Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamenta 2004.gada vēlēšanu plakāts Eiropai

Parlamenta sastāvs

Eiropas Parlamentā (EP) ir pārstāvji, ko ievēlējušas Kopienā apvienoto valstu tautas.
Eiropas Parlamenta deputāti ir no visām dalībvalstīm, kopā 626 deputāti. (Tā ir līdz šim. Turpmāk 732 – “LV” red.)
Parlamenta plenārsēdes notiek Strasbūrā, sekretariāts atrodas Luksemburgā. Ārkārtas plenārsēdes, komisiju un frakciju sēdes notiek Briselē.
Eiropas Parlamentu ievēlē dalībvalstu pilsoņi uz pieciem gadiem. Vēlēšanas notiek atbilstoši katras dalībvalsts nacionālajai likumdošanai.
Parlamentārieši grupēti pēc politiskās pārliecības, ne pēc nacionālās piederības. Eiropas Parlamentā pārstāvētas apmēram 100 dažādu nacionālo partiju. Eiropas Parlamentā pašreiz ir astoņas politiskās grupas. Skaitliski lielākās ir: sociāldemokrātiskā partija (tā dēvētie sociālisti), kristīgie demokrāti, liberālie demokrāti un reformisti. Eiropas Parlaments pieņem Kārtības rulli.
Dalībvalstīs ievēlēto pārstāvju skaits: Beļģija – 25; Dānija – 16; Vācija – 99; Grieķija – 25; Spānija – 64; Francija – 87; Īrija – 15; Itālija – 87; Luksemburga – 6; Nīderlande – 31; Austrija – 21; Portugāle – 25; Somija – 16; Zviedrija – 22; Lielbritānija – 87. (Latviju pārstāvēs 9 deputāti – “LV” red.)
Eiropas Parlaments no savu locekļu vidus ievēlē prezidiju un parlamenta priekšsēdētāju.

Parlamentārās komitejas

Eiropas Parlamentā ir izveidotas daudzas pastāvīgas parlamentārās komitejas, kas darbojas vienā vai vairākās politikas jomās. Attiecīgā komiteja ieceļ referentu.
Eiropas Parlamenta praktiskā darbība noris, pieņemot rezolūcijas, sagatavojot atzinumus. Rezolūciju projektus plenārsesijai sagatavo komitejas attiecīgi pa dažādām tēmu grupām, piemēram, ārlietu un drošības jautājumi, arī aizsardzības politika; lauksaimniecības un lauku rajonu attīstība; budžets; ekonomikas lietas, finansiālā politika un industriālā politika; tieslietas un pilsoņu tiesības; reģionālā politika u.c.

Eiropas Parlamenta sēžu zāle Foto: EPA/A.F.I.

Parlamenta funkcijas un pilnvaras:

— Eiropas Parlaments var izvirzīt Komisijai un Padomei jautājumus;
— sniegt konsultācijas un izteikt savu viedokli ar Kopienu saistītos jautājumos;
— pildīt likumdošanas funkciju – piedalīties likumdošanas procesā vairākās jomās, piemēram, kopējā tirgus pilnveidošanā un saglabāšanā;
— piedalīties Kopienas budžeta sastādīšanā. Var iekļaut vai svītrot pozīcijas Kopienas budžetā, palielināt vai samazināt summas, noraidīt budžeta projektu (EKL 272.pants);
— veic kontroles funkciju – Eiropas Parlaments var pārraudzīt citu institūciju darbību;
— Eiropas Parlaments var vērsties Eiropas Kopienu Tiesā un aizstāvēt savas tiesības (EKL 230.panta 3.daļa).

Parlamentārās kontroles īstenošana

1) Komisijas kontroles līdzekļi:
— Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamenta gadskārtējais pārskats (EKL 200.pants);

Parlamenta ēka Strasbūrā, Francijā, no dažādiem redzespunktiem Foto: EPA/A.F.I.

— Eiropas Parlaments var uzdot Komisijai jautājumus (EKL 197.panta 2.daļa);
— Eiropas Parlaments var celt pret Komisiju prasību (EKL 232.panta 1.daļa);
— Eiropas Parlamentam ir tiesības apstiprināt vai neapstiprināt izvirzītos kandidātus Komisijas locekļu amatiem (EKL 214.panta 2.punkts);
— Eiropas Parlaments balso par priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai (EKL 201.pants).

2) citu iestāžu kontroles līdzekļi:

— ar Izmeklēšanas komitejas palīdzību. Pēc ¼ parlamentāriešu lūguma Eiropas Parlaments var izveidot pagaidu Izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu pārkāpumus vai kļūdas, kas pieļautas, īstenojot Kopienas tiesību aktus. Izmeklēšanas komiteja sniedz savu ziņojumu par konkrēto situāciju (EKL 193.pants);
— izskatot lūgumus. Katram Eiropas Savienības pilsonim, fiziskajai personai, kura pastāvīgi dzīvo kādā no dalībvalstīm, vai juridiskajai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt Eiropas Parlamentam petīciju par jautājumiem, kas ir

Jaunā Parlamenta dalībvalstu karogi kopīgā Eiropas vējā EP foto

Kopienas kompetencē un skar tieši šo pilsoni vai personu (EKL 194.pants.);
— ar Eiropas Parlamenta ieceltā vidutāja palīdzību. Vidutājs ir pilnvarots no Eiropas Savienības pilsoņa vai jebkuras fiziskās personas, kura pastāvīgi dzīvo kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, vai jebkuras juridiskās personas, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, pieņemt sūdzības par Kopienas iestāžu kļūdām (EKL 195.pants).
Bet petīcijas un sūdzības var iesniegt tikai par jautājumiem, kas piekrīt Eiropas Kopienai, tas nozīmē, ka nevar iesniegt sūdzības un petīcijas par jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības kompetencē, t.i., kopējā ārējā un drošības politika (2.pīlārs) un policijas un tiesu sadarbība krimināllietās (3.pīlārs).

Pēc “Eiropas Savienības mazās enciklopēdijas”, Rīga, 2003.