Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 13.maija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodienas sēdē bija dažādi interesanti notikumi, bet gribu pieminēt tikai dažus. Kreiso deputātu iesniegtais priekšlikums atsaukt Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāju par viņa domām presē, kas skar Latvijas dekolonizācijas un deokupācijas problēmu. Saeima to pārliecinoši noraidīja. Arī mūsu partijai tas pilnīgi nav pieņemams, ka šāda jautājuma pieminēšanā tiek saskatīts kaut kas slikts, nepieņemams vai tamlīdzīgi. Latvijas nacionāli valstiskās intereses, gan arī Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO nav nekādā pretrunā ar šo problēmu risināšanu. Latvijā okupācijas gados iepludināti simtiem tūkstošu cilvēku. Protams, daudzi nav bijuši šīs problēmas iniciatori, bet sekojuši tam, ko norādīja partija un padomju vara. Tajā pašā laikā šie cilvēki nav īsti iekļāvušies Latvijas dzīvē, nemīl Latvijas valsti, nespēj apgūt latviešu valodu, kā arī kūda jauniešus nemācīties valodu. Ja šie cilvēki šeit nejūtas mājīgi, tad viņiem ir jāpalīdz aizbraukt. Latvijai kā demokrātiskai valstij šādas lietas jākārto demokrātiski, likumīgi, bez piespiešanas un bez personisko tiesību pārkāpšanas.
Latvijas drošības iestāžu pārstāvji Saeimā pauduši viedokli, ka ne vienmēr iespējams efektīvi vērsties pret tiem, kas kūda cilvēkus ielās un jauc sabiedrisko kārtību un problēmas, par kurām jādiskutē likumīgā veidā valsts iestādēs vai preses slejās, rīko dažādas nekārtības. Mēs esam sagatavojuši un iesnieguši nelielus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz atbildību par aicinājumiem, sevišķi pastiprinošas normas tiks noteiktas tajā gadījumā, ja nepilngadīgie tiek aicināti šādas darbības veikt, kas pēdējā laikā diemžēl ir novērots.
Mērķis nav kādu ietupināt aiz restēm, bet mērķis ir veikt preventīvus soļus, lai šādi cilvēki apdomātos, ka tādas lietas nevajag darīt. Viena lieta ir viedokļu dažādība, ko valsts pieļāva, bet šo robežu nedrīkst pārkāpt un radīt situācijas, pēc kurām cilvēki ļauni priecājas, ka notiek visādas dīvainības, kuras pēc tam kaimiņvalsts lielā televīzija filmētu un rādītu kā nez kādus cilvēktiesību pārkāpumus.
Kā pēdējo es gribu pieminēt to, ka, izvērtējot KNAB atzinumus par Einara Repšes ņemtajiem kredītiem, mēs redzam, ka tie tikai apstiprina viedokli, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas domātas atsevišķu augstu amatpersonu – ministra vai deputāta – interešu konflikta novērtēšanai ir mazefektīvas un nelietderīgas no patiesības noskaidrošanas viedokļa. Vairāk šīs komisijas pārvēršas par tādu pozīcijas – opozīcijas politisko spēku izmērīšanu. Bez šaubām, mēs nosodām jebkādu apšaubāmu ministra vai deputāta rīcību, sevišķi ja tas varētu būt likuma pārkāpums. Domājam, ka šādas lietas jāizmeklē KNAB vai citām valsts iestādēm, nevis deputātiem, kur bieži vien šī izmeklēšana tiek aizstāta ar zināmu politisku spēkošanos. Šajā sakarībā vakar mūsu frakcija vienprātīgi nolēma atsaukt Annu Seili un Pēteri Tabūnu no Repšes izmeklēšanas komisijas, jo uzskatām, ka šī komisija ir parādījusi savu nelietderību un būtībā jau zaudējusi savas pastāvēšanas faktisko mērķi, kāpēc tā tika izveidota.

V.Šiliņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

“Jaunais laiks” šodien Saeimas sēdē iesniedza priekšlikumus par māmiņu pabalstiem. Šis ir ļoti aktuāls jautājums. Ja mēs palūkojamies uz valsts statistiku, tad redzam, ka dzimstība Latvijā kopš 1990.gada ir ievērojami samazinājusies. Šodien mums bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem ir samazinājies pat līdz 10%. Šajā likumprojektā ir paredzēts būtiski palielināt bērnu piedzimšanas valsts pabalstu līdz 300 latiem bijušo 98 latu vietā. Mēs ceram, ka ievērojami tiks palielināts arī bērnu kopšanas valsts pabalsta apmērs.
Tā kā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā ir iesniegti izskatīšanai komisijā, sekosim un lūkosim, lai šis nopietnais jautājums tiktu virzīts arī nākotnē.
Otrs jautājums ir tas, ka pozīcijas deputāti šodien atsauca savu priekšlikumu, kas paredz par pamatdelegātu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā ievēlēt Vjačeslavu Stepaņenko. Es domāju, ka tas ir pareizi. Ja cilvēks nav balsojis par Latvijas iestāšanos NATO, tad šādam cilvēkam varbūt arī nebūtu jābūt šajā delegācijā. “Jaunais laiks” izvirzīja šai delegācijai Māri Gulbi, bijušo iekšlietu ministru, kuram ir pietiekami liela darba pieredze spēku struktūrās. Lai gan pozīcija šo kandidatūru neatbalstīja, šī ideja tomēr ir laba, un iespējams, ka to nākotnē vēlreiz varētu pārskatīt.
Treškārt, protams, jāatzīmē, ka sēde izveidojās īsa saistībā ar Irākas jautājuma analīzi. Kreisā flanga deputāti pārlieku izmainīja šo informāciju un atkāpās no norādāmā viedokļa, un, manuprāt, mūsu sēdē beigu daļa izvērtās pārāk emocionāla un brīžiem pat apvainojoša. Es domāju, ka kreisā flanga deputātiem vajadzētu nopietnāk gatavoties sēdēm.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Pēc šodienas plenārsēdes man gribētos vairāk runāt par cilvēka tiesībām un Tautas saskaņas partijas nostāju cilvēktiesību jomā.
Mēs uzskatām, ka cilvēka tiesību prioritāte ir eiropeiskās vērtību sistēmas pamatelements, kas pilnībā jāpieņem arī Latvijas sabiedrībai. Tas nav pārkāpjams, aizbildinoties ar valsts drošības interesēm vai kādām citām it kā augstākām valsts varas vajadzībām. Cilvēktiesības nevar nodrošināt, vienīgi ierakstot tās likumos. Cilvēktiesības tiks ievērotas tikai tad, kad justīcija būs stipra, neatkarīga un pieejama visiem cilvēkiem, neatkarīgi no to sociālā statusa un ienākumiem. Taču galvenais cilvēktiesību garants ir sabiedrības apziņa par cilvēktiesībām un solidaritāti, tās aizstāvot. Par cilvēktiesībām ir jāzina katram Latvijas iedzīvotājam.
Tāpēc ir nepieciešams pirmām kārtām likumdošanā un valsts pārvaldes darbībā veikt izmaiņas, kas pastiprinātu atbildību par rasisma, ksenofobijas, šovinisma veicināšanu un naida kurināšanu.
Otrkārt, nekavējoties bez atrunām un ierobežojošām deklarācijām ratificēt Eiropas vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju.
Treškārt, piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, atcelt ierobežojumus Latvijas nepilsoņu darbam konkrētās profesijās un sociālās palīdzības saņemšanai.
Ceturtkārt, jādarbojas pret jebkuriem mēģinājumiem ierobežot personas datu aizsardzību, pārkāpt indivīda apziņas, vārda un biedrošanās brīvību, tiesības uz ģimeņu apvienošanu neatkarīgi no šādas ierobežošanas iemesliem.
Un beidzot. Jāpanāk, lai izglītības sistēma jauniešos veidotu apziņu par savām un līdzcilvēku tiesībām un pilsoniskajiem pienākumiem. Līdz ar to Tautas saskaņas partija ļoti negatīvi vērtē šo precedentu, ka Saeima mēģina ierobežot vārda brīvību, nedodot kādam deputātam paust savu viedokli, piemēram, par Irākas sāpīgo jautājumu.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es tomēr pabeigšu savu runu, kas tika rupji pārkāpta ar Saeimas vairākuma lēmumu. Tieši vietā, kur es runāju par krievu, baltkrievu un ukraiņu kultūras biedrības vadītāju vajāšanu ar Drošības policiju. Vadītājam, kurš specializējas atbalstīt bērnu korus un deju ansambļus, tika uzdoti āķīgi jautājumi par graujošu pretvalstisku darbību. Tādiem pamuļķiem, kas strādā mūsu Drošības policijā, es

neuzticētu pat slaucīt grīdas savā dzīvoklī, kur nu vēl cīnīties ar starptautisko terorismu. Patiesībā pēdējā laikā viņi ir mainījuši taktiku. Uzmanīgi izstudējuši sarakstu no 33 organizācijām, kas atbalsta cīņu pret naidīgo izglītības reformu. Viņi izdalīja tās, kurās ir sastopams vārds “jaunieši”, paņēma Uzņēmumu reģistrā dibinātāju sarakstus iebiedēšanas nolūkā. Drošības dēļ iesēdās pa pieciem vienā mašīnā un sāka šos dibinātājus pa vienam apbraukāt, ar zābakiem klauvējot durvīs. Tas ir 19.gadsimta iereibušu šerifu līmenis kaut kur ASV štatos. Vai jūs domājat, ka šādi politiķi varēs aizstāvēt mūsu valsti no teroristiskiem draudiem, kas nāks kā atbilde par mūsu dalību Irākas karā.
Kā piemēru par vienu no policijas kļūmēm var minēt tiesas prāvu par ebreju politiski represēto, kas dzimis Sibīrijas trimdā – Rīgas domes deputātu Aleksandru Ģilmanu. Policija un tiesa bija iecēlusi viņu par atbildīgo par februāra pretreformas akcijām, kur piedalījās 20 000 krievu skolnieku, tikai tamdēļ, ka viņš vēstulē paziņoja par tām Rīgas izpilddirektoram. Vēl vairāk. Viņš ir iecelts arī par valsts galveno fašistu. Viņam ir piespriesta soda nauda 100 latu apmērā par it kā nacistiskās simbolikas izmantošanu mūsu pasākumā. Kaut gan, ja Latvijā tiktu organizēts taisnīgs konkurss uz šo galveno fašisma simbolu, tad pretendentu būtu ļoti daudz, ne jau no izglītības reformas pretinieku aprindām. Mūsu pēdējo dienu pamatlozungs: “Russkuju školu nogami penaja, pomņet fašist pro devjataja maja.” To var pārtulkot šādi: “Krievu skolai sperot ar kāju, atceras fašists par 9.maiju.”
Rezumējot visu augstāk minēto, var izdarīt viennozīmīgus secinājumus – mūsu tiesībsargājošās institūcijas nav gatavas atvairīt teroristiskus uzbrukumus. Pirmajā plānā vajadzētu izvirzīt profilaktiskus pasākumus, kas samazinātu šādu draudu iespējas. Par visefektīvāko šāda veida pasākumu, bez šaubām, kļūtu mūsu karaspēka steidzama izvešana no Irākas. Tas ir mūsu frakcijas pieprasījums. Tā ir Latvijas tautas vairākuma griba.

I.Šlesere
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Par vairākiem šodien Saeimas plenārsēdē izskatāmiem jautājumiem jau tika informēts. Es gribētu pieminēt to, ka Latvijas Pirmajai partijai šķiet svarīgāki tie likumprojekti, kas saistīti ar bērnu un ģimenes tiesību aizsardzību un uzlabošanu.
Kā jau minēja “Jaunā laika” deputāts, kas pauda “Jaunā laika” frakcijas viedokli, šodien tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums””, kurā ar likuma spēku tiek ierosināts noteikt bērnu kopšanas pabalstu apmēra palielināšanu. Laikam no vienas puses jau Latvijas Pirmajai partijai būtu ļoti jāpriecājas, jo šī ir Latvijas Pirmās partijas iniciatīva, ar ko klajā nāca ministrs Ainars Baštiks. Šī nauda, ko tautā sauc par māmiņu algām, likumā ierakstīta kā bērnu kopšanas pabalsta palielināšana. Tas ir jāpalielina, lai valstī veicinātu dzimšanu. Ne tikai tas, ka šis kopšanas pabalsts ir jāpalielina, bet jādara vēl daudz cits nepieciešamais – gan grozījumi likumos, gan arī citas iniciatīvas, lai ievērojami uzlabotu bērnu un ģimenes stāvokli valstī. To neatlaidīgi ir darījusi arī Latvijas Pirmā partija. Par to liecina gan tas, ka ir iesniegtas vairākas iniciatīvas par to, ka ir jāizveido atsevišķs īpašs uzturlīdzekļu fonds, no kā tiks maksāti līdzekļi vientuļajām māmiņām un tiem vecākiem, kuru otra puse atsakās uzturēt savu bērnu, gan arī par neapliekamo minimuma paaugstināšanu atkarībā no bērnu skaita. Jo lielāku skaitu bērnu cilvēks audzina, jo mazāki nodokļi viņam būs jāmaksā, kā arī ļoti daudzas citas iniciatīvas – gan par audžuģimeņu pabalstu palielināšanu, gan par vietējās adopcijas pabalsta ierosināšanu. Tās visas ir Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas, un mēs darīsim visu iespējamo.Dažas no tām jau ir ieviestas dzīvē, un mēs darīsim visu iespējamo, lai tās katrā gadījumā no nākamā gada 1.janvāra sāktu darboties. Un tieši tādēļ ir neizprotama šī te “Jaunā laika” iniciatīva un rosība, pasakot to, ka šis ir kaut kāds jauns un pilnīgi unikāls līdzeklis, ar ko ievērojami uzlabot demogrāfisko situāciju. Kaut gan par to jau ir lēmis Ministru kabinets vairākas reizes, un arī šī valdība ne par soli nav atkāpusies no pieņemtās koncepcijas. Mēs darīsim visu iespējamo, lai šos bērnu kopšanas pabalstus izmaksātu no 1.janvāra.
Es gribētu minēt, ka vēl paralēli tika izskatīti astoņi citi likumprojekti – gan grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, gan Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos –, kas ir saistīti ar jaunās ministrijas izveidi. Proti, sekretariāta pārveidošanu par Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kas no valsts budžeta neatņēma nevienu lieku santīmu, un neviena lieka štata vieta netika izveidota. Šī ministrija tiek izveidota tikai ar tādu domu, lai nodrošinātu ilgtermiņa politiku, lai ilgtermiņā jebkura valdība un jebkura Saeima skatītu šos bērnu un ģimenes jautājumus. Tieši tādēļ es gribu pateikt, ka “Jaunais laiks” nevienu no šiem likumprojektiem neatbalstīja, tādējādi pierādot savu destruktīvo un populistisko rīcību. Es tiešām gribu vēlreiz pateikt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai tās iniciatīvas, kuras Latvijas Pirmā partija ir ierosinājusi, lai tās arī visas realizētos, un daļa no tām jau darbojas.

I.Solovjovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeimā tika apstiprināts un diemžēl netika pieņemts tālākai izskatīšanai ļoti svarīgs priekšlikums. Tas ir grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Saeimas deputāti nobalsoja: 43 – par, 2 – pret, bet diemžēl 44 atturējās. Tātad starpība ir tikai trīs cilvēki. Mūsu frakcija piedāvā projektu, kas paredz atstāt īres maksu denacionalizēto namu īrniekiem vismaz uz nākamajiem trim gadiem, lai būtu iespējams valdībai kompleksi izstrādāt koncepciju šā jautājuma risinājumam, jo, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, denacionalizēto māju īpašniekiem būs neierobežotas iespējas paaugstināt īres maksu. Bet dzīvokļu īrniekiem draud izlikšana no dzīvokļiem, un viņi nav aizsargāti ar spēkā esošo likumdošanu. Pašlaik apmēram 20 000 denacionalizēto māju īrniekiem ir nepieciešama valsts vai pašvaldības palīdzība.
Diemžēl šodien Saeimas sēde tika pārtraukta, un ne visus likumprojektus mēs šodien izskatījām. Tos mēs skatīsim nākamajā trešdienā.

J.Dalbiņš
(Tautas partijas frakcija):

Ņemot vērā to, ka man kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājam ir reāla iespēja būt pie mūsu karavīriem Afganistānā, es vēlos no viņiem nodot sveicienus visiem viņu tuviniekiem un piederīgajiem un teikt to, ka viņi godam pilda savu pienākumu un ir apņēmības pilni šo misiju sekmīgi pabeigt līdz galam.
Otrā lieta, kāpēc es sāku ar to. Šodien Saeimā izvērsās asa diskusija un arī vārdu pārmaiņa tieši par jautājumu, vai mūsu karavīriem ir nepieciešams turpināt misiju Irākā? Gribu teikt sekojošo: Saeima lēma, ka mūsu karavīri misijā veic miera uzturēšanas spēku funkcijas, ko arī viņi reāli dara. Neraugoties uz to, ka situācija šajā valstī ir krasi izmainījusies un tā nebūt nav tāda kā tajā brīdī, kad mūsu karavīri tika nosūtīti uz turieni. Taču ar savu darbu un saviem pienākumiem viņi tiek galā spīdoši, un jāsaka, ka nepilnos četros mēnešos viņi ir palīdzējuši irākiešiem apgūt vairāk nekā divus miljonus ASV dolāru, lai sakārtotu vietējo infrastruktūru – skolas, medicīnas iestādes – un palīdzētu kara plosītajai valstij kaut nedaudz sajust to, ka ir iespējams arī uzlabot dzīves apstākļus.
Mums savukārt – kā Aizsardzības ministrijā, tā arī Saeimā – būtu ļoti nopietni jāpadomā, lai pašreizējā situācijā varētu uzlabot mūsu karavīru drošību. Tādas sarunas un lēmumi ir pieņemti, un tie tiks īstenoti vistuvākajā laikā.
Šajā pašā sakarībā Saeimā izvērtās ļoti asa vārdu pārmaiņa starp deputātu Buzajeva kungu, kas noteikti šo vārdu pārmaiņu un arī Saeimas lēmumu mēģinās izmantot kā saukli kampaņai par cilvēktiesību apspiešanu un deputāta tiesību ierobežošanu Saeimā. Taču gribētu teikt sekojošo: katram no mums ir šīs tiesības un šīs tiesības mums ir paredzētas Satversmē, bet tas, kā deputāts realizē savas tiesības, ir paredzēts Saeimas Kārtības rullī. Jāsaka, ka Buzajeva kunga attieksme bija galēji nicinoša kā pret Saeimas Kārtības rulli, tā pret sēdes vadītāju. Nepakļaujoties sēdes vadītājas aizrādījumam, ka netiek runāts par konkrētu jautājumu, Buzajeva kungs arī nepakļāvās sēdes vadītājas aicinājumam atstāt zāli pēc tam, kad bija Saeimas balsojums, ka viņam zāle šinī sēdē ir jāatstāj. Gala rezultātā tika pieņemts lēmums Buzajeva kungu atstādināt uz sešām sēdēm no dalības Saeimā, un es domāju, ka tas ir pilnīgi objektīvi, ja cilvēks, kurš pārstāv likumdevēja varu, neievēro Satversmi, Saeimas Kārtības rulli, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. To, ko viņš darīja skolu akciju laikā un turpina darīt arī šeit, izsakot klaju necieņu kā pret priekšsēdētāju, tā arī pret pārējiem Saeimas deputātiem, tad viņam likuma noteiktajā kārtībā ir jāliek saprast, ka šīs lietas valstī ir sakārtotas un likumam ir jāpakļaujas. Manā uztverē demokrātija nav visatļautība. Tā ir stingra pašu pieņemto likumu ievērošana. Latvijas likumi šajā gadījumā kalpo pamatnācijas un valsts iedzīvotāju interesēs.
Mēs noteikti redzēsim, kā šīs aktivitātes tiks izvērstas tālāk. Es ceru, ka tā būs arī mācība tiem, kuri nevēlas ievērot likumdošanu Saeimā.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Mūsu frakcijai šī bija spraiga darba nedēļa, un arī Saeimas sēde šodien bija ļoti interesanta. Bet, protams, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju rūp viņu dzīves ikdienas rūpes. Viens no jautājumiem, kam mūsu frakcija šajā nedēļā pievērsās, ir sāpīgais jautājums par Eiropas Savienības normatīvu piemērošanu virknei mūsu lauku saimniecību. Pamatots ir mūsu Latvijas zemnieku satraukums par lopu turēšanas noteikumiem, tāpēc arī mēs uz frakcijas sēdi bijām uzaicinājuši veterināro dienestu vadību. Varam mūsu lauku iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kas ir mazo saimniecību turētāji, sacīt, ka mēs ļoti strikti sekosim līdzi, lai saimniecības netiktu izputinātas, lai netiktu piemērotas milzīgi stingrās sankcijas par lopu turēšanas noteikumiem, par kautuvju atbilstību. Veldres kungs apsolīja, ka viņš elastīgi ievēros lielākajai lauku sabiedrības daļai saprotošu politiku attiecībā uz noteikumu ievērošanu, jo tiešām vienā dienā mēs nevaram šīs saimniecības pārkārtot, šīs kūtis un šie lopiņi... Acīmredzot nāksies visus turēt tā, kā mūsu sentēvi turējuši, bet nu tas ir ceļš, kas mums ir jāiet, un uz priekšu jāvirzās.
Bez šīm tīri pragmatiskajām ikdienas rūpēm, protams, šodien Saeimā bija ļoti dziļa diskusija vēl par virkni jautājumu, kas satrauc mūsu iedzīvotājus, tas ir – par īres griestiem. Šeit mūsu frakcijas nostāja ir viennozīmīga. Mums ir jāaizstāv mūsu īrnieku intereses, vienlaicīgi arī jādomā par to, kā pildīt likumu un kā rast risinājumu ar šiem namu īpašniekiem. Proti, šādā situācijā ir izveidota pie mūsu premjera darba grupa, kas ļoti intensīvi strādā, lai neciestu īrnieki. Varam apliecināt, ka šī problēma ir mūsu redzeslokā un to ir nepieciešams risināt, ievērojot visu pušu intereses.
Runājot par pēdējā laika aktivitātēm lielajā politikā kopumā, šodien bija ļoti interesanti novērot, kā vienotā frontē gan “Jaunais laiks” ar Einaru Repši priekšgalā, gan sociālisti ar Vladimiru Buzajevu, Plinera kunga frakciju, visi vienoti balsoja. Un pat bija ļoti skumji novērot, ka šis balsojums bija arī vienots tādos ļoti asos jautājumos kā bērnu pabalsta jautājumā, kā arī bērnu likumdošanas jautājumos, kas saistās ar jaunās ministrijas izveidi. Skaidrs, ka šī ministrija ir jāveido, sevišķi tāpēc, ka tās izveide neprasa nevienu santīmu un tas tikai pilnveidotu šo darbu.
Un, protams, ar lielāko prieku zaļie zemnieki šodien atbalstīja jautājumu par sociālo pabalstu risināšanu. Gribas tikai pateikt to, ka šie jautājumi ir mūsu Labklājības ministrijas redzeslokā un pie šiem jautājumiem strādā. Vienīgi žēl, ka “Jaunā laika” politiķi tagad populistiski izmanto to, ko pirms neilga laika paši krasi noliedza un uzskatīja, kas tas nav jādara. Bet labāk, ka saprašana nāk vēlāk, nekā vispār nekad!

Saeimas preses dienests