Būtisks atspaids valsts makam

Akcīzes nodoklis Latvijā kontekstā ar Eiropas Savienības nostādnēm

1.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Valsts fiskālās un ekonomikas pētījumu objekts ir akcīzes nodoklis ar akcīzi apliekamajām precēm, kuru ieņēmumus un izdevumus speciālajos budžetos līdz 2004. gada 1.maijam valstī reglamentēja pieci atbilstoši likumi:
– “Par akcīzes nodokli”;
– “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”;
– “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”;
– “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”;
– “Par akcīzes nodokli alum” [1,5].
2004. gada 1. maijā stājās spēkā viens visu ar akcīzes nodokli apliekamo objektu aptverošs Ministru kabineta likums “Par akcīzes nodokli”, kas reglamentē šā nodokļa saistošos ieņēmumus un izdevumus.
Ar akcīzes nodokļa palīdzību var un tiek pārdalīti ienākumi starp turīgiem un trūcīgiem iedzīvotājiem, piemēram, apliekot ar šo nodokli juvelieru izstrādājumus, dārgas automašīnas un kažokādas, melnos ikrus u.c.
Akcīzes nodokļa ieņēmumus, tāpat kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, ietekmē iekšzemes pieprasījuma izmaiņas, ar akcīzes nodokli apliekamo importa preču apjoma pieaugums, kā arī akcīzes nodokļa likmju izmaiņas. Turpmākajos gados tiek plānots ar akcīzes nodokli apliekamo preču klāsts.
Lielākie akcīzes nodokļa ieņēmumi no 1998. līdz 2003. gadam (1. tabula) bija no naftas produktiem, kas svārstās no 53% līdz 63% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 2003. gadā bija 128,2 milj. latu, kas ir par 26,9 milj. latu jeb 20,9 % vairāk nekā 2002. gadā.
Otra lielākā akcīzes nodokļa ieņēmumu grupa ir akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un alu. Tas kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos analizējamā periodā bija 42,2 milj. latu 1998. gadā, bet attiecīgi 2003. gadā – 50 milj., kas auguši par 7,8 milj. latu jeb 15,6%. Tālāk ierindojas tabakas izstrādājumi, kuri 1998. gadā devuši 16,4 milj. latu, bet 2003. gadā pieauguši līdz 22,6 milj. latu, kas ir par 6,2 milj. latu jeb par 27,4% vairāk.
Visbeidzot, ir pārējās akcīzes preces, kuru īpatsvars kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos no 1998. līdz 2003. gadam svārstījies no 2,3 līdz 6%.
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 1998.gadā bija 169,4 milj. latu, bet 2003. gadā tie pieauguši līdz 212,1 milj. latu, tie palielinājušies par 42,7 milj. latu jeb par 20,1%. Akcīzes nodokļa absolūtā ieņēmumu summa aplūkotajos gados visaugstākā bijusi 2003. gadā, kas liecina par šā nodokļa veiksmīgāku iekasēšanu.
Akcīzes nodokļa ieņēmumu kopsumma no 1999. līdz 2003. gadam uzrāda pieaugošu tendenci, arī akcīzes nodokļu ieņēmumu pārdales lielumi valsts pamatbudžetam analizējamā periodā pieauguši no 105 583 tūkst. latu līdz 133 990 tūkst. latu jeb par 26,9%. Attiecīgi akcīzes nodokļu ieņēmumu daļa speciālajos budžetos pieaugusi no 49 520 tūkst. latu 1999. gadā līdz 78 144 tūkst. latu 2003. gadā jeb par 36,6 % (skat. 2.tabulu).
Akcīzes nodokļa iekasēšanas nepieciešamība ir pamatota ar to, ka daudzu gadu gaitā ir pierādījies – akcīzes nodoklis dod lielus un viegli iekasējamus ienākumus, kas ir būtiski valsts budžetam. Tas attiecas it sevišķi uz alkoholisko dzērienu lietošanu, automašīnu un azartisko spēļu izmantošanu, jo pēc šīm precēm ir liels pieprasījums un šīm precēm un pakalpojumiem nav iespējams atrast lētākus aizvietotājus. Apliekot ar nodokli alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, azartspēļu lietošanu, var kaitēt gan pašam lietotājam, gan apkārtējiem – palielinās to cena, kas var ierobežot šo preču un pakalpojumu patēriņu.
Šā nodokļa ieņēmumi tiek izmantoti, lai segtu tādus izdevumus valstī, kas saistīti ar akcīzes nodokli apliekamo preču patēriņu. Tā, piemēram, nodoklis no naftas produktiem tiek novirzīts un izmantots, lai segtu ceļu uzturēšanu, to remontdarbu veikšanai, savukārt nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un automašīnām – lai segtu izdevumus veselības aprūpei.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

Likums “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” pieņemts 1998. gada 29. oktobrī. Ar šo nodokli apliekamais objekts ir tabakas izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas vai tabakas aizstājējiem un paredzēti smēķēšanai.
Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem iemaksas 2002. gadā bija 20,4 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gadu ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem samazinājušies par 1,3 milj. latu jeb 6,2%. To ietekmēja akcīzes nodokļa cigaretēm ar filtru likmes palielināšana 2002.gada 1. jūlijā no Ls 5,10 līdz Ls 5,80 par 1000 cigaretēm un likmes palielināšana smēķējamai tabakai no Ls 6,10 līdz 9,70 par 1000 gramiem. Tā rezultātā tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji iegādājās akcīzes nodokļa markas minētajiem tabakas izstrādājumiem ilgākam laika periodam. Attiecīgi vairākus mēnešus pēc likmju paaugstināšanās mazāki kļuva maksājumi par akcīzes nodokļa markām, kas samazināja kopējos ieņēmumus no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi tabakas izstrādājumiem 2003. gadā bija 22,6 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2002. gadu ieņēmumi no akcīzes nodokļu izstrādājumiem ir palielinājušies par 2,2 milj. latu jeb 9,7%, ko izraisīja tabakas izstrādājumu ar filtru akcīzes nodokļa likmju būtiska paaugstināšana.
ES noteiktā minimālās likmes sasniegšana smēķējamai tabakai tika nodrošināta 2003. gadā, veicot nepieciešamos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” saskaņā ar Direktīvas 92/80/EEC “Par nodokļu harmonizāciju rūpnieciski ražotajai tabakai, izņemot cigaretes” prasībām. Kas attiecas uz akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, 2003. gadā tika veikti nepieciešamie juridiskie un cita rakstura priekšdarbi, lai varētu pāriet no fiksētās nodokļa likmes pie kombinētās, kā to paredz Direktīva 92/79/EEC. Ir pieejama precīza informācija par populārāko cigarešu cenu, jo bez tās nav iespējama akcīzes nodokļa kombinētās likmes ieviešana. Saskaņā ar 2000. gada 29. augustā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 298 “Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi” tabakas uzņēmējdarbībā iesaistītie uzņēmēji katru mēnesi iesniedz VID pārskatus par tabakas izstrādājumu tirdzniecību. Uz šiem pārskatiem, kā arī uz citu pieejamo informāciju (muitas, Centrālās statistikas pārvaldes, tirgus pētījumiem) tika un tiek balstīti pētījumi par tabakas tirgu Latvijā, lai noteiktu populārāko mazumtirdzniecības cenu.
Latvija pieprasīja pārejas periodu Direktīvas 92/79/EEC pilnīgai ieviešanai attiecībā uz akcīzes nodokļa likmes līmeni līdz 2009. gada 31. decembrim.
Pašreizējā akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem ir zemākas, nekā attiecīgajā direktīvā paredzētā kombinētā likme, kura nedrīkst būt mazāka par 57% no cigarešu populārākās mazumtirdzniecības cenas.
Latvijā strauji ieviešot ES prasību, t.i., 57% tabakas izstrādājumu kombinētās akcīzes nodokļa likmi, saistībā ar šo augsto likmi var neizpildīt daudz nozīmīgāku ES prasību – nodrošināt šā nodokļa iekasēšanu. Pie šāda secinājuma Latvijas puse ir nonākusi, pētot citu valstu tirgus reakciju uz strauju nodokļa paaugstināšanu cigaretēm. Straujš likmju palielinājums ir saistīts ar daudz lielāku kontrabandas riska pieaugumu. Tas izraisīs nepieciešamību pēc lielākām izmaksām nelegālā tirgus kontrolei. Pakāpeniska pieeja nodokļa pieaugumam nodrošinās vienmērīgāku un pastāvīgāku valsts ieņēmumu pieaugumu.
Cits svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, ir iedzīvotāju pirktspēja. 2000. gada beigās un 2001. gada sākumā veiktie teorētiskie aprēķini par akcīzes nodokļa pieauguma sagaidāmo ietekmi uz galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem (aprēķini tika veikti, ņemot par pamatu tradicionāli populārākās cigarešu markas pašreizējo cenu) parādīja, ka attiecīgo ES prasību izpilde līdz 2004. gadam nozīmētu vairāk nekā trīskārtīgu cigarešu mazumtirdzniecības cenas pieaugumu ļoti īsā laika periodā. Patērētāju pirktspēja nepieaugs tik strauji. Paredzot pakāpenisku ES noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes sasniegšanu līdz 2010. gadam, cigarešu cenu pieauguma un patērētāju pirktspējas pieauguma tempu atšķirība ir daudz zemāka (~ 80%) nekā strauja akcīzes nodokļa palielināšanas gadījumā (~ 170%). Tātad, ja akcīzes nodokli pakāpeniski palielina līdz 2010. gadam, patērētāju pirktspējas pieauguma tempu indekss ir daudz tuvāks cenas pieauguma indeksam.

Dr. oec. acoc.prof. Īrija Vītola,

Mag. oec. Dzintra Bergmane

Turpmāk – vēl

1. tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumu dinamika un to īpatsvars pēc produkcijas veidiem, milj. latu

2.tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumi, izlietojums un to īpatsvars pa gadiem (no 1999. līdz 2003. gadam), tūkst. Ls

*) Sākot ar 2003. gadu, Vides aizsardzības fondam pārskaitījumi netiek veikti saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”.