Norvēģijas konstitūcija ir skaists vēsturiskās pēctecības paraugs

Pirmdien, 17. maijā, Norvēģijas Karalistes valsts svētki – Konstitūcijas gadadiena (1814).

Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā Jāns Vesels-Hegs (Jan Wessel Hegg) – “Latvijas Vēstnesim”

Jāns Vesels–Hegs Foto: EPA/A.F.I.

Nemainīgais atbalsts Latvijai

– Vēstnieka kungs, vai jūs arī Norvēģijas valsts svētkus šogad izjūtat ES paplašināšanas kontekstā?
– Es jūtos patiesi priecīgs, vispirms par Latvijas iestāšanos ES un NATO. Tāda ir arī visas manas valsts noskaņa. Kaut arī Norvēģija pati nav ES dalībvalsts, mēs visu laiku esam atbalstījuši ES paplašināšanas procesu, ieskaitot Latvijas uzņemšanu ES. Tas veicina demokrātijas procesa attīstību un sekmē politisku stabilitāti kontinentā un pasaulē. Protams, iestāšanās ES būtiski sekmēs Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību.
Protams, arī mūsu valsts svētki rada gaišu sajūtu, jo vairāk tādēļ, ka šiem svētkiem ir senas tradīcijas. Mūsu konstitūcija tika pieņemta 1814.gadā un ir viena no vecākajām Eiropā. Šie svētki ir skaists vēsturiskās pēctecības paraugs, to svinēšanā visaktīvāk piedalās skolēni. Vispār jau šis ir skaists laiks – pats pavasara vidus, kad viss plaukst un zied. Protams, laika gaitā mūsu konstitūcija ir pieredzējusi daudzas izmaiņas. Mūsu valsts bijusi okupēta, esam piedzīvojuši arī citus smagus pārbaudījumus. Taču konstitūcijas pamatprincipi, vispirms jau par varas dalīšanu un cilvēka tiesībām, nav mainīti.
– Ļoti būtiskas Latvijai šajā lielo pārmaiņu laikā ir arī divpusējās attiecības ar Norvēģiju, vispirms jau kā NATO dalībvalsti, kas mums daudz palīdzējusi arī transatlantiskajā integrācijā.
– Mūsu divpusējās attiecības ir teicamas, piemērotāku vārdu nevaru atrast. Nupat Strasbūrā jūsu ārlietu ministrs Rihards Pīks tikās ar Norvēģijas ārlietu ministru Jānu Petersenu. Tā bija viņu pirmā tikšanās, kopš Rihards Pīks ir Latvijas ārlietu ministrs. Arī šajā ministru sarunā tika akcentēts Latvijas sekmīgās transatlantiskās un eirointegrācijas nozīmīgums. Tiesa, Norvēģija nav ES dalībvalsts, taču, tāpat kā Islande, ir Eiropas Ekonomiskās zonas locekle. Mūsu valsts arī finansiāli sekmējusi ES paplašināšanas procesu, un turpmākos piecus gadus sniegs Latvijai kā jaunai ES dalībvalstij finansiālu atbalstu – ik gadu 10,7 miljonu eiro apjomā. Acīmredzot prioritātes šā finansējuma izmantošanā būs dabas aizsardzība, veselības aizsardzība, kultūras mantojuma saglabāšana, sociālā integrācija, kā arī nevalstiskās organizācijas, juridiskā sistēma un reģionālā politika, arī pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanas procesi.
– Tagad Latvija un Norvēģija ir sabiedrotās NATO.
– Jā, taču mums jau gadiem ilgi bijušas labas attiecības arī šajā jomā. Norvēģija Latvijai daudz palīdzējusi transatlantiskajā integrācijā. Tagad Norvēģija iesaistījusies arī Baltijas valstu gaisa telpas kontroles vienībā. Mēs piedalāmies “Baltnet”, kā arī citos projektos. Īpaši aktīvi Norvēģija atbalsta ūdenslīdēju skolu Liepājā un Baltijas aizsardzības koledžu Tartu. Mūsu valsts arī atdevusi Latvijas Jūras spēkiem vairākus mīnu kuģus.
– Jums ir viena no vecākajām ārvalstu vēstniecībām Latvijā.
– Jā, mēs savu vēstniecību Rīgā atvērām jau 1991. gada rudenī. Taču vēl pirms tam Norvēģijas vēstniecība bija izvietojusies viesnīcas istabā. Tagad gan mūsu vēstniecībai, paplašinoties Norvēģijas un Latvijas sadarbībai, šeit, omulīgajā ēkā Zirgu ielā, kļuvis par šauru, tādēļ mūsu tirdzniecības un ekonomisko sakaru nodaļa atrodas citur. Rīgā strādā aizvien vairāk norvēģu. Mūsu sakarus būtiski sekmē arī tiešā aviolīnija starp Rīgu un Oslo, ko “airBaltic” atvēra martā ar sešiem reisiem nedēļā. Līdz ar to strauji pieaudzis norvēģu apmeklējumu skaits Latvijā. Mēs sagaidām, ka arī latvieši aizvien vairāk apmeklēs Norvēģiju.

Nekad nesaki “nekad”

– Kāda ir norvēģu attieksme pret valsts eventuālu dalību ES? Savā laikā Norvēģijā jau notikuši divi referendumi par stāšanos ES, un abos bijis negatīvs balsojums.
– Jā, sabiedrības attieksme ir visai mainīga. Tagad sabiedriskās domas aptaujas rāda ES piekritēju atbalstu Norvēģijā. Pēc gada Norvēģijā būs parlamenta vēlēšanas. Domāju, ka viens no galvenajiem priekšvēlēšanu kampaņas aspektiem būs tieši Norvēģijas eventuālā dalība ES – par vai pret to.
1972.gadā referendumā norvēģi nobalsoja pret, galvenokārt baidoties par toreizējo ES lauksaimniecības politiku. Daudziem bija arī bail, ka Norvēģija varētu zaudēt suverenitāti, šīs bailes pastiprināja mūsu vēsturiskā pieredze. Savukārt 1994.gada referenduma negatīvo rezultātu iespaidoja galvenokārt norvēģu noraidošā attieksme pret ES zvejniecības politiku. Taču mēs, kaut arī neesam ES, tomēr esam Eiropā. Tāpat kā Islande, Norvēģija ir Eiropas Ekonomiskās zonas locekle. Mūsu likumdošana arī ir lielā mērā pieskaņota ES likumdošanai, galvenokārt ekonomikas aspektos. Piemēram, arī mūsu valstī pieņemts konkurences un vēl citi ES principiem atbilstoši likumi. Taču dabas resursu kontrole pilnībā ir Norvēģijas rokās. Protams, Latvijai ir pavisam cita situācija. Jums taču ļoti svarīga ir arī drošības dimensija. Svarīgi, ka ES aktīvi attīsta arī savu drošības politiku.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv