"Lakoniski sakot, apvienotā Eiropa"

Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrīns tikās ar 35 korespondentiem no Briseles, kuri viņam vēlējās uzdot jautājumus par Eiropu. Taču jautājumi par Eiropu skanēja savādi sausi: žurnālisti vēlējās zināt, ko Ibērs Vedrīns domā par "balsu svara sadalījumu Ministru padomē"? Kā viņš turpmāk iztēlojas "lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu"? Kas notiks, ja "Nicā" netiks panākta vienošanās par "ciešāku sadarbību"?

Šie jautājumi skan abstrakti un nedzīvi. Taču tie nākamajos sešos Francijas prezidentūras mēnešos noteiks debates par Eiropas Savienību un, iespējams, pat kļūs par Eiropas nākotnes galvenajiem jēdzieniem. Bet vai pilsoņi saprot, par ko patiesībā ir runa? Pēc stundu ilgas sarunas ar ārlietu ministru žurnālisti savām redakcijām ziņoja: "Vedrīns ir par jaunu balsu sadalījumu, taču konkrētus skaitļus viņš nenosauc." Bet kurš gan no daudzajiem cilvēkiem, kas šajā jaukajā vasaras dienā apmeklēja Eiropas skaistāko pilsētu bistro un parkus, par to interesējas? Kurš gan Eiropas speciālistu arvien satraucošākās diskusijas par birokrātiskajām Eiropas Savienības reformām saista ar savu labklājību?

Cerības uz Nicu

Tā kā distance starp abām pasaulēm ir tik liela, Francijas valdība ir nospraudusi mērķi "Eiropu tuvināt pilsoņiem". Tā ir viena no tās programmas trim "asīm" un, iespējams, svarīgākā. Ja neizdosies cilvēkiem saprotami izskaidrot, par ko ir runa, tad neizdosies arī abi pārējie uzdevumi: ES sagatavošana paplašināšanai ar vairākām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un "Eiropas sociālā modeļa" samierināšana ar modernizēto un globalizēto ekonomiku.

Francijas prezidentūras panākumi un neveiksmes būs redzamas tās beigās galotņu sanāksmē Nicā. Dienas kārtība jau ir zināma: tie ir četri reformu soļi, kam ES aparāts ir jāsagatavo jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Varas līdzsvars starp lielākajām un mazākajām Savienības dalībvalstīm ir jānosaka no jauna, jo pat pēc paplašināšanas lielākās valstis var dominēt pār mazākajām, tātad — cik daudz balsu katra valsts saņems Ministru padomē? Pārbaude ir jāiztur arī vienbalsīguma principam – vai valstis piekritīs vairāk nekā līdz šim pakļauties lēmumu pieņemšanai ar balsu vairākumu, vai arī "pastiprinātā sadarbība" būs tikai atsevišķu valstu ceļš? Cik daudz komisāru nepieciešams ES–20, kā līdz šim, vai arī vismaz pa vienam katrai valstij?

Taču debatēs arvien skaidrāks kļūst tas, ka vienkārša matemātika nevar dot atbildi uz jautājumu, kam ir jāizveidojas no Eiropas. Lai vairāk cilvēku piedalītos debatēs, spēlē ir jāiesaista noskaņojums, sajūtas un drosmīgas atziņas. Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers ir iesācis debates un pavisam "privāti" tālākā nākotnē ieskicējis Eiropas federāciju. Francijas prezidents Žaks Širaks uztvēra bumbu un runā Vācijas Bundestāgā aicināja izstrādāt Eiropas konstitūciju, sava veida Eiropas lietošanas pamācību.

"Mēs pašreiz saņemam spožas kolektīvas idejas," saka Francijas ārlietu ministrs. Taču pats Vedrīns nav gatavs piedalīties retajā izrādē. Kad viņam jautāja, ko viņš var teikt par Žaka Širaka Eiropas konstitūcijas plānu, kurā būtu skaidri nodalītas reģionu, nāciju un ES kompetences, viņš atbildēja, ka īsta plāna nemaz nav. Bez tam esot jānogaida, kas notiks Nicā.

Arī citādi tik runīgo Francijas Eiropas ministru Pjēru Moskovici jautājums par prezidenta Eiropas vīzijas novērtējumu padara nerunīgu. "Bez komentāriem," viņš teica, kad viņam tika uzdots jautājums par Širaka ideju izveidot "sekretariātu", kas koordinētu to valstu politiku, kuras vēlas "pastiprināti sadarboties" un sevi uzskata par Eiropas pionieriem.

Vēsā lietu pārvaldniece

Savas prezidentūras sākumā Francijas valdība sevi nerekomendē kā drosmīgu apsolītās zemes vizionāru, bet kā vēsu stingri ierobežotas Eiropas dienas kārtības pārvaldītāju. Tā nevēlas pārāk agri atklāt savas kārtis. Arī Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm, kuras jau sūdzas par entuziasma trūkumu Savienībā un paplašināšanas politikas "novilcināšanu", netiek dotas lielas cerības un pavērtas jaunas perspektīvas. Francijas lauksaimniecības ministrs Žans Glavanī saka: "Mēs jau no paša sākuma teicām: jūs iestāsieties, kad būsiet izpildījuši priekšnoteikumus. Pie tā arī paliksim." Austrumeiropas kandidātvalstis vēl neesot gatavas iestāties galvenokārt savu pārtikas līdzekļu kvalitātes un higiēnas dēļ.

Francijas prezidentūras sākumā ir vērojama piesardzība un pragmatisms. Bailes pārāk ātri modināt pārāk lielas cerības ir lielas. Acīmredzot ar tām tagad ir inficējies arī valsts vadītājs.

"Sūddeutsche Zeitung"

Kornēlija Boleša