![](/img/logo.png)
2004. gada 13. maija stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 13.maija Saeimas sēdi!
Pirms mēs sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas
Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
lūgumu – izdarīt grozījumus Saeimas 13.maija plenārsēdes
darba kārtībā un izslēgt no izskatīšanas darba kārtības
20.punktu – likumprojektu “Diskriminācijas novēršanas
likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz noņemt arī
steidzamību Diskriminācijas novēršanas likumam. Deputātiem
iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas 13.maija Saeimas sēdes
darba kārtībā un izslēgt 22.punktu – likumprojekta
“Grozījums Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu trešajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu –
izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un
izslēgt no tās darba kārtības 21.punktu – likumprojektu
“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kā arī
lūdz atsaukt likumprojektam steidzamību. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas
lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija sēdes darba
kārtībā, izslēdzot no tās 19.jautājumu – likumprojekta
“Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu otrajā lasījumā, kā
arī lūdz atcelt Saeimas lēmumu, kurā likumprojekts atzīts par
steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens:
“Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Kļaviņa, Šiliņa,
Šadurska un citu deputātu lūgumu – izdarīt izmaiņas 13.maija
sēdes darba kārtībā un... izmainīt darba kārtību, papildinot ar
lēmuma projektu “Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu NATO
Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā
pamatdelegātu” pirms lēmuma projekta “Par deputāta
Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas
Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, par Aigara
Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO
Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā
aizvietotājus un par deputāta Aleksandra Kiršteina apstiprināšanu
par delegācijas vadītāju” izskatīšanas. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Paldies.
Nākošais... Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Silvas Bendrātes,
Ināras Ostrovskas, Ingrīdas Circenes, Ainara Latkovska un citu
deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts
sociālo pabalstu likums”” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu,
Bendrātes kundze!
S.Bendrāte (JL).
Jā... Es atvainojos, mazlietiņ jums... Jūs jau redzat, kolēģi,
jums tiek dotas tādas nelielas dāvaniņas. Tas ir tādā
priekšsvētku noskaņā. Kas tā par priekšsvētku noskaņu, to jūs
dzirdēsiet mazliet vēlāk, bet tas ir domāts tāpēc, lai pievērstu
jūsu uzmanību ļoti nopietnai problēmai valstī – demogrāfijas
problēmai. Tieši tā. Un lai jums šī tēma tiešām... lai jūs par to
arī gribētu noklausīties... un arī ieklausīties...
“Ar prātu apveltītas cilvēces vai dažu tās daļu savas nākotnes
centienu izvēle var būt dižena, vārga, cildena, nožēlojama,
negausīga, jūsmīga, trula, gudra, negudra, daiļa, drūma,
pretrunīga – kā nu pašiem tīk. Sekas tāpat. Bērnu, jaunas
dzīvības tapšanas izvēlīgumam nav vietas tautas dzīvības briesmu
laikmetā. Katra jebkad un jebkur, un jebkādēļ tapusī un
piedzimusī jauna latvieša dzīvība ir jāapsveic kā izcils un rets
dārgums, jo tā ir vismaz tik ilgi, kamēr mūsu tautas dzīvība ir
bīstami apdraudēta.” Raksta Andris Zeidaks, profesionāls
būvinženieris, kurš ilgus gadus dzīvojis svešatnē un kura
aizraušanās bijusi pētniecības darbs demogrāfijas jomā.
Mūsu valsts statistikas dati savukārt liecina, ka dzimstība
Latvijā dilusi kopš 1990.gada un paaudžu nomaiņa tiek nodrošināta
tikai par 52%, salīdzinot ar 2000. un 2003.gada sākumu. Latvijā
iedzīvotāju skaits ir samazinājies par turpat 2%, bet bērnu
skaits vecumā līdz 17 gadiem samazinājies par 10%. Ja 2000.gada
sākumā bērni bija turpat 23% no kopējā iedzīvotāju skaita, tad
2003.gada sākumā – jau nepilns 21%.
Latvijā mirstība 1,6 reizes pārsniedz dzimstību. Ja tā
turpināsies, ap 2030.gadu uz vienu strādājošo būs 1 pensionārs un
nebūs citas izejas, kā masveidā šurp aicināt darbaspēku no citām
valstīm. Tie ir biedējoši fakti. Tāpēc, lai pievērstu vēl lielāku
uzmanību dzimstības problēmai Latvijā, “Jaunais laiks” ir
iesniedzis Saeimai izskatīšanai ļoti svarīgu, ļoti aktuālu
likumprojektu – “Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu
likums””. Tam klāt pievienotajā anotācijā es centos pēc iespējas
pilnīgāk pamatot šā likumprojekta nepieciešamību, tomēr to
vēlētāju dēļ, kuri mūs noteikti šobrīd uzmanīgi klausās, īsi
izklāstīšu likumprojekta būtību.
Kāds ir šā likumprojekta mērķis? Visnopietnākajā līmenī ar likuma
spēku nostiprināt šā gada 17.februārī iepriekšējā Ministru
kabinetā akceptētās koncepcijas par valsts sociālā pabalsta
palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas pamatnostādnes.
Iesniegtajā likumprojektā vispirms paredzēts būtiski palielināt
bērna piedzimšanas valsts pabalstu līdz 300 latiem 98 latu vietā,
kāds tas ir šobrīd. Bet vēl daudz svarīgāk, ka iesniegtajā
likumprojektā paredzēts ievērojami palielināt bērna kopšanas
valsts pabalsta apmēru. Personām, kuras kopj bērnu līdz gada
vecumam, pabalstu diferencēt atkarībā no vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas. Šāda pieeja pēc koncepcijas akceptēšanas ziemā jau
radījusi to pozitīvo reakciju, uz kuru tā bija vērsta, –
aktivizējusi sociāli atbildīgās un finansiāli labāk nodrošinātās
ģimenes, kurās līdz šim bija nepietiekama aktivitāte ģimenes
kuplināšanā. Radījusi tajās uzticēšanos un paļāvību, kas nebija
izdevis līdz šim ar maksātajiem 30 latiem pirmajā bērna kopšanas
gadā un 22,50 latiem bērna kopšanas otrajā gadā.
Bet kas ir īpaši būtiski “Jaunā laika” iesniegtajos Valsts
sociālo pabalstu likuma grozījumos? Tas ir piedāvājums sasaistīt
bērna kopšanas pabalsta lielumu ar valsts ekonomikas izaugsmes
rādītājiem, minimālās mēneša algas palielināšanos, kas būtu
loģiski un pamatoti un ir patiešām īsti vietā dramatiskās
demogrāfiskās situācijas izšķirīgā ietekmēšanā.
Ko tas nozīmē? 2005.gadā, kad šiem grozījumiem būtu jāstājas
spēkā, personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, valsts
pabalsts būtu ne mazāks par valstī noteikto vienu minimālo
mēnešalgu. 2005.gadā tika plānoti 90 lati, kas būtu trīs reizes
vairāk nekā līdz šim, bet ne vairāk par piecām minimālajām
mēnešalgām, tas ir, līdz 450 latiem nodarbinātām personām, kuras
strādājušas un maksājušas nodokļus. Savukārt bērna kopšanas
otrajā gadā valsts pabalsts būtu 35% no minimālās mēnešalgas vai
31,5 lati. Ļoti būtiski ir piebilst, ka pie stingras budžeta
disciplīnas ekonomisko attīstību ir iespējams plānot –
paredzēt lielākus tēriņus arī sociālajai jomai. To uzskatāmi
pierādīja iepriekšējais Ministru kabinets. Saskaņā ar
pagājušovasar pieņemtajiem noteikumiem par kārtību, kādā nosakāma
un pārskatāma minimālā mēnešalga, pamatojoties uz Finanšu
ministrijas toreizējām aplēsēm, valsts noteiktā minimālā
mēnešalga tika prognozēta 2006.gadā – 104 lati; 2007. –
113 lati; 2008. – 123 lati; 2009. – 134 lati.
Sēdes vadītāja.
Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!
S.Bendrāte.
Es atvainojos! Es varbūt... Varbūt es drīkstu tomēr, kolēģi,
pabeigt!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem
iebildumu nav. Lūdzu!
S.Bendrāte.
Es domāju, ka to tiešām būtu mums visiem vērtīgi arī
noklausīties. Jūs vaicāsiet: “Kāpēc iepriekšējā Ministru kabineta
pieņemtās koncepcijas par valsts sociālā pabalsta palielināšanu
ģimenēm pēc bērna piedzimšanas... nostādnes nevarētu nostiprināt
tikai ar Ministru kabineta pieņemto noteikumu palīdzību?”
Teorētiski var, bet praksē jau redzams, ka šis darbs kavējas.
2004.gada 23.februārī tika izdots iepriekšējā Ministru kabineta
rīkojums labklājības ministrei – divu mēnešu laikā sagatavot
un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetam priekšlikumus par
grozījumiem normatīvajos aktos. Divi mēneši ir pagājuši, bet
nepieciešamo grozījumu projekts Ministru kabinetā nav vēl
nonācis. Saskaņošanas stadija ir ievilkusies. Vēl vairāk! Finanšu
ministrija jaunos Ministru kabineta noteikumus par bērna kopšanas
pabalsta palielināšanu atteikusies saskaņot. (No zāles
deputāts Dz.Ābiķis: “Kur jūs bijāt, kad valdībā bijāt?
Liekuļi!”) Tai netīk kopšanas pabalsta diferencēšana, jo
acīmredzot pie nivelējošas pieejas varētu vismaz 3 miljonus
netaisnīgi, bet ietaupīt. Ministrija pukst, ka būs grūti, jo,
lūk, pabalsta diferencēšana radot papildu administrēšanas
izdevumus. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Liekuļi!”)
Un visbeidzot. Tā šobrīd negrib neko saskaņot, jo to nevarot
darīt atrauti no 2005.gada budžeta paketes. Jājautā: kāpēc nauda
šim nopietnajam dzimstības pabalstam varētu pietrūkt, ja
iepriekšējais Ministru kabinets, pieņemot koncepcijas, to jau
paredzēja topošajā 2005.gada budžetā. (No zāles deputāts
Dz.Ābiķis: “Liekuļi!”) Un aizejot atstāja optimistisku
budžeta izpildes prognozi. Valsts kases oficiālais pārskats
liecina, ka gada pirmajā ceturksnī valsts budžeta ieņēmumi bijuši
turpat par 57 miljoniem latu lielāki nekā pērn. Diemžēl ļoti
gaidīto pozitīvo budžeta grozījumu jūnijā arī vēl nebūšot, kā to
nodrošināja iepriekšējā valdība. “Jaunajam laikam” tik nenoteikta
situācija rada bažas par koncepcijas īstenošanu, tāpēc Saeima
tiek aicināta ar šā likumprojekta atbalstīšanu dot ģimenēm
lielākas garantijas un drošības sajūtu pieauguma plānošanā.
Iespējams, ka te, zālē, ir kāds, kurš brīnās par “Jaunā laika”
aktivitāti bērnu un ģimenes jautājumu risināšanā. Tur nav ko
brīnīties! Par partijas nodomiem liecina tās programma, startējot
Saeimas vēlēšanās. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Laiks
beidzies!”)
Sēdes vadītāja.
Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!
S.Bendrāte.
Un visbeidzot ko es gribētu teikt. Šī programma tika atzīmēta
pētījumā kā ļoti objektīva, kā vissīkāk izvērsta tieši šajā
jautājumā, un tātad “Jaunais laiks” tiešām seko tam, kas notiek
valstī pat tad, opozīcijā esot, un ir gatavs pielikt plecu tur,
kur buksē. Un mēs tiešām... nevajag uz mums skatīties ar
politisku greizsirdību un politisku nenovīdību. Mēs neredzam
citus iemeslus kā tikai šos, kādēļ mūsu iesniegtais likumprojekts
“Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums” varētu tikt
noraidīts.
Un visbeidzot es gribētu pateikt, cienījamie kolēģi. Es vakar
saņēmu Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības atbalsta
vēstuli “Jaunā laika” iesniegtajiem Valsts sociālo pabalstu
likuma grozījumiem. Un vēstulē ir teikts, ka to atbalstīšana būtu
ļoti vērtīga dāvana ģimenēm 15.maijā – 11.starptautiskajā
ģimenes dienā – un Latvijas ieguldījums starptautiskā
ģimenes gada desmitgadē.
Aicinu atbalstīt likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo
pabalstu likumā tālākai virzīšanai un izskatīšanai Saeimā!
Sēdes vadītāja.
Vai Dzintars Ābiķis vēlas runāt par procedūru? Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Man ir lūgums tomēr ievērot reglamentu
un runāšanas laika ilgumu. Un, ja zālē ir iebildumi, tad lūdzu
balsot. Jo es uzskatu, ka tīras propagandas dzīšana šeit no
tribīnes, kad vēl dažus mēnešus atpakaļ “Jaunais laiks” bija
valdībā, tad pat atkāpās no valdības tikai tāpēc, ka nevarēja
skolotājiem samaksāt algas, tad šobrīd taisa vislielāko
propagandu un bļauj un kliedz, ka vajag vēl apmēram 10 reizes
vairāk maksāt. Un šis ir no tās pašas operas. Un nevajag ļaut
dzīt demagoģiju stundām ilgi ārpus reglamenta.
Sēdes vadītāja.
Jūs varētu rādīt vislabāko piemēru un nedarīt to pašu!
(Aplausi.) Deputātiem iebildumi nebija. Tādēļ arī laiks
runātājai tika pagarināts.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad Latvijas Pirmā
partija ir ļoti gandarīta, ka šis pabalsta jautājums nav zaudējis
aktualitāti arī šīs valdības laikā. Ir gan politiskā griba, gan
administratīvā varēšana, lai risinātu valsts demogrāfiskās
problēmas.
Iepazīstoties ar “Jaunā laika” iesniegto likumprojektu, Latvijas
Pirmā partija pārbaudīja, kā tiek pildīti Ministru kabineta
noteikumi Nr.113, un secināja, ka pretēji izskanējušiem
apgalvojumiem notiek tas, ka Labklājības ministrija nav
atkāpusies no iepriekšējās valdības apstiprinātās koncepcijas un
valsts sociālā pabalsta palielināšanā ģimenēm pēc bērna
piedzimšanas Labklājības ministrijas speciālisti ir precīzi
izpildījuši veicamos darbus, ņemot vērā visus Ministru kabineta
lēmumus. Un, pirmkārt, Ministru kabineta rīkojumā Nr.113, kurš
pieņemts 23.februārī, visi paredzētie noteikumi ir izpildīti. Un
tātad divu mēnešu laikā līdz 23.aprīlim bija jāiesniedz projekts
par bērna piedzimšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu Valsts
kancelejā, un tas ir izdarīts 19.aprīlī. Bet projekts par bērna
kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu bija jāiesniedz
23.aprīlī, un tas arī ir izdarīts.
Šobrīd vienīgi Valsts kancelejas darbiniekiem jāizpilda savi
pienākumi laikā un neskatoties uz partiju simpātijām vai
antipātijām. Un valdībai jāņem vērā šie Ministru kabineta
iesniegtie likumprojekti, lai tos iekļautu 2005.gada
budžetā.
Otrkārt, apgalvojums, ka bērna kopšanas pabalsta apmēru vairs nav
paredzēts saistīt ar minimālās algas pieaugumu, arī neatbilst
patiesībai, jo 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.349 Labklājības
ministrija ir vadījusies pēc koncepcijā minētā principa, un ir
noteikts, ka 2005.gadā pabalsts nevarēs būt mazāks par 90 latiem
un lielāks par 450 latiem un vidējā robeža būs atkarīga no
algas.
Tāpat nav arī pareizs apgalvojums
par to, ka nav paredzēts mainīgs bērnu kopšanas pabalsts, jo
projektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets pēc Labklājības
ministrijas ierosinājuma pārskata pabalsta apmēru, ņemot vērā
minimālās mēnešalgas pieaugumu. Tātad, tiklīdz Ministru kabinets
paaugstinās minimālo mēnešalgu, Labklājības ministrijai jāgatavo
grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektos.
Tāpat neredzu īpašu jēgu mainīt likumdošanā loģiski pamatoto
vispārpieņemto valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas sistēmu. Bet
ja mēs pieņemam šo grozījumu 7.panta 1.daļu, tad tādā
gadījumā
radīsies situācija, ka bērna māte
varēs vienlaicīgi saņemt gan maternitātes, gan bērna kopšanas
pabalstu. Tādējādi viņai izmaksājamais ikmēneša sociālais
pabalsts būs 200% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāda
prakse, ka valsts sociālie pabalsti divreiz pārsniedz valsts
personas iepriekšējā gada apjomu, nav pieņemti pat visbagātākajās
labklājības valstīs.
Tādēļ ... un mēs, protams, arī uzskatām, ka šis pabalsts ir
jāsaņem tām mātēm, kuras tiešām šajā pirmajā dzīves gadā audzina
savu bērnu, jo nav nekā svarīgāka kā bērnam mātes klātbūtne
dzīves pirmajā gadā.
Un tādēļ arī uzskatām, ka ir stingri jāseko tam, lai tiktu
pildīti Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos Nr.113
un 349, bet, ņemot vērā to, ka dubults neplīst, Latvijas Pirmā
partija, ņemot vērā to, ka mūsu partijas ideja un mūsu
priekšlikumi jau no pašas šīs Saeimas darbības sākuma bija tieši
par šo ģimenes atbalstu, par atbalstu bērniem, par visiem šiem
pabalstiem, tad mūs nemoka politiskā greizsirdība un nenovīdība,
un, neskatoties uz to, ka tas tomēr ir diezgan nesolīds
populisms, kas šobrīd tiek darīts, lai celtu vienas partijas
reitingu, mēs nobalsosim “par” tikai aiz tā iemesla, ka lai
dubults neplīstu.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 6.
Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātu Kastēna, Simsona, Stalidzānes un citu deputātu
lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija sēdes darba
kārtībā, izslēdzot no darba kārtības lēmuma projekta “Par
deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās
asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, par
Aigara Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO
Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā
aizvietotājus un deputāta Aleksandra Kiršteina apstiprināšanu par
delegācijas vadītāju” izskatīšanu. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Jurkāna,
Klementjeva, Agešina, Orlova, Vidavska un citu deputātu –
iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 13.maija sēdes darba
kārtībā, iekļaujot lēmuma projektu “Par Imanta Rākina
pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas
padomes”.
Tātad “pret” darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts
Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par iemeslu
acīmredzot šim priekšlikumam ir pārmetumi Rākina kungam par to,
ka viņš ir izteicies par deokupācijas nepieciešamību Latvijā un
sniedzis interviju laikrakstam... kādam laikrakstam. Nerunājot
par Latvijas Satversmē garantēto izteiksmes brīvību, es gribētu
atgādināt vienu lietu kolēģiem. Acīmredzot, ir jābūt nopietnam
iemeslam, un tam ir jābūt citam, lai nomainītu kādu amatpersonu,
jo 1996.gada 22.augustā pieņemtā deklarācija “Par
okupāciju” – Latvijas okupāciju, tieši paziņo, ka PSRS
valdība ir mērķtiecīgi iepludinājusi simtiem tūkstošu migrantu.
Un Saeima aicināja valsts un starptautiskās organizācijas
atbalstīt to personu centienus, kas vēlas atgriezties etniskajā
dzimtenē.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir radikāli mainījusies
situācija, un mums jaunajā Eiropas Savienības politikā ir
jāizmanto tā iespēja, ko mēs nevarējām izdarīt no 1996.gada, tas
ir, aicināt kaimiņvalstis un starptautiskās organizācijas tiešām
palīdzēt šiem cilvēkiem.
Savā laikā deviņdesmito gadu otrajā pusē Eirobarometra aptaujā
Latvijā tika aptaujāti bijušie PSRS pilsoņi. Un tikai apmēram
viena trešdaļa izteica vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību. Viena
trešdaļa izteica vēlēšanos emigrēt uz bagātajām Rietumu valstīm,
un viena trešdaļa teica, ka viņi gaidīs, kā attīstīsies notikumi
bijušajā Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā, un labos
apstākļos viņi būs gatavi arī turp atgriezties.
Es domāju, ka šie “labie apstākļi” praktiski ir jau iestājušies.
Eiropas Savienība ir pieņēmusi tā saucamo jauno kaimiņu attiecību
politiku, kas paredz iepludināt milzīgas naudas summas ar Eiropas
Savienību robežojošās valstīs un apgabalos.
Eiropas Savienības vecajās valstīs, piemēram, dzīvo pašreiz
apmēram 6 miljoni krieviski runājošo PSRS pilsoņu. Nevienā no
Eiropas Savienības valstīm, es runāju par vecajām valstīm, ne
Francijā, ne Vācijā, kur dzīvo 2 miljoni krieviski runājošo
pilsoņu, nav nevienas krievu skolas. Latvijā, kura garantē 40%
mācību dzimtajā valodā, dzīvo vairāki tūkstoši ģimeņu, kuras ir
paziņojušas, ka viņu bērniem rodas psiholoģiskas problēmas,
mācoties latviešu valodu. Uz Eiropas Savienības vecajām valstīm
viņi acīmredzot nevar izbraukt, jo tur vispār nav šādu skolu,
tātad Latvijas valdībai acīmredzot ir jānoslēdz līgums ar
Kaļiņingradas un Pleskavas skolām par to ģimeņu apmācību, bērnu
apmācību, kuriem rodas psiholoģiskas dabas un citi attīstības
traucējumi, klausoties latviešu valodu.
Un pēdējais. Es domāju, ka Latvijā dzīvo liela daļa, es uzsveru:
ļoti godīgu un labu cilvēku, bet viņi ir nelaimīgi tāpēc, ka viņi
nesaprot valsts valodu, viņiem nav Latvijā nekādu radniecīgu
saišu, un varbūt es piekrītu arī šiem iesniedzējiem, ka ne jau
savas vainas dēļ viņi šeit ir nokļuvuši, bet pirmais un
svarīgākais jautājums acīmredzot ir palīdzēt šiem cilvēkiem. Un
es domāju, ka vispareizākais būtu atbalstīt Krievijas prezidenta
Putina aicinājumu un izveidot kopēju fondu, iepludinot tur gan
Latvijas līdzekļus, gan varbūt, teiksim, kaimiņu valstu
līdzekļus, gan Eiropas Savienības līdzekļus šajā fondā, lai
vairāki tūkstoši cilvēku, kuriem tiešām nav pieņemama dzīve mazā
valstī, varētu atgriezties vai nu uz Kaļiņingradas apgabalu, kurš
tiks izveidots kā paraugekonomiskā zona ar laiku, vai arī uz kādu
savu citu, teiksim, iepriekšējās izcelsmes zemi.
Paldies par uzmanību! Bet, lai noņemtu Radio un televīzijas
padomes priekšsēdētāju, acīmredzot ir vajadzīgs cits
iemesls.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Par darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt Andrejs
Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Augsti godātie deputāti! Imantam Rākinam pēc likuma vajag
pārstāvēt sabiedrības intereses. Es nezinu, kādas intereses viņš
pārstāvēja, tāpēc, ka, cik es dzirdēju, prioritāte mums šodien ir
integrācija. Šis cilvēks runā par kaut ko citu. Šie cilvēki, par
kuriem viņš runā tik nežēlīgi un grib viņus represēt, viņam maksā
algu, bet viņš saņem to algu. Viņus visu laiku grib ierobežot
tiesībās un atgriezt kaut kur par kaut kādiem noziegumiem. Es
domāju, ka tāds cilvēks nevar pārstāvēt sabiedrību un nevar būt
deleģēts no parlamenta un būt par priekšsēdētāju šai padomei. Tā
ka es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un mēs izskatīsim citu
cilvēku no “Jaunā laika”, ja viņi atbalstīs mūs.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu
deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret –
72, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ierosina
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada
17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un
starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par
ūdeni un veselību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un
atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un
nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai, noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus
balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo
komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Igora
Solovjova, Sergeja Fjodorova, Martijana Bekasova un Oļega
Deņisova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par
dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā šo nelielo
likumprojektu, kurš paredz iesaldēt īres maksu uz trim gadiem.
Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kā liecina dati, ja būs atlaista īres
maksa visur Latvijā, tad no tā var ciest 29 tūkstoši ģimenes visā
Latvijā. Kā liecina dati, kurus piestādīja mūsu Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai Mājokļu aģentūra, tad, ja īres maksa
paaugstināsies līdz 1 latam, un jūs skaidri zināt, ka namu
īpašnieki jau deklarēja, ka īres maksa var būt no lata līdz 3
latiem, tad, ja īres maksa būs 1 lats, nevarēs samaksāt to īres
maksu 50% no iedzīvotājiem. Ja mēs paņemsim Rīgu, tad Rīgā
pašreiz šajos dzīvokļos ar veciem īres līgumiem dzīvo ap 20
tūkstoši ģimenes. Un ja 50% no viņiem nevarēs samaksāt, tad
krāsies parādi un tie cilvēki būs uz ielas. Padomājiet par tiem
cilvēkiem!
Mēs ar savu priekšlikumu dodam iespēju šiem cilvēkiem izdzīvot
trīs gadus un pa šiem trim gadiem valdībai izdomāt to modeli,
kādā veidā noņemt šo problēmu. Balsojiet, lūdzu, par mūsu
priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skaidrs, ka šis
jautājums par dzīvojamo telpu... Likumprojekts “Grozījumi likumā
“Par dzīvojamo telpu īri”” ir aktuāls, tas ir būtisks, bet,
skatot šo mūsu kolēģu priekšlikumu, šeit ir tikai viens
punkts – aizstāt pārejas noteikumu 4.punktā skaitli 2004. ar
2007. Faktiski šis priekšlikums neatrisina šo jautājuma būtību
kopumā, un es, teiksim, domāju, ka tas ir vienkārši jautājums,
ka, pārceļot šo skaitli, mēs neko praktiski neatrisinām. Tāpēc
komisija šodien strādā aktīvi pie šī likumprojekta, ko varētu no
komisijas iesniegt tieši kontekstā par šiem visiem jautājumiem,
kas saistīti ar denacionalizēto namu īrnieku problēmām, īpašnieku
jautājumiem, un Ministru kabinets un valdība praktiski ir gatava
aktīvi iesaistīties šajā procesā, pamatjautājums šeit ir, kur
ņemt līdzekļus, lai šo problēmu atrisinātu. Tāpēc uz šo laiku es
lūgtu jūs atturēties no šā likumprojekta tālākas virzīšanas.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 43, pret – 2, atturas – 44.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms izskatām tālāk darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas lūgumu – izmainīt šīsdienas Saeimas sēdes darba
kārtību un iekļaut darba kārtībā pirms 19. darba kārtības punkta
šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā: deputātu
Bērziņa, Ģīļa, Kalvīša, Dalbiņa, Segliņa un citu deputātu
iesniegto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites
likumā” un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu
“Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānās
Republikas konsulāro konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77,
pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas
starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80,
pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes,
Jaundžeikara, Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums
likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību
piemērošanu”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret –
nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots...
Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāsecina, ka nav kvoruma.
Tātad lūdzu vēlreiz balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā
“Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”
nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53,
pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts komisijai
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes,
Jaundžeikara, Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas –
1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes,
Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav,
atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes,
Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums
likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”” nodot
Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 54, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes,
Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums
likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem
tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz
vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” nodot
Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 51, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes,
Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums
likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu
nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”” nodot Ārlietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus
balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo
komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 54, pret un atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina
deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna
iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada
5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas
piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”” nodot Ārlietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus
balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo
komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 56, pret un atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes,
Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību
starpvalstu adopcijas jautājumos”” nodot Ārlietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Un it īpaši
cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”! Šodien pat no rīta jūs ar
asarām acīs stāstāt par to, cik briesmīga ir demogrāfiskā
situācija un kā “Jaunais laiks” rūpējas par to, lai uzlabotu
stāvokli valstī un rūpētos par bērniem. Nerunājot par šo
priekšlikumu... tā priekšlikuma būtību, kur faktiski ir tīra
demagoģija, par ko jau Ministru kabinets ir vairākas reizes lēmis
un atbalstījis, un arī Pirmā partija neatkāpsies ne soli par to,
lai šīs te māmiņu algas tiktu noteiktas tādā apmērā, kādā to arī
paredzēja koncepcija, ko pieņēma arī iepriekšējais Ministru
kabinets, kas, starp citu, arī pašā sākumā bija Pirmās partijas
iniciatīva, ko – paldies kolēģiem no “Jaunā laika” –
tie atbalstīja. Kolēģi, visi šie pēdējie 8 likumprojekti, kurus
mēs tikko kā nodevām komisijām,
un “Jaunais laiks” rīkojās
destruktīvi, un visi vispār nebalsoja par nevienu likumprojektu,
un ļoti daudzi, man ir žēl, ka ļoti daudzi kolēģi no “Jaunā
laika” pat nemaz neizprata šā likumprojekta būtību. Es gribu
ticēt, ka viņi neizprata, nevis apzināti rīkojās un nebalsoja,
tādējādi lai kavētu šāda likumprojekta nodošanu komisijām. Un
visi šie likumprojekti ir paredzēti, ar tādu mērķi izstrādāti,
lai nostiprinātu to, ko jau Saeima ir lēmusi, – par Bērnu un
ģimenes lietu ministriju pārveidot sekretariātu, kas pilda īpašu
uzdevumu, par ministriju, kas nodarbosies ar ilgstošu un
ilgtermiņa valsts politiku bērnu un ģimenes lietu sakārtošanā
šajā valstī.
Un, kolēģi no “Jaunā laika”, jūs tiešām, ja jūs sakāt, ka jūs
rūpējaties par bērniem, tad rūpējieties arī, lai jūsu balsojumi
to parāda. Jo mums visiem ir pieejami gan tie balsojumi, kad jūs
balsojāt “pret” ģimenes dienas – 15.maija noteikšanu par
atzīmējamo dienu, par ko jūs šodien sakāt, ka jūs atzīmēsiet šo
dienu tāpēc, ka jūsu iesniegtie likumprojekti ir nodoti
komisijām, jūs balsojāt “pret” ģimenes dienas noteikšanu par
atzīmējamo dienu, jūs balsojāt pret Bērnu un ģimenes lietu
ministrijas izveidi, jūs balsojāt pret neapliekamā minimuma
paaugstināšanu ģimenēm atkarībā no apgādājamo skaita, un es
tiešām rosinātu, kolēģi, ja jums patiešām rūp bērnu un ģimenes
lietas šajā valstī, tad izvērtēt jūsu rīcību, izejot no
likumprojekta būtības, nevis no jūsu partijas popularitātes
reitinga celšanas. Paldies.
Un lūdzu atbalstīt vismaz Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību
un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, pretējā gadījumā,
ja jūs to nedarīsiet, tad izveidosies situācija, ka ministrija
darbojas un nav nevienas centrālās iestādes, kas regulē
starptautiskās adopcijas procedūru. Un tādējādi jūs paši radīsiet
destrukciju. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “pret”.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es esmu lasījis
Saeimas Kārtības rulli, un es zinu, ka deputātu izsaucieni no
vietas ir pieļaujami, un līdz ar to tikai Ābiķa kunga
inteliģences līmenis parāda to formu, kādā veidā tie tiek
izmantoti.
Bet gribu īsi atbildēt Šleseres kundzei. Mēs neesam pret, mēs
vienkārši negribam iejaukties Emša valdības rosīšanās, audzējot
birokrātisko aparātu. Gods un slava Bērnu un ģimenes lietu
sekretariātam! Lai viņš dara un strādā un dara labu darbu! Bet
kāpēc to pārveidot par ministriju ar visu birokrātisko aparātu,
uzaudzēt kārtīgu naudu ierēdņiem, palielināt ierēdņu skaitu, un
beigu beigās bērniem jau nekas no tās naudiņas pāri nepaliks.
“Jaunais laiks” ir par reāliem darbiem. Par reālu palīdzību, par
māmiņu algu projektu. Atcerēsimies to, ka tieši Pirmā partija
bija tā, kas Repšes valdībā teica: “Mūsu prioritāte ir
bērni!”
Godājamā Pirmā partija! Jūsu tagad ir vēl vairāk valdībā. Kāpēc
koncepcija, kas tika pieņemta Repšes valdības pēdējās dienās, tā
arī divu mēnešu laikā nekļuva par likumprojektu valdībā? Taču
vienreiz, mīļā Pirmā partija, nu parādiet taču, ka jūs esat pirmā
pie darbiem, nevis tikai pie naudas dalīšanas birokrātiem.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 57, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
Guntas Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu
ministrijas iesniegtos materiālus un lēmusi pozitīvi par Guntas
Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas
tiesnesi.
Lūdzu to darīt arī parlamentam!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret –
nav, atturas – 1. Lēmums “Par Guntas Čepules apstiprināšanu
par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
Dimitrija Zamjatina apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas
iesniegtos materiālus par tiesneša Dimitrija Zamjatina
apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Lūdzu deputātus lemt
pozitīvi šo jautājumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret –
nav, atturas – 1. Lēmums “Par Dimitrija Zamjatina
apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi” pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības
jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Māra Gulbja
ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas
sastāvā kā pamatdelegātu”.
Iesniedzēju vārdā – deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti,
kolēģi! Patiešām man jāsaka, ka man ir zināms gandarījums, ka
valdošajā koalīcijā atmodās šorīt veselais saprāts un tika
atsaukts nākamais paredzētais lēmuma projekts par vairāku
deputātu, tajā skaitā Vjačeslava Stepaņenko, ievēlēšanu NATO
Parlamentārajā asamblejā. Ļoti labi valdošā koalīcija saprata un
sadzirdēja “Jaunā laika” argumentus, ka pārstāvēt Latviju NATO
Parlamentārajā asamblejā nevar sūtīt cilvēku, kurš konsekventi ir
balsojis pret šādām lietām, būdams PCTVL cilvēku ievēlētajā
sarakstā. Paldies Dievam, ka valdošā koalīcija šo te ir sapratusi
un Vjačeslavu Stepaņenko nevirza uz šo asambleju.
Mēs šajā lēmuma projektā piedāvājam kandidatūru, kura ir,
mūsuprāt, daudz piemērotāka, proti, Māris Gulbis, kurš ir
pierādījis sevi, strādājot par mūs valsts iekšlietu ministru, ir
pilnīgi skaidra viņa nostādne jautājumos, kas saistās par NATO un
mūsu vietu tajā, un atcerēsimies, ka NATO Parlamentārajā
asamblejā viens no visjutīgākajiem un svarīgākajiem jautājumiem,
par ko jārunā Latvijas delegātiem, kuriem ir jāuzstājas, ir NATO
un Krievijas partnerattiecību jautājums.
Māra Gulbja nostādne mums visiem ir zināma un es aicinu jūs
atbalstīt Māri Gulbi! Paldies.
Sēde vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kāda bija pirms tam kārtība, kā formē visādas
delegācijas un visādus pārstāvjus jebkurā starptautiskā
organizācijā? Prezidijs sasauc Starpfrakciju padomi, izvirza
noteikumus, pēc kuriem var izvirzīt kandidātus, un izvirza arī,
cik kandidātus var izvirzīt un kam. Šoreiz šīs procedūras nebija.
Tāpēc es ceru... Tieši tāpēc tas pirmais priekšlikums šodien bija
atsaukts, lai būtu izpildīta visa procedūra. Es aicinu arī “Jauno
laiku” atsaukt savu priekšlikumu, bet, ja nu ne, tad aicinu
Saeimu nobalsot “pret”, jo procedūra nav izpildīta.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu
“Ievēlēt deputātu Māri Gulbi NATO Parlamentārās asamblejas
Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu”! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret –
54, atturas – 3. Lēmums nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas
atzinums “Par Saeimas deputātu Jakova Plinera, Nikolaja
Kabanova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova,
Andreja Aleksejeva, Aleksandra Golubova un citu deputātu
pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas
Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts
Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Izskatot šo pieprasījumu, komisija atzīst to kā
noraidāmu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Dārgie Latvijas
cilvēki! Šodien apspriežamais jautājums par mūsu valsts karaspēka
atrašanos Irākā ir parādījies laikā, kad visas pasaules
sabiedrība ir šokēta par fotogrāfijām, kurās ir atspoguļots, kā
amerikāņu karavīri spīdzina irākiešu ieslodzītos un ņirgājas par
tiem šīs okupētās valsts cietumos. Karu vēsturē ir zināmi daudzi
gadījumi, kad ar karagūstekņiem apietas nežēlīgi. Tomēr šo
gadījumu var atzīt par bezprecedenta pēc tā, ar kādu seksuālo
izvirtību un atklātību okupanti lielījās par savu ņirgāšanos.
Viņi pat izvietoja šīs fotogrāfijas un videoierakstus internetā,
neslēpjot savas sejas. Spriežot pēc visa, viņi uzskatīja, ka
amerikāņu karavīram viss ir atļauts. Protams, Pentagona vadība
pasteidzās noklusēt skandālu, ASV aizsardzības ministrs Donalds
Ramsfelds pat publiski atvainojās irākiešu karagūstekņiem. Taču
viņš neatvainojās par tūkstošiem Irākas mierīgo iedzīvotāju
iznīcināšanu nesenās Fallūdžas bombardēšanas laikā. Viņš
neatvainojās par Bagdādes muzeju, par tā tūkstošgadīgo vērtību
iznīcināšanu. Viņš neatvainojās par to kolosālo ekonomisko,
ekoloģisko un demogrāfisko kaitējumu, kas tika nodarīts Irākai.
Vairāk nekā gadu atpakaļ ASV prezidents Džordžs Bušs oficiāli
pasludināja par kara beigām Irākā. Šajā laikā Irākā ir gājis bojā
vairāk amerikāņu karavīru un sabiedroto militārpersonu nekā pašas
militārās operācijas laikā Irākas okupācijā. Šim karam neredz ne
gala, ne malas, un visi amerikāņu mēģinājumi izveidot pagaidu
administrāciju cieš neveiksmi. Irākā faktiski var runāt par
trijām ietekmes zonām – kurdu, sunnītu un šiītu.
Vislojālākie amerikāņiem ir kurdi, taču arī viņi pieprasa pēc
iespējas ātrāku okupācijas karaspēka izvešanu.
Kas attiecas uz teritorijām, kuras apdzīvo sunnīti un šiīti, tad
tajā notiek nežēlīgs partizāņu karš bez jebkādiem noteikumiem. Ko
šajā valstī ir aizmirsuši latviešu puiši – Nacionālo bruņoto
spēku karavīri? Aizsardzības ministrs Slaktera kungs, tērpies
militārā formā, lai gan viņam nav nekādas oficiālas militāras
dienesta pakāpes, nesen sludināja no Irākas, ka tur viss ir
normāli un attieksme pret latviešu karavīriem ir laba. Taču
islāma nāvinieki neatšķir, kas par karavīru stāv viņu priekšā.
Galvenais, ka viņš nēsā formas tērpu, kas ir līdzīgs amerikāņu
okupācijas karaspēka formas tērpam. Tas ir pilnīgi pietiekami,
lai viņu nogalinātu. Amerikāņu realizētā Irākas okupācija nav
operācija NATO līguma 5.panta ietvaros. ASV karaspēks ir okupējis
valsti, kurā patiesībā nebija nekādu masu iznīcināšanas ieroču un
kura neapdraudēja Amerikas Savienotās Valstis. To tagad ir
atzinuši pat bijuši tuvākie ASV prezidenta Džordža Buša
līdzgaitnieki. Mēs, PCTVL frakcija, uzskatām notikušo Irākā par
īstu agresiju, humanitāro katastrofu. Tādēļ lūdzam Saeimu
atbalstīt mūsu iniciatīvu Latvijas kontingenta izvešanai no
Irākas.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Vēlos ļoti īsi pateikt
par situāciju pašreiz Irākā, par mūsu karavīriem.
Šeit sēdot, es nedomāju, ka kādam ir tiesības runāt viņu vārdā,
bet viedokli paust ir tiesības. Esot Irākā, es varu pilnīgi un
skaidri jums pateikt, ka mūsu karavīri precīzi, punkts punktā
pilda to mandātu, ko mēs kā Saeima viņiem devām, nosūtot viņus uz
šo reģionu – miera uzturēšanas misiju. Viņi neiesaistās
karadarbībā pret irākiešiem.
Otra lieta. Ne visi irākieši ir Mahdi armijā, un ne visi irākieši
vēlas, lai Irāka turpinātu to ceļu, kas bija Sadama laikā.
Trešā lieta. Tie irākieši, kuri nevēlas šādu attīstību...
notikumu attīstību, aicina, lai tiktu nodibināta kārtība un
miers, lai Mahdi armija, kurā pamatā ir ekstrēmistiski noskaņotas
un krimināli orientētas personas, tiktu savaldīta. Mūsu puiši
šinī laikā, kurā viņi atrodas pašreiz misijā, nodarbojas ar
pavisam nemilitāriem uzdevumiem. Viņi ir palīdzējuši irākiešiem
savā atbildības rajonā apgūt vairāk nekā 2 miljonus ASV dolāru,
lai tiktu izremontētas skolas, slimnīcas, un sadarbojas ar
vietējiem līderiem, palīdzot viņiem šo naudu apgūt.
Visas tās runas, ka mēs nodarbojamies ar okupāciju, neatbilst tai
reālajai situācijai, ko es personīgi redzēju Irākā. Par mūsu
puišiem es varu pateikt tikai vienu – viņi tiek vērtēti kā
visaugstākie profesionāļi. Kas attiecas uz situāciju, kas ir
parādījusies, ko amerikāņi paši faktiski ir radījuši, lielas
problēmas ar gūstekņu spīdzināšanu, nepareizu attieksmi pret
gūstekņiem, viņi ar to tiks galā. Nav karā vienkāršu lietu, šinī
gadījumā cilvēki, kuri to ir izdarījuši, ir pārkāpuši jebkuras
normas, komandieri nav bijuši augstumos, lai spētu nodrošināt
attiecīgo kārtību un atbilstību kara vešanas starptautiskajiem
noteikumiem, bet tas ir jautājums, ar kuru ir jātiek galā
amerikāņiem. To viņi arī darīs.
Kas attiecas vēlreiz par mūsu puišiem, es gribu tikai teikt, ka
mēs varam izteikt lepnumu par viņu dienestu, kaujas spējām un
spēju darīt to uzdevumu, kuru mēs viņiem uzticējām. Paldies par
uzmanību! Esmu “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pirms gada no šīs tribīnes runāja tagad bijušais
premjerministrs. Viņš pamatoja savu pozīciju par to, ka Latvijai
jāpiedalās šajā operācijā, šajā okupācijā, ar to, ka Irākā it kā
atrodas masu iznīcināšanas ieroči. Bija minēti arī kādi fakti,
kuri pēc tam neapstiprinājās, nebija apstiprināti, un diemžēl
izrādās, ka nekādu masu iznīcināšanas ieroču nav. Tagad, protams,
ir otrais iemesls – it kā noņemts tirāns un ieviesta
demokrātija Irākā. Bet demokrātija ar tādu savdabīgu piegaršu, ar
tādu seksuāli sadistisku piegaršu iznāk. Arī turpinās karš, arī
līdz mieram ir tālu.
Bet mani uztrauc kaut kas cits. Mēs atkal kārtējo reizi atrodam
vecāko brāli.
Kārtējo reizi mums nav savas pozīcijas. Kārtējo reizi mēs
atkārtojam to, ko pateicis mūsu vecākais brālis.
Cienījamie kolēģi! Vai šī situācija neatgādina situāciju ar
Afganistānu padomju laikā? Kad arī bija no sākuma viss
miermīlīgi, kārtējo reizi bija tāda... teiksim, tādi izteicieni,
ka viss būs kārtībā, ka mēs it kā nodibinām demokrātiju
Afganistānā, un pēc tam sākās karš – nežēlīgs, un ka jau
paši Afganistānas iedzīvotāji cīnās un ka bija daudz upuru no
karaspēku puses, no miermīlīgo iedzīvotāju puses un tā tālāk.
Vēsture atkārtojas.
Diemžēl mēs atkārtojam tās pašas kļūdas. Mēs atkal atrodam vecāko
brāli un diemžēl mums nav neatkarīgas ārlietu politikas.
Diemžēl.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze!
Godātie kolēģi! Esmu jau daudzkārt izteicies par apspriežamā
jautājuma būtību. Par to esmu debatējis arī Pieprasījumu
komisijas sēdē.
Pirmkārt, man ar gandarījumu gribētos atzīmēt, ka komisijā kara
vanagi izrādījās mazākumā. Lielākā daļa komisijas locekļu
apzinājās, ka mūsu karaspēka klātbūtne Irākā – tā ir ļoti
sāpīga problēma, un tamdēļ balsojot viņi atturējās.
Savas lielās rūpes un bažas par
izveidojušos situāciju pauda arī ārlietu ministrs, kurš
piedalījās komisijas sēdē.
Agrāk akli sekojot lielajam brālim, patlaban mēs jau esam
tuvojošies atziņai, ka esam pieļāvuši nopietnu kļūdu. Tauta
saprot to labāk par politiķiem. Visas sabiedriskā viedokļa
aptaujas viennozīmīgi demonstrē, ka lielākā daļa iedzīvotāju,
tajā skaitā arī lielākā Latvijas pilsoņu un lielākā latviešu
daļa, viennozīmīgi iestājas par steidzamu mūsu karaspēka izvešanu
no Irākas. Atkal kā Gorbačova pārbūves laikā ir izveidojusies
karavīru māšu kustība.
Svārstās arī visnelokāmākie Amerikas sabiedrotie. Un mēs Ārlietu
ministrijas nepareizas darbības gadījumā riskējam palikt Irākā
par pēdējiem, kad šo pilnā mērā karadarbības zonu atstās arī paši
amerikāņi, pat nenodrošinot mūsu karavīriem vietu uz pēdējā
desantkuģa.
Mūsu ārpolitikas formāli deklarētais mērķis – pilnvērtīga
dalība ES un NATO – neatbilst mūsu faktiskajai rīcībai. Abas
šīs organizācijas nav atbalstījušas Irākas okupāciju. Bet šo
organizāciju dalībvalstis, kas ir pašas ietekmīgākās Eiropā, bija
un paliks par okupācijas kategoriskām pretiniecēm.
Kad mēs nezin par ko riskējam ar mūsu karavīru dzīvībām, tad
kļūst pilnīgi skaidrs, ka tas neatbilst Latvijas interesēm.
Spānijas bēdīgais piemērs liecina, ka karadarbība jebkurā brīdī
var būt pārnesta arī uz Latvijas teritoriju. Vai mēs esam gatavi
atraidīt profesionālo teroristu uzbrukumus, kuri ir demonstrējuši
savu spēku pasaules galvaspilsētā Ņujorkā? Retorisks jautājums.
Mūsu tiesību aizsargājošās institūcijas ir absolūti
bezpalīdzīgas, un es centīšos to pierādīt, ņemot talkā personīgi
man tuvus piemērus.
Nav noslēpums, ka Drošības policija veic nemitīgu manu kā Krievu
skolu aizsardzības štāba aktīvista izsekošanu. Bet to viņi dara
pārāk rupjām un primitīvām metodēm. Piemēram, kad es sekoju līdzi
diviem pusaudžiem, nelikumīgi aizturētiem manas tikšanās ar
vēlētājiem laikā, sākumā uz pārvietojamā cietuma kameru, kas
dīvainas sagadīšanās dēļ atradās pie Brīvības pieminekļa, bet
vēlāk uz stacionāro policijas iecirkni, mani izsekojošā “ēna” no
Drošības policijas materializējās. Šī “ēna” mani lūdza ierunāt
dažus vārdus mikrofonā, ka, lūk, es nokļuvu aiz restēm
brīvprātīgi. Pēc šā gadījuma es ievēroju šo virsnieku visās mūsu
akcijās un sasveicinājos ar viņu kā ar labu kaimiņu. Te viņš vada
spridzekļa meklēšanu, kas it kā ievietots ēkā, un notika Krievu
skolu aizstāvju kongress, te ... (Starpsauciens no zāles:
“Izslēgt mikrofonu!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Buzajeva kungs, mēs runājam par bruņoto spēku dalību
Irākas okupācijā. (Buzajevs turpina runāt kopā ar sēdes
vadītāju.)
V.Buzajevs.
…te viņš filmē vēsturei visus procesa par Petropavlovska kungu
dalībniekus. Te policists, izņemot no kabatas vēl duci
fotogrāfiju ar deputātu sejām, cenšas aizturēt mani tieši uz
ielas pie Centra rajona tiesas ēkas. Ja ar tādām operatīvajām
iemaņām policists mēģinās iesakņoties arābu kopienas iekšienē,
kura vistuvākajā nākotnē izviedosies Latvijas teritorijā, viņa
sastingušo līķi jau pēc diennakts atradīs notekgrāvī.
Tomēr…
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs, ja jūs nerunāsiet par izskatāmo
lietu, mēs izslēgsim jums mikrofonu! (Buzajevs turpina runāt
kopā ar vadītāju, tāpēc viņa teiktais nav saprotams.)
V.Buzajevs.
…gatavi aizstāvēt savu valsti pret terorisma uzbrukumu. Un es
centīšos pierādīt to ar piemēriem. Teiksim, metodes, kuras
policija jau izmanto pret Krievu skolu aizsardzības štābu, tiks
pielietotas pret Latvijas teritorijā esošajiem…
Sēdes vadītāja.
Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs.
Es runāju par lietas būtību. (Buzajevs visu laiku turpina
runāt.) (Starpsaucieni no zāles: “Vajag izslēgt no Saeimas
sēdēm!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Ja jūs
nepakļaujaties sēdes vadītāja, sēdes vadītāja aizrādījumam, jums
izslēdz mikrofonu, un Saeima var lemt par to, ka jūs varat arī
nepiedalīties līdz sešām Saeimas sēdēm. Jūs varat pieteikties
otrreiz. (Buzajevs visu laiku runā.) Jūs varat pieteikties
otrreiz! (Dep. Buzajevs vēl turpina runāt.)
Cienījamais kolēģi! Mēs jums ļausim pabeigt runāt, ja jūs
runāsiet par konkrētu izskatāmo lietu – Latvijas Republikas
bruņoto spēku dalība Irākas okupācijā. Ja jūs turpināsiet runāt
par kādu citu lietu, tad mēs liegsim jums vārdu.
Lūdzu, turpiniet!
V.Buzajevs.
Es uzskatu, ka runāju par konkrēto lietu – par iespējamām
sekām par mūsu piedalīšanos Irākas okupācijā, un turpināšu tālāk.
(Zālē liels troksnis.) Teiksim, ja policija izmanto tās
pašas metodes, kas jau piemērotas pret Krievu skolu aizsardzības
štābu… (Zālē liels troksnis, izsaucieni.) Jā, tad, ja
darbosies Latvijas teritorijā iesūtītā Al-Quaeda
kaujinieku grupa, kura paslēpsies imigrantu vidū, tad diemžēl mēs
saņemsim… jūs dzirdējāt, ko mēs saņemsim. Teiksim, mūsu Drošības
policijā uz profilaktiskajām sarunām tika ielūgti visu slāvu
nacionālo organizāciju vadītāji, kuri piedalījās jau
augstākminētajā kongresā...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs! Jūs nepakļaujaties Kārtības rullim,
tādēļ Saeimas Prezidija priekšlikums ir balsot par deputāta
izslēgšanu uz vienu sēdi par to, ka netiek ievērots Kārtības
ruļļa nosacījums. (Aplausi.) Nē…
Tātad vienam deputātam ir tiesības runāt “par”, un vienam
deputātam ir tiesības runāt “pret”. (Zālē kņada.) Nē, jūsu
frakcijas biedram. Jūsu frakcijas biedram, ja kāds grib
runāt.
Deputāts Nikolajs Kabanovs. (deputāts V.Buzajevs… vēl
kaut ko saka.)
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka
tagad mēs varam radīt ļoti bīstamu precedentu tāpēc, ka man
šķiet, ka tā ir tīri politiska atriebība – neļaut mūsu
kolēģim Buzajeva kungam runāt. Es domāju, ka mēs varam dot viņam
iespēju pabeigt, tāpēc, ka man šķiet, ka viņa argumentācija ir
veltīta tikai tam, ka Latvijas tiesību sargājošie orgāni nav
gatavi arābu kaujinieku uzbrukumam Latvijā. Un tas ir arī viens
no iemesliem, lai Latvijas karaspēku izvestu no Irākas. Un man
šķiet, ka katram runātājam ir sava retorika vai argumentācija un
tā tālāk, un tā joprojām. Mēs daudz ko dzirdējām no šīs tribīnes,
un es domāju, ka mums nav pārāk lielu iemeslu tagad ierobežot
Buzajeva kunga vārda brīvību.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Par izslēgšanu runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie deputāti! Man patiesībā Buzajeva kunga uzstāšanās parasti
patīk, jo tās ir tādas atraktīvas, interesantas, un tās ir
lielākoties ne par tēmu. Līdz ar to mums ir jautri.
Bet, godātie kolēģi, tomēr mums ir drusku jāapzinās tas, ka mēs
šeit neesam teātrī, bet mēs pildām tomēr tautas uzdotu uzdevumu.
Un tāpēc mūsu uzdevumi ir pavisam citi nekā izklaidēt sabiedrību.
Un mūsu uzdevumi ir pavisam citi nekā nodarboties ar, kā teica
viena ļoti cienījama inteliģences pārstāve – ar politisku
pedofiliju. Un tas, ko no PCTVL saraksta ievēlētie liela daļa
deputātu ir darījusi no šīs tribīnes, nav nekas cits kā politiska
pedofilija – kūdīt bērnus un dzīt viņus pamazām pretī
likumpārkāpumiem. Un tāpēc...
Sēdes vadītāja.
Par lietas būtību, lūdzu!
K.Šadurskis.
…Un tāpēc es gribētu aicināt Saeimu tomēr spert nopietnu soli un
likt šiem kungiem saprast, kādai misijai viņi šeit ir aicināti.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par deputāta izslēgšanu no
šodienas – 13.maija sēdes. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 18, atturas – 3.
Lūdzu, cienījamais Buzajeva kungs, saskaņā ar Kārtības rulli jūs
nedrīkstat atrasties Saeimas sēžu zālē. Lūdzu jūs atstāt Saeimas
sēžu zāli!
Turpinām debates. Un es ceru, ka cienījamais Buzajeva kungs nāks
pie prāta un izpildīs Saeimas Kārtības rullī noteikto. Pretējā
gadījumā, protams, mums būs arī jāpielieto citas metodes.
Par procedūru deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi! Tas nav pirmais gadījums Latvijas parlamenta
vēsturē. Trīsdesmitajos gados šādu gadījumu bija daudz. Šādā
gadījumā, balstoties uz vēsturisko pieredzi, ir jāizsludina
pārtraukums, attiecīgie dienesti jāizsauc un attiecīgais
deputāts, kurš nepakļaujas lēmumiem, ir no zāles jāizved. Es
aicinātu izsludināt pārtraukumu un izpildīt Saeimas lēmumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, priekšlikums ir vērtīgs. Tādēļ Saeimas
Prezidijs izsludina piecu minūšu pārtraukumu, un mēs tiksimies
zālē pulksten 10.24 bez Buzajeva kunga.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu
deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim!
Lūdzu!
A.Ārgalis (8.Saeimas priekšsēdētājas
biedrs).
Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā, šeit pat
blakus, tiks dibināta jauna Saeimas Parlamentārās sadarbības
grupa ar Ekvadoru. Lūdzu visus ieinteresētos pulcēties blakus
zālē!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs dzimšanas dienā sveicam mūsu
kolēģi – deputātu Arvīdu Ulmi! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (TP).
Aicinu kolēģus Ārlietu komisijā sanākt uz sēdi pārtraukumā
komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, lūdzu uz īsu sēdi
komisijas telpās tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāram Šmita kun-gam nolasīt reģistrācijas
rezultātus! Lūdzu!
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs,
Boriss Cilevičs, Ģirts Valdis Kristovskis, Jevgenija Stalidzāne,
Jānis Strazdiņš, Kārlis Strēlis, Juris Dalbiņš, Artis Pabriks,
Krišjānis Peters, Dainis Turlais, Dzintars Ābiķis un Ēriks Zunda.
Paldies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu, pārlieciet balsošanas kartiņas
vēlreiz!
Nē, nebūs zvans... Tā nav pārreģistrācija, vienkārši bija
tehniska kļūmīte, un lai mēs varētu balsot tālāk...
Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāsecina, ka deputāts Buzajevs nepilda
likumu, tātad Kārtības ruļļa 74.panta... 75.panta 3.punktu, tādēļ
mēs varētu dot vēlreiz vārdu frakcijas pārstāvim un pēc tam lemt
par deputāta tātad izslēgšanu līdz sešām Saeimas sēdēm.
Tā ka, lūdzu, frakcijas vārdā.... Kurš no deputātiem vēlas runāt?
Deputāts Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL).
Godātais Prezidij! Cienījamie
deputāti! Es uzskatu, ka deputāts Buzajevs izmantoja savas
tiesības. Kā jums ir zināms, viņu ievēlēja daļa no tautas, un no
šīs tribīnes, mūsuprāt, runāja par tēmu, par to, ka nebija ko
darīt mūsu karaspēkam Irākā, par to, ka tas draud… apdraud mūsu
valsti vai draud ar terorismu, un tā tālāk un tā tālāk,
izmantojot to retoriku, kuru viņš uzskatīja par vajadzīgu.
Atkārtoju: mēs uzskatām, ka viņš runāja par tēmu, un mēs lūdzam
un gribam, lai šinī zālē nebūtu apspiesta demokrātija, un pēc
konstitūcijas cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību, un pēc
likuma viņam ir tiesības un pienākums paust savu vēlētāju domas,
un attiecīgi es uzskatu, ka noraidīšana ir nepamatota.
Es domāju, ka jums būs kauns, ka jūs negribēsiet, lai Latvijai
būtu patiešām kauns Eiropā. Es uzskatu, ka nekad nebija
noraidīts, piemēram, deputāts Tabūna kungs, kad viņš mani sūtīja
uz Izraēlu, runājot ne par tēmu, un tas ir tīrs antisemītisms. Es
domāju... Es domāju, jums varbūt ... ka pat šodien, ja Kiršteina
kungs faktiski runāja ne par tēmu un, manuprāt, gandrīz
profašistiski, neviens viņu neizraidīja no zāles, jūs viņam devāt
tiesības un iespējas runāt līdz galam.
Tātad, ja jūs nobalsosiet par deputāta Buzajeva izraidīšanu no
Saeimas zāles un vēl uz tik un tik sēdēm, tas būs bezprecedenta
gadījums. Es neatceros līdzīgu gadījumu 7.Saeimā, 8.Saeimā, un
attiecīgi tas ir nedemokrātiski. Es uzskatu, ka tas ir pret
Satversmi, varbūt pēc Kārtības ruļļa, bet tur ir pretrunas un
attiecīgi, bez šaubām, mēs pret tām protestēsim.
Un vēlreiz un vēlreiz es gribu jūs aicināt saglabāt veselo
saprātu un atļaut deputātam Buzajevam pildīt savas
konstitucionālās tiesības – strādāt mūsu parlamentā. Es
domāju, ka daudzi no jums zina, ka opozīcija tomēr ir sabiedrības
sanitāri. Ļoti patīkami, ka jūs tam piekrītat. Attiecīgi
atļaujiet mums arī turpmāk pildīt savus pienākumus!
Un es vēlreiz un vēlreiz lūdzu neizdarīt neapdomīgu soli!
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Likums ir
jāievēro visiem, tajā skaitā arī Saeimas deputātiem – gan
pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem. Tādēļ saskaņā ar Kārtības
ruļļa 74.pantu ir priekšlikums balsot par deputāta Buzajeva
izslēgšanu uz sešām Saeimas sēdēm sakarā ar to, ka netiek pildīts
Kārtības rullis. Cienījamie kolēģi! Balsošana ir aizklāta. Lūdzu
deputātus balsot par priekšlikumu – izslēgt deputātu
Buzajevu uz sešām Saeimas sēdēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – 3.
Cienījamais deputāts Buzajeva kungs ir izslēgts uz sešām Saeimas
sēdēm.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina šodienas sēdi slēgt
un nākamo sēdi uzsākt tātad trešdien, 19.maijā, pulksten 15.30 kā
ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti šajā sēdē neizskatītie
jautājumi.
Lūdzu deputātus balsot par šodienas sēdes slēgšanu un nākamās
sēdes noturēšanu 19.maijā!
Tātad par sēdes slēgšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 74, pret – 17, neviens neatturas.
Šodienas sēde ir slēgta.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu
zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas
rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai
Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas
sēde pulksten 11.30 Sociālo un darba lietu komisijas
telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūgta uz sēdi
komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāram Jānim
Šmitam.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie
deputāti! Nav reģistrējušies deputāti: Andris Ārgalis, Aleksandrs
Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Jānis Šmits, Andis
Kāposts, Ģirts Valdis Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs
Radzevičs, Jānis Reirs, Kārlis Strēlis un Inta Feldmane.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to 13.maija sēde ir slēgta.