"Par Eiropas konstitūciju"

Žaks Širaks Berlīnē Bundestāgā iesaka sasaistīt tautas vienotā "Eiropas konstitūcijā". Pirmkārt, viņš iztēlojas valstu "pionieru" grupu, kas izlemtu visstraujāk un vistālāk ietu integrācijas ziņā.

Uzstājoties Bundestāgā, Žaks Širaks paziņoja: "Ir brīži, kad ir nepieciešams uzņemties risku. Nokāpt no iemītās takas. Kopīgā grandiozā pasākuma īstenošana ir tā vērta!" Atbildot uz Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera 12.maijā izteiktajiem priekšlikumiem par federālas Eiropas izveidi, Francijas prezidents ir izteicies par labu vērienīgam "Eiropas institucionālās reorganizācijas" procesam.

Šādā nolūkā būtu nepieciešams pieņemt vienotu "Eiropas konstitūciju", kas iedzīvotājiem būtu jāratificē referendumā. Pirms tam prezidents uzskata par nepieciešamu izveidot tādu "pionieru" valstu grupu ap Vāciju un Franciju, kas "vēlas straujāk un dziļāk" iesaistīties Eiropas integrācijā. Viņš iesaka izveidot "sekretariātu, kas būtu atbildīgs par šīs grupas valstu politiku un pozīciju saskaņu, kam vajadzētu palikt atvērtam visiem, kuri vēlētos pievienoties."

Žaka Širaka pozīcija atspoguļo apvērsumu franču politikā. Premjerministrs Lionels Žospēns 9.maijā parlamentā augsti novērtēja nelielo soļu politiku. Savukārt prezidents, gluži pretēji, iztēlojas daudz tālejošāku perspektīvu. Apliecinot franču un vācu virzītājspēka darbības turpināšanos, viņš no jauna ierosina Eiropā diskusiju par nepieciešamību paātrināt Eiropas integrāciju, paturot prātā tuvojošos paplašināšanos. Viņš saka: "Pēc tam tiks atklāts jauns posms, ko es sauktu par "grandiozu pāreju", kuras laikā ES būtu nepieciešams nostabilizēties šajās robežās un institūcijās." Šī perioda laikā "pioniervalstīm" būs jārāda ceļš. Širaks ir izvēlējies šīs valstis saukt par "pionierēm"; savukārt vācu sociāldemokrāti Volfgangs Šoible un Karls Lamers 1994.gadā runāja par "gravitācijas centru." Idejas pamatā ir viens un tas pats — iespēja iet pa priekšu. Taču ir vēlams mazināt to valstu bažas, kuras vai nu nevēlas, vai arī nespēj nekavējoši iekļauties ritmā. Žaks Širaks vēlas, lai pioniervalstis izmantotu "jauno pastiprinātās sadarbības procedūru, kas tiek definēta Starpvaldību konferences laikā un nepieciešamības gadījumā nostiprinātu šo sadarbību ārpus līguma ietvariem."

Izsakot priekšlikumu par dalībvalstu "politiku un pozīciju saskaņošanas sekretariāta" izveidi, Francijas prezidents iesaka vidēju termiņu. Viņš noraida bijušā Eiropas Komisijas prezidenta Žaka Delora ideju par jauna līguma iekļaušanu Eiropas līgumā. Prezidents iesaka tūlīt pēc Nicas sanāksmes ķerties pie "Eiropas konstitūcijas" izstrādāšanas. Tai nevajadzētu aprobežoties ar izpratni, "kas ir kas Eiropā". Šādai konstitūcijai vajadzētu arī "reorganizēt līgumus tā, lai tiek kļūtu saliedētāki un daudz saprotamāki pilsoņiem." Tai vajadzētu ietvert jautājumu par "ES galīgajām ģeogrāfiskajām robežām", "precizēt pamattiesību hartu", kas, kā Širaks cer, tiks apstiprināta Nicā. Taču it īpaši tai jāparedz "nepieciešamie institucionālie labojumi, lai nostiprinātu ES efektivitāti un demokrātijas kontroli. "Prezidents ir apliecinājis, ka ES paplašināšanās ir "pamatots un nepieciešams visaptverošs mērķis."

"Le Monde"

Anrī de Bresons

un Arno Leparmentjē

Sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozaru redaktori GINTS MOORS, LIENA PILSĒTNIECE