Visiem jābūt vienādām iespējām

Labklājības ministrijas Finanšu vadības un ES struktūrfondu departamenta “Equal” politikas nodaļas vadītāja Sanita Zaksa Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijai no Eiropas Sociālā fonda trīs gadus būs iespējams saņemt 184,7 miljonus eiro nodarbinātības stratēģijas ieviešanai, kas paredz gan bezdarbnieku pārkvalifikāciju, gan darba tirgus pieejamības nodrošināšanu, veidojot subsidētas darba vietas atsevišķām sociālajām grupām, gan vienādu iespēju nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem. Viens no struktūrfondu instrumentiem ir Kopienas iniciatīva “Equal” (no angļu. val. – vienlīdzīgs), kuras mērķis ir mazināt diskrimināciju darba tirgū.
Par to, kā “Equal” programma tiks ieviesta Latvijā, “Latvijas Vēstnesim” stāsta Labklājības ministrijas Finanšu vadības un ES struktūrfondu departamenta “Equal” politikas nodaļas vadītāja Sanita Zaksa.

Pret diskrimināciju darba tirgū

“Equal” galvenā atšķirībā no struktūrfondiem ir tā, ka tā ir inovāciju jeb “politikas laboratorijas” programma. Tas nozīmē, ka naudu nepiešķirs kā struktūrfondu gadījumā Attīstības plānā paredzētajiem un stingri noteiktajiem pasākumiem, bet gan jaunām pieejām problēmu risināšanā. Kā uzsver S. Zaksa, “Equal” var nosaukt savā ziņā arī par eksperimentālu, jo daudzas iniciatīvas tiks īstenotas kā pilotprojekti. Ja tie apliecinās savu dzīvotspēju, tos iestrādās nacionālajā likumdošanā. Viens no projektu vērtēšanas kritērijiem būs tieši tas, cik radošs, jaunus risinājumus piedāvāt spējīgs ir projekts. Ar “Equal” palīdzību mēģinās novērst sociālās atstumtības cēloņus, nevis tikai cīnīties ar sekām. Piemēram, struktūrfondu projekti paredz palīdzību pārkvalificēties un atrast darbu cilvēkiem, kas iznākuši no cietuma, taču “Equal” ietvaros šo cilvēku profesionālo apmācību sāks, vēl tiem atrodoties ieslodzījumā.
Latvija ir izvēlējusies trīs tēmas, kurām piesaistīt “Equal” programmas ietvaros pieejamos līdzekļus (atceroties, ka atslēgas vārds ir darba tirgus).
Pirmkārt, darba tirgus pieejamības un darba spēju veicināšana. Ir paredzēts atbalstīt projektus, kas radītu jaunas iespējas sociālās atstumtības riska grupām iekļauties darba tirgū. Galvenās mērķgrupas ir invalīdi, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši ar pamatizglītību, bijušie ieslodzītie u.c. Šo projektu īstenošanai paredzēts atvēlēt 53% no visa programmas finansējuma.
Otrkārt, vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem. Šeit domāts par tādām politikas iniciatīvām, kas palīdzētu cilvēkiem apvienot darba un ģimenes dzīvi, radītu elastīgākas darba formas jaunajiem vecākiem. Labklājības ministrija cer, ka būs arī tādi projekti, kas palīdzēs mazināt satraucošo tendenci, ka nabadzība daudz vairāk apdraud sievietes nekā vīriešus. Tas ir cieši saistīts ar darba tirgū pēc atalgojuma diezgan strikti nošķirtajām “sieviešu” un “vīriešu” profesijām. Sabiedrībā cieši iesakņojies priekšstats, ka vīrietim jāpelna vairāk, jo viņam jāuztur ģimene. Statistika gan rāda, ka Latvijā ir liels šķirto ģimeņu skaits, kurās tieši sievietes ir tās, kas uztur bērnus. Turklāt bieži nesaņemot nekādus līdzekļus no vīrieša – “ģimenes uzturētāja”. Tāpēc ļoti svarīgi, kā uzsver S. Zaksa, ir pārskatīt mūsu izglītības sistēmu, kā arī mācību līdzekļus. Jo tajos bieži atražoti stereotipi par dzimumu lomām sabiedrībā – sievieti kā mūžam smaidīgu mājsaimnieci un vīrieti kā veiksmīgu biznesmeni.
Treškārt, patvēruma meklētāju sociālā un profesionālā integrācija. Tā ir vienīgā visām ES dalībvalstīm kopīgā un obligātā tēma, kas jāīsteno “Equal” programmas ietvaros.

Priekšnoteikums ir sadarbība

Obligāts noteikums “Equal” projektiem – iesniedzējiem ir jābūt vairākiem un jāīsteno sadarbības princips. Projektus varēs pieteikt valsts un pašvaldību institūcijas (piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra), nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, komercsabiedrības un profesionālās asociācijas. Tā kā “Equal” lielā mērā vērsts tieši uz likumdošanas ietekmēšanu un uzlabošanu, tad skaidrs, ka to visvieglāk panākt, sadarbojoties un vienojoties par kopīgām nostādnēm visplašākajam institūciju lokam.
Tā kā “Equal” ir starptautiska sadarbības programma, tad Latvijas projektu iesniedzējiem obligāti būs jāatrod sev sadarbības partneri kādā no ES valstīm. Šai starptautiskajai sadarbībai paredzēts tērēt ne vairāk kā 10 procentus no kopējās projekta summas. Kā skaidro S. Zaksa, ar to visbiežāk saprot pieredzes apmaiņu, starptautisku konferenču un semināru rīkošanu. Kā piemēru ministrijas pārstāve min Zviedrijas pieredzi, īstenojot “Equal” programmu. Viens no interesantākajiem atbalstītajiem projektiem saucas “Cilvēki – sadarbība vienādām iespējām un mūžizglītība”. Tajā iesaistīti trīs reģioni Zviedrijā un Apvienotā Karaliste. Pirmajā reģionā galvenais partneris ir pašvaldības pieaugušo izglītības centrs, kurš palīdz ilgstošajiem bezdarbniekiem atrast darbu. Otrajā partneris ir SIA, kas palīdz sagatavot speciālistus, kuri ievada darbā jaunos darbiniekus, bet trešais sadarbības partneris nodarbojas ar ieceļotāju izglītošanu darbam Zviedrijā.
Starptautiskā sadarbības partnera atrašanai tiks doti seši mēneši no nākamā gada janvāra līdz jūnijam. Uz jautājumu, vai šis nosacījums nevar kļūt par klupšanas akmeni Latvijas projektu iesniedzējiem, S. Zaksa atbild noliedzoši. Jo šā gada nogalē visas ES dalībvalstis būs atlasījušas atbalstāmos “Equal” projektus, kurus, sagrupētus pēc tēmām un valstīm, Eiropas Komisija publicēs savā mājaslapā. Tur tad arī būs visas iespējas iepazīties ar projektu iesniedzējiem un sameklēt sev sadarbības partnerus.
Labklājības ministrija jau ir izstrādājusi projektu, kā tiks veidota projektu vērtēšanas komisija. Tajā būs vairāku ministriju pārstāvji, sociālie partneri, kā arī neatkarīgie eksperti no akadēmiskajām aprindām.
Ministrija plāno jūnija vidū publicēt paziņojumu par iespējām pieteikt projektu “Equal” programmai, norādot iesniegšanas termiņu, kuru noteikusi Eiropas Komisija, – 20.septembri. Atbalstāmie projekti būs zināmi jau decembrī, un naudu piešķirs, sākot ar 2005.gadu. Minimālā projekta summa būs 300 000 eiro, maksimālā – 2 000 000. Kopumā “Equal” ieviešanai Latvijā paredzēti 7 miljoni latu, no tiem 25% jābūt nacionālajam finansējumam. Visticamāk, šī nauda nāks no valsts budžeta.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv