Uzturoties darba vizītē Apvienotajā Karalistē

13.maijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tiekoties ar Velsas Nacionālās asamblejas priekšsēdi lordu Dafidu Elisu-Tomasu, pārrunāja Latvijas un Velsas parlamentāriešu darbību, kā arī perspektīvo parlamentāriešu sadarbību Eiropas Parlamentā. Prezidente informēja par to, kā Latvija gatavojas pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uzsverot, ka sadarbība starp valstu parlamentāriešu grupām varētu būt nozīmīga Latvijas partiju briedumam un starptautisko sakaru izvēršanai, lai sasniegtu kopējas intereses jaunās Eiropas veidošanā.
Vakar Valsts prezidente tikās arī ar Velsas pirmo ministru Rodriju Morganu, lai veicinātu dažāda līmeņa kontaktu attīstītību starp Latviju un Velsu. Tikšanās laikā parakstīts Latvijas un Velsas saprašanās memorands, un to parakstīja. Latvijas ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Velsas pirmais ministrs Rodrijs Morgans. Saprašanās memorandā Latvija un Velsa vienojās stiprināt abu pušu iedzīvotāju kontaktus, sekmēt sadarbību starp Latvijas un Velsas institūcijām, padziļināt ekonomisko, sociālo un kultūras sadarbību starp Latviju un Velsu, kā arī attīstīt pieredzes un informācijas apmaiņu par Eiropas Savienības vispārējiem jautājumiem.
Tikšanās laikā arī panākta vienošanās meklēt iespējas, lai veidotu kopējus projektus un apmaiņas programmas, kas liktu pamatu Latvijas un Velsas sadarbībai, tajā skaitā tūrisma biznesa attīstībai un sadarbībai augstākās izglītības jomā, kā arī savstarpējas tirdzniecības un investīciju iespēju veicināšanā.
Sarunā uzsvērta arī mazo Eiropas valodu saglabāšanas un attīstības nepieciešamība jaunajā Eiropā un atzīmēts, ka Latvija un Velsa turpmāk varētu dalīties pieredzē, kā veicināt valodas apguves plānošanu institūcijās, kas rūpējas par latviešu un velsiešu valodu.
12.maijā Vaira Vīķe-Freiberga Londonā tikās ar Lielbritānijas parlamenta abu palātu parlamentāriešiem. Latvijas un Lielbritānijas parlamenta sadarbības grupas vadītājs Džons Vilkinsons sveica Latvijas prezidenti saistībā ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, uzsverot, ka Lielbritānija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS. Latvijas prezidente sacīja, ka neatkarības centienu gaitā un valsts reformu ceļā uz dalību ES un NATO ļoti nozīmīga bijusi draugu un sabiedroto palīdzība un Lielbritānija ir bijusi šāds sabiedrotais. Dž.Vilkinsons atzīmēja, ka Lielbritānija atbalstījusi Latvijas demokrātisko institūciju stiprināšanu, un pauda uzskatu, ka “jaunās nelielās valstis, kas pievienojušās ES, un īpaši Latvija var kļūt par demokrātijas kvalitātes uzturētāju jaunajā Eiropā, un tas būs būtisks pienesums jaunajai Eiropai”. Viņš arī augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu miera nodrošināšanas operācijās pasaulē.
Tikšanās noslēgumā tika prezentēta grāmata par Latvijas prezidenti “In the Name of Freedom”, tā tika dāvāta parlamentāriešiem kā pateicība par viņu ieinteresētību un sadarbību ar Latviju.
Valsts prezidente 12.maijā Londonā Lielbritānijas parlamentā īsi tikās arī ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu, kura līdz ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu un izpildvaras augstām amatpersonām ieradusies Londonā, lai piedalītos Londonas lordmēra vakar rīkotajā pieņemšana par godu Eiropas Savienības paplašināšanās notikumam. Latvijas prezidente tikšanās laikā nodeva T.Halonenai sveicienus no Latvijas Zinātņu akadēmijas un Cicerona goda nosaukuma diplomu, kas šogad tika piešķirts Somijas prezidentei par Latvijas tuvināšanu Eiropas Savienībai.
12.maijā Valsts prezidente Londonā tikās ar Londonas lordmēru Robertu Finču. Sarunā uzsvērta abu pušu ieinteresētība sadarboties finanšu un tirdzniecības sektorā, kā arī augstākās izglītības jomā.
Valsts prezidente pauda gandarījumu par drīzumā Rīgā gaidāmo lordmēra vizīti. Lordmērs apstiprināja, ka vizītes laikā aktīvi interesēsies par Londonas un Latvijas saišu paplašināšanu finanšu jomā, kā arī aplūkos iespējas ar stipendijām atbalstīt finanšu un ekonomikas jomas studentus un veicināt sadarbību augstākajā izglītībā finanšu sfērā.
Lordmērs uzsvēra, ka vakarā rīkotā pieņemšana par godu Eiropas Savienības paplašināšanās notikumam, uz kuru ierodas augsta līmeņa dalībvalstu un izpildvaras pārstāvji, ir simbolisks Lielbritānijas pasākums, sveicot jaunās dalībvalstis kā pilntiesīgas locekles ES, to skaitā arī Latviju.
Lordmērs sveica Latvijas prezidenti un iedzīvotājus ar priekpilno un vēsturisko notikumu – valsts pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.
Valsts prezidente aizvakar Latvijas vēstniecības telpās Londonā tikās ar Lielbritānijas latviešu organizāciju vadītājiem un valstī dzīvojošajiem latviešiem un pateicās par viņu lielo ieguldījumu Latvijas tuvināšanā Eiropas Savienībai (ES) un NATO, kā arī par latviskās dzīves uzturēšanu Lielbritānijā. Viņa atzīmēja, ka Latvija grūtā darbā sasniegusi abus mērķus un trimdas latviešu loma Latvijas attīstībā ir bijusi izšķirīgi svarīga. Sarunas laikā tika pārrunātas iespējas tālākai Latvijas un trimdas latviešu sadarbībai, lai veicinātu diasporas saites ar Latviju un latvisko kultūru. Sarunas nobeigumā Valsts prezidente kā pateicību dāvāja grāmatu “Brīvības vārdā.
11. maijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Oksfordas Universitātes Sv. Antonija koledžā uzrunāja studentus un mācību spēkus, kā arī atbildēja uz auditorijas jautājumiem. Savā runā prezidente uzsvēra, ka Baltijas valstis, kas šobrīd ir kļuvušas par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) sastāvdaļu, var ienest to entuziasmu, kas nepieciešams jaunajai Eiropai, lai tā atkal vienotos kopējiem nākotnes izaicinājumiem un mērķiem.
“Toreiz, atmodas kulminācijas laikā, kad visapkārt plīvoja karogi, kad cilvēki vienojās rokās Baltijas ceļā, mūs bija pārņēmis milzīgs entuziasms, lai panāktu savas valsts brīvību un labklājību. Tagad mēs varam ienest atkal jaunu entuziasmu jaunajā Eiropā, lai meklētu risinājumus Eiropas nākotnes ideāliem un stratēģijām,” sacīja Valsts prezidente. Var uzdot jautājumu, kas padara revolūciju par sekmīgu, vienalga, vai tā būtu samta, dziesmotā vai rožu revolūciju, un šeit, pēc prezidentes teiktā, iespējams gūt labu mācību no Latvijas: tā ir, pirmkārt, tautas griba un centieni atdot kaut vai dzīvību par to, lai tiktu sasniegta brīvība un neatkarība, un, otrkārt, tā ir vēsturisko un dažādu citu apstākļu sakritība.
“Eiropa vēsturē ir bijusi sašķelta ar Molotova-Ribentropa noziedzīgo paktu, tagad mums ir iespējas to vienot, ne tikai dzēšot vēstures dalījuma līnijas, bet dzēšot plaisas starp dažādiem Eiropas valstu labklājības līmeņiem, un tas ir jaunās Eiropas ekonomikas izaicinājums, kura atrisināšana veicinās Eiropas dinamisku izaugsmi,” sacīja prezidente.
Viņa arī uzsvēra, ka jaunajai Eiropai jāpievēršas kopējo aizsardzības izaicinājumu risināšanai, kā arī jāveicina attiecības ar ES kaimiņiem – Balkānu valstīm, Ukrainu, Krieviju un citām valstīm.

Valsts prezidenta preses dienests