Jūsu izskatīšanai notiesāto Jāzepa Arona dēla Eidusa un Tamāras Arona meitas Zālītes sūdzības par it kā nelikumīgu pratināšanas metožu lietošanu pret viņiem un viņu nepareizu notiesāšanu.
Par pārbaudes rezultātiem lūdzu paziņot sūdzību iesniedzējiem.
Pielikumā: minētais.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s.apr., 991.l., 2.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

1956.gada 10.marta lēmumā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija atzina, ka pret J.Eidusu un viņa māsu T.Zālīti patiešām tikušas pielietotas nelikumīgas izmeklēšanas metodes.

Izvilkums no PSRS Valsts drošības ministrijas
iekšējā cietuma priekšnieka A.Mironova
pratināšanas protokola

Liecinieka pratināšanas
Protokols

1955.gada 10.decembrī Galvenās kara prokuratūras kara prokurors justīcijas apakšpulkvedis Aleksandrovs nopratināja zemāk minēto kā liecinieku, ievērojot KPFSR Kriminālprocesa 162.–168.pantu, Aleksandru Nikolaja dēlu Mironovu.
(..) A.Mironovs: VĀK*–AVPP**–IeTK–IeM–VDM–IeM orgānos es dienēju no 1921.gada. Iekšējā cietumā dažādos amatos es dienēju no 1924.gada. Sākumā biju vecākais uzraugs, cietuma priekšnieka dežurējošais palīgs un no 1937.gada līdz 1953.gada maijam – cietuma priekšnieks. Rezervē es aizgāju kā valsts drošības pulkvedis.
Jautājums: Sakiet, ar kā atļauju PSRS IeM*** iekšējā cietumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pret arestētajiem tika lietota fiziska iedarbība?
Atbilde: PSRS IeM iekšējā cietumā arestētos sāka sist no 1952.gada decembra, bet līdz tam darbinieki no mums tika sūtīti uz Ļefortovas cietumu, no 1952.gada 6.novembra – pēc valsts drošības ministra vietnieka Rjumina un citu vietnieku norādījuma. Tāpat no šā laika arestētajiem iepriekšējās izmeklēšanas laikā lietoja roku dzelžus. Attiecībā par katru cilvēku bija tā vai cita ministra vietnieka norādījums. Fiziskas iedarbības lietošanas uzskaiti pret arestētajiem mēs cietumā neveicām. Taču attiecībā pret katru arestēto katrā konkrētā gadījumā bija attiecīgā ministra vietnieka atļauja, t.i., tā, kurš uzraudzīja attiecīgo pārvaldi. Fizisko iedarbību tieši veica divi cilvēki – cietuma darbinieki leitnanti Belovs un Kunšņikovs. No orgāniem viņus atvaļināja ar mani. Viņi arestētos sita ar gumijas nūjām.
Bet, kas attiecas uz roku dzelžu lietošanu arestētajiem, tad es sastādīju sarakstu, norādot, kurš lika lietot roku dzelžus un uz cik

diennaktīm. Roku dzelžus nozīmēja tikai tas ministra vietnieks, kurš pārzināja attiecīgo pārvaldi. Saraksts par roku dzelžu lietošanu glabājās dežuranta galdā. Kad mani atvaļināja, pat jau 1953.gada martā roku dzelžu lietošana tika pārtraukta un saraksts nodots cietuma kancelejā.
Jautājums: Vai arestēto Eidusu, kurš skaitījās PSRS VDM 2.galvenās pārvaldes pārziņā, jūs atceraties? Vai viņam 1953.gada februārī lietoja rokas dzelžus, un ar kā sankciju?
Atbilde: Arestēto Eidusu es neatceros. Apskatot man uzrādītos fotouzņēmumus, es viņu neatceros. Tāpat es neatceros, vai viņam tika uzlikti roku dzelži. Tā kā Eiduss skaitījās VDM Otrās galvenās pārvaldes rīcībā, un, ja Eidusam lietoja roku dzelžus, tad tas notika ar bijušā valsts drošības ministra vietnieka Rjasnoja sankciju, kurš pārraudzīja 2.pārvaldi. Viņš bija arī PSRS VDM 2.galvenās pārvaldes priekšnieks.
Roku dzelžu noņemšana notika pēc attiecīgā izmeklētāja norādījuma. Pēc protokola izlasīšanas precizēju, ka roku dzelžu lietošanas termiņus arestētajiem ministra vietnieki nenorādīja.
Kad tikko roku dzelžus sāka lietot, bijušais ministra vietnieks Goglidze deva norādījumu, ka dienas laikā roku dzelži jāuzliek, rokām esot aiz muguras, bet nakts laikā – rokām esot uz priekšu.
Par roku dzelžu lietošanu attiecīgajiem arestētajiem man parasti zvanīja pārvaldes izmeklēšanas daļu priekšnieki. Katrā konkrētajā gadījumā es pārbaudīju šos norādījumus, zvanīju attiecīgajam ministra vietniekam. Pārliecinājies, ka tas ir ministra vietnieka norādījums, es devu norādījumus uzlikt roku dzelžus un veikt piekaušanu. Es vienmēr biju klāt, kad pret arestētajiem lietoja fizisku iedarbību, bet roku dzelžus sākumā uzlika manā klātbūtnē, bet vēlāk tiešie izpildītāji – cietuma dežuranti.
Visvairāk norādījumus par roku dzelžu lietošanu un arestēto piekaušanu deva Goglidze. Viņš tolaik bija ministra pirmais vietnieks un sakarā ar ministra Ignatjeva slimību viņu izstāja. Norādījumus deva arī citi vietnieki, tajā skaitā Rjasnojs, kā par piekaušanu, tā arī par roku dzelžu lietošanu.
Vairāk neko par šo lietu liecināt es nezinu, pēc maniem vārdiem pierakstīts pareizi un man nolasīts.

A.Mironovs GKP kara prokurors

Justīcijas apakšpulkvedis N.Aleksandrovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-2003.l., 130., 130.a, 131., 131.a, 132., 132.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* VĀK – Viskrievijas ārkārtējā komisija

** AVPP – Apvienotā valsts politiskā pārvalde
*** Tajā laikā, kad tika mocīts J.Eiduss, iekšējais cietums atradās PSRS Valsts drošības ministrijas pakļautībā, bet A.Mironova pratināšanas laikā – Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

Izvilkums no PSRS Ministru Padomes
Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas pārvaldes 2.daļas nodaļas priekšnieka V.Ščerbakova
pratināšanas protokola

