Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6

Jūrmalā 2004.gada 28.aprīlī (prot. Nr.9, 17.p.)

Jūrmalas pilsētas pludmales apsaimniekošanas, higiēnas un peldvietu ierīkošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15., 21. un 43.pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumiem Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi”

Lietoto terminu skaidrojums

Peldvieta — labiekārtota vieta pludmales zonā, kas paredzēta peldēšanai.

Pludmale — jūras, ezera vai upes krasta teritorija starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

Peldsezona — peldēšanai labvēlīga sezona, kuru nosaka attiecīgi laika apstākļi un kurā ir gaidāms liels peldētāju skaits.

Pludmales nogabala nomnieks — fiziska vai juridiska persona, kurai uz noteiktu laiku ar Jūrmalas domi vai zemes gabala īpašnieku noslēgts līgums par pludmales nogabala nomu.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi sakārtot un uzturēt Jūrmalas peldvietas atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” prasībām, lai nodrošinātu atbilstošu peldvietu ūdens kvalitāti un peldēšanās drošību, kā arī nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai un noteikt to apsaimniekošanas kārtību, attīstību un aizsardzību, tādējādi sekmējot arī apkārtējās vides sakārtošanu un aizsardzību Jūrmalā.

1.2. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un higiēnas prasības, kas peldsezonā jāievēro Rīgas jūras līča peldvietās Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri, Jaunķemeri un kas jāņem vērā, ierīkojot un apsaimniekojot peldvietas citās peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām” minētas kā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi un atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

1.3. Rīgas jūras līča krasta peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri, Jaunķemeri atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā. Šo peldvietu robežas tiek noteiktas peldvietu labiekārtošanas projektos.

1.4. Peldsezona ir noteikta no 1.maija līdz 30.septembrim. Pašvaldība, ņemot vērā konkrētos laika apstākļus, ar priekšsēdētāja rīkojumu var noteikt citu peldsezonas termiņu, par to sniedzot informāciju vietējos preses izdevumos.

2.Peldvietu ierīkošana un labiekārtošana

2.1.Persona, kas vēlas izveidot peldvietu, par saviem līdzekļiem izstrādā peldvietas projektu, kas jāsaskaņo Jūrmalas pilsētas domes noteiktajā kārtībā.

2.2.Izveidojot peldvietas jāievēro šādas prasības:

2.2.1. ērta pieeja ūdenim, drošs ūdenstilpes pamata reljefs, nodrošinājums pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (krasta nogruvumi, noslīdējumi u.c.); vietās kur tas iespējams, arī invalīdiem viegla un netraucēta piekļūšana pludmalei;

2.2.2. labvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms (bez atvariem, bez krasām ūdens līmeņa svārstībām, ar straumes ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 m/s);

2.2.3. peldvietas nedrīkst atrasties ostu, rūpniecības uzņēmumu un paaugstināta riska objektu teritorijās un to aizsargjoslās;

2.2.4. kanalizācijas ūdeņu novadīšana peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs var tikt atļauta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujāmī;

2.2.5. ierīkojot peldvietās tualetes, jāparedz kanalizācijas sistēma ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai uz vietējām attīrīšanas iekārtām, vai jāizmanto pārvietojamās tualetes;

2.2.6. ģērbtuvju, tualešu (arī pielāgotu invalīdiem ar speciālām vajadzībām), dušas iekārtu, atkritumu konteineru nepieciešamo skaitu pludmalē projektētājs nosaka atkarībā no pludmales noslogojuma un spēkā esošajiem celtniecības normatīviem.

2.3. Peldvietās, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, izveidojami šādi funkcionālie sektori:

2.3.1. sauļošanās zona (sauļošanās laukumi, sauljumi);

2.3.2. apkalpes zona (ģērbtuves, tualetes, nomas punkti, kafejnīcas);

2.3.3. sporta zona (dažādu sporta spēļu laukumi);

2.3.4. zaļā zona;

2.3.5. bērnu sektors ar rotaļu laukumu pirmsskolas vecuma bērniem;

2.3.6. gājēju celiņi.

2.4.Peldvietās, kas tiek ierīkotas iekšzemes ūdeņos, funkcionālo sektoru daudzumu un to labiekārtotības pakāpi katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā vietējos apstākļus un peldvietas noslogojumu, nosaka peldvietas projektā.

2.5.Peldvietas jānorobežo ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Peldvietu peldēšanās sektorā, kas paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam, pamatne jāizveido ar nelielu slīpumu un dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm.

2.6.No peldvietām jānorobežo aktīvai atpūtai paredzētas vietas, kur atļauts sērfot, braukt ar ūdens motocikliem, motorlaivām, ūdens slēpēm, “pūķiem” u.tml., saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas regulē kuģošanas drošību.

2.7.Lai aizsargātu piekrastes veģetāciju, peldvietu apmeklētāju plūsmas regulēšanai ierīkojami gājēju celiņi.

2.8.Peldvietās jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim, kas var būt nopērkams tirdzniecības vietā vai, nepieciešamības gadījumā, saņemams pie glābšanas dienesta darbiniekiem.

2.9.Peldvietās labi redzamā vietā jāizvieto informācija par:

2.9.1. peldūdens kvalitāti un norādes “peldēties atļauts”, “peldēties nav ieteicams” vai “peldēties nav atļautsī;

2.9.2. peldēšanās drošību, izmantojot brīdinājuma simboliku — balts (karogs, aplis), kas nozīmē “peldēties atļauts”, sarkans (karogs, aplis), kas nozīmē “peldēšanās pieļaujama, jābūt uzmanīgiem”, melns (karogs, aplis), kas nozīmē “peldēties aizliegtsī;

2.9.3. par glābšanas staciju un pirmās medicīniskās palīdzības atrašanās vietu;

2.9.4. par ierobežojumiem pludmalē (t.sk. dzīvnieku uzturēšanās, braukšanu ar motorizētajiem transporta līdzekļiem utt.);

2.9.5. dažādu funkcionālo sektoru atrašanās vietām;

2.9.6. peldvietas robežām;

2.9.7. ūdens motociklu un citu kuģošanas līdzekļu izbraukšanas vietām un drošības noteikumiem šo līdzekļu izmantošanā.

3. Pludmales un peldvietu uzturēšana

3.1. Par peldvietas, pludmales un kāpu zonas uzturēšanu kārtībā un sanitāro prasību nodrošināšanu peldvietā atbilstoši piešķirtajam finansējumam ir atbildīga Jūrmalas domes attiecīgā struktūrvienība vai, ja peldvieta atrodas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai valdījumā, tad zemes īpašnieks vai valdītājs.

3.2. Pludmales pirmssezonas tīrīšana un sakopšana, inventāra sagatavošana un izvietošana pludmalē atpūtas sezonas uzsākšanai jāveic katru gadu līdz 1.maijam.

3.3. Regulāri jāveic pludmales kāpu aizsargstādījumu veidošana un kopšana saskaņā ar projektu un atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem.

3.4. Neparedzēta bīstama piesārņojuma gadījumā Jūrmalas dome, neatkarīgi no sezonas, nekavējoties organizē pludmales norobežošanu un sakopšanu.

3.5. Peldvietu uzturēšanai peldsezonā veicami šādi pasākumi:

3.5.1. Rīgas jūras līča krasta zonā esošajā pludmalē un ierīkotajās peldvietās:

3.5.1.1. vismaz divas reizes nedēļā jānodrošina smilšu virskārtas irdināšana un smilšu virskārtas sijāšana, atdalot no tās stikla lauskas un citus peldvietas apmeklētājiem bīstamus priekšmetus;

3.5.1.2. jāizvieto ģērbtuves, atkritumu konteineri un tualetes atbilstoši saskaņotajam peldvietu projektam, jāveic to uzturēšana un savlaicīgs remonts;

3.5.1.3. atkritumu konteineri un urnas jāiztukšo ik dienas;

3.5.1.4. pārvietojamās tualetes jāuztur tehniskā kārtībā, uzkopšana jāveic ne retāk kā vienu reizi dienā, izvešana un apkope (fekāliju izvešana, koncentrāta uzpildīšana, dezinfekcijas līdzekļu uzpildīšana) ne retāk kā divas reizes nedēļā;

3.5.1.5. esošās stacionārās tualetes ik dienas jāuztur atbilstoši higiēnas noteikumiem (uzkopšana, hlorēšana). Asenizācija jāveic pēc nepieciešamības, atbilstoši situācijai;

3.5.1.6. ik rītus jāsavāc pludmalē esošie atkritumi, krastā izskalotie jūras izmeši un jāizved no pludmales noglabāšanai speciāli paredzētās vietās;

3.5.2. punktā 3.5.1 minētie darbi jāveic katru dienu līdz plkst.8.00 no rīta.

3.5.3. Jūrmalas ezeru, upju un citu ūdenstilpju krastos ierīkotajās peldvietās jānodrošina:

3.5.3.1. atkritumu savākšana un izvešana pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes nedēļā;

3.5.3.2. kārtības uzturēšana peldvietās, aļģu (arī atkritumu) savākšana no piekrastes;

3.5.3.3. stacionārās tualetes ik dienas jāuztur atbilstoši higiēnas noteikumiem (uzkopšana, hlorēšana). Asenizācija jāveic pēc nepieciešamības, atbilstoši situācijai;

3.5.3.4. pārvietojamās tualetes jāuztur tehniskā kārtībā uzkopšana jāveic ne retāk kā vienu reizi dienā, izvešana un apkope (fekāliju izvešana, koncentrāta uzpildīšana, dezinfekcijas līdzekļu uzpildīšana) ne retāk kā divas reizes nedēļā;

3.5.3.5. peldvietu inventāra (ģērbtuvju, solu, gājēju laipu, bērnu rotaļu aprīkojuma, atkritumu urnu u.c.) izvietošana, stāvokļa novērtējums un nepieciešamais remonts.

4. Sabiedriskās kārtības noteikumi pludmalē

4.1. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu (peldlīdzekļu, motorlaivu, kuteru, kuģu) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās, un tās ir:

Lielupē — 36.līnija;

Dubultos — Baznīcas iela;

Asaros — Dzimtenes iela;

Kauguros — Kapteiņa Zolta iela;

Jaunķemeros — Jaunķemeru ceļš.

4.2. Pludmalē un kāpu zonā aizliegts iebraukt ar mehanizētajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, motocikliem, mopēdiem, motorolleriem u.c.), izņemot specializētos transportlīdzekļus pludmales apsaimniekošanai, operatīvos transportlīdzekļus un transporta līdzekļus, kuriem Jūrmalas domē izsniegta attiecīga atļauja. Punktā 4.1.minēto ielu galos atļauts nobraukt pludmalē ar “B” kategorijas autotransportu peldlīdzekļu pievešanai vai aizvešanai un apgriezties 10 metru rādiusā no ielas ass.

4.3. Pludmales apmeklētājiem, papildus punktā 4.1.un 4.2.noteiktajam, aizliegts:

4.3.1. piegružot pludmali, kāpu zonu un ūdenstilpei piegulošo teritoriju ar atkritumiem, ierakt tos smiltīs, mest atkritumus ūdenī;

4.3.2. izvest suņus un citus mājdzīvniekus pludmalē, peldināt tos;

4.3.3. bojāt pludmales inventāru, tajā skaitā ģērbtuves, tualetes, soliņus, gājēju laipas, žogus, bērnu rotaļu aprīkojumu, atkritumu urnas, u.c.

4.3.4. staigāt pa kāpu aizsargstādījumiem, izrakt vai bojāt tos;

4.3.5. lauzt koku un krūmu zarus, bojāt mizu, plūkt lapas, ziedus un augļus;

4.3.6. ķert vai iznīcināt savvaļas dzīvniekus, izpostīt putnu ligzdas;

4.3.7. veikt rakšanas darbus un iegūt smiltis, izņemot gadījumus, kad saņemta Jūrmalas domes atļauja;

4.3.8. pludmalē un kāpu zonā ierīkot naktsmītnes, celt teltis;

4.3.9. kurināt ugunskurus, izņemot gadījumus, kad saņemta speciāla Jūrmalas domes atļauja;

4.3.10. rīkot zirgu vai poniju izjādes;

4.3.11. bērniem vecumā līdz 12 gadiem peldēties bez vecāku uzraudzības;

4.3.12. peldēt tālāk par peldvietas norobežojošām zīmēm (bojām);

4.3.13. ūdenī lietot jebkādus ķīmiskus mazgāšanas līdzekļus;

4.3.14. peldēties apreibinošo vielu ietekmē;

4.3.15.smēķēt pludmalē;

4.3.16.nakšņot pludmalē;

4.3.17.nodarboties ar nelicencētu komerciāla rakstura individuālo darbību.

4.4. Sabiedrisko un masu pasākumu rīkošanai pludmalē noteiktā kārtībā jāsaņem atļauja Jūrmalas domes noteiktajā kārtībā.

5. Glābšanas dienests uz ūdeņiem

5.1. Peldvietas īpašnieks nodrošina glābšanas dienesta un pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus.

5.2. Glābšanas dienesta personālsastāvā jābūt atbilstoši kvalificētam un sertificētam darbiniekam, kas apmācīts paplašinātā pirmās medicīnas palīdzības sniegšanā. Visam glābšanas dienesta personālam jābūt apmācītam operatīvai rīcībai nelaimes gadījumā.

5.3. Glābšanas dienestam jābūt nodrošinātam ar:

5.3.1. pietiekamu glābēju skaitu (ne mazāk kā divi darbinieki vienā postenī);

5.3.2. atbilstošu ekipējumu un tehniskajiem līdzekļiem glābšanas darbu veikšanai uz ūdens, tai skaitā ar peldlīdzekļiem;

5.3.3. sakaru līdzekļiem.

5.4. Peldvietās ezeru, upju un citu ūdenstilpju krastos jābūt vismaz vienam uzraugam/ kvalificētam un sertificētam glābējam, kas apmācīts paplašinātā pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā un operatīvā rīcībā nelaimes gadījumos un, kura rīcībā ir sakaru un glābšanas līdzekļi.

5.5. Saņemot informāciju no Jūrmalas domes par peldūdens kvalitāti, glābšanas dienesta atbildīgais dežurants uz informācijas stendiem izvieto norādes “peldēties atļauts”, “peldēties nav ieteicams” vai “peldēties nav atļauts”.

5.6. Pludmales vai peldūdens bīstama piesārņojuma gadījumā glābšanas dienesta darbinieki par to nekavējoties brīdina pludmales apmeklētājus un ziņo Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, Jūrmalas domei, Valsts vides inspekcijai, kas pieņem lēmumu par piesārņojuma likvidēšanas pasākumiem.

5.7. Sabiedriskās kārtības traucējumu gadījumā vai gadījumā, ja tiek traucēta glābšanas pienākumu veikšana, glābšanas dienesta darbinieki veic iespējamās darbības šo traucējumu novēršanai un nekavējoties ziņu pašvaldības un valsts policijai.

6. Pludmales nogabalu nomnieku pienākumi

6.1. Sezonas (vasaras) kafejnīcas izvietošanai iznomātajā pludmales nogabalā jāizstrādā un jāsaskaņo Jūrmalas domes noteiktajā kārtībā. Projektā jābūt:

6.1.1. kafejnīcas novietnes plānam (M 1:500), un labiekārtojuma plānam (M 1:100), kur iznomātajā pludmales nogabalā uzrādīti visi esošie un projektējamie pludmales labiekārtojuma elementi (sezonas kafejnīcas, sporta un atrakciju laukumi, sporta un bērnu rotaļu laukumi, atrakcijas, pārvietojamās tualetes, atkritumu konteineri u.c.), kuru izvietojumu apstiprinājis pludmales nogabala nomnieks;

6.1.2. vizuālā noformējuma koncepcijai, uzrādot aprīkojuma elementu dizainu, krāsu risinājumu un izkārtnes vai reklāmas risinājumu.

6.2. Iznomātajā pludmales nogabalā nomniekam jāizvieto pārvietojamās tualetes un atkritumu konteinerus atbilstoši iznomātā pludmales nogabala lielumam un apmeklētāju skaitam.

6.3. Pludmalē aizliegts novietot pārvadājumu (metāla) konteinerus pielāgotus tirdzniecībai vai pakalpojumu sniegšanai, kioskus un treilerus.

6.4. Jūrmalas domes Būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļā jāsaskaņo 6.1.1., 6.1.2.punktos minēto objektu izvietošana sekojošās pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un Majoru pludmales nogabalu arhitektūras pieminekļu zonās:

Dzintaru – Dubultu rajonā no Lazdonas ielas līdz Kļavu ielai;

Jaundubultu – Vaivaru rajonā no Līgatnes ielas līdz Skautu ielai;

Kaugurciema rajonā no Brikšķu ielas līdz Prīmulu ielai;

6.5. Pludmales nogabala nomnieka pienākumi:

6.5.1. nodrošināt nomātās pludmales teritorijas tīrību un sakoptību;

6.5.2.pārvietojamās tualetes jāuztur tehniskā kārtībā, uzkopšana jāveic ne retāk kā vienu reizi dienā, izvešana un apkope (fekāliju izvešana, koncentrāta uzpildīšana, dezinfekcijas līdzekļu uzpildīšana) ne retāk kā divas reizes nedēļā;

6.5.3. uzraudzīt, lai viņa nomātajā pludmales nogabalā neuzturētos apmeklētāji ar suņiem vai citiem mājdzīvniekiem. Nomniekam jāinformē šādus pludmales apmeklētājus par pludmales izmantošanas noteikumiem un jāaicina viņus pamest pludmales teritoriju, bet nepakļaušanās gadījumā jāziņo Jūrmalas pašvaldības policijai;

6.5.4. visi sezonas aprīkojuma elementi pēc tirdzniecības atļaujā norādītā termiņa beigām 10 dienu laikā jādemontē un jāsakārto teritorija.

6.6. Organizējot atrakcijas un masu pasākumus gan pludmalē, gan uz ūdens, pludmales nogabala nomnieks ir atbildīgs par drošības un glābšanas pasākumu organizēšanu un nodrošināšanu.

7. Peldvietu sanitārā stāvokļa un sabiedriskās kārtības uzraudzība, novērtēšana un kontrole

7.1. Pirms katras peldsezonas Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” sniedz savu atzinumu par peldvietu atbilstību Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” prasībām.

7.2. Peldvietu ūdens kvalitātei jāatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” 2.pielikumā noteiktajiem ūdens kvalitātes rādītājiem.

7.3. Par šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3., 6.2., 6.5.1, 6.5.2., 6.5.4., 6.6.punktos noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu var saukt pie administratīvās atbildības, nosakot sodu līdz 50 (piecdesmit) latiem.

7.4. Šo noteikumu izpildi kontrolē Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija. Administratīvos pārkāpumus saskaņā ar sastādītajiem administratīvajiem protokoliem izskata administratīvā komisija.

7.5. Par šo noteikumu pārkāpšanu iekasētā soda nauda tiek izlietota šādi:

7.5.1. 50% no iekasētās soda naudas paliek to institūciju rīcībā, kas uzlikušas sodu, darbinieku materiālajai stimulēšanai un tehnisko līdzekļu iegādei;

7.5.2. 50% no iekasētās soda naudas tiek ieskaitīti Jūrmalas domes budžetā peldvietu uzturēšanai un labiekārtošanai.

7.6. Neatkarīgi no tā, ka vainīgā persona ir saukta pie administratīvās atbildības, tā ir materiāli atbildīga un sedz nodarītos zaudējumus.

8. Pārejas noteikumi

8.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Jūrmalas Ziņas” un stājas spēkā nākošajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

8.2. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudē Jūrmalas domes 1999.gada lēmums Nr.547 “Par peldvietām un peldvietu lietošanas noteikumiem Jūrmalas pilsētā”.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Hlevickis