Ārzemju presē

Krievijas “Novaja gazeta”: “Lai gan Latvijas Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta darbiniece Irina Vinnika pēc tautības ir ukrainiete, viņa intervijā šim laikrakstam pauž, ka vairums protestētāju pret izglītības reformu nesaprot tās jēgu un nav lasījuši pašu Izglītības likumu. Irina Vinnika apgalvo, ka pašlaik krievi necīnās par nacionālo skolu, bet gan par padomju tipa krievvalodīgu skolu. Viņa izsaka atbalstu izglītības reformai un intervijā veiksmīgi “aizbāž muti” intervētājai, kas nostājas krievu pusē.”

•

Īrijas laikraksts “The Irish Times” skar Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju jautājumu. Minēts nesenais gadījums, kad krievi Lietuvā uzbrukuši robežsardzei un atstājuši uzrakstu “Lietuvu krieviem!”. Raksts konstatē vēsturiskās netaisnības, ko veikuši krievi, – minētas deportācijas un nogalinātie cilvēki, vietējo valodu un kultūras apspiešana.

•

Krievijas “Rossija”: Eiropas Komisijas prezidents Prodi esot “izkliedējis Krievijas cerības attiecībā uz krievvalodīgo situācijas uzlabošanos Baltijas valstīs, apgalvojot, ka nacionālo minoritāšu jautājumi ir katras valsts iekšējā lieta. Igaunija nostājusies kareivīgā pozīcijā pret Krieviju un gatavojas pieprasīt no tās kompensāciju par padomju varas gados nodarīto kaitējumu. Summa, par kādu tiek runāts, ir aptuveni 4 miljardi ASV dolāru”.

•

Angļu “Financial Times” rakstā tiek aizstāvēta ES konstitūcijas pieņemšana un nosodīts Tonijs Blērs, kurš, labi zinādams, ka briti var nobalsot pret, piedāvāja rīkot referendumu par konstitūciju. Raksta autors argumentē, ka ES konstitūcijas pretinieki tajā nemaz nav iedziļinājušies. Konstitūcija taču nevienu jaunu politikas jomu nenodod ES pārziņā. Arī nekāda vienota “Eiropas valsts” netiek veidota. Konstitūcija vienīgi sistematizē visus līdzšinējos līgumus, ar kuriem noteikta ES darbība. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka konstitūcijai ir zināmi trūkumi.

•

Polijas “Gazeta Wyborcza”: “Eksperti uzskata, ka Polijai vajadzētu izdevīgi pārdot savu atbalstu kādam no ES Komisijas prezidenta amata kandidātiem. Problēma tikai tā, ka valdība skaidri nezina, kuru atbalstīt un par ko pārdot savu atbalstu.”

•

Krievijas “Moscow Times”: “Pašlaik Krievija piedzīvo liberālisma un komunistisko ideju krīzi. Izveidojies sava veida ideoloģiskais vakuums, kuru daži Krievijas analītiķi mēģina aizpildīt, formulējot sava veida konservatīvisma ideoloģiju. Šis jaunais Krievijas konservatīvisms nenozīmē vēlmi atgriezties Padomju Savienībā, bet gan vēlēšanos saglabāt pašreizējo politisko situāciju valstī, ko izveidojis Putins.”

•

Austrijas “Die Presse” komentētājs Andreass Unterbergers kritizē austriešu politiķu “drosmi”, aktīvi nosodot ASV rīcību Irākā. Kāpēc tāda pati aktivitāte netiek izrādīta, nosodot izturēšanos pret cietumniekiem Turcijā vai Krievijā? Ar uzbrukumiem ASV politiķi cenšas nodrošināt lētu popularitāti.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem