Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 3.februāra kārtējo sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojekta "Valsts civildienesta likums" izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 20.punkta. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Pētera Apiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu" un izskatīt to pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi" izskatīšanas. Vai ir iebildumi? Nav iebildumi. Paldies!

Tāpat līdzīga rakstura lūgums ir no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātiemµ — sadaļā pēc Prezidija ziņojumiem iekļaut lēmuma projektu "Par Valda Lauska deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas konvenciju par bērnu adopciju" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lāces, Požarnova, Gaiļa, Siliņa un Tabūna iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Grozījumu šajā likumā ir parakstījuši vairāki mūsu frakcijas deputāti, taču es gribu teikt, ka tas ir frakcijas izstrādāts priekšlikums, jo mēs skatījām mūsu frakcijā un mēs vienbalsīgi to atbalstījām. Šī likuma grozījumu saturs ir šāds. Mēs iestājamies pret to, lai ar Saeimas īpašu lēmumu varētu atļaut bijušajiem čekistiem darboties iekšlietu sistēmā. Mūsu frakcijas viedoklis ir pilnīgi stingrs šajā jautājumā — mēs neatbalstām to, ka bijušie čekisti varētu darboties. Mēs esam skatījuši šo jautājumu vairākkārtīgi, mums pat partijas biedri ir izslēgti no mūsu partijas, kas ir atbalstījuši čekistu darbību, un mēs savu viedokli nemainām. Līdzīgi kā Tautas partija, kas iestājas par to, ka būtu nepieciešams publiskot čekistu sarakstus, taču ar laiku būtu noņemami ierobežojumi, mēs iestājamies par to, ka saraksti ir publiskojami, taču ierobežojumi nevis noņemami, bet tieši pastiprināmi. Un es aicinu Saeimu atbalstīt šo te likuma grozījumu un nodot to komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 13, atturas — 30. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Marokas Karalistes valdības divpusējo nolīgumu par gaisa transportu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu nr.2/98 par izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 3. protokolā" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem un autotransportu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Andris Bērziņš vēlas runāt par šo? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi starp to valstu attiecīgajām teritorijām un aiz to robežām" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), iesniegto likumprojektu "Grozījums Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es runāšu frakcijas "Latvijas ceļš" vārdā un neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību ar analīzi par to, vai piedāvātā norma ir laba vai slikta. Iespējams, ka citā laikā un citos apstākļos tā ir apspriežama, taču šobrīd es pavisam nedaudz gribētu vērst jūsu uzmanību uz problēmu, kas saistās ar apspriežamās normas ierosināšanas vietu un laiku, kā arī ar likumdevēja atbildību un tiesisko stabilitāti valstī. Mēs esam likumdevēji. Mums, protams, ir vara rokās. Bet mēs nedrīkstam šo varu ļaunprātīgi izmantot attiecībā uz likuma piemērotāju. Tieši šobrīd Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvēlas jauno ģenerālprokurora amata kandidātu. Tieši šobrīd tas notiek. Un tas notiek saskaņā ar spēkā esošo likumu. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir iedarbināta konkrētā norma, un mums nav tiesību jaukties, apšaubīt tiesisko stabilitāti valstī tieši šobrīd, kā par spīti atverot likumu tieši šajā normā.

Es aicinu likumdevēju uz elementāru pašcieņu, uz tiesisko stabilitāti un uz cieņu pret likuma piemērotāju, kura nedrīkst būt mazāka par to cieņu, ko mēs jūtam paši pret sevi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, runās par.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Turpinot iesākto, es arī aicinu jūs uz cieņu, tieši cieņas izrādīšanu tiesu varai un cieņas izrādīšanu likumdevēju attieksmei pret tiesu varu. Ja mēs grozām šo likumu pēc jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanas amatā, tādā gadījumā jaunais ģenerālprokurora amata kandidāts šodien, šobrīd nezina, pēc kādiem nosacījumiem viņam būs jāstrādā. Tātad tādā gadījumā mēs spēles noteikumus pieregulēsim konkrētajai personai. Šajā gadījumā Izmeklēšanas komisija piedāvā nostiprināt tiesu varas neatkarību tādējādi, ka kvalitatīvi tiek paplašināts iespējamo pretendentu loks. Es atgādinu — kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi! Šobrīd pašreiz spēkā esošā norma, kura nosaka nosacījumus ģenerālprokurora amata kandidātam, precīzi neregulē, kam tad ir iespēja kandidēt, tur ir noteikts, ka tikai jābūt noteiktajam darba stāžam vai nu Latvijas Republikas prokuratūrā, vai Augstākajā tiesā, tur nav nekādu citu nosacījumu, nav nosacījumu, kas precīzāk reglamentētu gan viņu kvalifikāciju, gan arī tādu nosacījumu, kas ļautu citiem pietiekami kvalificētiem tiesu varas pārstāvjiem pretendēt uz šo amatu. Ar šiem grozījumiem mēs, tieši otrādi, mazināsim iespēju valdībai iespējami izdarīt savu spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju un kaut kādā veidā regulēt ģenerālprokurora amata kandidāta pretendenta prasības.

Ar šiem grozījumiem mēs tieši nostiprinām tiesu varas neatkarību tādējādi, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs savā izvēlē būs neatkarīgāks un paplašināsies tieši profesionālo tiesu varas pārstāvju loks.

Ir arī vēl viens jautājums. Šobrīd notiek Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotā tiesneša veiktā pārbaude, kuras rezultātā tiks konstatēti konkrēti prokuratūras darba organizācijas jautājumi, un šīs konstatācijas rezultātā būs iespēja šo likumu vēl pilnveidot. Šo likumu mums ir iespējams pieņemt tā mēneša laikā, kas mums ir tagad palicis līdz jaunā ģenerālprokurora amatā apstiprināšanai. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējai runātājai, ja līdz jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanai tiešām būtu palikušas divas vai viena nedēļa, tad vārdiņš "šobrīd", kā tas tika minēts, būtu pilnīgi precīzi vietā un laikā un mēs šādu projektu nevirzītu. Vēl ir laiks, un tieši tāpēc šiem noteikumiem ir jābūt skaidriem. Tātad aicinu balsot par likuma nodošanu komisijām un aicinu arī neizvairīties no šīs visai nopietnās diskusijas, kuras rezultātā mums jāpanāk iespējami labākā likuma redakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Prokuratūras likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 30, atturas — 13. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais izskatāmais jautājums lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jāzepam Šņepstam" . Deputāts lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 2. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamā izskatāmā lieta — lēmuma projekts "Par Pētera Apiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1555. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viļa Krištopana iesniegumu, kurā izteikta vēlme izstāties no Saeimas sastāva. Līdz ar to attiecīgajā vēlēšanu sarakstā, no kura bija ievēlēts Vilis Krištopans, ir trīs deputāti, kuri uzņēmušies pildīt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no attiecīgā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus. Pirmais, kas uzņēmies pildīt deputāta pienākumus uz laiku, ir Pēteris Apinis. Pēterim Apinim ir izteikts aicinājums stāties Viļa Krištopana vietā un uzņemties pildīt deputāta pienākumus, un Apiņa kungs ir tam piekritis, līdz ar to ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts "Apstiprināt Pētera Apiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras", aicinu jūs atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Pētera Apiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras". Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam pieredzējušo jauno kolēģi!

Nākamā izskatāmā lieta ir lēmuma projekts "Par Valda Lauska 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Saeima ir zaudējusi vienu no deputātiem, kurš bija ievēlēts no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Latgales vēlēšanu apgabala saraksta. Nākamais kandidāts šajā sarakstā ir Valdis Lausks, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Apstiprināt Valda Lauska 7.Saeimas deputāta pilnvaras". Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Valda Lauska 7.Saeimas deputāta pilnvaras". Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē.

Nākamā izskatāmā lieta — lēmuma projekts "Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas priekšsēdētāju" . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu komisijā "Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)"" . Atklājam debates. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! No rīta šodien noklausījos cienījamā Šķēles kunga interviju un tā padomāju — skaists nosaukums — Tautas partija, it kā pat ar skaistu, jauku mērķi — vest valsti uz Eiropu, bet būtībā — kādu valsti un uz kādu Eiropu? Vai valsti ar izmirstošu un nabadzībā slīgstošu tautu uz to gaiši zilo Eiropu? Nekad nevaru saprast, kad Šķēles kungs, Kiršteina kungs, Tautas partija cīnās par formālo pusi, kad par būtību. Nu pagājušā sēdē bija jauks piemērs, kad Kiršteina kungs ar Straumes kungu cīnījās par formālo un būtisko. Un, starp citu, manā skatījumā no būtiskā viedokļa Kiršteina kungam bija taisnība, jo viņš vēlējās panākt savu jautājuma risināšanu pēc būtības, ne no formālās puses, tikai drusku nogulēja pieteikšanos. Nu, teiksim, uz nākotni šo problēmu var atrisināt vienkārši, ja Straumes kungs dos rīkojumu, novietosim gultiņu Kiršteina kungam pie tribīnes, lai snauž te, un tie, kas nāk no krēsliem runāt, tie viņu pamodinātu savlaicīgi. Bet ko darīt strīdā ar formālismu un būtību valstij svarīgos jautājumos? Atzīmējams kaut vai tas fakts, ka pedofilijas skandāla sākumā Šķēles kungs, Skrastiņa kungs, tagad arī Guļāna kungs piesteidzās palīgā, cīnoties par formālo pareizību, būtībā cīnījās pret pedofilijas apkarošanu. Gundars Bērziņš pat nosauca visus tos, kas mēģina kaut kādā veidā apkarot pedofiliju, par čekistiem, tātad tikai čeka cīnās pie mums ar pedofiliju. Un tas bija pamats, kāpēc Tautas partija atteicās dot savus pārstāvjus šajā izmeklēšanas komisijā. Būtībā, ne formāli, tika atbalstīta homoseksuālisma izplatība Latvijā, tieši tā, lai nepatiktos dzirdēt. Tāpēc man, godīgi sakot, ļoti negribas iekļaut Tautas partijas pārstāvjus — gan Vinetu, gan Aleksandru negribas iekļaut šajā komisijā. Es neticu viņu nostājai, viņu partijas nostājai. Ja kāds to grib nosaukt ar nedemokrātismu, atļaušos atgādināt pie varas esošajai koalīcijai, cik demokrātiski viņi vairākas reizes balsoja par Jāņa Čevera vēlēšanos strādāt vienā no komisijām, kuru viņam paredz likums. Tanī momentā jūs uzspļāvāt gan likumam, gan demokrātijai.

Personīgs lūgums Vinetai Muižniecei — neiet uz šo komisiju. Vienkārši neiet. Jel kaut kāda loģika, ačgārna loģika ir, ka Šķēle, Skrastiņš, tagad Guļāns atkal, arī Gundars Bērziņš, tā ir ačgārna loģika, bet tur ir loģika, ka viņi cīnās pret to, ka tiek apkarota pedofilija. Bet kāpēc tas ir jādara skaistai sievietei? Es to nevaru saprast.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es tāpat kā pagājušoreiz balsošu par, bet tajā pašā laikā tiešām cienījamie un mīļie kolēģi no Tautas partijas, varbūt nākošajā reizē ieklausieties savu daudz pieredzējušāko deputātu ieteikumos. Tad, kad veidoja komisiju, es burtiski lūdzu Gundaru Bērziņu — deleģējiet taču cilvēkus uz šo komisiju. Jā, ļoti ilgs laiks pagāja, kamēr Gundars Bērziņš saprata un saklausīja manu lūgumu. Tiešām, tas ir punkts viens.

Un punkts divi, ko mēs nedrīkstam atļauties, — ne Tautas partijas biedrs, ne kāds citas partijas biedrs. Nevienam nav tiesību apvainot tos deputātus, kas jau funkcionē šajā komisijā. Būsim tomēr ar zināmu cieņu paši pret sevi, un, protams, katrs no mums uzskata, ka tieši mūsu ierašanās komisijā ļoti revolucionāri uzlabos šīs komisijas darbu, tomēr es aicinātu ar cieņu izturēties pret tiem, kas ir veikuši līdzšinējo darbu. Bet principā "Latvijas ceļš" atbalsta komisijas papildināšanu, jo mēs uzskatām, ka konsekventi šādās izmeklēšanas komisijās vajadzētu būt pārstāvētām visām Saeimā esošajām partijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Mēs vakar savā frakcijas sēdē ļoti nopietni debatējām par šo jautājumu. Oficiālais lēmums šobrīd ir tāds, ka komisija strādā līdz 15. februārim, un tad nāk ar gala ziņojumu. Šodien ir 3. februāris. Paliek 12 dienas. Ir izdarīts ļoti nopietns darbs, un tagad ir palicis tikai formulēt gala ziņojumu. Mēs atbalstām Tautas partijas deputātu iekļaušanu šajā komisijā pēc tam, kad tiktu pieņemts lēmums, vai komisija pagarina savu darbu vai nepagarina. Jo gadījumā, ja reiz šobrīd šie deputāti tiek iekļauti, viņi nav piedalījušies sēdēs, viņi nav dzirdējuši, par ko tika runāts, viņiem nav pieietama informācija, tā, ko komisija jau šobrīd zina. Un paliek tikai komisijai sagatavot gala ziņojumu, kurā viņi spriedīs par formulējumiem, un šie deputāti piedalīsies tikai gala rezultātu formulēšanā. Gadījumā, ja viņiem nav pieejama iepriekšējā informācija, es baidos, ka šā gala ziņojuma teksts varētu būt pilnīgi citādāks nekā gadījumā, ja to būtu veidojuši tie cilvēki, kas ir strādājuši līdz šim.

Tāpēc mūsu frakcijas viedoklis ir šāds: ja komisija pieņem lēmumu nākt klajā ar starpziņojumu un pagarina darbības laiku, tad lūdzu, sākas jauns darba cēliens, un tādā gadījumā ir ļoti pamatoti, ka tiek iekļauti vēl papildu deputāti šajā te darba grupā. Tādēļ mūsu frakcija atturēsies šajā te balsojumā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ikvienam deputātam ir tiesības piedalīties Saeimā un tās dažādo komisiju darbā. Tas ir šīs parlamentārās demokrātijas princips, kuru mēs mēģinām tā vienkāršot, ka ikvienai frakcijai ir tiesības deleģēt savus pārstāvjus. Bet ja šīs tiesības netiek izmantotas, tad tas vēl nebūtu tas sliktākais. Tātad šī frakcija negrib deleģēt savus pārstāvjus. Bet ja tiek noliegta šī darba nepieciešamība un nepārtraukti tiek likti šķēršļi šīs komisijas darbam ar dažādām preses konferencēm, tad ir pamatots jautājums, vai šīs personas, kuras tagad grib kandidēt, vai viņas ir mainījušas savu viedokli, vai viņas nāk, kā indiāņi saka, ar kaujas cirvi šajā komisijā, lai pēc katras komisijas sēdes rīkotu savas preses konferences un uzstātos ar nez kādiem sensacionāliem paziņojumiem. Komisijas galvenais uzdevums ir formulēts Saeimas lēmumā, un komisijai ir sava iekšējā darba reglamentācija, tā kā nav speciāla izmeklēšanas komisiju likuma, tad, protams, ir informācija, ir kārtība, kā šo informāciju nodot zināmu sabiedrībai, ir kārtība, kā sniedz starpziņojumus, un ir kārtība, kā sniedz gala ziņojumu. Un, protams, mēs aicinām tādā gadījumā šos jaunos mūsu komisijas dalībniekus ņemt to visu vērā un aktīvi iesaistīties komisijas darbā.

Tomēr, kā jau es minēju, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atturēsies no šī balsojuma, jo pareizāk būtu pagarināt komisijas pilnvaras un tad jums nākt mums palīgā. Bet nu, ja jūs izvēlaties šādu soli, kā es sapratu, lielākā daļa frakciju to ir atbalstījušas, tad tikai aicinu jūs uz darbu, un veiksmi jums šajā darbā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Pirms balsojuma Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ierosina sarīkot tehnisku iemeslu dēļ 15 minūšu pārtraukumu sakarā ar to, lai varētu sagatavot balsošanas aparatūru deputātam Lauskam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 9.40.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām sēdi. Atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs beidzām debates par lēmuma projektu "Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu komisijā — "Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)"".

Tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu balsosim! Vai balsošanas režīms ir ieslēgts? Lūdzu atsaukt balsošanas režīmu! Lūdzu visiem izņemt un ievietot kartes. Tā… vai tagad varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 11, atturas — 15. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu komisijā "Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersnu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)."" Debatēs pirmais pieteicies deputāts Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Man nav līdz galam skaidrs, kāpēc partijai ar skaistu nosaukumu, ar skaisti deklarētiem mērķiem ir jācīnās par neglītu lietu. Principā vēsture jau zina, ka ar skaistiem lozungiem ir pastrādātas lielākās nekrietnības. Nu, kā piemērs staļinisms vai hitlerisms. Šodien ļoti kolosāli norunāja Tautas partijas priekšsēdētājs, un no formālā viedokļa jau viss ir smuki, bet visiem taču ir redzams, par ko cīnās — nojaukt jebkuras iespējas apkarot pedofiliju, ar ko es arī apsveicu tautu un Tautas partiju. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 15, atturas — 16. Lēmums pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts "Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu ievērībai Saeimā izskatāmais dokuments nr. 1425. — Ministru kabineta sagatavotie "Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā". Grozījumu būtība ir to pārejas noteikumu 3. un 4.punkta papildinājums. Tas attiecas gan uz prokuroriem, kam ir tiesības uz izdienas pensiju un kuri nav sasnieguši valsts noteikto pensijas vecumu, gan uz prokuroriem, kas turpina strādāt un kuri jau ir sasnieguši valsts noteikto pensijas vecumu. Būtība ir tāda, ka abos gadījumos strādājošie prokurori nedrīkst saņemt lielāku pensiju kā divkāršā nodrošinājuma pabalsta apjomā, kā tas paredzēts mūsu novembrī pieņemtajos Valsts pensiju likuma grozījumos.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 12, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Romualdam Ražukam — par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 8.februāris.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1514, likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā" , kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Likumprojektā ir saņemts tikai viens priekšlikums. Jūsu tabulas 3.lappusē ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas piedāvātais izslēgums likumprojekta 5.panta otrajā daļā un likuma 12.pantā. Komisija šo piedāvājumu ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi arī likuma 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Vairāk priekšlikumi par minēto likumprojektu otrajam lasījumam nav saņemti, tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zvejniecības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvā šā gada 8.februāri.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mums būtu jāstrādā ar diviem dokumentiem. Ar dokumentu nr. 1343, kas ir Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likumprojekts, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu nr. 1517.

Par motīviem, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja alternatīvo likumprojektu. Ministru kabineta sagatavotajā bija paredzēts ieviest jaunu ar dabas resursu nodokli apliekamu objektu — fonsilais kurināmais. Konkrēti tie visi kurināmā veidi, kas iegūti no izrokamajiem dabas resursiem — oglēm, naftas un naftas produktiem, dabas gāzes un kūdras. Šī jaunā ar nodokli apliekamā objekta ieviešanas mērķis bija veicināt un atbalstīt vietējo energoresursu lietošanu.

Tajā pašā laikā šā nodokļa ieviešanai bija arī otrs mērķis. Ņemot vērā, ka naftas produkti un konkrēti mazuts, kuru izmanto kurināšanai, izplata gaisā ļoti daudz kaitīgo izmešu, konkrēti tie ir sēra dioksīds un, protams, arī oglekļa dioksīds, tātad īstenībā tā būtu maksa par šo gaisa piesārņošanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, analizējot šāda jauna apliekamā objekta nodokļa ieviešanas lietderību, mēs konstatējām sekojošo: šobrīd, balstoties uz Eiropas Savienības direktīvām, tieši ar šādu pašu mērķi — ierobežot kaitīgo izmešu izplūšanu gaisā — regulē akcīzes nodoklis. Jau šobrīd mums, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvas, ir noteikta kāpjoša likme mazuta aplikšanai ar akcīzes nodokli.

Tajā pašā laikā šobrīd tas akcīzes nodoklis, kas tiek iekasēts par mazutu, bet par to mazuta daļu, kas tiek izmantota kurināšanai, tiek atmaksāts. Līdz ar to, ja mēs akceptētu šādu konceptuālo pieeju, tad veidotos paralēla sistēma. No vienas puses, akcīzes nodokli par mazutu mēs iekasētu un atmaksātu, pēc tam otrs būtu dabas resursu nodoklis, kas tomēr arī šo pašu mazutu apliktu ar dabas resursu nodokli. Pie tam summa — 2 lati par tonnu — nebūt nav maza. Ņemot vēl vērā, ka pamatā tiešām kurina ar mazutu. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka bez papildu diskusijas, bez papildu analīzes mēs šādu jaunu apliekamo objektu nevarētu atbalstīt.

Tajā pašā laikā ir jaunas normas šajā likumprojektā, kuras, mēs uzskatījām, ir jāveicina un jāpieņem jaunā likuma redakcija pēc iespējas ātrāk un konkrētāk. Tās bija nodokļu atvieglojumi tiem uzņēmējiem, kas brīvprātīgi ir pievienojušies izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmai vai tā sauktajai zaļo punktu sistēmai, tātad tie ir uzņēmēji, kas utilizē dažādu iepakojumu pārstrādi un tādējādi veicina dabai vidēji draudzīgu saimniecisko darbību. Mēs uzskatījām, ka tas mums būtu jāpieņem un jāveicina, kā arī uzskatām, ka šobrīd plaši izplatīta prakse — lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, kas, no vienas puses, protams, ļoti atvieglo mājsaimniecēm un arī daudziem mums sadzīvi, un tomēr, tā kā tie netiek utilizēti pietiekošā apjomā, arī šeit būs jāievieš šis nodoklis.

Tātad šie bija divi galvenie motīvi, kāpēc mēs nolēmām izstrādāt alternatīvo likumprojektu. Tātad tās normas, kuras mēs uzskatām, ka būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, mēs esam iekļāvuši šajā alternatīvajā likumprojektā, bet jauno fosilo nodokli vai dabas resursu nodokli par fosilo kurināmo mēs šobrīd neizskatīsim.

Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es jūs lūdzu balsot par dokumentu nr. 1517. atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Vai Ministru kabineta vārdā kāds vēlas atsaukt iesniegto likumprojektu? Nav tādu pilnvaru nevienam ministram.

Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegtajā variantā. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 37, atturas — 43. Likumprojekts tiek noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā variantā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 11.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.februāris. Vai Kārlis Greiškalns vēlas ko teikt? Nē. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Meža likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Ļoti nopietns un rūpīgi gatavots likums. Tātad dokuments nr.1519. Izskatīsim otrajā lasījumā pa priekšlikumiem.

1.priekšlikumu iesniedza Anna Seile. Identisku priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi, un autori netiepjas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 4.priekšlikumu par bonitātes definīciju iesniedza Kārlis Leiškalns, un komisija vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, precizējot galvenās cirtes definīciju, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns, un īstenībā pēc iepriekšējā balsojuma šis priekšlikums netika atbalstīts tāpēc, ka tas pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jēkabs Sproģis vēlas debatēt par 6.priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 7.priekšlikums, iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 8.priekšlikumu arī iesniedza Kārlis Leiškalns, un tas ir kailcirtes definīcija, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, bet 10. — Kārlis Leiškalns. Seiles priekšlikums daļēji atbalstīts, un kopējā redakcija izveidota kā 10.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 9. un 10.priekšlikumu.

A.Seile. 11. — Seiles redakcionāls labojums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 12.priekšlikumu, ko iesniedza Anna Seile, arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 13.priekšlikums. Iesniedz Anna Seile par meža monitoringa definīciju, komisija atbalstījusi daļēji, un pilnībā ir atbalstījuši 14. un 15.priekšlikumu, kuri faktiski sakārto redakciju. Tātad lūdzu atbalstīt 14. un 15.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

A.Seile. 16.priekšlikumu precizējot, kas ir Meža resursu valsts reģistrs, ir iesniedzis Kārlis Leiškalns. Tas ir daļēji palabots, un komisija lūdz atbalstīt savu 17.priekšlikumu, kurā Leiškalna priekšlikums ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 18.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile par mežaudzes definīciju, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. Arī 21. — Seiles priekšlikumu par plantāciju mežiem — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas viedokli.

A.Seile. Un komisijas viedoklis ir 22.priekšlikumu atbalstīt daļēji, un 23. priekšlikums — komisija izveido savu redakciju par plantāciju mežiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 24.priekšlikumu par definējumu, kas ir meža apsaimniekošanas plāns, iesniedz zemkopības ministrs Kalvītis. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 25.priekšlikumu attiecībā par to, kas ir mežu valdītājs un lietotājs, iesniedz Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi savu, tā teikt, kompromisa priekšlikumu — 26. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu.

A.Seile. 27.priekšlikumu par aizsargājamajiem mežiem iesniedz Anna Seile, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedz Gundars Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Un ir atbalstīts komisijā 29. — zemkopības ministra Aigara Kalvīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un tad ir priekšlikumi par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. 30.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile, kurš ir daļēji atbalstīts. Daļēji atbalstīts arī Aigara Kalvīša priekšlikums, un komisija ir izveidojusi savu galējo redakciju 33.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt! Vēl ir jāinformē, ka 31.priekšlikumu par meža definīciju ir iesniedzis arī Gundars Bojārs, bet šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 30., 31., 32. un 33.priekšlikumu.

A.Seile. 34.priekšlikumu iesniedz zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 35.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Tas komisijā nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 36. — Aigara Kalvīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Man gan ir rakstīts tabulā, ka...

A.Seile. Jā, es atvainojos. Nav atbalstīts arī šis priekšlikums, un paliek spēkā pirmā lasījuma redakcija par to, kas ir meža zeme.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 35. un 36.priekšlikumu.

A.Seile. Tālāk 37.priekšlikums par to, kas ir meža īpašnieks un valdītājs. 37.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Tas ir atbalstīts daļēji. Arī zemkopības ministra Aigara Kalvīša priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un, sakārtojusi visus šos zemes īpašnieku un lietotāju jēdzienus, nosakot, kas ir šī likuma subjekti, komisija ir iestrādājusi 39.priekšlikumā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 40.priekšlikums. Iesniedz Anna Seile. Precizē virsrakstu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to daļēji atbalstīts ir arī 41. — Aigara Kalvīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Par 5.pantu — par personas tiesībām brīvi uzturēties mežā. 42.priekšlikumu iesniedza Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Tāpat daļēji atbalstīts 43. — Aigara Kalvīša priekšlikums. Daļēji 44. — Juridiskā biroja priekšlikums. Un no visiem šiem priekšlikumiem komisija ir izveidojusi savu redakciju 45.priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42., 43., 44. un 45.priekšlikumu.

A.Seile. Lai turpmāk būtu pilnīgi izprotams, kā šie priekšlikumi veidojas šajā pantā, es gribu paskaidrot, ka tas bija priekšlikums par to, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežos, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

Un tagad tālāk daži ierobežojumi. Tātad 46.priekšlikums, kuru iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 47.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Tas nav atbalstīts. Es to arī neuzturu, jo Juridiskā biroja koncepcija ir atbalstīta visā šajā pantā, un tas ir loģiskāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 48.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 49.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Komisija neatbalsta. Es neuzturu šo priekšlikumu.

50.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija daļēji ir atbalstījusi un izveidojusi savu precizētu redakciju kā 51.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 52.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija un Juridiskais birojs ir izteikuši līdzīgus priekšlikumus. Tātad lūdzu atbalstīt 53. un 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Deputāti atbalsta 53. un 54.priekšlikumu.

A.Seile. 55.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Tas ir daļēji atbalstīts, bet precīzāka redakcija ir 56.priekšlikumā — zemkopības ministram Aigaram Kalvītim, kas ir atbalstīta precīzi, un tātad lūdzu atbalstīt 56.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk trešā nodaļa. "Koku ciršanas kārtība". Tātad 57.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Tas ir redakcionāls, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 58.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Šis priekšlikums nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 59. — Kārļa Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58. un 59.priekšlikumu.

A.Seile. Un tālāk par kopšanas cirtes definīciju. Daļēji atbalstīts Annas Seiles 60.priekšlikums, Gundara Bojāra 61. Komisija ir izveidojusi savu redakciju 62.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir 63. — Seiles priekšlikums, iekļaut definīciju, kas ir sanitārā cirte, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 64.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir Kārļa Leiškalna priekšlikums. Un atbalstīts ir arī viens papildinājums — 65.priekšlikums, ko iesniegusi Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Tālāk 66.priekšlikums, Annas Seiles priekšlikums, nav atbalstīts, bet ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir faktiski redakcionāls precizējums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 68.priekšlikumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir precizējusi plašākā redakcijā, iekļaujot tajā arī daļēji Pēterkopa izteiktās idejas kā Annas Seiles priekšlikumu nr.69. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 68. un 69.priekšlikumu.

A.Seile. 70. ir Annas Seiles priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji, bet pilnībā ir atbalstīts 71. — Kārļa Leiškalna priekšlikums — par to, kā notiek koku ciršana ārpus meža zemēm.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 72.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile, tas ir par koku ciršanas vecumu galvenajās cirtēs. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu un pievienojas 73.priekšlikumam 73.priekšlikumā minētā tabula atrodas jums dokumenta pašā pēdējā lappusē, kur tabulā ir savietoti koku ciršanas vecumi. Bet šajā sadaļā noraidīts ir Gundara Bojāra priekšlikums nr.74.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 72., 73. un 74.priekšlikumu.

A.Seile. Un 75.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī par 75.priekšlikumu.

A.Seile. 76. ir Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts, bet atbalstīts šajā pašā sakarībā nav 77. — Gundara Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 78.priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 79.priekšlikumu iesniedz Anna Seile par ierobežojumiem dabas rezervātos un nacionālajos parkos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 80.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, tas ir par kopšanas cirti. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi Kārļa Leiškalna 81.priekšlikumā izteikto precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par šiem priekšlikumiem.

A.Seile. 82.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, un arī tas ir sakarā ar kopšanas cirti, un tas netiek atbalstīts, bet tiek atbalstīts zemkopības ministra 83.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 84.priekšlikums ir atbalstīts, un faktiski tas ir vienāds, un šeit ir neliela kļūda, jo abi priekšlikumi labajā pusē, gan 2., gan 3.panta sadaļā, ir pilnīgi identiski un vienādi. Uz trešo lasījumu mēs šo neprecizitāti novērsīsim, neatkārtosim vienu pantu divas reizes..

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 85.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, un šis priekšlikums nav atbalstīts, bet ir atbalstīts zemkopības ministra Aigara Kalvīša 86.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 87.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, tas ir par celmu caurmēru, cērtot kokus bez ciršanas atļaujas. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi gan Annas Seiles 88.priekšlikumu un Kārļa Leiškalna 89.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk. 90.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, šis priekšlikums nav atbalstīts. 91.priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns. Arī tas nav atbalstīts. Un nav atbalstīts arī 92.— Gundara Bojāra priekšlikums. Līdz ar to spēkā paliek vecā redakcija. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 93.priekšlikums. Iesniedz Anna Seile, nosaucot visus ciršu veidus, precizējot redakciju. Komisija tomēr to nav atbalstījusi un ir atbalstījusi Kārļa Leiškalna redakciju 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 93. un 94.priekšlikumu.

A.Seile. Tālāk. 95.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Tas ir vienkārši redakcionāls un precizējošs priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 96.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet es lūdzu vārdu debatēs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 96.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Manuprāt, šajā likumā ir diezgan labi sakārtotas tās normas, kas attiecas uz mežu izmantošanu, un mežu īpašniekam tiek dotas pilnīgi brīvas tiesības izmantot resursus savā mežā, norobežojot tos tikai ar uzrakstiem, bet šajā gadījumā, man liekas, būtu ļoti svarīgi ierakstīt likumā tādu normu, ka valsts un pašvaldību mežos ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot tikai kārtību mežā, kas ir noteikta šā likuma 5. un 6.pantā. Ja gadījumā šāda norma visai skaidri netiek likumā ierakstīta, tad var gadīties, ka tas pārvaldītājs, kas pārvalda valsts mežu, vai nu tā būtu akciju sabiedrība, vai arī kāds ilgtermiņa lietotājs, var pēc sava ieskata ierobežot teritoriju, tajā neielaižot, teiksim, vietējos iedzīvotājus lasīt ogas un sēnes. Manuprāt, tomēr šī norma būtu atbalstāma, un es lūdzu balsojumu un lūdzu atbalstīt manu 96.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 96. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 37. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Paldies par balsojumu! 97.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 98.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, tas ir par savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 99.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Šis priekšlikums nav atbalstīts, bet es uzskatu, ka šeit var sakārtot redakcijas uz nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 99.priekšlikumu.

A.Seile. 100.priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Tāpat daļēji ir atbalstījusi 101. — Kārļa Leiškalna priekšlikumu, un pilnībā atbalstījusi zemkopības ministra Aigara Kalvīša ierosināto redakciju kā 102.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 103.priekšlikumu iesniedz deputāts Ilmārs Geige, un komisija šo priekšlikumu noraidīja. Lai nerastos pārpratumi, es gribu paskaidrot, kāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja. Šeit Geiges priekšlikumā ir runāts par meža ieaudzēšanu, kas ir zemes īpašnieka pienākums, ja to neierobežo normatīvie akti. Jēdziens "meža ieaudzēšana" nenozīmē meža atjaunošanu uz, teiksim, izcirstas meža platības, bet tas nozīmē meža ieaudzēšanu tādās zemēs, kur līdz šim mežs nav bijis. Tāpēc komisija neatbalstīja šo Geiges kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 104.priekšlikumu iesniedz zemkopības ministrs Kalvīša kungs, un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tāpat redakcionāls sakārtojums ir 105.priekšlikums Juridiskā biroja variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 106.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija ir atbalstījusi daļēji. Tāpat daļēji ir atbalstījusi 107.priekšlikumu un apvienojusi visus šos priekšlikumus savā — komisijas 108.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 109. priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija ir daļēji atbalstījusi. Bet Kārļa Leiškalna priekšlikums — 110. — bija atzīts par labāku un atbalstīts visā pilnībā. Lūdzu atbalstīt komisijas variantu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 109. un 110. priekšlikumu.

A.Seile. 111. priekšlikums, ko kolektīvi iesniedza Anna Seile un Kārlis Leiškalns. Un abus divus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 112. priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Tas ir priekšlikums par to, ka mežu īpašniekam vajadzētu obligāti noslēgt līgumus par mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem, bet nolēmām šo diskusiju turpināt trešajā lasījumā, tāpēc es šo priekšlikumu neuzturu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

A.Seile. 113. priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. Iesniedz Seile.

