Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 3. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šīsdienas sēdē mūsu frakcija atbalstīja likumprojektu "Grozījums Prokuratūras likumā", jo mēs uzskatām, ka šā likuma atvēršana palīdzēs iestrādāt normas, kas, pirmkārt, ļaus Saeimai ar divu trešdaļu balsu vairākumu izteikt neuzticību ģenerālprokuroram un, otrkārt, paplašinās kandidātu loku uz šo amatu.

Mēs, protams, neatbalstījām TB/LNNK iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā", jo dzīve ir pierādījusi, ka šī ir tikai politiķu problēma. Sabiedrību kopumā šis jautājums nodarbina diezgan maz.

Vēl mūsu frakcija iesniegusi jautājumus labklājības ministram R.Jurdža kungam un tieslietu ministram V.Birkava kungam.

R.Jurdža kungam mēs rakstām, ka masu informācijas līdzekļos izskanējusi informācija par to, ka Pasaules banka iebilst pret valdības piedāvāto un Saeimas pieņemto grozījumu likumā "Par valsts pensijām", kurā ar 60 latiem ierobežots strādājošo pensionāru saņemamais pensijas apmērs, un pieprasām šo ierobežojumu atcelt.

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatoti šie Pasaules bankas iebildumi, un vai tie bija zināmi valdībai pirms minēto grozījumu izskatīšanas Saeimā?

2. Kad valdība plāno ierosināt Saeimai šos grozījumus atcelt?

3. Kas vainojams valdības kļūdā, ja tāda tiek atzīta, kuras rezultātā materiāli un morāli cietuši daudzi tūkstoši pensionāru?

Savukārt tieslietu ministram V.Birkava kungam mēs rakstām tādu vēstuli:

"No presē publicētās informācijas var secināt, ka Latvijā apcietināto personu skaits uz katriem 10 000 iedzīvotāju ir ievērojami lielāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs, un ka daudzas apsūdzētās personas līdz nonākšanai soda izciešanas vietā, pirmstiesas apcietinājumā pavada laika periodu, kas mērāms gados. Šo situāciju var uzskatīt par Latvijas Satversmē garantēto cilvēka pamattiesību pārkāpumu. Lai novērtētu mūsu pieminētās problēmas patiesos apmērus, lūdzam jūs sniegt atbildi uz jautājumu, cik daudz personu Latvijā atrodas tiesas sankcionētā apcietinājumā, izmeklēšanas cietumā līdz nosūtīšanai uz soda izciešanas vietu?

Kāpēc mēs tik daudz interesējamies par šo jautājumu? Tāpēc, ka saņemam ļoti daudz vēstuļu no cilvēkiem, kas gadiem sēž cietumā necilvēcīgos apstākļos un nezina, kāds liktenis viņus sagaida. Jāzina, ka tiem, kas notiesāti, cietuma apstākļi ir daudzkārt labāki nekā tiem cilvēkiem, kuri joprojām gaida tiesas spriedumu. Apmeklējot cietumus, esam pārliecinājušies, ka tādu ir bezgalīgi daudz. Tātad mēs gaidīsim atbildes no šiem ministriem, lai varētu rīkoties tālāk.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Vispirms gribētu teikt, ka šodien bija nopietna sēde un tika izskatīti daudzi likumprojekti. No tiem vairāki bija svarīgi, un tos gribētu uzsvērt atsevišķi:

"Grozījumu Prokuratūras likumā" iesniedza parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas noskaidro faktus par publisko un privāto institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu — pedofiliju. Tas paredz stingrākus nosacījumus vadītājam un dod iespēju plašākam profesionālo juristu lokam pretendēt uz šo amatu.

Manuprāt, no vienas puses, šie kvalitatīvie rādītāji dod iespēju stingrāk kontrolēt šo jomu. No otras puses, šā loka paplašināšana ar profesionāliem juristiem ir pietiekami labs risinājums un parlamentārās diskusijas sākums par tiesu varas funkcijām, iespējām un tās neatkarību.

Otrs, ko gribētu teikt — bija ļoti nopietni priekšlikumi par to, kā rīkoties ar Latvijas valsts mežiem. Pašreiz 2.lasījumā tiek izskatīts likumprojekts "Par valsts mežiem", un mēs uzskatām, ka, lai arī kā kompromisa variants, tomēr tajā tika noteikts, ka valsts mežu zeme saglabājama valsts īpašumā un tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Šāda redakcija tika pieņemta, un to izstrādāja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti, tautsaimnieki A.Kalniņš un P.Salkazanovs.

Protams, mūsu kolēģi veltīja veselu virkni kritisku piezīmju, to mēs nevaram noliegt, un šo lietu varētu redakcionāli pieslīpēt. Bet mēs uzskatām to par pietiekami nopietnu risinājumu un arī atbalstījām deputātes A.Seiles piedāvājumus, kas bija ļoti precīzi. Daži no tiem tika atbalstīti, daži ne.

Gribu uzsvērt, ka, mūsuprāt, šos procesus lielā mērā raksturo tas, ka neprivatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" — tika noraidīti tādi priekšlikumi, kas varētu radīt bažas par to, kas notiks nākotnē.

Protams, valdības partijas uzticas savai valdībai, un tas ir loģiski, bet situācija, ka valdība daudzas lietas var izlemt vienpersoniski bez Saeimas līdzdalības, veidojas tādā gadījumā un uz tāda paša līguma pamata kā ar "Lattelekom" vai brīvās tirdzniecības līgumu. Tas bieži vien pēc tam jāpārskata, bet to izdarīt ir ļoti grūti, jo tās ir starptautiskas saistības.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija): Īpaši uzsvēršu vienu likumprojektu, bet sākšu ar grozījumiem Prokuratūras likumā. Tautas partija neatbalstīja šo likumprojektu, jo uzskata, ka gluži otrādi — iespējamam kandidātam kritēriji tiek pazemināti. Patiesībā pirms jauna ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas mainīt likumu ir diezgan nekorekti. Bet tā kā tas ir nobalsots, Tautas partija noteikti iesniegs konstruktīvus priekšlikumus, lai situāciju labotu.

Bet nozīmīgākais likumprojekts, manuprāt, šodien nenoliedzami bija Meža likums, kuru pieņēma otrajā lasījumā. Tas brīžiem bija ļoti emocionāls, brīžiem konstruktīvs, un Tautas partija noteikti strādās pie trešā lasījuma redakcijas jautājumā par mežu zemes atsavināšanas kārtību. Mēs uzskatām, ka pamatā šī lieta jālemj Ministru kabinetam. Acīmredzot jādeleģē — cik lielā apjomā, jo praktiskajā dzīvē ir tādas situācijas, kā piemēram, ja kādam cilvēkam ir īpašums rezervātā vai kādā citā vietā, kur meža darbība ir ierobežota, pastāv iespēja šo mežu samainīt pret citu valsts mežu. Un, ja tādus likumprojektus nepārtraukti izskatīs Saeima, un tādu būs daudz, tad parlamenta darbs kļūs ļoti formāls, tukšs un saraustīts. Bet, nenoliedzami, būtu svarīgi, kā jau tikko teica sociāldemokrātu pārstāvis E.Baldzēna kungs, izstrādāt kārtību, cik tālu valdība drīkst to darīt. Katrā ziņā Tautas partiju dara uzmanīgu tas, ka tiek mēģināts ievilkt apspriešanai Saeimā tādu jautājumu, vai meži ir privatizējami vai ne. Mēs esam pret mežu privatizāciju, un šī valdība to nekad nepieļaus. Manuprāt, uzsākt parlamentāru diskusiju par šo tēmu nebūtu lietderīgi.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeimā bija samērā ražīga diena. Efektīvi tika izskatīti arī tie jautājumi, par kuriem izraisījās garas debates.

Katrā ziņā man ir prieks par to, ka uz priekšu virzās likumdošanas procesi, neskatoties uz vienu otru reizi ļoti asām un kvēlām debatēm, kas izraisās starp opozīciju un pozīciju, kā arī atsevišķos gadījumos savā starpā gatavi diskutēt pat pozīcijas deputāti. Tiek pieņemti likumi, kas ir svarīgi arī no Eiropas integrācijas procesu viedokļa.

Šodien otrajā lasījumā mēs pieņēmām Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Pavisam drīz trešajā lasījumā tiks skatīts Autortiesību likums, un ir pamats domāt, ka uz to brīdi, kad reāli Latvijas delegācija pirmo reizi brauks uz Briseli, lai oficiālās iestāšanās sarunās pārrunātu daudzus jautājumus, kur būs runa par to, cik sadaļas un cik jomas uz reizi šīs sarunas var aptvert, tad mums jau būs savs šī gada likumdošanas rezultāts, ko aizvest uz turieni. Un jau atkal būs viens solītis noiets tuvāk mūsu likumdošanas saskaņošanai ar citu Eiropas valstu likumdošanu.

