Par ekonomisko interešu grupām

Kristīne Nešpore Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) neievieš būtiskas izmaiņas uzņēmējsabiedrību tiesībā, jo Komerclikumā ir ieviestas visas Savienības uzņēmējsabiedrību direktīvas. Taču no 2004. gada 1. maija Latvijā ir piemērojama Padomes 1985. gada 25. jūlija regula Nr.2137/85 par Eiropas ekonomisko interešu grupām. Šādu interešu grupu mērķis ir atvieglināt vai atbalstīt tās biedru saimniecisko darbību, taču tās nolūks nav gūt sev peļņu.

Grupas biedri un juridiskā adrese

Eiropas ekonomisko interešu grupas būtiskākā pazīme ir tā, ka tās izveidošanai nepieciešami vismaz divi biedri no divām dažādām ES dalībvalstīm. Grupas juridisko adresi var pārcelt no vienas Savienības dalībvalsts uz citu, ievērojot regulā noteikto kārtību. Piemēram, vispirms jāpublicē priekšlikums mainīt juridisko adresi, lai trešās personas varētu ar to iepazīties, un tikai pēc diviem mēnešiem grupa var pieņemt lēmumu mainīt juridisko adresi uz citu valsti. Juridiskajai adresei ir jāatrodas valstī, kur atrodas grupas galvenā vadība, vai grupas darbību veikšanas vietā, kur atrodas vai darbojas arī kāds no biedriem. Saskaņā ar regulu Eiropas ekonomisko interešu grupām ir piemērojami arī tās ES dalībvalsts nacionālie normatīvie akti, kurā atrodas tās juridiskā adrese.
Grupas biedri var būt uzņēmējsabiedrības un citas juridiskas personas, kuras ir privāto vai publisko tiesību subjekti un kuru juridiskā adrese vai galvenā vadība atrodas kādā ES dalībvalstī. Tātad grupu var veidot gan privātas, gan publiskas personas, piemēram, vietējās pašvaldības, zinātniskie izpētes centri, universitātes, ar nosacījumu, ka to darbība, kaut minimāli vai netieši, ir saimnieciska rakstura. Eiropas ekonomisko interešu grupu formu var izmantot mazie un vidējie uzņēmumi, kuri apvienojas, lai varētu konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem Eiropā. Regulā paredzēts, ka grupas biedri var būt arī fiziskas personas, kas ES darbojas rūpniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, lauksaimniecībā, sniedz brīvo profesiju vai citādus pakalpojumus.

Grupas izveidošanas kārtība

Personām, kas vēlas izveidot grupu, jāslēdz grupas dibināšanas līgums. Regula nosaka grupas dibināšanas līgumā minimālās iekļaujamās ziņas. Grupas biedri ir neierobežoti solidāri atbildīgi par grupas parādiem un jebkādām citām saistībām, līdz ar to tā pēc būtības ir līdzīga Komerclikumā paredzētajai pilnsabiedrībai, jo arī tā tiek veidota uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem. Salīdzinot ar pilnsabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupu atšķirība ir tā, ka tām paredzēti grupas vadītāji, kas pārstāv grupu attiecībās ar trešajām personām.
Grupa ir izveidota no dienas, kad tā reģistrēta, jo tikai tad tā iegūst spēju savā vārdā uzņemties jebkādas saistības un iegūt tiesības. Lai reģistrētu Eiropas ekonomisko interešu grupu, grupas biedriem jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums, grupas dibināšanas līgums un citi normatīvajos aktos noteiktie dokumenti. Lēmuma pieņemšanas procedūra attiecībā uz reģistrāciju būs tāda pati, kā pieņemot lēmumu par pilnsabiedrības reģistrāciju. Veicot grupas reģistrāciju, tiks izdarīts ieraksts Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā un attiecīgie ieraksti tiks izsludināti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Par grupas nodibināšanu vai likvidācijas pabeigšanu pēc publikācijas “Latvijas Vēstnesī” Uzņēmumu reģistra (UR) amatpersona iesniegs paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajam publikāciju birojam.

Piemērojamie normatīvie akti

Pamatā Eiropas ekonomisko interešu grupas izveidošanas un darbības kārtību nosaka regula. Taču jāņem vērā, ka saskaņā ar regulu atsevišķi jautājumi, piemēram, tie, kas skar Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrāciju, ir nosakāmi dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos. Šim mērķim Ministru kabinets 2004. gada 8. aprīlī Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma noteikumus Nr.262 “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām”. Šis normatīvais akts nosaka reģistrācijas pieteikumā norādāmās ziņas, pievienojamos dokumentus un citus jautājumus. Regulā un šajos Ministru kabineta noteikumos nenoregulētajos jautājumos Eiropas ekonomisko interešu grupām tiks piemēroti normatīvie akti, kas attiecas uz pilnsabiedrību (Komerclikums un citi normatīvie akti) un komercreģistra vešanu (likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”).

Kristīne Nešpore,

UR Tiesību aktu nodaļas vadītāja