Liecinieka pratināšanas
Protokols

1955.gada 8.decembrī Galvenās kara prokuratūras, prokurors justīcijas apakšpulkvedis Aleksandrovs nopratināja zemāk minēto kā liecinieku, ievērojot KPFSR Kriminālprocesa 162.–168.pantu, Vasiliju Vasilija dēlu Ščerbakovu.
(..) V.Ščerbakovs: VDK dienestā es atrodos no 1943.gada. Pretizlūkošanas dienesta operatīvajā darbā es atrados no 1943. līdz 1946.gadam. No 1949.gada beigām es atrados dienestā teritoriālajos orgānos izmeklēšanas darbā. Izmeklēšanas darbā ieņēmu izmeklētāja, pēc tam vecākā izmeklētāja, nodaļas priekšnieka vietnieka amatus un no 1954.gada vidusnodaļas priekšnieka amatu. (..)
Iepriekšējo izmeklēšanu Eidusa lietā pilnā mērā veicu es. Dažas izmeklēšanas darbības tika veiktas, piedaloties daļas priekšnieka vietniekiem, tajā laikā apakšpulkvedim Pankratovam un pulkvedim Maklakovam. Es atceros, ka vēl kādu IeM vadību, šķiet, iekšlietu ministra vietnieks, izsauca Eidusa pratināšanai.
Jautājums: Sakiet, vai jūs un citas personas, kuras veica iepriekšējo izmeklēšanu Eidusa lietā, pieļāvāt nelikumīgas izmeklēšanas metodes?
Atbilde: Es un citas personas, kuras Eidusa lietā veica iepriekšējo izmeklēšanu, nelikumīgas izmeklēšanas metodes nepielietoju. Uz 2-3 dienām, pēc PSRS IeM vadības norādījuma, precīzi neatceros, vai pēc Rjasnoja vai Ignatjeva norādījuma, Eidusam tika uzlikti roku dzelži. (..) Man ir jāsaka, ka man personīgi nekāda sakara ar roku dzelžu uzlikšanu Eidusam nebija, un es par to uzzināju tikai tad, kad viņš tik izsaukts pie manis uz nopratināšanu.
(..) Jautājums: Sakarā ar ko Eiduss tika sistemātiski pratināts ne tikai dienās, bet arī naktīs?
Atbilde: Eidusu pratināja dienās un naktīs sakarā ar to, ka tajā laikā IeM orgānos pastāvēja tāda dienas kārtība. Es uzskatu, ka tāda prakse ir nepareiza (..).
Jautājums: No Eidusa sūdzībām un liecībām ir redzams, ka jūs, Pankratovs un Maklakovs viņa lietā esat lietojuši nelikumīgas izmeklēšanas metodes, ka tieši jūs devāt norādījumu lietot roku dzelžus, veicāt nakts pratināšanas, bet dienā viņam neļāvāt atpūsties, draudējāt lietot daudz nežēlīgāku spīdzināšanu. Vai tas ir tiesa?
Atbilde: Notiesātā Eidusa paziņojums ir nepatiess. Ne es, ne Pankratovs, ne Maklakovs nelikumīgas izmeklēšanas metodes nelietoja. Personīgi es Eidusam nekad nedraudēju, bet, tieši otrādi, izmeklēšanu veicu atturīgi un pieklājīgi, daudzkārt Eidusam izskaidroju, ka ir jāsaka tikai patiesība. (..)
Jautājums: No Eidusa sūdzības arī redzams, ka ministra vietnieks jūsu klātbūtnē 1953.gada 11.februārī deva norādījumu lietot viņam roku dzelžus, ja viņš nedos liecības par spiegošanu Anglijas izlūkdienesta labā. Sakiet, konkrēti kurš no ministra vietniekiem deva tādu norādījumu?
Atbilde: (..) Man ministra vietnieks norādījumus par roku dzelžu lietošanu nedeva. Taču, kā es liecināju iepriekš, Eidusam vairākas dienas bija uzlikti roku dzelži. Un tajā laikā iekšlietu ministra vietnieks un 2.Galvenās pārvaldes priekšnieks, kurā ietilpa mūsu izmeklēšanas daļa, bija ģenerālleitnants V.Rjasnojs.
Jautājums: Sakiet, vai jūs piedalījāties Eidusa māsas Zālītes lietas izmeklēšanā?
Atbilde: Arī Zālītes lietas iepriekšējo izmeklēšanu veicu es. (..)

V.Ščerbakovs
Galvenās kara prokuratūras kara prokurors
justīcijas apakšpulkvedis N.Aleksandrovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-2003.l., 125., 125a., 126., 126.a., 127., 127a, 128., 128a., 129.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Saprotams, ka PSRS VDM iekšējā cietuma ilggadīgais priekšnieks A.Mironovs, tāpat kā “pieredzējušais” izmeklētājs V.Ščerbakovs, šajās pratināšanās daudz ko noklusēja, centās, izlikties godīgāki un nevainīgāki nekā patiesībā bija. Tomēr ieslodzīto mocīšanu noliegt viņiem neizdevās. Tieši tālab pēc ieslodzīto sūdzībām daudzi tiesu spriedumi vēlāk tika pārskatīti un atcelti, kā balstīti uz safabricētiem izmeklēšanas materiāliem.
Šeit, protams, sniegts tikai neliels ieskats t.s. “angļu spiegu” lietā un tajās izmeklēšanas metodēs, kādas tika pielietotas PSRS VDM

iekšējā cietumā Maskavā pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā.

Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva vecākais referents