Ja nu kas šodien rada bažas, tad tā ir deputātu dažādā izpratne par to, ko nozīmē tiesiska stabilitāte valstī kontekstā ar Prokuratūras likuma grozījumu iespējamo nodošanu komisijām. Ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šis likums tika, kā mēs Saeimas žargonā sakām, atvērts, bet jautājums, kas jāizšķir, bija pavisam vienkārš un konceptuāls. Šeit runa tik daudz nebija par sagatavotas normas kvalitāti, jo no kvalitātes viedokļa to patiešām var apspriest: runa bija par attieksmi pret tiesu varu, par vietu un laiku, kādā deputāti savu varu un likumdošanas iniciatīvu realizē. Neviens nešaubās, ka Saeima ir likumdevējs, ka Saeimas deputātu rokās ir vara. Runa ir par to, ka šo varu nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot. Vajadzētu rūpēties ne tikai par saviem lēmumiem un par to, ka šādi lēmumi tiek pieņemti, bet arī par šo lēmumu skaidrību un pārskatāmību. Par to, ka tieši šobrīd Andris Guļāns, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, izvēlas jauno ģenerālprokurora amata kandidātu. Un ja Saeima tieši šajā brīdī un tieši šajā normā, kas šobrīd tiek piemērota, starp citu, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas pilnā apjomā, ja parlaments izvēlas radīt tiesisku nestabilitāti un koriģēt šo normu paralēli procesam, kas norit pēc spēkā esošā likuma, tad mēs uzskatām, ka tas nerunā par labu likumdevēja kā valsts varas, kā pašas galvenās varas pašcieņai. Mūsuprāt, vajadzēja nogaidīt līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai un maijam, kad tiks saņemta Eiropas Padomes rekomendācija par to, kādai jābūt prokuratūras lomai demokrātiskā valstī, un dzīvot ar spēkā esošo likumu, kas ir starptautiski atzīts kā labs, un ļaut Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kas ir šī likuma piemērotājs, rīkoties tiesiskas valsts un tiesiskas stabilitātes apstākļos. Jo galu galā nevienu likumdevēju necienīs, ja tas savu cieņu, ar kādu izturēsies pats pret sevi, nevērsīs arī pret citiem tiesiskas valsts ķēdes posmiem, šajā gadījumā, tiesnešiem.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien Saeimā tika skatīti vairāki svarīgi un nopietni likumi. Mūsu frakcija bija sagatavojusi grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, kas paredzēja lielākus ierobežojumus bijušajiem valsts drošības komitejas darbiniekiem. Mūsu frakcijas viedoklis vienmēr bijis tāds, ka bijušajiem čekas darbiniekiem nevajadzētu strādāt pašreizējās valsts drošības iestādēs. Savā laikā likumā tika iestrādāta norma, ka ar īpašu Saeimas Nacionālās drošības komisijas lēmumu var atļaut dažiem čekas darbiniekiem strādāt drošības policijā. Pēc tam Saeimas komisija skatīja šo jautājumu un vairākiem darbiniekiem šādu atļauju deva. Mūsu frakcijas viedoklis jau toreiz bija negatīvs, un mēs pat bijām spiesti izskatīt viena mūsu partijas biedra, deputāta O.Grīga balsojumu, kurš tika izslēgts no mūsu partijas un frakcijas par to, ka nobalsoja par iespēju čekas darbiniekiem strādāt drošības policijā.

Tagad visiem ir zināms, ka tiek veidota jauna partija. Mums, protams, liekas ļoti interesanti, ka cilvēki, kuri atbalstījuši bijušos čekistus, tagad dibina partiju ar ļoti nacionāliem lozungiem, kas uzdodas par to, ka aizstāvēs latviešu nacionālās intereses. Tas izklausās ļoti savādi un izskatās tāpat kā padomju laikā, kad provokatori veidoja īpašu nacionālu organizāciju un pēc tam izgaismojās tie, kas iet idejas pēc, bet vēlāk sākotnējā ideja cieš fiasko. Mūsu partijas viedoklis vienmēr bijis negatīvs un, ņemot vērā, ka toreiz, kad Saeima nobalsoja un dažiem čekistiem atļāva strādāt, mēs ierosinājām izslēgt no likuma normu, ka uz kāda lēmuma pamata bijušie čekas darbinieki varētu strādāt. Diemžēl Saeimas balsojums bija negatīvs, un šis mūsu izstrādātais likumprojekts komisijām netika nodots.

Vēl viens svarīgs likums, par kuru jau tika runāts, ir grozījumi Prokuratūras likumā. Mēs atbalstījām šī likuma nodošanu komisijām, bet uzskatām, ka tajā ir vairākas būtiskas normas, kas nebūtu piemērojamas šajā brīdī. Tātad, pašreizējā likumā nav konkrēti noteikts, kādā darbā un kādā kvalifikācijā jābūt strādājušiem prokuratūras un tiesas darbiniekiem, kas varētu pretendēt uz ģenerālprokurora amatu. Tātad, ja pieiet formāli, tad pat apkopēja, kas noteiktu gadu skaitu strādājusi tiesā vai prokuratūrā, varētu pretendēt uz ģenerālprokurora amatu. Un otrs, kas būtu jāprecizē, ir tas, ka mēs uzskatījām, ka darba stāžs šajās iestādēs, kurās strādāts, ir jāskaita pašreizējās Latvijas darbības laikā, jo būtiski mainījusies visa tiesu sistēma. Tāpēc nebūtu vērts ņemt vērā to darba laiku, ko kāds strādājis padomju Latvijā. Šie bija tie divi būtiskie argumenti, kāpēc Prokuratūras likums bija jāprecizē.

I.Stirāns (Jaunās partijas frakcija): Man ir liels prieks uzrunāt jūs joprojām vienotas Jaunās partijas frakcijas vārdā. Šodien plenārsēde, kā jau iepriekš kolēģi teica, bija samērā ražīga, tika izskatīti daudzi svarīgi jautājumi. Kā vienu no tiem es gribētu minēt Rīgas brīvostas likumu.

Šī nozare viennozīmīgi Latvijai ir ļoti aktuāla un peļņu nesoša, bet problēma ir tāda, ka gan Liepājā, gan Rīgā šīs brīvostas darbojas pēc saviem atsevišķiem likumiem, kuri diemžēl nav unificēti. Jaunā partija uzskata, ka likumdošanai šajā jomā jābūt vienotai. Rīgas brīvostas likumā pozitīvs ir tas, ka beidzot tiek normalizēts un sakārtots jautājums, kas skar Rīgas tirdzniecības ostu, kura darbojas brīvostas statusā, un Rīgas ostu kopumā. Līdz ar to šis jautājums pēc šī likuma pieņemšanas beidzot tiks loģiski atrisināts, un visas uzņēmējsabiedrības un uzņēmēji, kas darbojas Rīgas brīvostas teritorijā, varēs strādāt pēc vienotiem noteikumiem. Tas, bez šaubām, dos iespēju šai ostai attīstīties un piesaistīt jaunas investīcijas.

Bez tam ļoti svarīgs jautājums, kas šodien tika izskatīts, ir likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Šī likuma mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu iespēju saņemt drošus un kvalitatīvus sabiedriskus pakalpojumus, kuru cenas atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci. It sevišķi šis jautājums ir aktuāls tādām nozarēm, kā telekomunikācijas, enerģētika un gāzes saimniecība, kurās Latvijā valda monopoltiesības. Sabiedriskais regulators dos iespēju saskaņot reālo maksātspēju ar pakalpojumu cenām.

Diskutabls jautājums ir par pasažieru pārvadājumiem. Jaunās partijas frakcija uzskata, ka pasažieru pārvadājumos, izņemot dzelzceļa pārvadājumus, nepastāv monopols, bet gan normāla dabiska konkurence. Mūsuprāt, šo nozari tomēr vajadzētu izslēgt no sabiedrisko pakalpojumu regulatoru funkcijām.

Bez šaubām ļoti svarīgs jautājums bija arī Meža likums. Mēs atbalstījām šī likuma pieņemšanu, kaut arī diemžēl netika pieņemti visi tie A.Seiles kundzes priekšlikumi, kurus mēs atbalstījām. Mums ir pretenzijas pret kārtību, kādā tiek sakārtota meža nozare, jo pagaidām Saeima vēl nav pieņēmusi jumta likumu un stratēģiju, pēc kuras jāattīstās šai nozarei. Jaunā partija piekrīt tam, ka likumdošana šajā jomā tiek kārtota nevis, sākot ar stratēģijas noteikšanu, bet sākotnēji tiek risināti pakārtotie jautājumi.

Saeimas preses dienests