ATSAUCĒ IETVERT:
Daugavas zīmes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2004., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/88700
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Daugavas zīmes
Turpinājums no “LV” 11.05.2004.
12. Krievkalna kapsēta
 |
 |
|
Kokneses pilsdrupas ar tālumā redzamo Krievkalna skolu 18.gadsimta gravīrā |
Krievkalna baznīca 20.gadsimta 30.gadu atklātnē |
Ne tikai ceļa gals ar pasta
karietēm noslīcis Daugavas ūdeņos – zem tiem ir arī daļa senās
Krievkalna kapsētas. Vēsturnieki min iespējamu baznīcu Koknesē
jau pirms katoļticības ieviešanas. Netālu no tagadējām pilsdrupām
un senpilsētas atradusies pareizticīgo baznīca un ap to kapsēta.
Arheologi te tiešām atrada kādas mūra celtnes pamatus, par kuriem
izrakumu vadītājs A.Stubavs izteica hipotēzi, ka tas bijis
pareizticīgo dievnams. 19.gadsimtā celto baznīcu pirms
spēkstacijas ūdenskrātuves veidošanas nojauca, bet kapsētas
liktenis bija līdzīgs kā Markovas kapsētas Latgalē. Daļu mirušo
izraka un pārveda, atstājot savandītu zemi, daļa palika zem
ūdens, bet pārējie ar nolīdzinātām kapu kopiņām un nodauzītiem
krustiem palika uz neapplūdinātās kapsētas daļas, kas ir kā
pussalas mēle iepretī pilsdrupām. Reizēs, kad spēkstacija
pazemina ūdens līmeni, pie pussalas krastiem spokaini iznirst
applūdinātās daļas izskalotās, tukšās kapu apmales, krustu
pamatnes un kapakmeņi. Pussalā par kapiem stāsta tikai kapu miršu
zaļais klājiens un apsūnojušo akmeņu krāvumi valnī.
1989.–1990.gadā bijušajā Krievkalna kapsētā strādāja Kultūras
fonda Daugavas nometnes bērni, izcērtot pa četrdesmit gadiem
saaugušo krūmu mudžekli, novācot kritušos un nokaltušos kokus,
pēc iespējas sakārtojot kapsētas valni. Nometnes beigās visiem no
šejienes aizvestajiem un šeit palikušajiem uzlika lielu,
vienkāršu koka krustu kā piemiņas zīmi. Vienlaikus arī kā
brīdinājuma un cerības zīmi, ka nekas līdzīgs neatkārtosies.
Vaida Villeruša