Sēdes vadītājs. Deputāti…

A.Seile. 114. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Precizējošs, redakcionāls. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 115. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 116. priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Tas ir precizējums, kas ir ārkārtas situācija mežā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un atbalsta arī 117. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

A.Seile. 118. priekšlikums. Deputāte Anna Seile ievieš vienu papildinājumu, kas būtu jādara meža īpašniekam. Un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 119. priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi Annas Seiles priekšlikumu. Nav atbalstījusi Gundara Bojāra priekšlikumu, bet ir atbalstījusi 121. — zemkopības ministra Aigara Kalvīša priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt komisijas variantu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 119., 120. un 121. priekšlikumu.

A.Seile. 122. priekšlikums. Iesniedz zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, un šeit ir atbalstīta šī redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 123. priekšlikums — par tiesībām saņemt informāciju meža īpašniekam no mežu reģistra. Iesniedz 123. priekšlikumu Anna Seile. Tas ir atbalstīts daļēji. Arī 124. — Leiškalna priekšlikums — ir daļēji atbalstīts. Bet komisija ir izveidojusi savu precizēto redakciju kā 125. priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 126. priekšlikums. Iesniedz deputāte Anna Seile. Tas nav atbalstīts. Un 127. — Annas Seiles priekšlikums par šī paša panta citu daļu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 128. priekšlikums. Deputāte Seile ir ierosinājusi šo pantu izslēgt. Komisija to nav atbalstījusi, un 129. priekšlikumā komisija ir izveidojusi jaunu šī panta redakciju, kuru lūdz atbalstīt komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

A.Seile. 130. priekšlikums. Iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

131. — iesniedz Leiškalns. Un komisija ir bijusi arī ļoti stingra un nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 132. priekšlikumu atkal iesniedz Leiškalns, un komisija atkal to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. Un 133. priekšlikums par Mežu resursu valsts reģistru — iesniedz Kārlis Leiškalns, un komisija šoreiz ir bijusi viņam vēlīga.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī ir vēlīgi. Tālāk, lūdzu.

A.Seile. 134. priekšlikums. Tā jau ir sadaļa "Dabas aizsardzība mežā". Un komisija iesniedz savu sākuma redakciju kā 134. priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 135. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, un lūdzu to atbalstīt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 136. priekšlikums, deputāts Ilmārs Geige iesniedz, un to komisija nav atbalstījusi. Un deputāts Ilmārs Geige uzliek par pienākumu piedalīties mežu ugunsgrēku likvidēšanā arī meža īpašniekam un meža valdītājam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Nu žēl, ka deputāti tā piekrīt, bet ir labi, varbūt sakārtosim uz trešo lasījumu, jo varbūt tomēr meža īpašniekam bija jāpalīdz nodzēst ugunsgrēku, kas ir radies savā mežā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

A.Seile. 137. priekšlikumu iesniedz Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 138. priekšlikumu iesniedz zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 139. — redakcionāls priekšlikums. Iesniedz zemkopības ministrs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 140. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 141. priekšlikumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkopa kungs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, bet pilnībā ir atbalstījusi par šo pašu tematu 142. priekšlikumā Aigara Kalvīša izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. Tālāk nākošā nodaļa — "Par ciršanas apliecinājuma izsniegšanas kārtību". 143. ir zemkopības ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 144. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 145. — Leiškalna priekšlikums. Un komisija to priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 146. ir zemkopības ministra Aigara Kalvīša priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 147. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un 148. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tāpat ir atbalstīts arī 149. — deputātes Seiles priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un 150. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 151. priekšlikumu ir izteicis deputāts Gundars Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi. Priekšlikuma būtība — Gundars Bojārs ir gribējis iestrādāt normu, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir neprivatizējama akciju sabiedrība. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Priekšlikuma iesniedzējs lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 151. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 31, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 152. priekšlikums. Iesniedz deputāte Anna Seile. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 153. priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir 154. priekšlikums. Iesniedz deputāte Anna Seile, aicinot izveidot meža attīstības fondu, saglabājot, pareizāk sakot, to kārtību, kāda līdz šim bija meža zinātnes un izglītības uzturēšanā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 154. priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Manuprāt, šis ir ļoti nozīmīgs priekšlikums, jo meža resursi ir tie resursi, kuri neveidojas ne viena, ne desmit gadu laikā, bet ļoti ilgā laika periodā. Tāpēc visiem tiem, kas koksni izmanto, pārdod, transportē un gūst no tā labumu, būtu jābūt arī pienākumam piedalīties ar savu mazu artaviņu meža ieaudzēšanā un ataudzēšanā. Un, manuprāt, bez meža izglītības, bez meža zinātnes mēs nekur tālu netiksim. Līdz šim bija šāds meža attīstības fonds, kurā tika iekļauti arī medību līdzekļi, līdzekļi medību resursu atjaunošanai un zinātnes uzturēšanai. Manuprāt, lai arī kā mums pašlaik veidojas jaunas koncepcijas Ministru kabinetā, šis ir viens no tiem fondiem, kurš obligāti būtu jāsaglabā, ja mēs gribam savu mežsaimniecisko attīstību nodrošināt.

Domājot, ka šis fonds varētu iegūt milzīgus līdzekļus, lielus atskaitījumus un nodarīt zaudējumus koksnes pārstrādātājiem vai tirgotājiem, tā nevar būt taisnība, jo te ir pateikts, ka šis fonds tiek veidots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Tātad tas var būt pavisam neliels fonds meža audzētāju un zinātnes labā.

Ja mēs šo pantu izsvītrosim un tas neparādīsies uz nākošo lasījumu, neparādīsies arī diskusija Saeimā uz trešo lasījumu. Ja mēs nobalsosim par šo manu priekšlikumu, ko lūdz visas mūsu mežzinātnieku aprindas un mežu audzētāju aprindas, tas nav mans vienpersoniski sagatavots priekšlikums, tādā gadījumā Ministru kabinets varēs mums piepalīdzēt gan Finansu ministrijas personā, gan Ekonomikas ministrijas personā sagatavot varbūt vēl precizētāku redakciju uz trešo lasījumu.

Cienītie deputāti! Es lūdzu, padomājiet un atbalstiet šāda fonda veidošanu nozarē, kura tiešām ir viena no nozīmīgākajām Latvijā, tas ir, Latvijas zaļā zelta atbalstam.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 154. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 3, atturas — 45. Priekšlikums noraidīts.

A.Seile. Paldies! Es ceru, ka uz nākošo lasījumu ministrija pati iestrādās šādu priekšlikumu.

155. priekšlikums. Iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 156. priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Šoreiz komisija nav bijusi vēlīga.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

A.Seile. 157.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile. Tas ir par valsts meža atsavināšanas kārtību. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tabūns vēlas debatēt? Atklājam debates par 157.priekšlikumu. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs ļoti nopietni ieskatīties šajā būtiskajā priekšlikumā un izsvērt, jo patiešām nu ir pienācis laiks ne tikai izcirst mežus un vest projām, bet laiks domāt par Latvijas mežu aizsardzību. Ja tā turpināsies, kā notiek šodien, tad šeit gar Daugavmalu mašīna pēc mašīnas ar baļķiem, arī pārstrādātiem kokmateriāliem plūst uz ostām, mašīna pēc mašīnas.

Nemaz šie meži netiek tik labi atjaunoti, kā mēs domājām un kā cerējām. Kolēģi, ārzemēs, tur, kur mēs vedam šo lēto kokmateriālu, berzē rokas, protams, priekā, labprāt pieņem, jo tas ir viņiem ļoti, ļoti izdevīgi.

Atgādināšu bēdīgo bilanci aizvadītajā gadā. Tā ir šāda: par tāmes izpildi (kubikmetru miljonos) tāme bija 8,3 miljoni, izsniegtas atļaujas — 15,6 miljoni. Tātad divas reizes vairāk. Valsts mežos izciršana atbilst tāmei. Pat mazliet, mazliet mazāka. Toties privātmežos ir pavisam bēdīga aina. Tāme ir 3 miljoni kubikmetru, izsniegtas atļaujas 10,5 miljoni kubikmetru. Tātad pārsniegta trīs reizes! Lūk, es saprotu, ka privātīpašniekiem, atrodoties diezgan bēdīgā materiālā situācijā, trūkst naudas, lai dzīvotu, nemaz nerunājot par to, lai attīstītu kādu ražošanu, izcērt savus mežus vai atdod starpniekiem tos izcirst par ļoti lētu naudu. Tālab es uzskatu, tāpat kā Seiles kundze, kura ir iesniegusi ļoti būtisku priekšlikumu, ka valsts mežu zemes atsavināšana pieļaujama tikai pēc Ministru kabineta priekšlikuma, ikreiz to apstiprinot Saeimā. Lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstiet šo Annas Seiles priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Jūsu rīcībā divas minūtes.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Šādā redakcijā, kā Anna Seile iesniegusi šo priekšlikumu, Zemkopības ministrija uzskata, ka nevajadzētu atbalstīt. Mans priekšlikums būtu uz trešo lasījumu iestrādāt redakciju, kas apstiprināta Ministru kabineta mežu politikā un kas skan: "Valsts meža īpašums saglabājams pašreizējā platībā un tādā veidā, kas nodrošina šo mežu efektīvu apsaimniekošanu." Uz trešo lasījumu mēs varētu šo jautājumu atrisināt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridisko komisiju lūdzu uz sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Saeimas deputātu Jēkabu Sproģi 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pulcēties šajā starpbrīdī uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu "Mežu likums" otrajā lasījumā. Turpinām debates par 157. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Anna Seile!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka Meža likumā šis ir atslēgas punkts. Kā mēs nobalsosim, tāds turpmāk arī būs Latvijas mežu liktenis.

Es gribu tikai paskaidrot, ka Zviedrijā akciju sabiedrība, līdzīgi kā pie mums — valsts akciju sabiedrība mežu apsaimniekošanai, tika izveidota 1992.gadā. Skaitījās, ka tā nevarēs privatizēt valsts mežus, bet tas nebija noteikts nevienā likumā. 1994. gadā gandrīz visi valsts meži Zviedrijā tika privatizēti, tie kļuva par privātīpašnieku mežiem. 1996.gadā valsts sāka atpirkt no privātīpašniekiem īpaši nozīmīgus meža kvartālu gabalus — aizsargjoslas gar upēm, gan jūras krastu. Vai mēs gribam nonākt šādā situācijā? Tāpēc es uzskatu, ka likumā ir jāiestrādā normas, kas pilnīgi skaidri pasaka, ka valsts meži pašreizējā platībā ir neprivatizējami. Jāsaka, ka šī platība jau tagad ir daļēji samazināta zemes reformas gaitā, un ne visa tā platība, kas uz 1940. gadu bija valsts mežu īpašums, pašlaik ir valstij vai pašvaldībām. Šī zeme ir nonākusi arī privātīpašumā. Var jau būt, ka tas nebūtu nekas slikts, bet, ja Latvija ir bagāta ar mežiem, tad apmēram puse no visiem mežiem vai pat, kā skaitās, — nelielā puse — varētu piederēt valstij, lai veidotu valsts vienotu politiku.

Manuprāt, mums jāņem vērā arī tas, ka 1998.gadā Saeimā apstiprinātajā valsts mežu, tas ir, Ministru kabinetā apstiprinātajā valsts mežu politikā bija tāds ieraksts, kādu nupat minēja mūsu zemkopības ministrs Kalvīša kungs, ka valsts mežu īpašums ir saglabājams pašreizējā platībā un tādā veidā, kas nodrošina šo mežu efektīvu apsaimniekošanu.

Diemžēl tad, kad likumprojekts tika no Kabineta iesniegts Saeimai, no tā palika tikai sākums un beigas. Tas skan pašreizējā redakcijā tā: "Valsts meža īpašums saglabājams veidā, kas nodrošina tā efektīvu apsaimniekošanu." Viss par pašreizējo platību no šī teksta ir pazudis. Tas pierāda tikai to mūsu deputātu kļūdu, ka koncepcijas un politikas Saeimā apstiprinātas netiek. Nāk jauns kabinets, šīs politikas tiek aizmirstas, jo tām nav Saeimas lēmuma. Un ja Saeima tagad neiestrādās likumā šādas normas, tad meži būs privatizējami, jo valsts akciju sabiedrības statūtos 6.punktā ir skaidri gaiši pateikts, ka tā veic civiltiesiskus darījumus ar meža zemi.

Un tātad es gribētu, lai šeit tomēr tiktu iestrādāta augstākā norma, ka valsts meža zemes atsavināšana pēc Kabineta priekšlikuma pieļaujama tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu. Jā, es esmu dzirdējusi iebildumus šeit, ka vai tad nu skriesim uz Saeimu par katru mazo meža gabalu, lai apstiprinātu tā nodošanu vai nu privatizācijai, vai kādas īpašas būves celtniecībai vai kam citam. Ja tas ir jautājums par meža zemes transformāciju, to jau risina likumā paredzētā kārtībā, šeit nekāda atsavināšana nebūs vajadzīga ar Saeimas lēmumu. Bet konceptuāli viss mežu kopums, kas pašlaik ir saglabāts valsts īpašumā, ir saglabājams, jo privatizācijas rezultātā meži ir daudz cietuši.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, uzskatot, ka zemkopības ministra izteiktā doma debatēs būtu atbalstāma arī uz trešo lasījumu, un šī frāze, ka valsts meža īpašums saglabājams pašreizējā platībā, būtu atbalstāma arī uz trešo lasījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kālis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Deputāti un deputātes! Vai otrādi. Patiesībā Latvijas Republikā izpildvara balstās tikai un vienīgi uz parlamenta uzticību. Un izpildvarai deleģētās funkcijas ir ļoti precīzi nodalītas no lēmējvarai jeb likumdevējiem deleģētās funkcijas. Patiesībā šis priekšlikums it kā iezīmē jaunu parlamentārisma modeli — parlamenta tiešas pārvaldes modeli. Jo patiesībā Ministru kabinets ir diezgan dārga institūcija, un mēs varētu atteikties no Ministru kabineta vispār. Mēs varētu, gribētu ļaut uzņemties parlamentam visas funkcijas, un komisiju priekšsēdētāji automātiski kļūtu arī par ministru vietas izpildītājiem, kā to jau savā laikā realizēja mans draugs un bijušais komisijas priekšsēdētājs Atis Sausnītis. Vienlaikus viņš bija ekonomikas ministrs, vienlaikus viņš bija komisijas priekšsēdētājs, un patiesībā viens no šiem amatiem kļuva lieks. Valsts meža zemes atsavināšana nenozīmē tikai baļķu kravu apturēšanu vai ko līdzīgu.

Valsts meža zemes atsavināšana nenozīmē tūkstošiem un tūkstošiem hektāru pirkšanu, pārdošanu, ieķīlāšanu, dāvināšanu un tamlīdzīgi. Valsts meža zemes atsavināšana nozīmē arī 100 kvadrātmetru, 0,4 kvadrātmetru, hektāru, pushektāru un tamlīdzīgi, daudzos dažādos gadījumos, teiksim, privatizācijas procesa rezultātā šobrīd vēl ļoti daudz cilvēku ieguvuši valsts meža zemes, jāteic godīgi, tajā skaitā arī es esmu ieguvis 40 hektāru valsts meža zemes par privatizācijas sertifikātiem. Labs ieguvums, bet tas ir likumā atļauts, likumā noteikts un es domāju, ne es vien. Tāpat šobrīd notiek arī zemes privatizācija, un visi šie likumi, visi šie privatizācijas gadījumi netiek likumā noteiktajā kārtībā izskatīti tikai Privatizācijas aģentūrā, bet visos gadījumos, kad ir runa par valsts nekustamo īpašuma atsavināšanu, tas tiek izdarīts ar Kabineta rīkojumu. Es domāju, nevienam nav bijis pret šiem rīkojumiem problēmu un pretenziju. Ja Kabinets tomēr, velti valkājis parlamenta un tautas uzticību, tad jebkurš Kabineta rīkojums tiek saskaņots, manuprāt, jau pat pārāk ilgi, apmēram no mēneša līdz diviem mēnešiem, kamēr tas iziet caur visām ministrijām, jebkuram deputātam ir iespējams pamanīt Kabineta nodevīgu rīcību un pamanīt, ka Kabinets pēkšņi grib nez kāpēc atsavināt 10 tūkstošus hektāru valsts meža zemes kādam par labu. Un parlamentam ir iespējams šādu Kabineta rīcību apturēt, kaut vai ar neuzticības izteikšanu valdībai. Es pilnībā atsakos parlamentā izskatīt jautājumus par meža zemes atsavināšanu jebkurā tās formā. Tā ir izpildvaras funkcija, tas ir jādara izpildvarai, un parlamenta funkcija ir kontrolēt šo izpildvaru, lai tai nodotie varas resursi netiktu izmantoti ļaunprātīgi. Tā ir tā atšķirība, jo citādi, Seiles kundze, mums ir jāatsakās no izpildvaras kā dārga un nevajadzīga prieka. Un visus lēmumus pieņemsim šeit, kā teica mūsu bijušais kolēģis Krisberga kungs, 100 gudro galvu ietvaros. Pieņemsim visus lēmumus un saņemsim par visiem lēmumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es varētu pilnībā piekrist cienījamam Leiškalna kungam, un es arī patiešām gribēju norādīt uz šiem momentiem. Ja šodien Latvijā nebūtu tik daudz arī neizmantotu meža platību un zemju, tad mēs varētu ļoti satraukties, tad mums būtu patiešām kaut kādas Eiropas vidienes valstu problēmas. Bet šodien šī zeme netiek izmantota. Tas ir viens jautājums.

Otrais jautājums — vai mums ir jāieslēdz, un ko mēs līdz šim vienmēr esam darījuši — daudzpakāpju sistēmas. Vismaz arī izmeklēšanas komisijā ir pārliecinoši konstatēts, ka daudzpakāpju sistēma rada korupciju, tas ir pirmais moments. Otrais, tas padara bezjēdzīgu bieži vien arī visu, jebkāda veida uzņēmējdarbību, tādēļ, ka tas nozīmē staigāšanu no viena ierēdņa pie otra, trešā. Paiet gadi, un, teiksim, viss biznesa projekts ir garām. Vairs nav laika.

Un trešais moments. Man patiešām kā opozīcijai savā veidā būtu jāsaka — nē, nē, bet šinī gadījumā es pasaku tā: cienījamie kungi, ja notiks mahinācijas ar mežu, tad tas ir tieši mūsu pienākums — skatīties, izbraukt uz vietām, saņemt signālus, un tad arī patiešām tas Ministru kabinets, kas atļausies tādu izdarību, ātri un veiksmīgi kritīs. Jo man liekas, ka Latvijā var uzzināt, tā nav lielā Sibīrija vai Krievija, kur var izcirst veselu varbūt reģionu un neviens pat nezina. Un tādēļ šinī gadījumā es aicinātu vismaz atturēties no Seiles kundzes priekšlikuma, jo patiešām, man arī bieži vien liekas, ka būtu nākotnē jāatsakās Ministru kabinetam šīs funkcijas nav vajadzīgas. Bet tas varbūt būtu tālākā nākotnē, kad īpašnieki ir stabilizējušies un jautājums nav jāizskata Ministru kabineta līmenī. Bet man negribētos, lai mēs piedzīvotu to dienu, ka mēs tagad saņemsim karti, kurā būs norakstīti divi hektāri turp, divi šurp, tad būs jāinteresējas, vai tā karte ir precīza. Tad nākošreiz pie īpašnieka maiņas vai pārdošanas mēs atkal izskatīsim, es nezinu, kura komisija ar to nodarbosies. Ja mums vajag bezjēdzīgu darbu, tad mēs to varam sev uztaisīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Diemžēl Latvijas meži ir palikuši lielākā bagātība Latvijas valstī. Tas ir 1,3 vai 1,6 miljardi. Es saprotu, valdību sastādošās partijas, ka jums ir lielas mokas. Kā tad to mežu privatizēt un izdarīt tā, lai tas būtu privātīpašums. Tas viss ir saprotams. Bet ne jūs esat radījuši to mežu, ne to esat kopuši, un diemžēl tajos 10 gados tas tiek tikai izsaimniekots. Un tāpēc tas, kas ir bijis valstij, tam ir arī jāpaliek valstij. Es saprotu un arī cilvēki saprot, kāpēc tika organizēta valsts akciju sabiedrība "Latvijas meži". Tas tik tiešām bija tādā veidā, lai varētu pa drusciņai tos Latvijas mežus uztaisīt mazākus, lai mazāk pieder valstij. Un tad var pārdot ārzemniekiem vai ieķīlāt, vai vēl izdarīt kādu darījumu, kas kuram patīk. Iepriekšējos nolikumos jau ir parādīts, ka savākt ogas un sēnes iedzīvotājiem būs diezgan smagi, un, ja vēl notiks visas tās privatizācijas, tad vispār latvietis varēs staigāt pie meža un domāt — ko tad ir izdarījuši 7.Saeimas deputāti, ka viņš vairs nevar ieiet odziņu savākt mežā vai sēnes. Tas ir skaisti izdomāts. Es nezinu, ko vēl varēs privatizēt un izpārdot. Nu vēl paliks jūra. Varbūt arī to ierosināsiet, ka to arī var, kā saka, sadalīt pa gabaliem un privatizēt vai kādā citā veidā izpārdot. Latvijas mežiem ir jāpaliek tādiem, kādi tie bija uz 1940.gadu, un nekādas runas par to, ka vai Ministru kabinets, vai vēl kas ar to mežu var izrīkoties tā, kā līdz šim laikam tas tiek darīts. Tāpēc to atbalstīt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Vairākkārt te tā jauki lieto vārdus "mežs", "zaļais zelts", "mūsu tautas bagātība" un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā tāds briesmīgs vārds "atsavināšana", tātad to tautas bagātību kāds grib atsavināt, un kurš tad būs tas lielais atsavinātājs? Tas tad būtu tagad Ministru kabinets. Nu labi, bet tas pats Ministru kabinets 1998.gada 28.aprīlī ir pieņēmis, apstiprinājis skaistu krājumu, kas saucas "Latvijas meža politika". Un tur ir tāda frāze iekšā, ko mani acīmredzot cienītie kolēģi vai nu nav lasījuši, vai aizmirsuši, vai izliekas, ka tādas tur nav — "Valsts meža īpašums saglabājams pašreizējā platībā un tādā veidā, kas nodrošina šo mežu efektīvu apsaimniekošanu". Kur tad paliek tie vārdi "pašreizējā platība"? Vai tad pēc atsavināšanas tā paliek?

Tieši tāpēc jau ir tas jautājums tik nopietns. Un tie nav kaut kādi divi hektāri, kā te viens mans kolēģis mēģināja izteikties, ka privātīpašnieks skraidīs ar vienu baļķi padusē pēc atļaujas uz Saeimu. Ne jau par to ir runa, runa ir par valsts mežiem. Un tiešām tam ir jābūt ārkārtējam gadījumam, es uzsveru — ārkārtējam, ja mēs taisāmies atsavināt valsts mežus. Un atvainojiet, lūdzu, Ministru kabinets ir izpildavara, viņi pilda to, ko lemj šeit Saeima, un nevis kaut kā citādi. Un ja šī pati izpildvara jau ir pieņēmusi konkrētu dokumentu, kur ir skaidri pateikusi, ka mežs ir jāsaglabā pašreizējā platībā, tad skaidrojiet, lūdzu, kā tad bez Saeimas iejaukšanās varētu notikt šī atsavināšana? Varbūt ka var mainīt kādu vārdu uz nākamo lasījumu. Paldies Dievam, ka tāds ir palicis. Varbūt, jā, tam es varētu piekrist, bet nevajadzētu mums šeit, Saeimā, tagad pilnīgi aizmirst to, ko valdība jau ir pieņēmusi un kur Saeimai toreiz tas patika, un tagad patvaļīgi ielikt tādas normas. Bez tam neaizmirsīsim arī to, ka valdības nāk un iet. Vienai valdībai iepatīkas viens meža gabaliņš, otrai iepatīkas — otrs, un tad jau nu gan notiks tā meža sadalīšana. Katrai valdībai, nākot krēslos, kāds meža gabaliņš pazudīs no valsts meža kopplatības, to taču vajadzētu saprast un nejaukt privātas darīšanas ar lietām, kas ir iestrādātas valdības krājumos, ar lietām, kas skar tiešām visu valsti kopumā, un tik nopietnus jautājumus bez Saeimas piekrišanas lemt pie pašreizējā dokumenta nav iespējams, vienkārši pārvērst Ministru kabinetu par bodīti, kas tirgosies ar meža gabaliņiem. Nu lūdzu, var jau tā. Var jau visu valsti pārvērst par privātuzņēmumu un tamlīdzīgā veidā, tikai jāpadomā arī tiešām par to, ka pēc kādām pāris paaudzēm arī kādam tas mežs interesēs kā valsts īpašums un nevis tikai kā privātīpašums. Un tad tiešām mēs nonāksim pie tā, ka valsts attapsies un sāks domāt par to, kā to mežu savā īpašumā dabūt atpakaļ. Tā kā vispār, godīgi sakot, pat izbrīna tas, ka komisija pieņēmusi tik bezatbildīgu lēmumu šajā gadījumā un nav ievērojusi šo Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir prieks, ka beidzamo trīs sēžu laikā vismaz viens nopietns likums te tiek skatīts, tad iepriekšējās divas sēdes es te klausījos tajā skaitā jau bijušo runātāju emocionālas tādas frāzītes par visādām lietām. Nupat es dzirdēju arī tādas ļoti atbildīgas emocionālas runāšanas. Faktiski katrā lietā ir plusi un mīnusi. Ja mēs paskatāmies uz Latvijas mežiem, esmu pilnīgi pārliecināts, ka visi šie meži vienreiz vismaz ir bijuši nocirsti. Kopumā ja mēs ņemam, cik meži ir auguši, atcerēsimies, ka ir tādas bonitātes tabulu 120 un tā tālāk, gan baronu laikos, gan arī pēc tam vēlāk vai agrāk, bet tas vienreiz jau ir noticis. Ja mēs paskatāmies to situāciju, kāda uz doto brīdi līdz likuma pieņemšanai ir Latvijā: 50% ir valsts meži, 50% ir privātie, ļoti minimāls procents ir pašvaldībām. Ir tāda sajūta, arī man ilgu laiku bija sajūta, ka katrs Latvijas pilsonis kaut ko precīzi iegūst no tā, ka Latvijā ir 46% platība pārklāta ar mežu. Nu kaut kādā veidā budžets vismaz iegūst, kurš pēc tam pārdalās nodokļos un ko saņem viena vai otra sfēra, kaut vai sociālā un tā tālāk. Man jūs ir jāsarūgtina, ka tas tā nav. Tas pats meža fonds, kas eksistēja kā speciālais budžets vairākus gadus, pelnīja apmēram 24 miljoni pamatā no celmu naudas, no izsolēm, no ilgtermiņa līgumiem, tikpat daudz arī mežā tika notērēts, neviens ārpus meža dienesta nevienu santīmu nav dabūjis šajā valstī. Protams, varētu domāt, ka valsts kaut kādā veidā iegūst nodokļos no tām firmām, kas mežu izstrādā. Ļoti minimāli, jo faktiski lielāko tiesu mežs ir mūsu eksports. 38% iet eksportā, no visa eksporta ir kokizstrāde, un izrādās, ka tur PVN tiek atlaists un arī neko daudz neiegūst. Jā, bet var jau būt, ka mežam jāeksistē vienkārši kā kaut kādam garantam valsts stabilitātei ilgstoši, jo kaut kad var gadīties, ka valstij vajadzēs šo īpašumu. Redziet, un tad nonākam pie tādiem plusiem un mīnusiem.

Pirmais, teiksim, mīnuss, kur es varu piekrist Seilei, ir sekojošs. Jā, ja mēs paskatāmies desmit gadus atpakaļ no tā brīža, kad privātie sāka dabūt savus mežus atpakaļ, kādu mēs tur ieraugām bildi? Diemžēl ļoti skumju. Sākot ar maniem 300 kubikmetriem, kurus es domādams, savā laikā vadīdams valdību, ka tie 300 kubikmetri zemniekiem palīdzēs attīstīt lauksaimniecību, nevajadzēs maksāt par to celmu naudu, un 90% viss tas aizgāja vai nu mašīnā, vai notērēts kaut kur citur. Pēc tam, ja mēs paskatāmies, nu labi, kā tiek izstrādāti, lūk, šie privātie meži? Bēdīgi, slikti. Vēl sliktāka lieta ir tāda, ka es varu nocirst privāto mežu par 100 tūkstoš latiem un samaksāt 150 latu administratīvo sodu. Lūk, svešā mežā, ja es cērtu, tad man ir kriminālatbildība, bet savā — izrādās, ka nekas nav cits. Tā kā it kā šie argumenti, it kā kategorija būtu pretim tam, ka mēs palielinātu privāto daļu, vispār principiāli valstij samazinātu valsts daļu mežos, jo prakse parāda to, ka privātie sliktāk apsaimnieko mežu nekā valsts.

Ar to mēs varētu arī beigt, bet, redziet, ir viena tāda cita problēma, kas diemžēl ir pretim tam, ko es saku. Nu, te varonīgi Dobeļa kungs un kas vēl te dziedāja par valsts interesēm. Tā problēma ir viena cita. Iedomāsimies sekojošu lietu. Tagad mēs te visi ceram, ka būs kaut kāda iespēja dziļāk un efektīvāk izstrādāt kokmateriālus. Nu, piemēram, to pašu celulozes rūpnīcu veidojam. Tagad, ja būs jātaisa celulozes rūpnīca, ir divas iespējas. Atnāk ārzemnieki un simtprocentīgi uztaisa šeit rūpnīcu, un Latvija tur nepiedalās nekādā pakāpē. Nu, vien cerams, ka Latvijas privātais kapitāls tur piedalās, man nav skaidrs kur tas būs, jo man zināms, ka kapitāls mūsu vietējām kokizstrādes firmām pietiekami mazs, viņi tur iekšā netiek. Ja valsts grib piedalīties, kas būtu it kā normāli, ka valsts arī piedalītos, lūk, šādas celulozes fabrikas izbūvē, un varētu iegūt arī zināmu procentu no peļņas, ko iegūtu celulozes ražošanā. Bet kā valsts varēs piedalīties ar kaut kādu kapitālu ar tīru naudu, nav mums naudas, ja mēs ejam ar mežu iekšā, ar daļu valsts meža, kā valsts, ne kā privātie, tad tajā brīdī, kad tā jauktā kompānija tiek veidota pie celulozes rūpnīcas, tad valsts daļa meža tiek privatizēta un atsavināta pēc definīcijas. Valsts interesēs, bet atsavināta. Tā es vēl varētu minēt vairākus piemērus, ja mēs runājam par valsts atbalstu, kaut vai dziļākā kokizstrādē arī tāda situācija ir iespējama, garantēt ar daļu valsts mežu un tā tālāk, un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Laiks, Godmaņa kungs!

I.Godmanis. Es tikai pabeigšu tūlīt. Es tikai redzu vienu variantu, ko es varētu teikt, kā es to redzu. Es piekrītu Seiles kundzei Kabinets nedrīkst pilnvarot valsts akciju sabiedrību rīkoties brīvi ar mežu. Bet es piekrītu, ka jāpaliek ir Kabinetam kā tam, kas pieņem lēmumu atsevišķos gadījumos par mežu ieguldīšanu vai atsavināšanu, starp citu, arī valsts interesēs. Tātad, ja mēs iestrādājam tajā jaunajā politikā, kas Kabinetam būs jāizstrādā, ka valsts akciju sabiedrība nav tiesīga vienā rāvienā ar visu mežu rīkoties, bet to dara tikai Kabinets, tad es piekrītu tam, ko nobalsoja komisija, lai cik emocionālus te es vārdus neesmu dzirdējis.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit es gribētu uzsvērt sekojošo, ka, manuprāt, deputāte Annas Seile ir ļoti nopietnu priekšlikumu piedāvājusi, protams, tas ir jāskatās priekšlikumu kontekstā, un es kā sociāldemokrāts neapšaubāmi atbalstīšu šo ideju, ka valsts mežu zeme ir atsavināma ar Saeimas lēmumu. Cita lieta, ka likums var noteikt kārtību un noteikt konkrētus apmērus, kur varbūt ir deleģējamas tiesības arī Ministru kabinetam, varbūt ka tas var būt tā, kā Lujāna kungs teica, ka viens vai divi hektāri. Tur varētu būt pretimnākšana, un to nosaka mūsu 159. priekšlikums, kas nosaka to, ka valsts mežu zeme saglabājama valsts īpašumā un tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Un mēs varam šo pretimnākšanu par atsevišķiem nelieliem un nenozīmīgiem jautājumiem gūt, un līdz ar to mēs arī netraucēsim normālu uzņēmējdarbību, kas būs valsts interesēs.

Es vienīgais gribētu uzsvērt sekojošo, ka, manuprāt, tas, ka Saeima noraidīja arī Gundara Bojāra priekšlikumu, ka ir neprivatizējama valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", parāda to virzienu, par kuru šeit virkne deputātu izsaka savas bažas. Ja mēs arī šo Annas Seiles priekšlikumu neatbalstīsim, ka valsts mežu zemes atsavināšana ir ar Saeimas lēmumu, tad kādā vienā brīdī viena daļa no valsts meža var nevis ar Saeimas lēmumu, bet ar Ministru kabineta lēmumu attiecīgi mainīt īpašnieku. Un es tam nepiekrītu.

Protams, mēs šeit varam daudz runāt un spriest, ka Saeimas vairākums uzticas valdībai. Saeimas vairākums uzticējās savulaik valdībai, kad tika parakstīts "Lattelekom" līgums, kad praktiski tika parakstīts līgums par brīvo tirdzniecību, un tajā pašā laikā, kā mēs redzam, neviens no tiem vīriem, kas to parakstīja, īstenībā ne par ko neatbild. Un, vienalga, mums saviem vēlētājiem ir jāskaidro visas šīs ļoti politiski nepatīkamās situācijas, kas notiek ar valsts īpašumu.

Tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā jautājums ir pārāk nopietns un likme — valsts meži — ir pārāk nopietna. Ir jāatbalsta Annas Seiles priekšlikums. Protams, Lujāna kunga, teiksim, iebildumiem ir zināms pamats, bet tos noņem 159. pants. Esam pilnīgi pārliecināti, ka arī Lujāna kungs varēs rast sevī spēku atbalstīt šo Annas Seiles priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka Annas Seiles priekšlikums ir ļoti būtisks. Paldies Dievam, ir vēl trešais lasījums, kurā, protams, mēs varam ienest tādas vai citādas redakcionālas izmaiņas. Bet tas nemaina lietas būtību.

Es gribu jautāt jums — vai mums ir mūsu valstī dzelzsrūdas krājumi, vara krājumi, zelta iegulas vai kaut kas cits? Nav to mums! Vienmēr ir teikts, ka meži — tā ir Latvijas bagātība. Mēs labi zinām Eiropas pieredzi. Eiropā, Anglijā, kur kādreiz visu Anglijas teritoriju sedza ozolu meži, šodien ir klajumi. Vai mēs gribam, lai pēc ne pārāk ilga laika posma tas pats notiek Latvijā? Mežs nav rudzu lauks, kuru pavasarī var iesēt un rudenī nopļaut, un nākamajā gadā atjaunot. Lai atjaunotos mežs, paiet 70—80 gadi kā minimums. Es ļoti negribētu, ka mūsu bērni, bērnu bērnu bērni nolādētu mūs par mūsu pieņemtajiem likumiem, pantiem tajos, kas pieļautu tādus vai citādus caurumus, lai viens otrs varētu gūt nelielu, bet vieglu peļņu, tajā pašā laikā izsaimniekojot valsti.

Šeit Godmaņa kungs izteicās par celulozes rūpnīcas būvniecību. Tas viss ir ļoti atbalstāms, bet es šeit neredzu absolūti nekādu pretrunu, jo šajā pašā likuma izmaiņu pantā ir teikts, ka ir iespējams šis valsts ieguldījums šajā celulozes rūpniecības kompleksa celtniecībā ar Saeimas lēmumu, un tas absolūti nav pretrunā tam, ko mēs pieņemam. Es lūgtu deputātus atbalstīt šo Annas Seiles priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu patīkami bija dzirdēt, ka diemžēl meži jau dalās 50 uz 50. Kādā tad veidā tas ir noticis? Tāpēc jau cilvēki uzdod jautājumus, kāpēc jau atsevišķām personām ir parādījušies īpašumā 600 hektāru, 800 hektāru vai 100 hektāru un dažādās vietās vairākas reizes pa simts mežu apsaimniekošanā. Cienījamie kolēģi! Kas liedz apsaimniekot valsts mežus? Mēs sākam izstrādāt, un Zemkopības ministrija vispār īsteno dzīvē to, ka mežu apsardzes dienestu samazina. Un, ja samazina mežu apsardzes dienestu, tad tas ir radīts ar tiešu nodomu, lai uztaisītu haosu mežā un tad pateiktu, ka valsts nevar apsaimniekot savus īpašumus. Kāpēc samazina valsts dienestu, kas apsargā mežu? Nu bet tas taču ir speciāli izdarīts! Tātad mums vajag radīt kārtējo haosu valsts īpašumā, lai pēc tam to varētu izpārdot, kā tas jau ir darīts.

Tagad par to jauno politiku. Es nezinu, jaunā, vecā, vidējā politika. Bet diemžēl tā jaunā politika Latvijas valstij un Latvijas iedzīvotājiem neko nav devusi. Nabadzība 90%, sagrautā tautsaimniecība — vai tas ir lauksaimniecībā vai rūpniecībā, vai tagad arī mežs. Kur tad mūsu flote palikusi? Kas notiek ar mūsu ostām? Kas notiek ar "Lattelekom", ja 51% pieder valstij un valsts savā budžetā nesaņem no tā nekādus līdzekļus? Nu tad, ja tā ir jaunā politika, tad kāda būs visjaunākā politika?

Un tagad par celulozes kombinātu. Desmit gadu ir pagājis, kā tas jautājums risinās. Patiesībā tas sāka risināties jau no 1988. gada…

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs. … un es domāju, ka gals nebūs redzams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es nevaru neatbildēt Leiškalna kungam, kurš teica, ka mēs uzurpējot Ministru kabineta funkcijas, neuzticoties Ministru kabinetam. Saeima negrasās pārņemt Ministru kabineta funkcijas, bet, kas attiecas uz uzticību, tad te ir pavisam savādāk. Jā. Es neesmu uzticējies pilnībā nevienai valdībai. Tikai daļēji. Jo neviena no valdībām nav pierādījusi, ka prot apsaimniekot valsts īpašumus. Jau desmitkārt dzirdētais "Latvenergo" , "Latvijas kuģniecība", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas gāze" un tā tālāk. Skaidrs, ka neprot apsaimniekot. Gandrīz uz bankrota robežas esošā "Latvijas kuģniecība" un tās prezidents šodien aizvien, vēl tad, kad daudz ir runāts šeit no tribīnes, saņem 300 000 gadā par to, ka viņš ir nolaidis gandrīz dibenā šo ļoti svarīgo uzņēmumu, tad, es atvainojos, droši var teikt, ka pilnībā šādiem kabinetiem nevar uzticēties. Kaut kas jāuzņemas, kaut kāda kontrole arī Saeimai, lai valsts bagātības netiktu pilnībā izsaimniekotas!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Noklausoties Leonu Bojāru, mēs sapratām vienu: viss ir kļuvis sliktāk, viss ir kļuvis trakāk. Izņemot viena atšķirība ir — Augstākajā padomē LPSR deputātiem nemaksāja algu, bet pielaida pastāvēt rindā pēc lētajiem cīsiņiem, šobrīd deputātiem maksā algu. Un par zupu arī ir jāmaksā.

Protams, viss ir kļuvis sliktāk. Mēs esam sagrāvuši absolūti visu. Noslaucīt no zemes virsas. Bet, ja mēs šobrīd runājam par pantu, nevis par atsevišķiem priekšlikumiem, kā es saprotu, mēs debatējam arī par 159.priekšlikumu, tad uzmanīgi izlasiet, kas tur rakstīts: "Valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā." Tad ir jāliek punkts un jāpasaka, ka nekādu atsavināšanu, bet nevar šādu pretrunīgu priekšlikumu dot: valsts mežu zeme saglabājama valsts īpašumā, bet tomēr tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Tātad šī punkta priekšlikuma viena daļa izslēdz šā priekšlikuma otru daļu.

Vēlreiz es gribu atkārtot. Nevar parlaments pieņemt lēmumus par mežu zemes atsavināšanu. Katrs šāds lēmums šobrīd vismaz sākas ar cilvēku iesniegumu. Tur ir jau vesela mapīte, apmēram tik bieza mapīte ar zemesgrāmatām, ar ierakstiem un tamlīdzīgi. Tad no Privatizācijas aģentūras šis atsavināšanas līgums aizceļo uz Ministru kabinetu, iziet saskaņošanu visās iespējamajās ministrijās un tad atgriežas vēlreiz Privatizācijas aģentūrā. Un tas dokuments jau ir tik biezs. Tur ir kartes, tur ir plāni, tur ir noraksti. Iedomājieties, ja mēs parlamentā, izskatot vienu priekšlikumu, ļoti produktīvās debatēs kavējam apmēram stundu, cik daudz laika mēs kavēsim, izskatot katru zemes atsavināšanas priekšlikumu? Pie kam īsti nesaprotot, kur tā zeme ir, cik lielos mērogos ir zīmēts plāns, tamlīdzīgi un tamlīdzīgi. Es pilnīgi atsakos.

Mēs nevaram arī, Tabūna kungs, drusciņ tā kā uzticēties mīļotajai sievai, atbraucot no komandējuma, un visu laiku lūrēt nevis gultā, bet skapī. Tabūna kungs, tā neiet! Vai nu jūs tai valdībai uzticaties, vai jūs neuzticaties. Vai jūs par šīs valdības pieņemtajiem lēmumiem uzņematies pilnu atbildību, vai uzticaties tai vai neuzticaties. Nu nav divu iespēju. Nevar mētāties! Drusciņ patīk, kopumā riebjas.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par mītiem un par pārpratumiem. Es domāju, ka pārpratumi šeit no tribīnes ir izskanējuši ļoti daudz. Atsavināšanas vārds vienai daļai liekas ļoti baigs, kaut gan būtība reizēm ir pat ļoti patīkama, no valsts viedokļa skatoties. Zemes reformas rezultātā ir bijušas situācijas daudz un dažādas. Tajā skaitā arī pašlaik valsts cenšas iegūt savā īpašumā, piemēram, mežus, kas ir rezervātos. Bet tur ir privāts īpašnieks. Valstij ir iespējas samainīt uz citu mežu. Bet šajā darījumā, jebkurā gadījumā — atsavināšanā, valsts ir ieguvusi. Tāda atsavināšana noteikti ir nepieciešama, un nez vai katrreiz būtu jānāk saskaņot Saeimā.

Bez tam kārtība jau nemainās. Līdz šim tā tas tika darīts, un nekādi tādi lieli pārpratumi nav radušies. Ja mēs gadījumā atbalstīsim deputātes Seiles priekšlikumu, tad arī tiesas lēmumi, kuri atjauno īpašumu, tas arī tikai atsavināšana vien būs, mums būtu jāapstiprina Saeimā. Vai tad mēs apstrīdēsim tiesas lēmumus šeit?

Attiecībā par to, ko Seiles kundze minēja kā piemēru no Zviedrijas. Atšķirība ir būtiska. Latvijā šai akciju sabiedrībai, kas apsaimniekos valsts mežus, meži nav kapitālā. Zviedrijā bija. Līdz ar to situācija ir diametrāli pretēja.

Es vēl varu tikai piebilst TP vārdā, ka šī valdība noteikti nepieļaus Latvijas valsts mežu privatizāciju. Gadījumā, ja kaut ko tādu valdība iedomāsies darīt, Tautas partija pati to nogāzīs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami ir dzirdēt tādus izteicienus "meža gabaliņš", "par bodīti, kas tirgojas ar mežu". Tikai man ir jautājums: kas ir šie bodnieki? Vai nav gadījumā paši "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ministri? Cienījamais vides ministrs Baloža kungs, cienījamais ekonomikas ministrs Makarova kungs. Kas tad izdod licences un atļaujas? Tie ir jūsu bodnieki, cienījamie kungi! Tabūna kungs, jūs pats aprunājat savus ministrus. Ļoti slikti! Izsauciet uz frakcijas sēdi!

Es atceros arī no otra kunga puses, kurš arī te tikko gandrīz vai pastaliņās izskrēja un slaucīja asaras. Bet, cienījamie kungi! Kas vadīja savā laikā VEF, RAF, radiorūpnīcu? Daži bija jūsu partijas biedri, kuri sita pie krūts un bļāva, ka nevajag izpārdot, ka mēs uztaisīsim flagmaņus, ka mēs panāksim pasaules telefonizāciju un visu pārējo. Tikai šodien, piedodiet, mēs tur redzam, ka itāļu firma varbūt cels lielu noliktavu, ko esam pārdevuši beidzot Preatoni kungam. Tas ir jūsu sasniegums. Varbūt vajadzēja tos desmit gadus vai deviņus gadus atpakaļ privatizēt, bet tad jūsu partijas biedri kliedza: "Nē, nē, nē!" Tā mēs varam turpināt šo prievīšu politiku un, piedodiet, kā daļa sauc, tā saucamo "grūtgalvīšu" politiku. Bet, ja kādam nepatīk bodīte, tad no bodītes var iziet ārā, un tad ir brīvais tirgus un var pameklēt labāku bodīti.

Tādēļ, cienījamie kungi, es šinī brīdī tomēr aicinātu atturēties, jo patiešām, nevajag pārvērst Saeimu! Man ir bail, ka tanī gadījumā jebkurš loģisks projekts pārvērtīsies politikā, un tas var pārvērsties lobismā, un caur to cietīs Latvijas ekonomika un tautsaimniecība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu, apspriežot šo jautājumu, nevadīties tik daudz no emocijām, cik no reālās dzīves. Te jau Slaktera kungs minēja vienu piemēru. Ka, piemēram, dabas aizsargājamās teritorijās, kur īpašniekam ir liegums izmantot pilnvērtīgi šo mežu, šis mežs tiek samainīts, šī platība ar kādu valsts īpašumā esošo mežu nostūri. No tiesiskā viedokļa nepārprotami tā ir atsavināšana. Tādi gadījumi ir mērami nevis desmitos, bet simtos un pat vairāk.

Pagasts grib ierīkot vai iztaisnot nelielu ceļa gabaliņu. Varbūt nevis 100 hektāru, bet 100 kvadrātmetru platībā valsts mežus skar šā ceļa izbūve. Bet atkal no tiesiskā viedokļa, lai pagasts šo pagasta ceļu izbūvētu uz pavisam nelielas valsts meža platības rēķina, tā atkal no tiesiskā viedokļa būs zemes atsavināšana. Vai tiešām mēs katru šādu gadījumu izskatīsim šeit, Saeimā, ar visām kartēm, zemes plāniem un visu pārējo? Tas vienkārši no darba viedokļa būtu absurds!

Turklāt runājot par meža attīstības koncepciju, ko ir skatījis Ministru kabinets un kur ir melns uz balta, kā te mans kolēģis teica, ka nav pieļaujama valsts mežu platību samazināšanās. Es gribu visiem atgādināt tādu elementāru lietu, ka meža resursi ir atjaunojamie resursi. Pirmskara Latvijā mežu platības klāja apmēram 33 — 34 procentus teritorijas. Šobrīd Latvijā ir apmēram 44% Latvijas teritorijas, kuru apklāj meži. Paskatoties uz situācijas attīstību Ziemeļeiropā, piemēram, Somijā, katru gadu tiek iestādīti meži desmitiem un pat simtiem hektāru platībā lauksaimniecībā izmantojamo zemju vietā.

Ievērojot šīs tendences, kādas ir mūsu blakusvalstīs, var prognozēt, ka visticamākais jau diezgan tuvā, pārredzamā nākotnē Latvijas teritorijā meži aizņems jau varbūt 50% no visas teritorijas.

Tā kā, cienījamie kolēģi, izskatot šo jautājumu, nu nevadīsimies no emocijām, bet pieiesim reāli, praktiski, lai mēs nekļūtu vienkārši smieklīgi! Tāpēc es nevaru atbalstīt šajā gadījumā priekšlikumu, kas paredz, ka pa visiem šiem simtiem un tūkstošiem gadījumu mēs būsim spiest lemt, šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J. Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tiešām varbūt par pieeju. Te Godmaņa kungs ļoti jauki izteicās par manu dziedāšanu. Nu, bija tāds raidījums "Savādi gan". Viņi priekšlaicīgi jau laikam paredzēja šīsdienas debates, liekot man nodziedāt — Kur tu teci, gailīti manu! Bet deputāts Godmanis, kā jau internacionāls, dziedāja babilonu. Lūk, te jau ir šī mūsu pieejas būtība jautājumam. Nav jau runa par kaut kādiem maziem gabaliņiem. To mierīgi var iestrādāt Ministru kabineta noteikumos. Bet ir jāparedz tas, ka nedot Ministru kabinetam pilnīgu brīvību rīkoties ar lielām zemes platībām. Par to šeit ir runa. Es jau atkārtoju, ka uz trešo lasījumu mēs varam pielabot, ja gadījumā tas ir vajadzīgs. Bet neizslēdziet, lūdzu, šo iespēju, ka pie vienas riebīgas valdības, un Latvijā dažas tādas vismaz ir bijušas, ar mežiem var notikt kaut kas tāds, kas būs pēc tam neatgriezenisks. Lūk, šī priekšlikuma būtība. Un tiešām padomājiet, pirms jūs balsojat pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šodien neapšaubāmi mēs runājam par ļoti valstiski svarīgu problēmu, bet es gribētu vērst uzmanību diviem juridiskiem aspektiem, kas attiecas uz šo normu. Proti, jebkurš lēmums, ar kuru tiek pārdots vai mainīts valsts vai pašvaldību īpašums, ir individuāla rakstura administratīvais akts. Un tiesiskā valstī jebkuru, kādai personai nelabvēlīgu vai kādas personas tiesības aizskarošu administratīvo aktu, proti, lēmumu, kāds arī šis lēmums būs, var pārsūdzēt tiesā.

Godātie kolēģi! Vai tiešām mēs vēlamies, lai atteikumu pārdot vai apmainīt vairāk vai mazāk lielu zemes gabalu, nodot to privātpersonas īpašumā vai arī pašvaldības īpašumā, faktiski tā arī ir atsavināšana, valsts zemes atsavināšana, vai tiešām mēs gribam, lai mūsu Saeimas lēmumi tiktu pārsūdzēti tiesā? Faktiski jau mēs tiesiski nekorekti rīkojamies, ka pieņemam īpašus likumus par īpašuma tiesību atjaunošanu atsevišķām sabiedriskajām organizācijām. Arī tas ir pretrunā tiesiskas valsts un parlamentāras republikas darbības principiem. Es lūdzu ņemt vērā arī šo aspektu. Un es gribētu uzteikt tos, kas šeit ļoti karsti iestājās par valsts meža zemes saglabāšanu valsts īpašumā. Arī es tā domāju. Bet kolēģi! Lai tiešām praksē realizētos šī labā mūsu ideja un šie mūsu nodomi, uz nākošo lasījumu būtu jāpapildina šis pants ar normu, kas noteiktu, kādos gadījumos Kabinets ir tiesīgs pieņemt rīkojumu par valsts zemes atsavināšanu. Nevis šeit gari un plaši debatēt un gari un plaši šeit strīdēties. Visi mēs esam vienoti. Un tādēļ rīkosimies juridiski korekti un loģiski.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Debates izvērtās jau arī par abiem priekšlikumiem, kaut gan tas neizslēdz arī vēl sarunas par 158. un 159.priekšlikumu. Arī komisijā šīs debates bija tikpat vētrainas un garas, un komisija ar balsu vairākumu noraidīja manu 157.priekšlikumu. Bet es gribu sniegt vēl arī dažus paskaidrojumus, kurus arī komisija it kā saprata komisijas sēdē, un es domāju, nebūs lieki arī deputātiem zināt to, ka zemes reforma lauku apvidos faktiski ir pabeigta. Un ir palikuši valsts īpašumā tikai tie meži, kuri jau ir ar visiem lēmumiem nostiprināti valstī. Tātad šeit nav runa par 1000 zemes gabalu atsavināšanu privātpersonu labā. Un tie argumenti, manuprāt, tātad būtu ļoti vērā ņemami, jo bija tikai viens īss brīdis, kad varēja valsts mežu iegūt privātīpašnieks kā savu lietošanā un pēc tam arī īpašumā ar meža valsts ministra atļauju. Visas šīs atļaujas, kas ir saņēmuši, tajā skaitā Leiškalna kungs par saviem 40 hektāriem, viņiem šie meži paliek īpašumā, bet lai turpmāk tas nenotiktu, lai valsts mežu, kas bija Meža departamenta rīcībā uz 1940.gadu, neizdalītu, ir vajadzīgas kaut kādas normas. Un, ja salīdzina šos abus priekšlikumus — 157. un 159., es domāju, ka tie viens otru neizslēdz, bet jebkurā gadījumā, tos atbalstot, tad varētu nākamajā lasījumā izveidot jaunu redakciju, sakārtotu redakciju, kur zināmā mērā stenogrammā būs ierakstīts — atbalstīja arī zemkopības ministrs Kalvīša kungs, ka šādā platībā meži ir saglabājami, kā tie ir pašlaik valsts īpašumā paredzēti.

Un tāpēc es varu tikai paziņot to, ka komisija 157. — manu priekšlikumu nav atbalstījusi, bet es personīgi lūdzu par to balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 157. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 4, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais — 158.priekšlikums, kurš lūdz izslēgt iepriekšējo redakciju 45.panta otro daļu. Tas ir tas, ko es jau paskaidroju sākumā, ka no šī teksta, kurš bija valsts meža politikā, ir pazudis viens teicieniņš, ka saglabājami meži arī pašreizējā platībā. Nu, tomēr komisijā guva atbalstu Leiškalna priekšlikums, un šis priekšlikums ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 158.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Ilgi neaizkavēšu laiku! Es vienkārši pateikšu šeit, ko saka šis priekšlikums. Valsts meža īpašums saglabājams veidā, kas nodrošina tā efektīvu apsaimniekošanu. Ja kāds no jums var atrast šajā teikumā normatīvu segumu kaut vai par melnuma tiesu, es esmu gatavs atsaukt šo priekšlikumu. Tā ir tukša, bezjēdzīga liekvārdība.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi par 158.priekšlikumu? Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 159.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Kalniņš un Salkazanovs. Komisija šo priekšlikumu, kurš paredz, ka valsts mežu saglabāt valsts īpašumā un tā stacionēšanas kārtību nosaka Saeima, neatbalstīja viena iemesla dēļ — Saeimai nav citas kārtības, kā tikai likumi. Ja grib mežu zemi saglabāt, tad šajā likumā ir jāieraksta tā kārtība. Un tāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pilnīgi saprotams, ka pie šī likumprojekta un tieši par īpašuma lietām ir visnopietnākās debates, jo tā ir lielākā nacionālā bagātība valstī. Katrā gadījumā, ja iepriekš tika izteikti pārmetumi par to, ka Ministru kabinets lems par mazām zemes platībām un Saeimai šo lietu nebūtu jāuzņemas darīt, tad šinī gadījumā 159.priekšlikumā piedāvātā redakcija ir mazliet savādāka, jo Saeima pati noteiks kārtību. Varbūt tiešām ir kļūda, ko var labot uz trešo lasījumu. Nevis kārtība, bet Saeimai ir jāpieņem likums par to, kādā kārtībā tiek atsavināta zeme, un par kādām platībām — par 0,5, 10, 20 hektāri — lemj Ministru kabinets, un lielās stratēģiskās platības ir Saeimas kompetences jautājums.

Arī Ministru kabinets, izskatot jautājumu par celulozes rūpnīcas celtniecību, ir vienojies par to, ka šis līgums tiks apstiprināts Saeimā, tādējādi juridiski lēmums par investīciju no valsts puses mežu platībām, kas tiks investēts celulozes rūpnīcas celtniecībā, reāli būs Saeimā lemjams jautājums.

Attiecībā par to, ka arī šodien, pareizāk sakot, pagājušajā ceturtdienā, mēs lēmām jautājumu par veselu rindu dabas rezervātu. Šeit ir, pieņemsim, Grīņu rezervāts, kur ir uzzīmēta gan platība, gan teritorija uzzīmēta, gan arī platība, kurā ir iekšā mežu platības. Saeima ir pieņēmusi lēmumu. Pieņemsim par Grīņiem, ka rezervāta kopējā platība ir 1454,9 hektāri, tādējādi arī Saeima, ja būs šī platība grozāma, Saeima un nevis Ministru kabinets, bet tieši Saeima, pieņemot lēmumu par šī rezervāta izveidošanu un fiksējot platību, arī Saeima pieņems grozījumus par šīs platības lielumu. Līdzīga situācija manā skatījumā ir jāattiecina arī uz citiem lieliem zemes nogabaliem, par kuriem tiek lemts, un šī kompetence ir jānodod Saeimai.

Attiecīgi šis 159.priekšlikums arī runā par to, ka Saeimā, vai nu šī likuma ietvaros uz trešo lasījumu papildinot šo priekšlikumu, jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem, vai tas ir platības kritērijs 100 hektāri un mazāk, lems Ministru kabinets, un lielākas platības lems Saeima, vai te ir jābūt vēl kaut kādiem kritērijiem, ne tikai platības lielumam. To visu var vēl izdarīt uz trešo lasījumu, bet te ir vajadzīga politiskā griba. Katrā gadījumā es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es negribētu jūsu uzmanību daudz aizkavēt, mēs pilnībā esam par tādu viedokli, kā izteica Pēteris Salkazanovs, tātad dalīt šīs lietas pragmatiski divās daļās: kad runa ir par lielu atsavināšanu, tad tomēr tas notiktu likuma ietvaros vai ar Saeimas ziņu. Protams, var solīt šeit tā kā baznīcā, ka tā vai cita valdība neprivatizēs tos mežus un tā tālāk, bet priekš kam velti tērēt enerģiju par šiem solījumiem, kad to varētu fiksēt likumā. Tātad divās kategorijās, un mazie nogabali un tamlīdzīgi — tos varētu kārtot Ministru kabinets ar savu rīcību. Un uz trešo lasījumu, to varbūt Kārlis Leiškalns arī pamanīja, šajā mūsu formulējumā ir varbūt iekšējas nesaistes, bet uz trešo lasījumu varētu šo mūsu priekšlikumu precizēt. Un principiāli tomēr mans iebildums ir pret to, kā dažkārt izsaka, ka, lūk, Ministru kabinetam atvēlēsim visas funkcijas un tā tālāk, un tad pēc šīs konsekvences jau aiziet tik tālu, ka Saeima izveido Ministru kabinetu, un tad var iet gandrīz vai atvaļinājumā, un Ministru kabinetam mēs uzticamies, un viņš strādā.

Tā ka es pilnīgi piekrītu daudzu deputātu domām, es atceros, arī Rasnača kungs kādā no sēdēm agrāk teica, ka šeit jāatrod tas optimums, optimums šo funkciju norobežošanā starp izpildvaru un likumdevēju. Un mums ir likumi par telekomunikācijām, paņemsim Enerģētikas likumu, kur samērā detāli aprakstītas šīs normas, kā šajā tautsaimniecības sektorā ir jārīkojas izpildvarai un kas ir noteikts ar likumu. Mums ir likums par privatizāciju vispār, kur ietverti gan aptiekas, gan lieluzņēmumi, un kāpēc tad nevar būt atsevišķas normas attiecībā uz mežiem? Tās ir daudz lielākas vērtības, nekā mēs darbojamies, privatizējot atsevišķus uzņēmumus saskaņā ar pieņemtiem likumiem par privatizāciju. Tā ka mans priekšlikums atbalstīt to un uz trešo lasījumu precizēt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es runāju kā deputāte tagad. Es gribu atgādināt, ja mēs gadījumā nenobalsosim par Kalniņa un Salkazanova priekšlikumu, tad paliks iepriekšējā lasījuma redakcija, kur pasaka, ka valsts zemes atsavināšanu atļauj tikai ar Ministru kabineta rīkojumu, bet tā kā mums ir laba valdība un stipra valdība, kuru atbalsta tik daudz deputātu Saeimā, es uzticos, ka viņi šajā Salkazanova un Kalniņa priekšlikumā to pēdējo daļu sakārtos, kur atsavināšanas kārtību nosaka Saeima, un ierakstīs tieši šajā tekstā papildinājumus, par ko jau arī runāja zemkopības ministrs Kalvītis. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt, jo tas ir absurds un pats sevi izslēdzošs. Ja mēs atbalstām ideju, ko izteica Lagzdiņa kungs, kas būtu pilnīgi precīzi, tad es iesniedzējam varu pateikt priekšā, kā tas ir jāraksta. Valsts meža zemes atsavināšana ir pieļaujama šādos gadījumos, tad ļoti konkrēts gadījumu uzskaitījums un nobeigums, un tā atļauta tikai ar Ministru kabineta rīkojumu. Ja mēs nosakām šādā veidā, tad tā ir norma, par kuru mēs varam spriest. Ja mēs runājam par pašreizējo priekšlikumu, es jau vienreiz teicu, te ir divas idejas. Pirmkārt, ka meža zeme nav atsavināma, un nākošajā teikuma daļā, ka tā tomēr ir atsavināma, un tikai simts gudrās galvas var pieļaut šo atsavināšanu. Ja mēs runājam par otro daļu — un tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima, tad jāteic, ka Saeima nosaka šajā valstī pilnīgi visu, tā nosaka visu, un ārpus likuma neviena atsavināšana, arī privātas mantas atsavināšana, nav iedomājama. Tā ka Saeima to nosaka jau tāpat. Un vēlreiz atkārtoju priekšlikumu, kuru varētu iesniegt, teiksim, Bojāra kungs, kas tā stāv un krīt par mežiem,— valsts mežu zemes atsavināšana ir pieļaujama šādos gadījumos, uzskaitiet gadījumus, kuros jūs uzskatiet, ka tā ir pieļaujama, un tā atļauta tikai ar Ministru kabineta rīkojumu. Un tad šis pants izskatīsies normatīvi precīzs, un šādu komisija varēs atbalstīt, bet 159.priekšlikumā ir iekšēji pretrunīga norma, kuru nav nekādas jēgas šobrīd atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Aicinu izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 159. — deputāta Arņa Kalniņa un Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 5, atturas — 37. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. Paldies! Nākamais priekšlikums nr.160. Un te nu man jāpiebilst, ka sunim meža likumā mēs jau esam pārkāpuši, palikusi tikai aste. Un 160. — Kārļa Leiškalna priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, tāpat daļēji atbalstīts ir 161. — Aigara Kalvīša priekšlikums, un komisija tos abus sakausējusi kopā vienotā 162.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 160., 161. un 162.priekšlikumu.

A.Seile. 163.priekšlikumu, Kārļa Leiškalna priekšlikumu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 164.priekšlikumu par zinātniskās izpētes mežiem, kuru iesniedza Aigars Kalvītis un Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 165.priekšlikumu iesniedz zemkopības ministrs Kalvītis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 166.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 167. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji. Komisija to nedaudz ir precizējusi un lūdz atbalstīt 168.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 169.priekšlikumu iesniedz atkal Kārlis Leiškalns, komisija to atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 170.priekšlikumu iesniedz Gundars Bojārs, viņš ir paredzējis daudz jaunu pantu sakarā ar tām normām, kuras ir bijušas iepriekšējā meža apsaimniekošanas likumā, un paredz uzskaitīt šeit visus meža pārkāpumu veidus. Komisija to neatbalsta, uzskatot, ka to var iestrādāt noteikumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 170. — Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 11, atturas — 51. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 171.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 172.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Komisija neatbalsta, un deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. Es atvainojos, jā, komisija neatbalsta šo izslēgšanu. 173.priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 174.priekšlikumu ierosina komisija un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 175. — Gundara Bojāra priekšlikums, atbildība par likuma pārkāpumiem, izveidot šādu jaunu nodaļu, komisija to neatbalsta, jo Juridiskā biroja priekšlikumi tagad ir konceptuāli sakārtoti, un komisijā tie tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 176. priekšlikums — Gundars Bojārs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 176. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 7, atturas — 59. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 177. priekšlikums. Iesniedz Gundars Bojārs. Šis priekšlikums paredz nelikumīgi iegūto kokmateriālu un citas meža produkcijas atsavināšanas kārtību. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 177. priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti. Manuprāt, šī norma tomēr būtu iestrādājama likumā, jo šajā likumā nekur nav atrunāts, kas notiks ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem, un priekšlikums paredz, ka šo nelikumīgi iegūto produkciju var konfiscēt. Manuprāt, tas šajā likumā ir svarīgi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 177. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 4, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums — 178. Iesniedz Anna Seile, paredz izslēgt tos pārejas notikumus, kuri jau ir reglamentēti likumā par Valsts meža dienestu, lai neatkārtotos. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu tik tiešām nav. Likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu balsojam otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums par tabulu, bet to jau mēs atbalstījām.

A.Seile. Mēs atbalstījām tabulu pie teksta, ievietojot to tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Meža likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 13, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10. februāris.

Sēdes vadītājs. 10. februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā" . Jūs vēlaties runāt par. Lūdzu! Imants Burvis runās par šo priekšlikumu.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man jau vienalga, runāt par vai pret, jo, godīgi sakot, es zinu jūsu nostāju, es zinu jūsu demokrātisma izpausmes, es zinu, ka jūs balsosiet pret. Es vienkārši gribu, lai tauta redz, cik jūs esat demokrātiski tad, kad ir runa par valdošās koalīcijas deputātiem, un cik jūs esat demokrātijas atzinēji tad, kad ir runa par likuma ievērošanu un opozīcijas deputātu tiesību ievērošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 2. Lēmumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām likumprojektu "Rīgas brīvostas likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Paldies! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr. 1520. Likumprojekts "Rīgas brīvostas likums". Labojumi "Rīgas brīvostas likumā" otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam likumprojektam saņemti 44 priekšlikumi, un komisija pati ir redakcionāli labojusi vēl vairākus pantus. Tātad 1. priekšlikums ir no Juridiskā biroja, redakcionālas dabas, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2. priekšlikums, aizstājums visā likumā. Un ierosina finansu ministrs Krastiņš kopā ar Juridisko biroju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 3. priekšlikums ir par terminiem. Pie 1. panta priekšlikumu iesniedz finansu ministrs Krastiņš. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī 4. priekšlikumā par brīvostas terminiem finansu ministrs Krastiņš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5. priekšlikumā, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš par 1. panta 4. punktu, komisija finansu ministru nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls labojums. Un 6. priekšlikums par 1. panta 2. punktu, ko iesniedz finansu ministrs Krastiņš. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli labojot pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 7. priekšlikums ir par 1. panta 3. punktu. Iesaka finansu ministrs. Komisija atbalsta Krastiņa kungu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8. priekšlikums. 1. panta 4. punktu izteikt kā 6. punktu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli labojot priekšlikumu un līdz ar to arī pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8.a priekšlikums ir pašas komisijas — izslēgums pirmā lasījuma redakcijā. Komisija, protams, atbalsta pati sevi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9. priekšlikumā par 1. panta 6. punktu komisija ir atbalstījusi finansu ministru Krastiņu, izsakot attiecīgi to kā 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 10. priekšlikums par 3. panta nosaukumu. Finansu ministrs guvis nedalītu komisijas atbalstu, redakcionāli, protams, labojot nedaudz šo tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Izslēgums 3. panta 1. daļā, iesaka finansu ministrs Krastiņš. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Otro daļu redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. 12. priekšlikums par 3. panta 3. daļu. Finansu ministrs ir ierosinājis izslēgt šo 3. panta 3. daļu un zināmā mērā finansu ministram ir taisnība. Pie tā mums ir jāatgriežas trešajā lasījumā, jo šobrīd šis teksts nav guvis komisijas atbalstu, šis izslēgums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 13. — aizstājums 3. panta 4. daļā ir komisijas atbalstīts. Iesniedz finansu ministrs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 3. panta 5. daļā. Iesniedz finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 4. pantā, jūs redzat, ir vairāki komisijas redakcionālie labojumi…

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Un aizstājums, ko iesaka 4. panta 7. daļā finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta Krastiņa kungu, redakcionāli labojot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9. punktā redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 5. pantā redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. 5. panta otrajā daļā Krastiņa kungs piedāvā izslēgumu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 6. pants redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 17. priekšlikums. Finansu ministrs Krastiņš lūdz izteikt 3. nodaļas nosaukumu attiecīgajā redakcijā. Komisija atbalstījusi, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk.

K.Leiškalns. 7. pants. Finansu ministrs Krastiņš liek priekšā labojumu, kuru komisija atbalsta, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 8. panta atkal ir finansu ministra priekšlikums. Tradicionāli komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir komisijas labojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 20. priekšlikums jau par 9. pantu. Finansu ministrs iesaka jaunu redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 21. priekšlikums par 12. panta 3. daļu ir guvis komisijas atbalstu un redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionāli labots ir arī 13. pants. 22. pantā ir deputāta Stirāna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, tomēr, iepazīstoties ar priekšlikumu, labojusi pašu pantu redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, arī redakcionāli labojot pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 24. — izslēgums 13. panta 4. daļā. Komisija atbalsta finansu ministru Krastiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 25. priekšlikums jau ir par 14. pantu, un tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāli labojumi. Nonākam pie 26.priekšlikuma, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija ministru atbalsta un pantu redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums — izslēgums. No atbildīgās komisijas — izslēgt trešās daļas 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tālāk redakcionālu labojumu virkne.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Gan 14., gan 15.pantā, arī 16.pants ir komisijas redakcionāli labots. 28.priekšlikums — izslēgt visu 17.pantu, iesaka finansu ministrs. Komisija ministru šoreiz nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts, un lūdzu to atbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 18.pants ir redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 19. pantā 30.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija neapšaubāmi atbalsta mūsu ministru.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 31. — finansu ministra priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32. priekšlikums par šo pašu pantu — finansu ministra Krastiņa. Komisija atbalsta un redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Un trešais — 33.priekšlikums. Finansu ministrs Krastiņš ir guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 34. priekšlikums jau par 19. pantu. Komisija daļēji atbalsta deputātu Stirānu. Pilnībā atbalsta par šo pašu pantu 35. priekšlikumā finansu ministru Krastiņu un redakcionāli precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 34. un 35. priekšlikumu.

K.Leiškalns. 36.priekšlikums pie šā paša 19.panta ir no deputāta Stirāna. Komisija Stirāna kungu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Atbalsta pie šā panta arī finansu ministru Krastiņu. Tas ir 37.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie šā paša panta vēl ir atbalstīts deputāta Stirāna priekšlikums, redakcionāli labojot panta redakciju, un atbildīgās komisijas ieteikta sestās daļas redakcija, pie kuras piesakās Godmaņa kungs.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties debatēt par 39.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Ivars Godmanis. (Starpsauciens: "Ivar, bungas paņem līdzi!")

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Uzskatu par pienākumu uzstāties šeit, jo komisijā balsoju pret 39.priekšlikumu, arī pret 41.piekšlikumu. It kā politisku iemeslu dēļ man vajadzētu balsot gandrīz vai par. Tomēr balsoju pret, jo es uzskatu, ka tās normas, kas ir pirmajā lasījumā ierakstītas, dod iespēju uzņēmējsabiedrībām brīvostas teritorijā Rīgā maksāt tikai 20% no nodokļa ar 80% atlaidi un kas arī parādās 41.panta septītajā daļā. Tālāk — pie 41.priekšlikuma. Arī atlaides ir pietiekošas. Redziet, lai kā es arī atbalstītu Rīgu, ir jārēķinās, ka Rīga ir Latvijas sastāvdaļa. Brīvostas izmēri un teritorija vēl tiks apstiprināta, tā būs liela. Ja no turienes nesanāks nekādi nodokļi, vispār nulle, Rīgas līdzdalība izlīdzināšanas fondā būs mazāka, un, neapšaubāmi, būs problēmas tām pašvaldībām, kas saņem dotācijas.

Es nemaz negribētu runāt par to, kā to novērtēs Eiropas Kopiena un viss tas, tur mums sitīs par to, ka mēs ģenerējam jaunas brīvās zonas, tā būtu mūsu ārpolitikas, teiksim, problēma, un vajadzētu Eiropas Komisijā ar to cīnīties. Bet šinī gadījumā es vairāk gribu teikt, ka mums ir jāskatās uz Latviju kopā kā valsti. Un, ja mēs šo normu iedibināsim Rīgas brīvostā, tad tas tālāk aizies Ventspilij, un tad prasīs Liepāja, un beigu beigās būs vēl īpatnēja situācija, ka nebūs skaidrs, kā būs ar izlīdzināšanas fonda eksistenci. Tā kā, lai kā man vajadzētu politiski teikt, ka Rīga, man jāsaka — pa priekšu valsts un pēc tam Rīga. Tā ka es lūdzu jūs neatbalstīt 39. priekšlikumu un arī 41.priekšlikumu šā iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nesen mēs pieņēmām likumdošanā izmaiņas, ka maziem un vidējiem uzņēmējiem no 0,5% nodokli pacēlām uz 1,5%. Toties lielajiem mēs samazinājām no 4% uz 1,5%. 13 miljonus mēs zaudējām. Mēs vaimanājām, ka valsts kasē nav naudas. Budžetā arī nenāk nauda. Un tagad ko mēs sākam? Mēs sākam atbrīvot arī brīvostas no visiem nodokļiem. Ir taču jāpadomā, kā tad mēs valsts kasi piepildīsim? Neviens no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem brīvostā netiks iekšā. Tās būs noteiktas firmas, kuras iekš viena miera tur attīstīsies. Ja domā, ka tas kaut kādā veidā ietekmēs brīvostas neattīstību, tā nav. Nav tāda lieta. Mums ir jādomā, kādā veidā tomēr pacelt, lai mums būtu tranzīts un sekmētu tranzīta attīstīšanu, un tad, protams, attīstīsies, un nolikt uz nulles variantu visus nodokļus, ziniet, tas, man liekas, visai prātīgi nav, un tāpēc to atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es pilnīgi piekrītu Ivara Godmaņa un Leona Bojāra apsvērumiem, un tieši tāpēc es domāju, ka jābalso par komisijas priekšlikumu. Kāpēc?

Šodien mēs šinī likumā ar šo balsojumu izvēlamies, vai mēs atbalstām vai neatbalstām īslaicīgu periodu viena ministra vai viena kabineta ērtībām, vai mēs atbalstām vai neatbalstām nozares attīstību uz vairākiem gadiem?

Es pilnīgi piekrītu Ivaram Godmanim, ka visām ostām, un sen jau to vajadzēja darīt, vajadzēja dot šīs atlaides. Jūrniecības nozare, tā ir faktiski vienīgā nozare, kur mēs esam ļoti spēcīgās pozīcijās jau šodien. Žēl, ka tās neizmantojam. Un ir iespējas attīstīt. Tieši tāpēc tai jābūt valsts politikai, kā un ko mēs atbalstām jūrniecības nozarē. Tāpēc es lūdzu jūs balsot par, ja jūs domājat par Latvijas rītdienu. Ja jūs domājat par šo tuvāko nedēļu, nu, tā ir cita lieta!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šodien Latvijā tātad eksistē gan brīvās ekonomiskās zonas, gan brīvostas ar savu statusu. Es gribu pievērsties domai par to, ka tādā veidā, ar tādu likuma traktējumu, kāds tas ir šobrīd, tas nes zaudējumus municipālām teritorijām, gan arī valsts budžetam kopumā. Neiebilstot pret šo veidu, kā uzņēmējdarbības stimulēšanas veidu, kā nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas veidu, es uzskatu, ka ir jāienes zināmas izmaiņas šajā pamatnostādnē.

Šobrīd mēs runājam par Rīgas brīvostu. Šobrīd noteikta teritorija jau ir brīvostas statusā. Tātad mēs gribam piešķirt šo statusu pilnīgi visai teritorijai, līdz ar to ienesot šo brīvostu pilnīgi citādākā juridiskajā kategorijā. Darbosies divas pilnīgi dažādas likumdošanas. Municipālie lēmumi nav spēkā šīs brīvostas teritorijā. Ja Rīgā šī teritorija vēl ir salīdzinoši maza, tad varbūt citur tā aizņem ļoti lielu daļu no municipālās teritorijas. Un ir diezgan liela nesakārtotība, jo vienā teritorijā, kas principā ir municipālā teritorija, darbojas vieni likumi un otrā darbojas citi.

Bez tam Rīga kā valsts galvaspilsēta, protams, ir pilnīgi citādā līmenī nekā citas pilsētas. Šobrīd, piešķirot visai Rīgas ostai brīvostas statusu, es baidos par to, ka citas mazākas pilsētas, nebaidīšos minēt kā piemēru Liepāju, kurām ir lielas potences, bet kurām šīs potences ir ļoti grūti attīstīt, var nonākt daudz sliktākā situācijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bojārs.

G.Bojārs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Visumā es atbalstu šo likumu un uzskatu, ka visām ostām ir jāstrādā brīvostas režīmā, bet es vēlētos šoreiz runāt pret atbildīgās komisijas viedokli, un es paskaidrošu — kādēļ.

Pēdējā laikā notiek aktīvas runas par to, ka vajadzētu unificēt un piemērot apmēram vienādus noteikumus pret visām brīvostām, lai gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan muitai, gan visām pārējām institūcijām būtu skaidrs, kādus noteikumus piemērot. Un ja mēs apskatāmies Liepājas vai Ventspils piemēru, tad tur ir dota šī 80% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim vai kādam citam nodoklim, kas varētu stāties tā vietā, un pašvaldībai ir tiesības piešķirt vēl papildus 20% atlaidi, ja pašvaldība nolemj, ka šis projekts ir ārkārtīgi nepieciešams pilsētai, ka tas dos ļoti daudz darba vietas, pašvaldības budžetu iegūs kaut kādā citā veidā.

Es tomēr gribētu aicināt neizdarīt izņēmumu tieši Rīgā un nenoteikt kaut kādus citus spēles noteikumus, nekā tas ir Liepājā un Ventspilī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Augsti godātie deputāti! Es aicinātu balsot. Attiecīgajā likumprojektā bija ļoti daudz Tiesneša kunga ieteikumu, un komisija izstrādāja šo priekšlikumu zināmu kompromisu rezultātā, Tiesneša kungam atsaucot visus pārējos priekšlikumus, pret kuriem nikni iebilst gan Finansu ministrija dažādu departamentu veidā, gan pats ministrs. Tā ka es aicinu balsot, atbalstot atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 39. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 5, atturas — 32. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Pie 19.panta ir deputāta Imanta Stirāna priekšlikums, un komisija to atbalsta daļēji, izslēdzot septīto daļu. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 40. un 41.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Strīdīgs varbūt ir 42.priekšlikums, kuru arī kompromisa rezultātā ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 43.priekšlikums par izslēgumu 21.pantā, ko iesniedz gan deputāts Stirāns, gan finansu ministrs Edmunds Krastiņš, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Un komisija atbalsta arī finansu ministra piedāvāto pārejas noteikumu variantu, redakcionāli to labojot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Rīgas brīvostas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecas dienas, tātad 8.datumu, lai iespējami ilgāk mēs varētu diskutēt par iesniegtajiem priekšlikumiem un pašreizējo redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... 8. februāris. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Es gribētu lūgt tomēr drusku pagarināt šo termiņu, jo ieinteresētās puses, kas ir ārpus parlamenta, nav spējīgas piecu dienu laikā iesniegt visus savus priekšlikumus. Kārli, tas nemainīs ātrumu, kā ies uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētu priekšlikumu!

I.Burvis. Es liktu priekšā piecpadsmit dienas.

Sēdes vadītājs. Konkrētu datumu, lūdzu!

I.Burvis. Piecpadsmit dienas. Es pašlaik nevaru saskaitīt — 18.februāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Tātad izskatīsim, sākot ar tālāko. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 18.februāri. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 13, atturas — 17. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.februāris.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Rihards Pīks, Jevgenija Stalidzāne, Oskars Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumus — iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā" un lēmuma projektu "Par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā". Vai ir iebildumi, ja šie lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Paldies!

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu jautājumus: jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Valdim Birkavam par apcietināto personu turēšanas termiņiem izmeklēšanas cietumā un jautājumu labklājības ministram Robertam Jurdžam par grozījumu likumā "Par Valsts pensijām" atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Šos jautājumus nododam tieslietu un labklājības ministriem.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" otrajam lasījumam līdz šī gada 1.aprīlim." Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" līdz šī gada 1.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam ir sagatavojusi grozījumus likumā "Par valsts civildienestu", kuri Saeimā tika iesniegti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā kā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi nr. 284. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir nācis no atbildīgās komisijas. 2.priekšlikums — no Saeimas Juridiskā biroja. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz atbalstīt sekojošu priekšlikumu, un es vēršu uzmanību, ka ir ieviesusies neliela tehniska kļūda, un atbildīgās komisijas priekšlikumam ir jāskan šādi: "Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā: Valsts civildienesta pārvalde ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras pārraudzību realizē ar Ministru kabineta pilnvarota ministra starpniecību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Un 2.priekšlikums, kā jau minēju, ir Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums, un arī to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 11. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā ir likumprojekts "Valsts civildienesta likums", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Paldies! Augsti godātais Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir uzsākusi Valsts civildienesta likuma izskatīšanu. Nedaudz atgādināšu, ka pašreiz valsts civildienests darbojas pēc 1994. gadā pieņemtā likuma, un pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu konstatēt dzīves realitāti šī likuma darbības jomā, un tieši tādēļ Ministru kabinetam tika iesniegts Valsts civildienesta likums jaunā redakcijā. Jaunajā redakcijā, kura balstās uz pašreiz spēkā esošā likuma bāzes, ir ņemti vērā Eiropas Savienības atbildīgo ekspertu priekšlikumi, ieteikumi, šo ekspertu analīzes par likumprojekta darbību Latvijā, bez tam šis likumprojekts ir tapis nedaudz, kā varētu teikt, koncentrētāks un ir iekļautas vairākas jaunas, būtiskas nianses, kuru mērķis ir uzlabot valsts civildienesta darbību.

Pēc salīdzinoši plašām diskusijām, kā arī uzklausot Saeimas Juridiskās komisijas viedokli, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojās atbalstīt šo Valsts civildienesta likumprojektu konceptuāli un virzīt to apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu paust savu viedokli, atbalstot šo sagatavoto likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Valsts civildienesta likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Dambergs. Paldies, kolēģi! Priekšlikumus likumprojekta otrā lasījuma redakcijai aicinu iesniegt līdz šī gada 16. februārim.

Sēdes vadītājs. 16. februāris. Paldies!

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs. Manas dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.1330 — "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Trešo reizi parlamentā, 6. Saeima līdzīgu likumu divreiz noraidīja, tagad Ekonomikas ministrija ir pastrādājusi ļoti nopietni, un, es domāju, likumprojekta galvenā sūtība ir — regulēt pakalpojumus un šo pakalpojumu regulēšanu uzticēt vienotam regulatoram. Neskatoties uz dažādu sabiedrisko organizāciju, asociāciju iebildumiem pa atsevišķām niansēm, likumprojekts komisijā ir guvis pilnīgu atbalstu, un šīs nianses mēs varētu labot starp pirmo un otro un starp otro un trešo lasījumu un novest likumprojektu līdz zināmai kondīcijai, izmetot no tā visas nevajadzīgās normas un regulējumus un sakārtojot principus, pēc kādiem pakalpojumu cenas tiek valstī regulētas. Tā kā Muciņa kungs noteikti uzstāsies kā jurists pie šā likuma, es aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā, ņemt vērā to, ko pateiks Muciņa kungs, strādājot pie otrā lasījuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Paldies! Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kas iesniegts izskatīšanai pirmajā lasījumā, prasa rūpīgu un konceptuālu debašu nepieciešamību parlamentā, lai mēs varētu skaidri un gaiši analizēt šī likuma ne tikai mērķus, bet arī juridisko formu, un caur šo juridisko formu arī palīdzētu precīzāk un skaidrāk atklāt šī likuma mērķus un uzdevumus un konstatēt, vai likums, kur, kā vienmēr, ir labā griba, un mums nav šaubas par valdības labo gribu nekad, vai tā ir pietiekami kvalitatīvi ierakstīta konkrētajos likuma pantos, konkrētajās normās, lai beigās neiznāk, ka labā griba paliek tikai anotācijā vai vispār tikai kaut kur debatēs vai pavadvēstulēs.

Un tādēļ, neielaižoties šeit diskusijās, ļoti žēl, ka Leiškalna kungs mums kā ziņotājs neizskaidroja, kādēļ, būtu nepieciešams vienots vai sadalīts regulators, bet es uzskatu, ka tā ir, kā sacīt, ekonomistu un konkrētu speciālistu diskusija, vai elektriķis var noteikt telefoniem izcenojumus, un otrādi. Es kā jurists tomēr vēlos pievērst uzmanību dažiem, faktiski, es pat teikšu, jautājumiem, nevis atbildēm, ko likumprojekta autori ir uzdevuši mums kā deputātiem un reizē kā darbu Saeimai, lai atkal, pārkaļot šo likumu otrajam un trešajam lasījumam, mēs izšķirtos par vienu vai otru valsts varas un pārvaldes modeli.

Mēs jau šeit gari un plaši diskutējām par likumu "Par finansu un kredīta tirgus uzraudzības komisiju", un attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu regulatoru mums ir faktiski jāatbild uz tādiem pašiem jautājumiem. Taču no funkciju analīzes, kas iepriekšminētajā likumā nebija redzams, no šajā likumā minēto funkciju analīzes man jāsaka uzreiz, lai nebūtu mums jāmaldās trijās priedēs, ka šeit ir mērķis izveidot valsts varas, valsts pārvaldes iestādi, kura nodarbojas ar administrēšanu, lēmumu pieņemšanu, licencēšanu, sodīšanu, administratīvo protokolu sastādīšanu, sodu uzlikšanu, kontroli un uzraudzību šinī jomā.

Nav arī faktiski no likumprojekta autoriem virzīta kāda cita koncepcija, kurā būtu norādīts, ka mēs veidojam kādu neitrālu valsts institūciju, valsts iestādi, kura tad kaut kā ārpus pakļautības un pārraudzības valdībai realizētu savas funkcijas. Protams, šeit ir dažas nianses par tās zināmu neatkarību. Pirmām kārtām, padome ir koleģiāla institūcija, kas vada šo komisiju. Otrām kārtām, to ieceļ Ministru kabinets. Tas viss būtu saprotami un normāli, lai pasvītrotu šīs institūcijas nu zināmā mērā abu pušu interešu ievērošanu, nosakot sabiedrisko pakalpojumu tarifus.

Taču 7. pantā ir noteikts, ka valsts regulējamās nozarēs regulators ir valsts iestāde. Nu, es domāju, nav pateikts līdz galam. Nu tad jāpasaka, ka tā tomēr ir pārvaldes iestāde, jo tālāk otrajā daļā ir noteikts, ka tā atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Tad, ja tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, tad viennozīmīgi tā ir valsts pārvaldes iestāde, kaut arī tās vadības orgāns ir kolektīvs.

Nu, zināmus iebildumus no juridiskās formas viedokļa varētu izsaukt norāde uz to, ka komisijai ir nošķirta manta, jo pēc manas saprašanas valsts pārvaldes iestādes un valsts iestādes ir šīs te budžeta iestādes, tātad neatkarīgi no tā, kādā veidā tās saņem maksājumus, pēc būtības tas ir maksājums valsts budžetā un pie šādas konstrukcijas nošķirta manta nevar būt, tā ir valsts manta. Līdz ar to komisija ir juridiska persona. Šis ieraksts ir lieks, jo tas faktiski atspoguļo padomju tiesību teorijas viedokli par to, ka katrai bezmaz sevi cienošai valsts institūcijai padomju laikos bija juridiskās personas statuss, jo 99,9% juridiskās institūcijas, bija valsts institūcijas, un veidojās ļoti jocīga situācija, kad valstij ir tikai viena juridiska persona, tā ir valsts, un tādēļ šie daudz maz budžetā ar pastāvīgām iestādēm tika piešķirts juridiskās personas statuss, un tā ir tā padomju tiesības sistēma, kas ir saglabājusies. Un diemžēl katrs likumprojekts, kas šeit ienāk Saeimā, tas tomēr spītīgi joprojām uztur spēkā šo padomju tiesību un padomju laiku sistēmas piederību.

Nu, attiecībā uz to, kas ir noteikts 9.pantā, regulatora funkcijas, pie tām būtu, protams, komisijai jāstrādā. Vai mēs varētu runāt par to, ka komisija ir obligāta iepriekšējā ārpustiesas instance. Šeit, es domāju, arī varētu diskutēt, vienkārši jānosaka, kad pirms strīda izskatīšanas tiesā ir nepieciešams tātad kāds regulatora atzinums vai regulatora lēmums, un tas zināmā mērā atslogo tiesas un arī tiesām būtu lielāka skaidrība, kā top šāds strīdus, tādēļ tā ierakstīts kā šeit ir diezgan neprecīzi.

11.pants nosaka regulatora neatkarību. Šeit šis mēģinājums paziņot par šī regulatora neatkarību, es domāju, ir veidots no nepareizās puses, mums ir jānorāda kas ir jādara regulatoram un kādā veidā tam jādarbojas, nevis jānorāda, no kā tas ir neatkarīgs, kam tas nav pakļauts un ko ne, un ko ne, un ko ne. Tātad vairāk jākonstruē šie panti no pozitīvās puses, nevis jānorāda, ka pašvaldības regulators nav pakļauts pašvaldības, tās institūciju lēmumiem un valdības un tās institūciju lēmumiem, jo, ja viņi rīkojas saskaņā ar likumu, tad tas ir jebkurā gadījumā, arī tie, kuri pēc būtības ir pakļauti.

Visinteresantākais, protams, pants ir — regulatora atbildība. Šeit varētu, no vienas puses, domāt, ka neviens nedosies strādāt šajā regulatorā, ir jānes personīga atbildība. Personīgi man nav skaidrs, kādā veidā valsts iestādes darbinieki pēkšņi var aizvietot valsts iestādes atbildību, tas, ja viņi ir tīši nodarījuši kādu pārkāpumu aiz neuzmanības, no kā ir cēlies zaudējums, ir iespējas regresa prasībā, protams, griezties.

Tad tādā ziņā es gribu teikt, ka šis likumprojekts, kas tiek piedāvāts, balstās uz to koncepciju, ka šī ir valsts iestāde, un arī funkciju analīze par to liecina, taču šeit ir nepieciešams tālāk, izstrādājot otrajā lasījumā, šo tēzi nostiprināt un likvidēt divdomības, kas ir šajā likumprojektā, lai likumdevējam, veidojot likumus, būtu juridiski skaidra gan atbildība, gan institūciju vieta valsts institucionālā sistēmā, gan arī atbilstoša forma tiktu pielietota. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. (LC). Paldies Muciņa kungam viņš nodemonstrēja lielisku organistiskās valsts teorijas pazīšanu, zināšanas šajā jomā, sevišķi runājot par regulatora locekļiem. Muciņa kungs, neapšaubāmi, Ekonomikas ministrija ir domājusi par tām problēmām, kas šobrīd ir likumprojektā un ir sarīkojusi kopā ar Blezūra konsultāciju biroju vismaz man zināmus divus apjomīgus seminārus, bija aicināts arī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs, es neatceros, vai viņš bija vai nebija, un mēs iztirzājām, mēs uztaustījām visas nepilnības, kas ir šajā likumprojektā.

Otrs seminārs no Ekonomikas ministrijas tika sniegts pašvaldību vadītājiem, un arī tur ir atklājušās vairākas nepilnības, kas ir šajā likumprojektā. Ja mēs tagad sīki pa pantam izanalizēsim, es domāju, ka mēs panāksim zināmu miega efektu. Šī analīze būtu jāveic vakaros televīzijā, lai bērni labāk iemigtu, jo tās ir problēmas, kuras ir grūti iztirzāt tādos lielos vilcienos, tāpēc es pie tām nepakavējos. Es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt attiecīgo likumprojektu pirmajā lasījumā, un Muciņa kungs jo uzstājīgi jūs aicinu un dosim vismaz 15 dienas iesniegšanas termiņu, uzstājīgi jūs aicinu Juridiskās komisijas vārdā vai jums pašam kā deputātam labot likumā redzētās... likumprojektā redzētās nepilnības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Ja nav iebildumu, tad komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 18.februāri.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Tā kā mēs esam atbalstījuši pirmajā lasījumā likumprojektu "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", tad es aicinu atbalstīt arī likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā", jo tā ir tā sauktā likumprojektu pakete, un grozījumi šajā Dzelzceļa likumā tiek izdarīti sakarā ar jaunpieņemto pirmajā lasījumā likumprojketu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu,noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Es domāju — tas pats 18.februāris.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Es negribu atkārtot. Par šo likumprojektu, kas ir šīs pašas paketes sastāvdaļa, man jāsaka tas pats. Aicinu atbalstīt, jo grozījumi Pasta likumā tiek izraisīti no nule kā pirmajā lasījumā pieņemtā sabiedrisko pakalpojumu regulatora likuma. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Godātie deputāti! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 18.februārī.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ko ir iesniedzis Ministru kabinets, paredz noteikt trīs jaunas nodevas. Īstenībā jāsaka — tikai vienu jaunu nodevu, jo likumprojektā minētās nodevas par atteikšanos no Latvijas pilsonības dokumentēšanu un nodeva par Latvijas pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu šobrīd faktiski jau eksistē, tikai tās bija noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, un atbilstoši mūsu likumiem, konkrēti likumam "Par nodokļiem un nodevām", jāsaka, ka tas bija nedaudz nelikumīgi, jo tikai likumdevējs, tātad Saeima, var noteikt, kādas valsts nodevas ir jāiekasē. Līdz ar to tātad 41.pantā jaunā valsts nodeva un 42.pantā piedāvātā jaunā valsts nodeva faktiski tikai sakārtos tiesību aktus atbilstoši mūsu pašu izveidotajām prasībām. Turpretī 40.pants, kas ir par valsts valodas prasmes pārbaudi, ir saistīts ar vienotas valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas ieviešanu Latvijā. Šobrīd eksistē vairākas institūcijas, tā ir Naturalizācijas pārvalde, tās ir pašvaldību atestācijas komisijas, kas šobrīd ņem maksu par šo, varētu teikt, pakalpojumu. Konceptuāli atbalstot to, ka šai sistēmai vajadzētu būt vienotai, ka tai vajadzētu būt valsts nodevai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tomēr, uzklausot gan Tieslietu ministrijas pārstāvjus, gan mūsu kolēģus no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan arī Naturalizācijas pārvaldes amatpersonas un iepazīstoties ar informāciju no Valsts valodas centra, nolēma, ka šis jautājums prasa vēl papildu diskusiju uz otro un uz trešo lasījumu. Jo šobrīd vēl neeksistē šī vienotā sistēma un ir diskutējams arī šīs nodevas apmērs, kā tas bija piedāvāts šeit, likumprojektā.

Bet, ņemot vērā visus šos apstākļus un arī ņemot vērā to, ka reāli šī jaunā nodeva varētu stāties spēkā tikai no 2001.gada janvāra un ka mums ir pietiekams laiks visus šos jautājumus vispusīgi izdiskutēt, mēs tomēr lūdzam šobrīd konceptuāli pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt, tad strādāt ar priekšlikumiem un diskutēt jau nākamajos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Referentei bija taisnība par to, ka jautājums par valsts valodas prasmes pārbaudi ir diskutējams atšķirībā no pārējiem diviem, un līdz ar to acīmredzot Saeimai vajadzēs izšķirties par pārejas periodu, kādā šis likums "Par nodokļiem un nodevām" vai, pareizāk sakot, grozījums likumā, stājas spēkā. Acīmredzot būs nepieciešami pārejas noteikumi.

Šobrīd ir tāda situācija. Šobrīd joprojām Latvijā darbojas pašvaldību valsts valodas komisijas. Pašvaldības arī sniedz šos pakalpojumus par maksu, un, kamēr vēl šī centralizētā sistēma nav izstrādāta, šī situācija ir jāsaglabā, jo pretējā gadījumā vienkārši valsts valodas pārbaude nevarēs notikt. Tas valsts valodas pārbaudes eksāmens, ko kārto Naturalizācijas pārvaldē, ir pavisam citāda rakstura. Tas ir saistīts ar pilsonības iegūšanu un ir stipri vai pavisam atšķirīgs no tā, kā kārto valodas eksāmenu, piemēram, tramvaju biļešu kontrolieri vai pārdevēji, vai kādu citu profesiju pārstāvji. Tāpēc arī mums uz otro lasījumu būtu šis likumprojekts jāpapildina, es domāju, ar pārejas noteikumiem, kā arī jāaicina valdība maksimāli ātri ķerties klāt pie jautājuma par šāda vienota eksaminācijas centra izveidi, lai reizē ar to brīdi, kad likums stāsies spēkā, arī šis eksaminācijas centrs jau būtu gatavs darboties. Paldies par uzmanību! Konceptuāli es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 13, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1466. Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām", kuru mums iesniedzis Ministru kabinets un kas ir iesniegts saskaņā ar Kabineta akceptēto konceptuālo ziņojumu par grozījumiem "Likumā par ostām", kas nosaka, kas patiesībā nodala pārvaldes un saimnieciskās funkcijas ostā. Komisija ir vienprātīgi atbalstījusi minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un es aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Likumā par ostām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tā kā likumprojekts reglamentē ļoti šauru jomu Likumā par ostām, es aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8.februāri šajā gadā.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Kā jūs redzat dokumentā nr. 1535, nav saņemts neviens priekšlikums. Likumprojekta teksts ir palicis bez izmaiņām. Līdz ar to es aicinu deputātus atbalstīt to otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Ābiķis. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 8.februārim.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Dz.Ābiķis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par autortiesībām" , pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J. Sinka (TB/LNNK). Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1537. Komisija ieteic to atzīt pat steidzamu. Lūdzu jūsu piekrišanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sinka. Otrajam lasījumam ir redakcionāli precizējumi, kur pieminēts, piemēram, pielikums, kas pirms tam ir nosaukts par ...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mums vispirms ir jākonstatē... Es saprotu, ka jūs vēlaties izskatīt uzreiz otrajā lasījumā.

J.Sinka. Jā, tiešām tā. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu, turpiniet!

J.Sinka. Jā, atvainojiet! Otrajam lasījumam, kā jūs redzat, ir tikai redakcionāli precizējumi. Kopīgais paziņojums tagad tiek nosaukts par pielikumu. Citādi tur nekādu grozījumu nav. Lūdzu pieņemt to otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par autortiesībām" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par publisko izpildījumu un fonogrammām" , pirmais lasījums, Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Strādāsim ar dokumentu nr. 1538. Dāmas un kungi! Lūdzu uzskatīt to par steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sinka. Paldies! Lieku priekšā to izskatīt arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Sinka. Kā jūs redzat, te ir tikai redakcionāli precizējumi, tāpat kā iepriekšējā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par publisko izpildījumu un fonogrammām" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Fizisko personu datu aizsardzības likums" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Dokumenta nr.1539. Otrais lasījums. Ir iesniegti 72 priekšlikumi. 1.pants. Juridiskās komisijas priekšlikums. Deputātus lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 2.pants. Redakcionāli precizēta piektā daļa un 2.panta sākums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz izvietot terminus alfabētiskā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 3.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 4. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

J.Esta. 5.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 6. — Satiksmes ministrijas priekšlikumus, lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tabulā rakstīts — atbalstīt.

J.Esta. Vai, piedošanu. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 7. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

J.Esta. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 10. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 11. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

J.Esta. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 14. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas 15.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

J.Esta. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 3.pants. Redakcionāli precizējumi pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 17.priekšlikums — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas 18.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 19.priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Satiksmes ministrijas 21.priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 4.1 pantu. Atbalstīts daļēji. Izteikts atbildīgās komisijas 22.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

J.Esta. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 24.priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 26.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Tāpat 27.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 28.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 29.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 30. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 31. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 32. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 33.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 34. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz neatbalstīt, jo tas iestrādāts Juridiskās komisijas 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta. 33. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. 35.priekšlikums.

J.Esta. 35. priekšlikums, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi trešajā daļā un otrajā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 36. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — 38.priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Esta. 39. — Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 10.1 pantu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 40. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas 41.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 44. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Neatbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Esta. 45. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 46. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 47. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 48. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un precizēts 49. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48. un 49.priekšlikumu.

J.Esta. 50. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 52. — Satiksmes ministrijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 14.1 pantu. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 53. — Satiksmes ministrijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 14.2 pantu. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 55.priekšlikums — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas 56.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 55. un 56.priekšlikumu.

J.Esta. Redakcionāli precizēta 16.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 57. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 58. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 59. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Redakcionāls precizējums 12.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 60. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Tālāk 62., 63. un 64. — Juridiskā biroja priekšlikumi, ir līdzīgi. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

J.Esta. 22.pants. Redakcionāli precizēts 2.punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

J.Esta. 65. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 66. priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi 23.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

J.Esta. 67. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 68. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 69. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Esta. 70. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 71. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 72. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 25.pantā redakcionāli precizēta pirmās daļas 3.punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Esta. Tāpat redakcionāli precizēti pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Fizisko personu datu aizsardzības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret— 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu — 10. februāris.

Sēdes vadītājs. 10. februāris. Paldies!

J.Esta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā izskatāmā lieta — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā" . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 13, atturas — 35. Lēmums noraidīts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmumprojekts — "Par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Atgādinu, kolēģi, ka tūlīt pēc sēdes slēgšanas uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Rihards Pīks, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Uzlausām iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Plinera, Lujāna, Mitrofanova jautājumu "Par nepilsoņu pasēm" .

Vai ir ieradies iekšlietu ministrs? Šķiet, ka sen nav redzēts. Atbilde uz jautājumu tiek pārcelta pēc nākamās sēdes.

Nākamā ir tieslietu ministra Valda Birkava atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Plinera, Lujāna, Mitrofanova jautājumu "Par Valsts naturalizācijas pārvaldes finansējumu 2000. gadā" . Lūdzu, jums vārds.

V.Birkavs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Vispirms gribētu atvainoties, ka sakarā ar manu dienesta komandējumu nevarēju atbildēt pagājušajā Saeimas sēdē. Atbildot uz pirmo un otro jautājumu, teikšu skaidri un nepārprotami — naudas Naturalizācijas pārvaldei nepietiek. Iemesls. 1998. gada 4. aprīlī tika piešķirti, lai stabilizētu naturalizācijas procesu, no rezerves līdzekļiem 25 000 lati, kas 1999. gadā sastādīja Naturalizācijas pārvaldes kopējo finansējumu 729 809 lati. 2000. gada finansējums — 686 516 lati. Tas, neņemot vērā, ka Naturalizācijas pārvaldei ir faktiski trīs jaunas funkcijas: tā ir sabiedrības integrācija, tā ir pilsonības atņemšanas funkcija, kas ir ļoti darbietilpīga, un tā ir trešā jaunā funkcija — mazākumtautību jautājumu risināšana, kas prasa papildu finansējumu kopumā 29 800 latu.

Tas arī būtu tas, kas nepieciešams. Bet, lai pārvaldes struktūru un darbinieku skaits saglabātos esošais, ir vajadzīgi vēl papildu līdzekļi, jo ar 7. februāri, tātad pēc dažām dienām, ja papildu līdzekļi netiek piešķirti, Naturalizācijas pārvaldē štati tiek samazināta par 15 štata vienībām. Darbinieki attiecīgi jau ir brīdināti. Viens no iespējamajiem Naturalizācijas pārvaldes finansu problēmas risinājumiem ir iesniegts Kabinetā, bet atrisinājuma pagaidām vēl nav. Tāda būtu mana atbilde. Ja deputāti uzskata par nepieciešamu, viņi saņems tos visus skaitļus precīzus arī rakstiskā veidā. Tos es šodien nosūtīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Paldies!

Nākamā — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Bekasova jautājumu "Par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizēšanu" .

Vai Birkava kungs kā Ministru prezidenta vietas izpildītājs ir pilnvarots atbildēt uz šo jautājumu? Nav. Bet, kā mēs zinām, tad Ministru prezidents pašlaik atrodas ārpus Latvijas. Tā ka acīmredzot atbildi uz šo jautājumu mēs iekļausim pēc nākamās sēdes. Paldies!