Inflāciju prognozē augstāku, nekā plānots

Latvijas Bankas speciālisti secina, ka ažiotāžas izraisītais cenu pieaugums atsevišķās preču un pakalpojumu grupās ir palielinājis kopējo inflāciju par aptuveni 1,5 procentiem, lai gan šīs preces un pakalpojumi veido tikai 11,6 procentus no visa patēriņa groza Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Latvijas Banka (LB) paaugstinājusi šā gada vidējās inflācijas prognozi no līdzšinējiem 4 līdz 4,5 procentiem. Tas darīts, ņemot vērā arī joprojām lielo iekšzemes pieprasījumu un vienlaikus cerot, ka nenotiks jaunas ažiotāžas.

Inflācijas galvenais
cēlonis – ažiotāža

Skaidrodams, kālab bankas padome pieņēmusi šādu lēmumu, LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs norāda, ka patēriņa preču cenu pieaugums šā gada martā un aprīlī pārsniedzis iepriekš prognozēto. Gada sākumā sastādītajā inflācijas prognozē LB speciālisti bija iekļāvuši vairākus faktorus, kas šogad, viņuprāt, varētu veicināt inflācijas pieaugumu, tai skaitā administratīvi regulējamo cenu un naftas produktu cenu kāpumu, kā arī netiešo nodokļu izmaiņas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem.
Tomēr inflāciju ietekmē arī faktori, kurus iepriekš precīzi prognozēt nav iespējams. Piemēram, šopavasar iedzīvotāju saceltā ažiotāža ap iespējamo cenu pieaugumu pēc iestāšanās ES palielināja pieprasījumu pēc atsevišķām precēm. Tas savukārt vedināja tirdzniecības uzņēmumus paaugstināt šo preču cenas. Turklāt faktiski visu nozaru uzņēmumi, paaugstinot cenas, ļoti bieži aizbildinās arī ar metālu un naftas cenu pieaugumu pasaules tirgos.
LB speciālisti uzskata, ka cenu pieaugums mazumtirdzniecībā ne vienmēr atbilst patiesajam izmaksu pieaugumam un ir izskaidrojams arī ar citiem faktoriem. Piemēram, NVS ražoto salīdzinoši lēto medikamentu izspiešana no tirgus ļauj vietējā tirgū paaugstināt pārdodamo medikamentu cenas, nezaudējot konkurenci, bet eksportētajai farmācijas produkcijai cenas pat samazinās.
Šā gada aprīlī patēriņa cenu gada inflācija pieauga, sasniedzot 5 procentus. Tas nozīmē, ka vidējais gada inflācijas rādītājs no janvāra līdz aprīlim bija 4,5 procenti. Tajā pašā laikā dažām preču un pakalpojumu grupām cenas šā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada laika posmu pieauga gandrīz trīs reizes – par 12,8 procentiem. Te var minēt cenu paaugstināšanos pienam, cukuram, medikamentiem un transporta līdzekļiem, kā arī pacientu ambulatorai aprūpei un vairākiem pakalpojumiem – finanšu, tūrisma un personiskās aprūpes jomā.
Savukārt pārējās preču grupās vidējais cenu kāpums šā gada četros mēnešos sasniedza tikai 3,4 procentus, ieskaitot pat administratīvās cenas. Tas LB speciālistiem ļauj secināt, ka ažiotāžas izraisītais cenu pieaugums atsevišķās preču un pakalpojumu grupās ir palielinājis kopējo inflāciju par aptuveni 1,5 procentiem, lai gan šīs preces un pakalpojumi veido tikai 11,6 procentus no visa patēriņa groza.

Izsniegto kredītu
apjoms pieaug

Valsts centrālā banka īpašu uzmanību aizvien pievērsusi kreditēšanas attīstībai Latvijā. Pavisam nesen – martā – LB paaugstināja refinansēšanas likmi, tādējādi ietekmējot visu termiņu naudas tirgus likmes. Pieaugušas arī procentu likmes rezidentiem izsniegtajiem kredītiem.
Tomēr, kā atzīst bankas prezidents, pagaidām procentu likmju pieaugums nav būtiski ietekmējis izsniegto kredītu apjoma pieauguma tempu – šā gada pirmajos trīs mēnešos izsniegto kredītu apjoms nemitīgi palielinājās un martā atkal pārsniedza 40 procentus. Lai gan viena pozitīva tendence šajā procesā ir vērojama – latos izsniegto kredītu gada pieaugums ir stabilizējies 35 procentu līmenī. Tajā pašā laikā ārvalstu valūtās ņemto kredītu apjoms pieaug. Piemēram, martā ārvalstu valūtās izsniegto kredītu apjoms palielinājās vairāk nekā par 44 procentiem, un tas ir lielākais kāpums pēdējā pusotra gada laikā. Martā ārvalstu valūtās tika izsniegti aptuveni 56 procenti no visiem rezidentiem izsniegtajiem kredītiem. I.Rimšēvičs uzskata, ka tādējādi arvien vairāk kredītņēmēju pakļauj sevi tā dēvētajam valūtas riskam.
Ja cilvēks izvēlējies aizņēmumu ārvalstu valūtā, bet ieņēmumus gūst latos, pastāv iespēja, ka valūtas kursa svārstību dēļ maksājumi par kredītu pieaugs, viņš skaidro. Izvēloties aizņēmumu valūtu, ne vien jāsalīdzina procentu likmes kredītiem latos un ārvalstu valūtās, bet aprēķinos jāņem vērā arī iespējamais valūtas risks. Tādējādi zemākas procentu likmes kredītiem ārvalstu valūtās ne vienmēr nozīmē, ka šie kredīti ir izdevīgāki, salīdzinot ar latos izsniegtajiem aizdevumiem, uzsver LB prezidents.

Aicina izvairīties
no valūtas riska

Ilustrācijai viņš min vienkāršu piemēru. Šā gada februārī ilgtermiņa kredītiem ārvalstu valūtās vidējā likme bija 4,9 procenti, kredītiem latos – 6,8 procenti, bet lata kurss pret ASV dolāru – aptuveni 0,53 LVL/USD. Šobrīd lata kurss pret ASV dolāru ir sasniedzis 0,55 LVL/USD. Cilvēkiem, kuru ienākumi ir latos un kuri februārī aizņēmās ASV dolāros, maksājumi bankai par kredītu jau ir pieauguši uz valūtas kursa izmaiņu rēķina vien. Ja lata kurss pret dolāru sasniegtu 0,58 LVL/USD, šiem cilvēkiem latu izteiksmē nāktos maksāt vairāk nekā tiem, kas kredītus ņēmuši latos un maksājuši augstāku procentu likmi, toties pilnīgi izvairījušies no valūtas riska.
Interesanti, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu īpatsvars ārvalstu valūtās martā pārsniedza 50 procentus, bet privātpersonas ārvalstu valūtās marta beigās saņēma 60 procentus no visiem kredītiem. Tātad tieši iedzīvotāji ir tie, kas uzņemas lielāku valūtas risku nekā uzņēmumi. I.Rimšēvičs šo faktu vērtē kā sevišķi satraucošu, jo iedzīvotājiem atšķirībā no uzņēmumiem valūtas riska ierobežošanas iespējas ir salīdzinoši mazas vai gandrīz nekādas – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņu ienākumi ir galvenokārt latos. Toties Latvijas uzņēmumiem ir samērā plašas iespējas kontrolēt valūtas risku, turklāt, eksportējot produkciju, daļu ieņēmumu iespējams gūt arī ārvalstu valūtās.
Tā kā valūtas kursa virzību nav iespējams precīzi prognozēt un valūtas kursa svārstību risks bieži pārsniedz potenciālos ieguvumus no procentu likmju starpības, LB speciālisti aicina kredītņēmējus aizņēmumiem izvēlēties valūtu, kas atbilst viņu ienākumu valūtai.

Budžeta deficītu
iespējams samazināt

Vērtējot pārējos makroekonomiskos rādītājus, I.Rimšēvičs atzīst, ka tautsaimniecības straujā attīstība turpinās. Par to liecina gan apstrādes rūpniecības, gan mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums šā gada pirmajos trijos mēnešos. Tomēr LB uzmanību saistījušas dažas ne visai pozitīvi vērtējamas tendences, proti, straujais darba samaksas pieaugums, kas pērn pārsniedza produktivitātes pieaugumu, un importa pieaugums, kas šā gada pirmajos divos mēnešos sasniedza 20 procentus.
Tā kā šo iemeslu dēļ ekonomiskās attīstības tempi varētu palēnināties, LB martā paaugstināja refinansēšanas likmi. Vienlaikus gan bankas prezidents atzīst, ka LB monetārās politikas efektivitāte ir zināmā mērā ierobežota, jo Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi nemitīgi uzņemas valūtas risku, izvēloties aizdevumus ārvalstu valūtā. Tāpēc, viņaprāt, vienīgais iedarbīgais instruments ekonomikas ietekmēšanai pašlaik ir valdības īstenotā fiskālā politika.
I.Rimšēvičs atzinīgi vērtē fiskālo situāciju Latvijā – šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētā kopbudžeta fiskālās bilances pārpalikums sasniedza gandrīz 40 miljonus latu. Pozitīvi esot arī tas, ka gada laikā iekasēto nodokļu apjoms pieaudzis vairāk nekā par 17 procentiem. Aprēķini rāda, ka šogad nodokļos iekasētā summa pārsniegs sākotnējās, budžeta likumā iestrādātās, prognozes. LB prezidents ir pārliecināts, ka šogad ir pilnīgi reāli sasniegt budžeta deficītu pusotra vai pat viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.
LB speciālisti uzskata, ka budžeta ieņēmumi, kas pārsniedz plānoto līmeni, valdībai jānovirza budžeta deficīta samazināšanai. Vienīgais izņēmums varētu būt līdzfinansējuma palielināšana ES strukturālo fondu līdzekļu apguvei, tomēr nepieļaujot budžeta deficīta paaugstināšanos virs 1,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. “Budžeta deficīta samazināšana no 1,8 procentiem pērn līdz 1,5 procentiem šogad būtu progresīvs solis, skaidri apliecinot Latvijas valsts izpratni par riskiem, kas saistīti ar straujo makroekonomisko attīstību un kas nākotnē varētu izraisīt ekonomikas pārkaršanu un nespēju uzturēt augsto izaugsmes tempu ilgākā laika posmā,” uzsver I.Rimšēvičs.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijas tautsaimniecībā, LB padome nolēmusi nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredītu procentu likmes. Tādējādi nākamajos divos mēnešos LB refinansēšanas likme tiek saglabāta 3,5 procentu līmenī, savukārt LB lombarda kredītu procentu likmes kredītiem līdz desmit dienām ir 5 procenti, no vienpadsmitās līdz divdesmitajai dienai – 6 procenti un, sākot no divdesmit pirmās dienas, – 7 procenti. Bet Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likmes septiņām dienām ir 2 procenti, četrpadsmit dienām – 2,25 procenti.