Valsts sekretāru 13.maija sanāksmē

Nobeigums. Sākums 14.05.2004.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “ Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.94 “Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem””.
Aizsargjoslu likuma 32.pants nosaka aizsargjoslas akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, bet 35. un 58.pants – aprobežojumus šajās aizsargjoslās. Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.94 “Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem”.
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” filiāles “Daugavas HES kaskāde” sniegtā informācija liecina, ka lieliem aizsprostiem ir ļoti sarežģīti izveidot peldošu šķērsli, lai novērstu piebraukšanu bīstami tuvu aizsprostam. Mēģinājumu tuvoties aizsprostiem Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs līdz šim nav bijis.
Prasība novietot peldošu šķērsli akvatorijā augšpus aizsprosta attiecināta tikai uz nelieliem aizsprostiem, kuru aizsargjoslas kopgarums augšpus aizsprosta ir mazāks par 200m. Pie lielākiem aizsprostiem kā brīdinājums kalpos sarkanās bojas, kuras paredzēts izvietot divas reizes biežāk, nekā to prasa spēkā esošie noteikumi.
Projekts precizē kārtību, kādā tiek atļauti darbi aizsargjoslās, un tiesības kontrolēt kārtību aizsargjoslās.
Paredzēta iespēja Vides valsts inspekcijas un Reģionālās vides pārvaldes peldlīdzekļiem iebraukt aizsargjoslās akvatorijās kontroles nodrošināšanai bez aizsprosta īpašnieka atļaujas. Izņēmums ir A drošuma klases lielo hidroelektrostaciju akvatorijas, kurās iebraukšana ir bīstama, jo turbīnas var tikt palaistas automātiski. Šajos gadījumos iebraukšana jāsaskaņo ar aizsprosta īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu, lai garantētu drošību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumos Nr.95 “Kārtība, kādā tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu””.
Stokholmas tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta Šķīrējtiesas 2003.gada 16.decembra spriedums lietā “”Nykomb Synergetics Technology Holding AB” pret Latvijas Republiku” uzdod Latvijas Republikai veikt spriedumā noteiktos maksājumus Zviedrijas firmai “Nykomb Synergetics Technology Holding AB” un nodrošināt elektroenerģijas iepirkumu no SIA “Windau” koģenerācijas stacijas Bauskā par dubultu tarifu saskaņā ar 1997.gada 24.marta līgumu Nr.16/97 no sprieduma pieņemšanas dienas – 2003.gada 16.decembra – līdz 2007.gada 16.septembrim. Prognozējamie valsts budžeta izdevumi šim nolūkam ir: 2004.gadā – 2 833 293 lati; 2005.gadā – 1 062 119 lati; 2006.gadā – 1 062 119 lati; 2007.gadā – 820 424 lati.
Noteikumu projekts paredz paaugstināt valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu, lai kompensētu valsts budžeta izdevumus Stokholmas tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta Šķīrējtiesas 2003.gada 16.decembra sprieduma izpildei.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 21.maijam.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumos Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju””.
Nodrošinot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, kuros grozījumi nodrošina politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūtās mantas, tai skaitā anonīmi saņemto dāvinājumu (ziedojumu) nodošanu valsts īpašumā.
Projekts papildina esošos noteikumus, nosakot, ka saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūtā manta, tai skaitā anonīmi saņemtie dāvinājumi (ziedojumi) kļūst par valstij piekritīgu mantu pēc valsts institūcijas (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja) attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Šāda lēmuma pieņemšana ir pamats Valsts ieņēmumu dienestam sākt valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un nodrošināt tās realizāciju saskaņā ar spēkā esošo kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā politiskās organizācijas (partijas) nodod valsts īpašumā pretlikumīgi iegūto mantu, tai skaitā anonīmi saņemtos dāvinājumus (ziedojumus)”. Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūtā manta, tai skaitā anonīmi saņemtie dāvinājumi (ziedojumi), kas nododama valsts īpašumā, tiek uzskaitīta, aprakstīta un saglabāta līdz tās nodošanai realizācijai.
Pretlikumīgi iegūtā manta, tai skaitā anonīmi saņemtie dāvinājumi (ziedojumi), ir manta, kura par tādu ir atzīta ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Birojs) lēmumu, pamatojoties uz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteikumu pārkāpumiem. Konstatējot likuma noteikumu pārkāpumu, Birojs pieņem lēmumu, ar kuru uzdod attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) nodot mantu valsts īpašumā.
Attiecīgā politiskā organizācija (partija) piecu dienu laikā pēc Biroja lēmuma saņemšanas paziņo Birojam par valsts īpašumā nododamās mantas atrašanās vietu. Pēc Biroja atbildīgās personas pieprasījuma attiecīgā politiskā organizācija (partija) nodrošina netraucētu mantas pirmreizējo uzskaiti un apraksti (novērtēšanu).
Noteikts, ka, saņemot anonīmu dāvinājumu (ziedojumu), politiskā organizācija (partija) piecu dienu laikā rakstiski paziņo par to Birojam, norādot mantas atrašanās vietu. Biroja atbildīgā persona uz politiskās organizācijas (partijas) paziņojuma pamata sagatavo lēmumu par mantas nodošanu valsts īpašumā un veic mantas pirmreizējo uzskaiti un apraksti (novērtēšanu).
Pirmreizēji uzskaitītā un aprakstītā manta līdz tās nodošanai realizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumiem Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju” tiek nodota glabāšanā politiskās organizācijas (partijas) atbildīgajai personai.
Izdevumus, kas saistīti ar mantas glabāšanu līdz tās nodošanai realizācijai, sedz politiskā organizācija (partija).
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti”.
Projekts izstrādāts saskaņā ar grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un aizstās 2003. gada 30. septembra Ministru kabineta noteikumus Nr. 540 “Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem”.
Noteikumu projekts nosaka kritērijus, pēc kādiem sprādzienbīstams un ugunsbīstams objekts iekļaujams to objektu sarakstā,

kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, kārtību, kādā šajā sarakstā iekļaujami īpaši svarīgi objekti, kā arī apstiprina minēto objektu sarakstu.
Par sprādzienbīstamiem un ugunsbīstamiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, atzīstami: objekti, kuros atrodas sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tādā daudzumā, kas pārsniedz šo noteikumu pielikumā noteikto lielāko kvalificējošo daudzumu; dzelzceļa stacijas un dzelzceļa infrastruktūras objekti, kuros tiek pārvadātas bīstamas kravas un kuru teritorijā ugunsbīstamo vielu daudzums vienlaikus pārsniedz šo noteikumu pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu.
Īpaši svarīgus objektus, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma iekļauj sarakstā Ministru kabinets.
Noteikumu projekts neparedz mainīt iepriekš noteiktās normas, tās tiek tikai precizētas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par advokāta eksāmena maksu”.
Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Advokatūras likumā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikt advokāta eksāmena maksu. Projekts paredz noteikt advokāta eksāmena maksas apmēru. Pirms advokāta eksāmena kārtošanas pretendents iemaksā šādu maksu: 50 lati, ja pretendents darbojas kā zvērināta advokāta palīgs; 150 lati pārējiem pretendentiem.
Pretendentiem, kas darbojušies kā zvērināta advokāta palīgi, ir nosakāma mazāka eksāmena maksa, ievērojot to, ka šīs personas ilgāku laiku (vismaz trīs gadus) strādājušas advokatūrā, izpildījušas advokātu uzdevumus, kārtojušas advokāta palīga eksāmenu. Tādēļ saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegto informāciju pašreiz advokāta palīgiem jākārto tikai eksāmena rakstveida daļa. Bez tam zvērinātu advokātu palīgi savas darbības laikā advokatūrā maksā biedra naudu.
Minētajā maksā iekļaujami Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izdevumi, kuri radušies, sedzot eksāmena organizēšanas izdevumus un maksājot atlīdzību eksāmena komisijas locekļiem. Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegto informāciju eksāmena organizēšanas izdevumus veido samaksa par atbilstošu metodisko materiālu sagatavošanu un atjaunošanu, rakstveidā izpildāmo uzdevumu sastādīšanu katram eksāmenam, normatīvo aktu nodrošināšanu, informācijas sniegšanu par pretendentu loku un eksāmena norisi, kā arī samaksa par sūtījumiem.
Par advokātu eksāmena maksas apmēru notikusi vienošanās ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.maijam.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Darba aizsardzības likumā”.
Meža nozarē pieaugošais nelaimes gadījumu skaits un lielais bojāgājušo īpatsvars liecina, ka ir nepieciešams ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt darba aizsardzības prasības meža darbos.
Darba aizsardzības likuma 24.panta ceturtā daļa paredz, ka valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai darbības jomai izstrādā projektus normatīvajiem aktiem, kurus izdod Ministru kabinets. Likuma 25.pantā, kurā dots pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par darba aizsardzību, meža darbi nav ietverti.
Likumprojekts paredz likuma 25.pantā “Pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par darba aizsardzību” papildināt izdodamo noteikumu sarakstu ar meža darbiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.maijam.

Valsts kanceleja
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”.

Patlaban vispārējo civildienesta ierēdņu disciplināro atbildību nosaka LR Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem”. Spēkā esošajos noteikumos tiek regulēti jautājumi par lietas ierosināšanu, noteikti konkrēti pārkāpumi, tiem atbilstoši sodi un to piemērošanas kārtība.
Ņemot vērā, ka ir pieņemts Administratīvā procesa likums, minētajos normatīvajos aktos radīsies pretrunas ar likumu, kas regulē administratīvo procesu un kurā ir iekļautas progresīvākas normas indivīda tiesību aizsardzībā nekā spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par ierēdņu disciplinārsodiem. Minētie Ministru kabineta noteikumi nedod nozari vadošajam Ministru kabineta loceklim iespēju nodrošināt tiesiskumu tam padotajās iestādēs, jo Ministru kabineta noteikumi par ierēdņu disciplinārsodiem neparedz ministram tiesības ierosināt disciplinārlietu pret ierēdni.
Likumprojekts nodrošinās ierēdņu saukšanu pie disciplinārās atbildības atbilstoši Administratīvā procesa likumam. Likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem piemērojamās sankcijas. Tiek noteikts princips, ka ierēdņa disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek uzlikts, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Likumprojektā noteikta vispusīga, objektīva un pamatota disciplinārlietas izmeklēšana un tās kontrole. Lai nebūtu pamata apšaubīt disciplinārlietas izmeklēšanas objektivitāti un tiesiskumu, likumā tiek paredzēts, ka, ierosinot lietu, iestādes vadītājs izveido komisiju ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā, iekļaujot attiecīgās iestādes vai augstākas iestādes personālvadības speciālistu. Komisijas sastāvā neiekļauj personu, pēc kuras iniciatīvas ierosināta disciplinārlieta. Tādējādi iestādes vadītājam, no vienas puses, noteikta rīcības brīvība, ko un kādus speciālistus iekļaut attiecīgās komisijas sastāvā, no otras puses, likums, paredzot minētos nosacījumus komisijas sastāvam, nodrošina objektivitāti disciplinārlietas izskatīšanas procesā.
Ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskumu un pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde, augstāka amatpersona un Valsts civildienesta pārvalde. Pie tam augstāka iestāde, augstāka amatpersona vai Valsts civildienesta pārvalde pēc savas iniciatīvas ir tiesīga veikt lēmuma par ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi.
Likumprojekts paplašina personu loku, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietas, un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes augstākas iestādes lietvedībā. Augstākai iestādei, augstākai amatpersonai vai Valsts civildienesta pārvaldei pēc savas iniciatīvas jebkurā disciplinārlietas izskatīšanas stadijā ir tiesības pārņemt disciplinārlietu. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī Ministru kabineta loceklim attiecībā uz viņu padotībā esošo iestāžu ierēdņiem. Ministru kabineta loceklis pārņemto lietu ir tiesīgs nodot izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments