"Francija vada Eiropas Savienību"
1. jūlijā Portugāli nomainīja Francija. Priekšsēdētājvalstis cenšas atstāt aiz sevis ievērojamas pēdas, kaut kādā veidā izcelties šajā laikā. Franči, kam netrūkst politisko ambīciju, sastādījuši iespaidīgu uzskaitījumu, ar ko tie domā nodarboties.
Galvenais uzdevums — ES reformēšana. Runa ir par vienota uzvedības kodeksa izveidošanu visās dzīves sfērās visai atšķirīgām tautām. Šajā jautājumā nav vienotu uzskatu ne tikai starp ES dalībniekiem, bet arī katrā valstī atsevišķi. Žaks Širaks un valdība Lionela Žospēna vadībā izsaka viedokļus par ES nākotnes arhitektūru.
Otrais svarīgākais jautājums Parīzei būs ES paplašināšana. Sākotnēji, kamēr austrumeiropiešus uzņēma kā abiturientus, viss it kā bija kārtībā. Taču tikai uz papīra. Kad visi sāka ar to nodarboties nopietnāk, tūlīt izveidojās "milzīga izmēra" distance ne tikai ekonomiskajā, sociālajā un tiesību sfērā, bet arī Rietumeiropas un Austrumeiropas struktūrā. Žaks Širaks piedāvā izdalīt pioniervalstu grupu, pēc kuras līdzinātos pārējās. Būtībā no valstu vienlīdzības principa, neņemot vērā to izmērus, pāriet pie cita kritērija — padarīt likumīgu izrīkotājvalsts lomu un pārējām dalībniecēm iedalīt pakļauto lomas.
ES iekšienē ir izveidojies Francijas un Vācijas tandēms, kas nosaka toni pārējām valstīm, kuras savukārt grupējas pēc savām interesēm: Itālija ar Spāniju; Lielbritānija ar Īriju; Dānijai, Šveicei, Somijai — sava kohorta; Benilukss — sen izveidojusies mazo valstu alianse.
Trešais punkts Eiropas aizsardzības sistēmas izveidošanas virzīšana uz priekšu. Turklāt ASV klusībā veic diversijas, lai tādu militāru daļu izveidošana eiropiešiem vilktos pēc iespējas ilgāk. Ar šādu mērķi tiek izdarīts spiediens uz dažiem Eiropas vadītājiem.
"Ņezavisimaja gazeta"
Vladimirs Katins