Ainažu ugunssargi: valstij par godu, tuvākam par palīgu

Karoga kātā palika tuvu un tālu kolēģu piemiņas naglas Foto: Aleksejs Skaredovs

Jau 430 gadus ir dzirdams Ainažu vārds (lībiski tas nozīmējot vientuļš). Ainaži no neliela piejūras ciema kļuva par pilsētu 1926.gadā. Toreiz, kā paredzēdami pilsētas attīstību un nokļūšanu ar “Via Baltica” nu jau plašās Eiropas Savienības krustcelēs, iedzīvotāji dibinājuši ugunsdzēsēju biedrību. Gādājot par savu līdzpilsoņu un kaimiņu drošību. Biedrībai nekad nav trūcis darba un arīdzan biedru. Par to liecina arī tās jauns darba virziens un citviet Latvijā nebijis panākums – valsts akreditēts Ainažu ugunsdzēsības muzejs.

Aizvadītajā svētdienā – brīdi pirms Latvijas ugunsdzēsēju profesionālajiem svētkiem – Ainaži bija kājās jau no agra rīta. Pie brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) nama spēlēja pūtēju orķestris, spīdēja sarkanās ugunsdzēsēju mašīnas, un brašā ierindā stājās balti melnajās formās tērpušies brīvprātīgie ugunsdzēsēji ar pilsētas galvu Ojāru Zvejnieku priekšgalā, jo arī viņš ir aktīvs biedrības biedrs un balsts. Šai reizē viņš atzīst savu “vainu”– ideju par BUB karogu. Tādējādi Ainažu komanda pati pirmā atjaunotajā Latvijā ir tikusi pie sava simbola ar Ainažu un BUB ģerboņiem un zīdā šūdinātiem vārdiem: “Valstij par godu, tuvākam par palīgu”. Svinīgais parādes gājiens devās pa pilsētas ielām uz baznīcu, kur karogs tika iesvētīts.
Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzrunāja gaviļniekus un augstu novērtēja viņus kā patiesi eiropeiskas pilsoniskas sabiedrības censoņus. Skaistā karoga kāts ieguva tuvu un tālu kolēģu piemiņas naglas – kā jau tas ugunsdzēsēju saimē pieklājas. Jaukas balvas – ugunsdzēsēja statuetes – saņēma bērni, karoga ideju zīmējuma konkursa uzvarētāji. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aivars Mednis ar gandarījumu uzteica Ainažus kā paraugu pašvaldības, iedzīvotāju un valsts institūcijas sadarbībai un pasniedza goda

Ainažos kopā ar ugunsdzēsējiem svētkus svinēja visa pilsēta Foto: Aleksejs Skaredovs

rakstus un pateicības aktīvākajiem brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Īpaši skaļus aplausus un Siguldas pūtēju orķestra tušu saņēma Osvalds Bērziņš, biedrības dibinātāja dēls un tās ilggadējais vadītājs, Ilga Bērziņa, kura allaž atbalstījusi savu vīru ugunsdzēsēja gaitās, tad pati ķērusies pie unikālā muzeja veidošanas. Sumināts, protams, tika komandas tagadējais stūresvīrs Gints Kopštāls. Priecīgo noskaņu papildināja siguldiešu atskaņotā G. Ordelovska “Priekšzīmīgā pažarnieka polka”, pašmāju dziedātāji un spēlmaņi.
Ikdienā ugunsdzēsēju biedrības rūpēs savu roku pieliek katrs, jo nav viegli uzturēt kaujas kārtībā četras ugunsdzēsības mašīnas – divas autocisternas, autokāpnes un Holandes draugu fonda dāvāto autobusiņu. Pašvaldība gādā par ēkas labturību un degvielas izdevumiem. Ik gadu Ainažu dzēsēju palīdzība vajadzīga vismaz 20 reižu. Gan pašu mājās, gan Salacgrīvā. Uz viņu ātru palīdzību paļaujas arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Limbažu brigāde.
Šopavasar valda gandarījums – kļuvis mazāk kūlas degšanu, bet muzejā – vairāk apmeklētāju, kurus gaida arī no ES. Ainaži vairs nav vientuļš ciems pie jūras. Te dzīvo daudzu paaudžu tradīcijas. Pat tagad, kad jaunie brauc uz darbu Salacgrīvā vai mācībās uz Rīgu un vēl tālāk, viņi savu dzīvi veido šeit. Viņi ir vajadzīgi viens otram un Latvijai.

Solveiga Smiltene,

VUGD preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece