Ar likumu pret diskrimināciju

Ina Druviete Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

LR Satversmes 91.pantā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tomēr, runājot par cilvēka tiesību ierobežošanas jautājumiem, arī Latvijā dzīve pierāda, ka ar septiņiem lakoniskiem vārdiem, kas ierakstīti Satversmē, nepietiek.Tāpēc Saeimā top likumprojekts par diskriminācijas novēršanu.

Izstrādes darba nianses

To daudzo likumprojektu skaitā, kas Latvijas Saeimai steidzamības kārtā bija jāpieņem līdz šā gada 1.maijam, iestājoties ES, bija arī Diskriminācijas novēršanas likums. Kā pamatojums minētā likumprojekta izstrādei bija gan EP direktīvu prasības, gan fakts, ka spēkā esošajos likumos, kas reglamentē diskriminācijas novēršanas jautājumus, nav pietiekami atrunāta dažādu diskriminācijas formu novēršana un skaidri izklāstīti diskriminācijas veidi.
Darbs pie likumprojekta izstrādes tika sākts samērā novēloti. To vadīja pie Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izveidotā darba grupa, kurā piedalījās ministriju un citu institūciju pārstāvji. Šā gada 7.aprīlī likumprojekts tika iesniegts Saeimā, nodots darbam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un atzīts par steidzamu. Ar daudziem priekšlikumiem izskatīts divos lasījumos, taču nav pieņemts. “Uzskatu, ka Diskriminācijas novēršanas likums ir ļoti svarīgs. Tā izstrādei atvēlētais laiks izrādījās daudz par mazu, lai gūtu atbildes uz visiem jautājumiem,”atzīst komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Un šoreiz nebūtu vajadzības meklēt vainīgos, jo korekcijas rezultāta sasniegšanai ir ieviesusi loģika. Tālāk jāmeklē visiem pieņemams risinājums.

Vai steidzamības zīmogs noņemts

Izvērtējot reālo situāciju, likumprojektu, pēc komisijas deputātu spriestā, reāli būtu iespējams pieņemt līdz Saeimas pavasara darba sesijas noslēgumam. 1.maija vilciens jau ir aizgājis, tā 11.maija komisijas sēdē sprieda klātesošie. Tas arī nozīmē, ka steidzamības zīmogs Diskriminācijas novēršanas likumprojektam noņemts.
Vai nokavētais likumprojekta iesniegšanas termiņš ES nesīs soda sankcijas Latvijai? Pēc kompetentu ekspertu, kā arī Saeimas deputātu spriedumiem ir saprotams, ka ne. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai 20.aprīļa sēdē savu viedokli pauda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, iesakot nesteigties ar procesa strauju virzīšanu. Arī Ina Druviete “Latvijas Vēstnesim” izsaka pārliecību, ka ES Latvijas situāciju uztvers ar izpratni.

Juridisko terminu gaismā

Diskriminācija nav jauns mūsu sadzīvē ienācis svešvārds. Svešvārdu vārdnīca to primāri skaidro kā tiesību atņemšanu vai ierobežošanu noteiktām iedzīvotāju grupām atkarībā no viņu rases, tautības, kārtas, dzimuma utt. Ar diskrimināciju ikdienā saprotama no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
Likumprojektā, kas tiek gatavots, ir ietvertas normas, kas skar ierobežojumu novēršanu darba tirgū. Tā nav pieļaujama dzimuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās pārliecības, sociālā vai mantiskā stāvokļa dēļ. Tāpat likumprojektā būs normas, kas vēršas pret personas cieņas aizskaršanu. Ina Druviete gan piebilda, ka diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ likumprojektā netiks ietverta. “Darba grupa sākotnējā likumprojekta redakcijā minēto normu bija iekļāvusi, taču Saeima balsojumā uzskatīja šo kritēriju par nepiemērojamu mūsu valsts apstākļiem.”

Rīcība, izvērtējot prioritātes

Kā sprieda komisijas sēdē, šajā situācijā prioritāte būtu nosakāma starp diviem variantiem. Kas ir pareizāk un svarīgāk – tuvākajās Saeimas sēdēs pieņemt sasteigtu, nepilnīgu, pretrunīgu un politiski neizdiskutētu tā sauktā Diskriminācijas jumta likuma redakciju un uz tā pamata sagatavot grozījumus saistošajos likumos? Vai pirmkārt sagatavot grozījumus jau spēkā esošajos (pēc I.Druvietes teiktā, sešos līdz astoņos likumos) un tad izstrādāt jumta likumu?
Turklāt par steidzamiem šobrīd uzskatāmi grozījumi saistošajos likumos, lai tiktu izpildīta EP 43.direktīva, kas ievieš vienotas attieksmes principu pret personu neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks komisijas sēdē darīja zināmu, ka grozījumi direktīvas prasību ievērošanai saistošajos likumos jau sagatavoti un ministrija ir gatava tos iesniegt Saeimā. Tāpat ministra sekretariāta pārstāvji vērsa komisijas deputātu uzmanību uz to, ka kavēšanās ar grozījumu pieņemšanu būtu ļoti nevēlama. Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam šomēnes Eiropas Komisijā (EK) ir jāsniedz atskaite par procesa virzību.
Vērtējot abus variantus, var atzīt, ka patiesībā tā būs Latvijas izšķiršanās par steigu ES prasību priekšā un nepilnvērtīgu likumu pieņemšanu vai saprātīgu rīcību, izpildot steidzamās prasības. Te būtiski minēt arī kādu svarīgu faktu. Uz komisijas sēdi pieaicinātie eksperti bija sagatavojuši informāciju par minētā likuma pieredzi citās ES dalībvalstīs. No stāstītā deputāti atzina, ka nebūt tik spoži neveicas arī citur. Diskriminācijas novēršanas vai, kā citviet to sauc, Vienlīdzības likums daudzās valstīs ir pieņemts tikai pēdējā gada laikā vai vispār nav pieņemts.
Par to, kā likumdevējam rīkoties, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē 11.maijā tika pieņemts lēmums lūgt atzinumu Tieslietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Valsts kancelejai. “Protams, mums ir saistošas ES direktīvas, taču svarīgi ir arī procesu nesasteigt. Tādēļ vēršamies pie Tieslietu ministrijas izvērtēt jumta likuma steidzamības lietderību un grozījumu pamatotību. Steidzamo grozījumu veikšana, manuprāt, varētu būt pirmā fāze visaptveroša Diskriminācijas novēršanas likuma izstrādei. Bet darba grupa, pamatīgāk iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, iesaistot ekspertus, strādātu pie likumprojekta, kas Latvijā nodrošinātu visu iedzīvotāju vienlīdzību,” secina I.Druviete.

Zaida Kalniņa
zaida.kalnina@vestnesis.lv