Traģēdija Zviedrijas ūdeņos

Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca satraucoša vēsts par zvejas kuģa “Astrīda” pazušanu Zviedrijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos. Taču nākamā ziņa bija jau traģiska – Zviedrijas krasta apsardzei bija izdevies atrast kuģa vraku un četru komandas locekļu mirstīgās atliekas. Kopš liktenīgās 10. maija nakts aizritējusi jau vairāk nekā nedēļa, taču daudzi jautājumi aizvien nav atbildēti. Un šķiet, ka līdz pilnīgai traģēdijas apstākļu noskaidrošanai vēl garš ceļš.
Viena no ticamākajām kuģa bojāejas versijām tiek saistīta ar sadursmi, proti, speciālisti uzskata, ka “Astrīdai” uzbraucis virsū krietni prāvāks kuģis. Tā kā uz kuģa bojāejas vietu, kas atrodas apmēram 25 kilometru attālumā no Gotlandes salas, attiecas Zviedrijas jurisdikcija, avārijas izmeklēšanu veic šīs valsts tiesībsargājošās iestādes. Diemžēl, neraugoties uz paveikto darbu, pagaidām izmeklēšana norit bez panākumiem. Šis fakts uzskatāms par pārsteidzošu, ja ņem vērā, ka avārijā iesaistītajam kuģim neizbēgami jāiegriežas kādā no Baltijas vai tuvējo reģionu ostām, turklāt tā korpusam var būt nodarīti bojājumi. Kuģošanas speciālisti atzīst, ka šāda veida sadursmes jūrā notiek diezgan bieži, taču tām būtu jāatstāj vismaz kādas redzamas pēdas uz abu kuģu korpusiem. Taču tā ir teorija, kamēr iespējamais sadursmes vaininieks joprojām nav atrasts.
Zināmu neizpratni radījis arī cits notikuma aspekts. Jūras vides pārvaldes (JVP) pienākums ir rūpēties par zvejas kontroles nodrošināšanas sistēmas darbību. Pārvalde apmēram reizi divās stundās saņem radiosignālus no zvejas kuģiem. Kaut arī JVP sistēmas parametri nav speciāli piemēroti informēšanai par avārijas gadījumiem, tomēr uz pārvaldes darbu attiecas ES regula, kurā noteikts: ja 12 stundu laikā no kuģa nav signālu, par šo faktu jāziņo kuģa īpašniekam. Pēdējais signāls no “Astrīdas” pārvaldē tika saņemts 10. maijā pulksten 00.14. Tomēr kuģa īpašnieks laikus netika informēts. Iemesls šādai rīcībai, pareizāk sakot, rīcības trūkumam – nevienam neesot radušās aizdomas, ka ar kuģi varētu būt noticis kas ļauns. Savukārt kāds cits zvejas kuģis “Astrīdas” raidītos signālus esot uztvēris vēl apmēram pulksten trijos pēc pusnakts. JVP direktors Guntis Drunka paziņojis, ka pret vienu no iestādes darbiniekiem tiks ierosināta disciplinārlieta, kuras rezultāti taps zināmi līdz 25. maijam.
Naktī uz 16. maiju Liepājā tika nogādātas četru jūrnieku mirstīgās atliekas. Tiesu medicīniskā ekspertīze konstatējusi, ka komandas locekļu nāves cēlonis ir noslīkšana. Tikmēr par vēl diviem jūrniekiem nav nekādu ziņu. Zviedrijas krasta apsardze meklēšanas darbus pārtraukusi, jo slikto laika apstākļu dēļ tie kļuvuši pārāk bīstami. Neatrastie jūrnieki pasludināti par bezvēsts pazudušiem, lai arī vairs nav cerību kādu no vīriem atrast dzīvu. Tātad zudušas sešu cilvēku dzīvības. Tāds ir dramatiskā notikuma galarezultāts, bet izmeklēšanai un disciplinārsodiem jau būs vienīgi pēcvārda raksturs.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv