Ārvalstu uzņēmējus interesē Baltijas reģions

“Latvijas Vēstnesis” jau informēja par 2. starptautisko Baltijas jūras baseina valstu transporta biznesa izstādi un konferenci “Transports un loģistika 2004.”, kas no 13. līdz 15. maijam noritēja Starptautiskā izstāžu centra telpās Ķīpsalā. Pasākumi beigušies, iespējams izvērtēt rezultātus, un, ņemot vērā viesu vēlmes un ieteikumus,
gatavoties nākamajam darba cēlienam.

Starptautiskā izstāde un konference “Transports un loģistika 2004” jau kļuvušas tradicionālas Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Konferences otrās dienas, 14.maija, priekšlasījumu un diskusiju tēma bija “Loģistikas inovācijas kā attīstības veicināšanas instruments, Baltijas ostu sadarbība un kopēji tranzīta koridori”. Kā jau biznesa konferencēs klājas, pašmāju un ārvalstu uzņēmumu pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar savu uzņēmumu pieredzi, akcentēja to piedāvātās iespējas un izteica savus viedokļus attiecībā uz biznesa nozares perspektīvām visā reģionā, šajā gadījumā – Baltijas jūras baseinā. Interesants bija Rostokas ostas pārvaldes pārstāvja mārketinga menedžera Helmūta Martina atskats uz sava uzņēmuma pēdējos 14 gados noieto ceļu – no dramatiskas, taču likumsakarīgas apgrozījuma samazināšanās 1990.gadā līdz ļoti būtiskai vietai Vācijas jūras transporta sistēmā šobrīd. Rostokas viesis uzsvēra infrastruktūras, jo sevišķi autoceļu, attīstīšanu un uzlabošanu, kā arī pāreju no pilnīga universālisma uz šaurāku pakalpojumu profilu. H.Martins norādīja, ka, izvēloties specializāciju, jāņem vērā Latvijas ostu atšķirības – piemēram, Liepājas ostai ir labas perspektīvas ro – ro kuģu satiksmes attīstīšanai. Vācijas ostu biznesa pārstāvis arī atgādināja, ka šīs uzņēmējdarbības nozares attīstībai Latvijā noteikti būtu jāpiesaista Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. Savukārt Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš atzina, ka Latvijas ostām vēl daudz darāmā prāmju satiksmes attīstīšanā – šajā jomā atpaliekam gan no Lietuvas, gan Igaunijas, gan Skandināvijas ostām.

Ukrainas ražotāji gatavi sadarboties

Piektdien ar savu uzņēmumu konferences dalībniekus iepazīstināja arī Ventspils brīvostas pārstāvis, bet pēcpusdienā bija iespēja klātienē apskatīt Rīgas brīvostu. Vakarā pašmāju un ārvalstu uzņēmējiem lietišķus kontaktus nodibināt bija iespēja neformālā gaisotnē –“Latvijas auto” rīkotajā pavasara ballē.
Vienlaikus ar konferenci tika atklāta arī izstāde, kura visiem interesentiem bija apskatāma arī sestdien. Izstādē piedalījās apmēram 100 uzņēmumu no deviņām valstīm, to vidū bija arī Latvijas ražotāji, tirgotāji un pakalpojumus sfēras uzņēmumi. Ekspozīciju veidoja gan dažāda tehnika – autofurgoni, vilcēji, piekabes, gan arī informācija par transporta, loģistikas un

Izstādē savus ražojumus un pakalpojumus piedāvāja apmēram 100 uzņēmumi no deviņām valstīm Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

radniecīgu uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem. Kamēr pasākuma rezultāti vēl gaida izvērtējumu un nodibinātie biznesa kontakti – nostiprināšanu un attīstīšanu, par gūtajiem iespaidiem vaicājām izstādes dalībniekam – Ukrainas akciju sabiedrības “Azovmaš” reklāmas un izstāžu daļas priekšniekam Oļegam Šaldirvanam. “Mēs ražojam gan vagonus beramajām kravām, cisternas šķidrumiem un gāzei, gan celtņus. “Azovmaš” saņem pasūtījumus gan no Krievijas, gan no citām valstīm. Piemēram, šobrīd divus četrdesmit tonnu celtņus pasūtījis liels uzņēmums, kurš būvē ostu pie Azovas jūras. Mūsu nolūks bija ar šo tehniku iepazīstināt jūsu reģiona interesentus. Turklāt ar Baltijas uzņēmumiem jau esam sadarbojušies, piemēram, esam pārdevuši daudz dzelzceļa cisternu naftas produktu pārvadāšanai.
Diemžēl šobrīd interesantu piedāvājumu esam saņēmuši pamaz – izstāde varētu būt kuplāk apmeklēta. Taču pusotra diena vēl atlikusi, tāpēc ceram šeit redzēt vairāk cilvēku.
Jūsu reģionu interesantu dara ģeogrāfiskais stāvoklis, te ir labas iespējas tranzītam uz ES valstīm. Mūsu uzņēmums šeit ir pirmo reizi, taču bieži saņemam priekšlikumus ražot ritošo tehniku Eiropai. Šajā ziņā gan ir zināmas problēmas, taču esam jau veikuši iestrādes to risināšanai. ES valstīs mums vēl nav konkrētu pastāvīgu pasūtītāju, esam gan ražojuši produkciju pēc „British Petroleum” pasūtījuma, taču šī tehnika bija domāta Turcijai, kurā ir citas tehniskās prasības. Bet, ja būs konkrēti pasūtījumi, ražosim Eiropas standartiem atbilstošu produkciju. “Azovmaš” ir šim nolūkam atbilstoša bāze – tikai zinātniski tehnisko personālu vien veido 1300 darbinieku – konstruktori, tehnologi. Uzņēmumā kopumā strādā 22 000 cilvēku, savulaik mums piederēja monopols dzelzceļa cisternu ražošanā,” sacīja O.Šaldirvans.

Latvija – līdzvērtīga partnere

Savukārt jau minētais Rostokas ostas mārketinga menedžeris Helmūts Martins pastāstīja: “Mums jau ir tiešā prāmju satiksme ar Liepāju, bet mēs vēlētos plašāk izvērst un attīstīt kontaktus ar šejienes uzņēmumiem. Mūs arī interesēja, kā attīstās šīs konferences un izstādes rīkošanas tradīcija.
Kopš šā gada Rostokā strādā pastāvīga Latvijas un Igaunijas uzņēmumu pārstāve, kura veicina vietējo un Latvijas uzņēmumu kontaktus ar mērķi nodrošināt iespējami intensīvāku kravu plūsmu caur Rostokas ostu. Mums šobrīd ir tiešā ro – ro kuģu un prāmju satiksme arī ar Tallinu, taču ar Lietuvu sadarbība ir daudz mazāk attīstīta. Konferences laikā pie mums vērsās gan kuģu īpašnieku kompāniju, gan transporta firmu pārstāvji, kuri vēlas kravas transportēt caur Rostokas ostu. Es esmu patīkami pārsteigts par lielo interesi, kas tiek izrādīta par mūsu uzņēmumu.
Attiecībā uz transporta un loģistikas biznesa attīstības perspektīvām Latvijā esmu noskaņots optimistiski. Uzskatu, ka Latvijas ostām, pirmkārt, jāuzsver savu vislabāk attīstīto pakalpojumu piedāvājums un, otrkārt, jāsadarbojas savā starpā sauszemes, tajā skaitā dzelzceļa, piegāžu sistēmas attīstīšanā. Arī Rostoka šajā ziņā bija neizdevīgā stāvoklī, bet pēdējos desmit gados, piesaistot arī ES finansējumu, situāciju esam būtiski uzlabojuši. Svarīgi ņemt vērā, ka Baltijas baseins nav noslēgta ekonomiska telpa, tas var kalpot kā tranzīta koridors uz Krieviju. Taču klientu piesaistei šajā sfērā nepieciešama visu Baltijas jūras ostu cieša sadarbība.” Vaicāts par Vācijas uzņēmēju skatījumu uz Latviju kā jauno ES dalībvalsti, jo īpaši ņemot vērā Vācijas valdības soļus sava darba tirgus aizsardzībai pret iespējamo viesstrādnieku invāziju, H. Martins sacīja: “Latviju mēs pirmām kārtām redzam kā potenciālu sadarbības partneri. Sadarbības iespējas noteikti palielināsies, to nodrošinās arī jūsu valsts ekonomikas attīstības tempu pieaugums. Kas attiecas uz darbaspēku – nedomāju, ka, piemēram, Rostokas ostu varētu pēkšņi pārpludināt lētais Latvijas darbaspēks. Mēs zinām, ka Latvijā strādā augsti kvalificēti un izglītoti darbinieki, kuri nodrošina kuģu satiksmes un transporta biznesa funkcijas, un it labi apzināties, ka mēs sadarbojamies ar līdzvērtīgiem partneriem.” Viesim no Vācijas bija kas bilstams arī par Rīgas apmeklējumā gūtajiem ārējiem iespaidiem: „Rīgā esmu jau trešo reizi, taču kopš iepriekšējās vizītes aizritējuši jau četri gadi. Tāpēc labi pamanāmas pārmaiņas pilsētas ainavā, uzcelts daudz jaunu ēku. Ja neņem vērā ne pārāk labo ielu segumu, jāatzīmē saprātīgā satiksmes organizācija pilsētā. Patīkami, ka vecpilsēta ir slēgta satiksmei – tas neietekmē nedz veikalu apgrozījumu, nedz citas aktivitātes, sabiedriskais transports nodrošina piekļūšanu šai pilsētas daļai, un ir arī pietiekami autostāvvietu. Rostokas iekšpilsēta transporta kustībai tiek slēgta tikai pēdējā laikā, bet Rīgā šāds solis ir sperts jau sen.”
Vakar, atskatoties uz aizvadīto izstādi un konferenci, V.Trēziņš pauda atturīgu gandarījumu par paveikto un izteica vēlmi pēc pašmāju uzņēmēju lielākas aktivitātes. “Šādi pasākumi noteikti ir nepieciešami, jo īpaši tagad, kad Latvijas robeža kļuvusi arī par Eiropas robežu. Pagaidām konference un izstāde notiek, galvenokārt pateicoties mūsu, autopārvadātāju, iniciatīvai. Gribētos, lai piedalītos arī citi transporta un loģistikas jomā strādājošie uzņēmēji. Būtu vēlama arī lielāka Latvijas ostu aktivitāte, savus pakalpojumus reklamējot. Bet tradīciju katrā ziņā turpināsim – pēc diviem gadiem rīkosim nākamo konferenci un izstādi.”

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv