Konsuls bez valdības. Konsuls ar valdību

15.maijā tūkstošiem latviešu dzimtenē un arī latviešu mītnes zemēs tālu pasaulē, vispirms jau Austrālijā, būtu atzīmējuši izcilā latviešu diplomāta un publicista, Latvijas goda ģenerālkonsula Austrālijā un goda konsula Jaunzēlandē Emīla Dēliņa 83.dzimšanas dienu.

Emīls Dēliņš ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Rīgas pilī 1997.gada 3.septembrī Foto no grāmatas E. Dēliņš “Konsuls ar valdību”

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija 2004.gada 21.februārī zaudēja ilggadēju dienesta darbinieku Emīlu Dēliņu, kurš sāka savu darbību kā konsuls bez valdības un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par konsulu ar valdību. Pieminam mūžībā aizgājušo Latvijas goda ģenerālkonsulu Austrālijā un Latvijas goda konsulu Jaunzēlandē Emīlu Dēliņu viņa dzimšanas dienā 15.maijā.
1979.gadā, kad Emīls Dēliņš iestājās Latvijas ārlietu dienestā, viņš bija jau vairāk nekā trīsdesmit gadus raženi strādājis žurnālistikā un publicistikā, guvis ievērojamus panākumus Austrālijas baltiešu sabiedriski politiskajās aktivitātēs, iedibinot sadarbību ar visām Austrālijas politiskajām partijām un nodrošinot sakarus ar valdību.

Vispirms bija žurnālists

Emīls Dēliņš dzimis 1921.gada 15.maijā Rīgā. Tēvs – Jānis Roberts Dēliņš, žurnālists un skolotājs, 1904.gadā iepazinās ar nākamo valstsvīru Kārli Ulmani. Pēc 1905.gada revolūcijas sakāves abi devās uz Vāciju, bet 1919.gadā Liepājā vācu puča laikā bija kopā uz kuģa “Saratov”. Tā Emīls Dēliņš kļuva par Kārļa Ulmaņa krustdēlu.
Pēc Franču liceja beigšanas Emīls Dēliņš 1940.gada septembrī sāka ķīmijas studijas Latvijas Valsts universitātē. 1943.gada aprīlī iesaukts latviešu leģionā. 1946.–1947.gadā Emīls Dēliņš turpināja ķīmijas studijas Štutgartes Tehniskajā augstskolā.
Jau būdams Franču liceja audzēknis, Emīls Dēliņš 1939.gadā sāka publicēties “Latvijas Kareivī”. Pēc Otrā pasaules kara strādāja Vācijā “Lībekas Vēstneša” un “Latviešu Ziņu” (Eslingenē) redakcijā. 1947.gada beigās E.Dēliņš devās uz Austrāliju un apmetās uz dzīvi Melburnā. 1949.gadā viņš nodibināja laikrakstu “Austrālijas Latvietis”, ko rediģēja un izdeva līdz 2000.gadam. Emīla Dēliņa visciešākā pārliecība bija, ka baltiešiem ir nepieciešams laikraksts “kā centrālā informācijas vieta”. Vienlaikus Emīls Dēliņš daudz rakstījis arī citos latviešu trimdas un ārzemju preses izdevumos.

Sabiedriskās darbības sākums

Kopš 1952.gada Emīls Dēliņš rosīgi darbojās Latviešu apvienībā Austrālijā, kam 1972.gadā pievienojās latviešu sabiedriskās organizācijas Jaunzēlandē; izveidojās LAAJ – Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. 1967.gadā tika dibināta Austrālijas Baltiešu padome (ABP), kas apvienoja kopējai rīcībai centrālās latviešu, lietuviešu un igauņu organizācijas. Ik gadu galvaspilsētā Kanberā ABP rīkoja Baltiešu dienu.
1976.gadā Emīls Dēliņš kļuva par Nacionālā preses kluba Kanberā, bet 1978.gadā – par Austrālijas Starptautiskā institūta biedru. Tur vairākkārt referējis, iepazīstinot klausītājus ar Latvijas vēsturi, valsts dibināšanu 1918. gadā un neatkarības zaudēšanu 1940.gadā, kā arī politiskās, sabiedriskās un ekonomiskās attīstības gaitu mūsdienās.
1974.gada augustā Austrālijas Darba partijas valdība de iure atzina 1940.gadā notikušo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Tam sekoja Latvijas goda konsulāta slēgšana, kas darbojās Melburnā kopš 1931.gada. Šī Austrālijas valdības rīcība izraisīja lielus protestus Austrālijas baltiešu sabiedrībā, kā arī daudzu austrāliešu sašutumu. Emīls Dēliņš uzņēmās ABP politisko rosmju koordinēšanu. Prasmīgi vadītās baltiešu protesta kustības dēļ varu pārņēmusī Liberāļu partijas valdība 1975. gada decembrī atsauca Darba partijas valdības lēmumu.

Trimdinieks – Latvijas diplomātiskajā dienestā

Kopš 1975.gada decembra, kad goda konsuls Melburnā Roberts Makkomass (Robert Galbraight McComas) atjaunoja darbību, Austrālijas valdība savos paziņojumos gadu gaitā vairākkārt uzsvēra, ka uzskata Latvijas konsulāta pastāvēšanu par pierādījumu inkorporācijas neatzīšanas politikai. Lai aktivizētu un stiprinātu konsulāta darbību, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā, pilnvarotais lietvedis Vašingtonā Anatols Dinbergs 1979.gada augustā iecēla Emīlu Dēliņu par goda vicekonsulu Melburnā. Pēc gada Austrālijas Ārlietu ministrija izdarīja korekcijas savās nostādnēs un oficiālajā konsulārajā sarakstā iekļāva ne tikai Latvijas goda konsulu, bet arī vicekonsulu. Anatols Dinbergs 1980.gada maijā vēstulē Emīlam Dēliņam rakstīja: “Biju ļoti iepriecināts saņemt Jūsu 1.maija vēstuli ar formālo paziņojumu par Jūsu vārda un amata uzņemšanu Konsulārajā sarakstā. Tas stiprina mūsu pozīcijas ne vien Austrālijā, bet arī citur…”
Pēc R.Makkomasa nāves Emīls Dēliņš 1982.gada augustā pārņēma goda konsula posteni. Pēc Otrā pasaules kara Austrālija kļuva par mājas vietu vairāk nekā 20 tūkstošiem latviešu ieceļotāju. 1931.gadā, dibinot konsulātu Melburnā, tika noteikts, ka konsulārais apgabals aptver Tasmānijas un Viktorijas pavalstis, faktiski ar Austrālijas valdības neoficiālu piekrišanu pēc kara konsulāro palīdzību nācās sniegt daudz plašākā reģionā. Lai veiksmīgi tiktu galā ar “dienišķo rutīnas darbu”, konsulāta sekretāra pienākumus bez atlīdzības veica Emīla Dēliņa dēls Daris, bet no 1984.gada – Jānis Roberts. 1991.gada janvārī Jānis Roberts Dēliņš tika iecelts par goda vicekonsulu.
1988.gada jūlijā Latvija kā valsts tika pārstāvēta Austrālijas 200 gadu jubilejas starptautiskajā izstādē Melburnā. Latvijas stenda iekārtošanas darbus vadīja konsulāts sadarbībā ar Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē.

Latvijas un Austrālijas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līguma parakstīšana. Sēž ārlietu ministri Georgs Andrejevs (pa kreisi) un Garets Evanss. Aiz viņiem stāv Emīls Dēliņš. Kanbera, 1993.gada 23.novembris Foto no grāmatas E. Dēliņš “Konsuls ar valdību”

Emīls Dēliņš piedalījās Austrālijas konsulārā korpusa sanāksmēs, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku 1989. un 1990.gada apspriedē un neatkarīgās Latvijas ārlietu dienesta darbinieku apspriedē 1991.gada aprīlī Vašingtonā.
Ne mazāk svarīgi bija panākt un uzturēt Latvijai labvēlīgu nostāju Austrālijas valdības vadītāju un politiķu aprindās. 2001.gada 23.februārī Emīls Dēliņš “Latvijas Vēstnesī” rezumēja: “… līdz 1991.gadam, pacietīgi strādājot, Austrālijā bija iegūti daudzi draugi – Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai labvēlīgi politiķi. To vidū bija Austrālijas ministru prezidenti Malkolms Frēzers (Malcolm John Fraser) un Bols Hoks (Robert Lee James Hawke), kā arī ārlietu ministri Andrjū Pīkoks (Andrew Sharp Peacock) un Bils Heidens (William George Hayden), vēlākais Austrālijas ģenerālgubernators.”

Ar Latvijas atgūto neatkarību

1991.gada 27.augustā Austrālijas Savienība paziņoja par Latvijas valsts neatkarības atzīšanu de facto un pilnu diplomātisko attiecību nodibināšanu. 1992.gada 23.novembrī tika noslēgts abu valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgums.
1992.gada novembrī Emīls Dēliņš saņēma goda ģenerālkonsula Austrālijā eksekvatūru. Tomēr viņa darbība neaprobežojās tikai ar konsulāro pienākumu izpildi. Šajā sakarā Emīls Dēliņš 1996.gada 19.aprīlī intervijā “Latvijas Vēstnesim” teica: “… Latvijai Austrālijā nav vēstniecības, tāpēc ģenerālkonsulātam jāveic arī dažas vēstniecības funkcijas. Jāuztur sakari ar Ārlietu ministriju ... darām arī vēl daudzas citas lietas, kas iesniedzas diplomātijas sfērā.”
Darbību ārlietu dienestā Emīls Dēliņš atspoguļojis materiālu un dokumentu krājumos “Konsuls bez valdības” (1997) un “Konsuls ar valdību” (2002). Emīls Dēliņš sarakstījis vairākus publicistiskus darbus par Baltijas valstīm un Latviju starptautiskajās attiecībās, latviešu ieceļošanu Austrālijā un viņu sabiedriski politiskajām aktivitātēm. Viņš bija arī cienīts “Latvijas Vēstneša” autors, nāve šā gada februārī aprāva apsolīto un jau aizsākto rakstu “Latvijas Vēstnesim” par Latvijas diplomātiskā dienesta darbību trimdā mūsu valsts okupācijas gados. 2000.gadā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Emīlam Dēliņam politikas zinātņu goda doktora grādu. Divreiz saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu publicistikā.

Par nopelniem latviešu sabiedrības labā Emīls Dēliņš apbalvots ar trimdas organizācijas “Daugavas vanagi” nozīmi zeltā. 1979.gadā piešķirta Lielbritānijas karalienes Elizabetes II sudraba jubilejas medaļa, 1997.gadā apbalvots ar Austrālijas ordeni. Tajā pašā gadā par nopelniem Latvijas labā Emīls Dēliņš tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Pēc četrdesmit astoņiem trimdā pavadītiem gadiem 1992.gada septembrī Emīls Dēliņš atkal bija dzimtenē. Tam sekoja vēl vairāki Latvijas apmeklējumi. Pēdējais – pagājušā gada jūlijā, kad Rīgā tika atklāts piemineklis izcilajam Latvijas valstsvīram un tautsaimniekam Kārlim Ulmanim.

Silvija Križevica