Ārzemju presē

Amerikāņu laikraksts “New York Times” pievēršas ES konstitūcijas pieņemšanas un ratificēšanas jautājumiem: “ES vienlaikus vēlas risināt vairākus jautājumus – uzņemt jaunas dalībvalstis un pieņemt konstitūciju. Vienlaikus paplašināties un padziļināties. Nav saprotams, kāpēc Blērs vēlas rīkot referendumu par ES konstitūciju, ja aptaujas rāda, ka 70% britu iebilst pret ES konstitūcijas pieņemšanu. Jaunā konstitūcija ir pārāk “antiatlantiska”, jo tajā paredzēts izveidot ES kopējo aizsardzības politiku.”

•

Angļu “The Guardian”: “Pašlaik Eiropas Savienībā sācies rallijs par Eiropas Komisijas prezidenta amatu, kas atbrīvosies ar pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigām rudenī.” Raksts vairāk pievēršas diviem amata kandidātiem – pašreizējam Eiropas Komisijas ārējo attiecību komisāram Krisam Patenam, un pašreizējam Eiropas Parlamenta prezidentam Patam Koksam.

•

Vācu “Sueddeutsche Zeitung”: “Atentāts pret Kadirovu Čečenijā divējādā veidā ir apkaunojis Putinu. Vēl pirms dažām dienām, atkārtoti stājoties amatā, viņš uzteica Krievijas panākumus cīņā pret terorismu un separātismu. Zīmīgs ir arī datums, kad notika atentāts, – 9.maijs Krievijā tiek uzskatīts par svētu dienu – tā ir lielās uzvaras diena pār Hitlera Vāciju. Karš turpināsies vēl gadiem ilgi, tā iznākums joprojām nebūs skaidrs, un risinājums bez sarunām ar nemierniekiem nav sagaidāms.”

•

Zviedrijas “Svenska Dagbladet”: Igauņi labprāt paliek mājās. Pētījumi arī rāda, ka Vācija, Somija un Lielbritānija vilina vairāk nekā Zviedrija, kad igauņi meklē darbu ārzemēs. Tas, kurš domā, ka igauņi allaž gatavi doties ceļā, nekad nav atvēris un palasījis Igaunijas vēstures grāmatu, raksta Zviedrijas Eksporta padomes Igaunijā vadītāja Petra Martinsone un aicina zviedru uzņēmumus “vairāk ienākt šajā valstī”.

•

Austrijas “Die Presse”: “Eiroskepticisma pieauguma cēloņi var būt dažādi un arī ekspertu skaidrojumi ir pavisam atšķirīgi. Neraugoties uz to, tagad ir svarīgi, lai “norišu ātrumu padarītu cilvēkiem uztveramāku un nedaudz lēnāku”. Eiropas Parlaments ir pieļāvis kādu būtisku kļūdu, piekrītot paplašināšanai pirms Eiropas konstitūcijas debašu noslēgšanas.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: Bijušais ASV vēstnieks Francijā raksta par transatlantisko saišu “atsvaidzināšanas” nepieciešamību. “Kāpēc mums jādomā par “otrās jaunības” piešķiršanu Eiropas un ASV attiecībām? Tāpēc, ka ir mainījusies gan Eiropa, gan ASV. Visvairāk jau tieši ASV. Kā veidosies abu pušu attiecības? Kā pārmaiņas pasaulē ietekmēs Eiropas un ASV attiecības?” Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem rakstā tiek meklētas atbildes.

•

Polijas “Rzeczpospolita”: “Bžeziņskis nemaz nav pilnīgi pārliecināts par to, ka pašreizējās pozitīvās attīstības tendences noturēsies vēl vismaz 30 gadu. Viņa ieskatā, Ziemeļamerikai, Eiropai un Japānai ir jāsadarbojas krietni efektīvāk, lai varētu apkarot arvien plašāko pasaules ieslīgšanu haosā.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem