Tiekoties ar kultūras ministri, lai izvērtētu Kultūras ministrijas rīcības plānu

Trešdien, 12.maijā, Ministru prezidents Indulis Emsis apmeklēja Kultūras ministriju (KM), tikās ar ministri Helēnu Demakovu un ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu KM rīcības plāna projektu valdības deklarācijas izpildei.
Iepazīstinot Ministru prezidentu ar KM rīcības plāna projektu, H.Demakova uzsvēra, ka ministrija kultūras jomā sākusi īstenot jaunus projektus un ir jaunas, līdz šim nebijušas ieceres.
KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts sniedza ieskatu KM darbā un rīcības plāna projektā valdības deklarācijas izpildei, informējot par ministrijas misiju, mērķiem, struktūru, budžetu un prioritātēm. D.Pavļuts uzsvēra, ka kultūras joma ir viena no nedaudzām, kuras darbību tieši neregulē Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, taču tas neizslēdz iespēju kultūras jomai saņemt finansējumu no ES finanšu avotiem.
KM rīcības plāna uzdevums saskaņā ar I.Emša valdības deklarāciju ir panākt Latvijas kultūras veiksmīgu attīstību Eiropas kultūras ietvaros, saglabājot latviešu kultūras identitāti un kultūrpolitikas nepārtrauktību. To iespējams panākt, sasniedzot šādus mērķus.
1. Nodrošināt kultūras nozares līdzsvarotu attīstību un tai nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošanu, veicināt kultūras pieejamību un sabiedrības līdzdarbību kultūras procesos. Kā būtisku D.Pavļuts minēja vidēja termiņa budžeta stratēģiskās plānošanas pamatprincipiem atbilstošas KM vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi: “Svarīgi panākt, lai nozares finansējums būtu saistīts ar sasniegt plānoto, lai līdzekļi sekotu mērķiem, nevis otrādi.”
Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas celtniecības projektu, kura īstenošanai, pēc 2001.gada aplēsēm, nepieciešams ap 90 miljoniem latu. Vienlaikus ministre uzsvēra, ka Rīgā ir jāuzceļ moderna koncertzāle ar 1500 – 2000 skatītāju vietām, jo šādas koncertzāles Latvijā nav. H.Demakova arī atzina, ka Latvijai nepieciešams laikmetīgās mākslas muzejs, jo pēdējos simt gados nav uzbūvēta neviena muzeja ēka. “Ir plānots piesaistīt ES fondu līdzekļus, jo tiek radīts kultūras mantojums nākamajām paaudzēm,” uzsvēra H.Demakova.
D.Pavļuts informēja, ka KM plāna izstrādē īpašu uzmanību pievērsusi kultūras fiziskās infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem. Tāda, piemēram, ir investīciju piesaistes nodrošināšana Rīgas Doma baznīcas kompleksa kapitālajam remontam – restaurācijai. D.Pavļuts arī minēja, ka nozīmīgi ir veicināt nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, un kā galvenais pasākums tika minēti Vispārējie dziesmu un deju svētki. H.Demakova atzīmēja: “Svarīgi starplaikā starp šiem svētkiem nodrošināt pēctecību, jo Latvija par šo unikālo pasākumu Eiropā tiek apbrīnota.”
Gan ministre, gan valsts sekretārs uzsvēra, ka būtiski ir modernizēt kultūrizglītības sistēmu, mācību programmas augstskolās: “Mūsu mērķis ir izveidot mācību programmas augstskolās, kas saistītas ar jaunajiem medijiem, lai nākotnē kultūra kļūtu par stabilu un pelnošu nozari.”
Tikšanās dalībnieki pārrunāja latviešu valodas saglabāšanas un attīstīšanas jautājumu. I.Emsis uzrunāja ministri saistībā ar iespējamo KM pienesumu latvietības stiprināšanā trimdā. H.Demakova informēja, ka iespēju robežās KM līdz šim to ir atbalstījusi, bet procesu būtu nepieciešams institucionalizēt, sadarbojoties vairākām ministrijām un apzināti veidojot skaidri definētu politiku. Runājot par sabiedrības integrācijas veicināšanu, D.Pavļuts norādīja, ka KM finansiāli atbalstīs Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, nākamajā gadā šim mērķim paredzot 18 tūkstošus latu.
Lai stiprinātu e-pārvaldes attīstību, KM plānojusi meklēt iespējas, kā nodrošināt Valsts arhīvu sistēmas iekļaušanos e-pārvaldes īstenošanā.
Ministru prezidents sacīja, ka aktīvai kultūras dzīvei vajadzētu būt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos: “Akcenti jāliek uz kultūras decentralizāciju.” Ministre tam piekrita un piebilda, ka vienlaikus svarīgi akcentēt nevalstiskā sektora iesaisti kultūras pasākumu organizēšanā. H.Demakova piebilda, ka liels ir to pašvaldību īpatsvars, kas saņem finansējumu kultūras pasākumiem, izmantojot Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļus: „Tādējādi kultūrai paredzētais finansējums aizvien vairāk nonāk tieši reģionos”.
2. Uzlabot kultūras finansēšanas sistēmu saskaņā ar Ministru kabineta deklarāciju un turpināt palielināt kultūras institūcijās strādājošo darbinieku algas. Kā viens no uzdevumiem tika minēta algu palielināšana Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniekiem. D.Pavļuts piebilda, ka viens no e-pārvaldes un kultūras priekšposteņiem ir tieši bibliotēkas.
Tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešams palielināt finansējumu Latvijas kino nozarei – jau tagad šajā jomā sasniegti pozitīvi rezultāti, jo KM spējusi šai nozarei piesaistīt Eiropas finanšu līdzekļus.
3. Nodrošināt pilnvērtīgu dalību ES. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ir svarīgi veicināt līdzekļu piesaisti kultūrai no ES fondiem un citiem ES finanšu avotiem, nodrošināt Latvijas līdzdalību starptautiskos kultūras projektos. D.Pavļuts kā būtisku minēja nepieciešamību turpināt sakārtot Latvijas autortiesību un blakustiesību jautājumus atbilstoši ES tiesību normām: “Svarīgi pievērst uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, izveidojot starpinstitucionālu darba grupu.”
I.Emsis ar H.Demakovu pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar kultūras pieminekļiem un to saglabāšanu.