Lai apliecinātu savu līdzdalību Eiropas un Latvijas dzīvē un liktenī

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks šā gada 12.jūnijā. Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēl 9 deputāti. Deputātu mandātu sadalē piedalīsies tie deputātu kandidātu saraksti, kuri saņems vismaz 5 procentus no nodoto balsu kopskaita.
Deputātu kandidātu sarakstus pirmajām EP vēlēšanām Latvijā iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības, sarakstos kopā reģistrēti 245 deputātu kandidāti.
No visiem EP vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātiem 71,4% ir vīrieši, 28,6% - sievietes. 85,3% deputātu kandidātu ir augstākā izglītība. Ar vidējo izglītību ir 10,2% deputātu kandidātu, bet ar vidējo speciālo – 4,5% deputātu kandidātu. Visvairāk deputātu kandidātu ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem – 35,1%. Jaunākajam EP vēlēšanu deputātu kandidātam Latvijā ir 21 gads, vecākajam – 87 gadi. Turpat 2/3 jeb 62% deputātu kandidātu dzīvesvieta ir Rīga.

Jauna vēlētāju reģistrācijas kārtība

EP vēlēšanās Latvijā būs jauna vēlētāju reģistrācijas kārtība, kas paredz katru vēlētāju reģistrēt vienotā vēlētāju uzskaites sistēmā – vēlētāju reģistrā. Tādējādi EP vēlēšanām katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī, kurp arī jādodas balsot vēlēšanu dienā vai iepriekšējās balsošanas dienās.
Vēlētāju reģistrā vēlētāji ir iekļauti, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra ziņām, un sākotnēji katrs vēlētājs tika reģistrēts vēlēšanu iecirknī atbilstoši Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām par viņa deklarēto dzīvesvietu.
Šā gada martā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde katram vēlētājam uz deklarēto dzīvesvietu izsūtīja paziņojumu ar informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs reģistrēts. Savukārt līdz

13.maijam vēlētāji jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē reģistrēto vēlēšanu iecirkni varēja mainīt uz jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijā.
Līdz 13.maijam dalībai EP vēlēšanās varēja pieteikties arī Latvijas vēlētāji ārvalstīs un vēlētāji Latvijā, kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs. Tāpat līdz 13.maijam EP vēlēšanām Latvijā varēja reģistrēties arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks

EP vēlēšanām Latvijā pašvaldības ir izveidojušas 953 vēlēšanu iecirkņus, kuru darba laiks vēlēšanu dienā, 12.jūnijā, būs no pulksten   7 rītā līdz 10 vakarā.
Vēlētāji, kuri vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, savā vēlēšanu iecirknī varēs nobalsot arī kādā no iepriekšējās balsošanas dienām. Iepriekšējā balsošana Latvijā notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas – 9., 10. un 11.jūnijā. Šajās dienās vēlēšanu iecirkņi būs atvērti četras stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos laikos.

Vispārējā balsošanas kārtība

EP vēlēšanās ikviens vēlētājs var balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts.
Ja paziņojums ar informāciju par to, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs reģistrēts, nav saņemts vai ir nozaudēts, sava vēlēšanu iecirkņa adresi un kārtas numuru vēlētāju sarakstā iespējams noskaidrot, piezvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas diennakts informācijas tālruni 7049999. Šis tālrunis darbosies arī vēlēšanu dienā.
Jāatceras, ka paziņojums nav obligāts balsošanas dokuments un vēlēšanu iecirknī nebūs jāuzrāda. Svarīgākais dokuments, lai piedalītos vēlēšanās, ir Latvijas pilsoņa pase.

Kā aizpildīt vēlēšanu zīmi

Par balsošanu dzīvesvietā

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, var lūgt organizēt balsošanu savā dzīvesvietā. Jāatceras, ka izmantot šo iespēju var vēlētāji, kuri EP vēlēšanu dienā atradīsies tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēti.
Balsošana dzīvesvietā jāpiesaka no 2. jūnija līdz 12. jūnijam. Lai pieteiktos balsošanai dzīvesvietā, jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda: • vārds; • uzvārds; • personas kods; • iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana vēlētāja atrašanās vietā; • precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai; • ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju problēmsituācijās.

Iesniegums jāparaksta un jānogādā sava vēlēšanu iecirkņa komisijai. Iesniegumu vēlēšanu iecirknī var nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona – rads, draugs, pastnieks, sociālās aprūpes darbinieks vai kaimiņš. Vēlētāja vietā iesniegumu vēlēšanu iecirknī var aizpildīt arī vēlētāja pilnvarota persona.
Iesniegumus balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņu komisijas pieņems arī vēlēšanu dienā, 12.jūnijā. Tomēr jāievēro, ka pie vēlētājiem, kuru iesniegumi vēlēšanu dienā iecirknī tiks nogādāti pēc pulksten 12.00, iecirkņa komisija dosies tikai tad, ja to būs iespējams izdarīt līdz iecirkņa slēgšanai, pulksten 10 vakarā.

Par balsošanu ārstniecības iestādēs

Piedalīties EP vēlēšanās varēs arī vēlētāji, kuri vēlēšanu dienā veselības stāvokļa dēļ būs nokļuvuši slimnīcā. Vēlētāji slimnīcās var lūgt organizēt balsošanu neatkarīgi no tā, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir reģistrēti. Arī balsošana slimnīcā jāpiesaka no 2.jūnija līdz 12.jūnijam tuvākajā vēlēšanu iecirknī vai ar slimnīcas administrācijas starpniecību.

Vēlēšanas citās dalībvalstīs

EP vēlēšanas notiek reizi piecos gados. Pirmo reizi EP vēlēšanas notika 1979.gadā. Šogad EP vēlēšanas notiks sesto reizi.
EP vēlēšanas dažādās valstīs norisinās atšķirīgās dienās un laikos atkarībā no tā, kādas ir attiecīgās valsts vēlēšanu tradīcijas. Arī balsošanas kārtība dalībvalstīs atšķiras un ir līdzīga tai kārtībai, kādā ievēl valstu nacionālos parlamentus.
Šā gada EP vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 10. līdz 13. jūnijam

Papildu informācija

Papildu informācija par EP vēlēšanām pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā www.cvk.lv vai pa Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas tālruni 7049999. Tālrunis darbojas visu diennakti, bez brīvdienām un svētku dienām.