Būtisks atspaids valsts makam

Akcīzes nodoklis Latvijā kontekstā ar Eiropas Savienības nostādnēm

Turpinājums no “LV” 19.05.2004.

2.

Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Arī ietekme uz tabakas industrijā tieši un netieši iesaistīto darbaspēku būtu mazāk negatīva ilgāka saskaņošanas perioda gadījumā. Ilgāks saskaņošanas periods dotu vairāk laika tabakas industrijā iesaistītajiem uzņēmumiem pielāgoties nodokļa paaugstinājuma izraisītajām sekām.
Visbeidzot, pakāpeniska šā nodokļa likmes paaugstināšanai būtu saudzīgāka ietekme uz inflāciju.
Sakarā ar iepriekš minēto Latvija prasīja pārejas periodu līdz 2009. gada 31. decembrim. No 2010. gada 1. janvāra Latvijā tiks piemērota 57% nodokļu likme par cigaretēm. Līdz minētajam datumam nodokļa likme tiks pakāpeniski paaugstināta un tiks veikti nepieciešamie pasākumi iespējamo konkurences nosacījumu izkropļojumu novēršanai iekšējā tirgū.
Eiropas Savienībā (ES) minimālais akcīzes nodoklis cigaretēm ir 57% no populārās mazumtirdzniecības cenas, bet ne mazāk kā 64 eiro par 1000 cigaretēm. Turklāt ES ir kombinētā akcīzes nodokļa likme, kuru veido divas daļas: fiksētā un procentuālā. Ar akcīzes nodokli tiek apliktas cigarillas, cigāri, smēķējamā un pīpju tabaka.
Latvijā 2003. gadā akcīzes nodoklis ir Ls 5,8 par 1000 filtra cigarešu un Ls 6,1 par 1000 bezfiltra cigaretēm. No 2003. gada 1. jūlija arī Latvijā ieviesta kombinētā cigarešu akcīzes nodokļa likme – minētajai fiksētajai likmei tiek pievienots nodoklis 1,7% apmērā no mazumtirdzniecības cenas.
No 2004. gada 1. janvāra Latvijā akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem noteiktas:
1) cigaretēm – kombinētā likme, kas sastāv no divām daļām : fiksētās likmes, kas ir 6,3 lati par 1000 cigaretēm, un procentuālās likmes, kas ir 6,1% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas;
2) smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai – 16,6 lati par 1000 gramiem tabakas;
3) citai smēķējamai tabakai – 11,4 lati par 1000 gramiem tabakas.
No 2004. gada 1. janvāra legālas ir tikai jaunās tabakas akcīzes markas, uz kurām norādīta maksimālā mazumtirdzniecības cena un cigarešu skaits paciņā.
ES minimālo cigarešu akcīzes nodokli Latvijā sasniegs 2010. gadā. Turklāt gan filtra, gan bezfiltra cigaretēm tas būs vienāds. Sākotnēji tiks celta tikai procentuālā daļa, līdz tā sasniegs fiksētās daļas apjomu, bet vēlāk tiks celtas abas daļas. Latvija uzskata, ka fiksētajai likmei jābūt vienādai ar procentuālo, jo tādējādi tā dažādu klašu cigaretes ietekmēs vienādi. Ja lielāka būtu fiksētā daļa, ciestu lēto cigarešu importētāji un ražotāji, un otrādi.
Speciālisti aprēķinājuši, ka 2010. gadā cigaretes Latvijā būs trīs reizes dārgākas nekā šobrīd. Lētākās cigaretes šobrīd maksā aptuveni 30 santīmus, bet tad to cena varētu sasniegt Ls 1. Dārgāko cigarešu cena varētu pieaugt no 70 santīmiem līdz Ls 2 par paciņu. Speciālisti gan norāda, ka akcīzes nodoklis tiek celts ne tikai ES dēļ, bet arī lai ierobežotu smēķēšanu.
Jaunums no 2003.gada 1. jūlija ir arī tas, ka uz akcīzes markas tiek uzrakstīta cigarešu cena. Turklāt akcīzes nodoklis jāmaksā, nevis iegādājoties akcīzes markas, bet gan par reāli iztērētajām akcīzes markām (cigarešu paciņām uzlīmētajām).

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem

Likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” pieņemts 1998. gada 29. oktobrī. Ar šo nodokli apliekamais objekts ir alkoholiskie dzērieni – vīns, raudzētie dzērieni, starpprodukti, spirts un pārējie alkoholiskie dzērieni. 2002. gadā ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem bija 41 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gadu tie ir palielinājušies par 0,5 milj. latu jeb 1,2%. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica palielinājums šampanietim un visu veidu vīniem par 0,4 milj. latu jeb 9,6%, ko ietekmēja alkoholisko dzērienu patēriņa strukturālās izmaiņas par labu vājajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka minimālo alkohola nodokļa apmēru, kā arī šā nodokļa piemērošanas kārtību. ES noteiktais vīna akcīzes nodokļa minimālais slieksnis ir “0” eiro, akcīzes nodokļa minimums alkoholisko dzērienu starpproduktiem – 45 eiro par 100 litriem. Savukārt par 100 litriem etilspirta minimālā akcīzes nodokļa likme ir 550 eiro.
Latvijā jau 2003. gadā akcīzes nodoklis alkoholam ir pārsniedzis ES noteiktās minimālās nodokļa likmes. Akcīzes nodoklis vīnam ir Ls 30 par 100 litriem, dzērieniem, kuros alkohola daudzums nepārsniedz 15% – Ls 42, savukārt dzērieniem, kuros alkohola daudzums ir 15% – 22%, par 100 litriem – Ls 70, etilspirtam – Ls 550. Arī nodokļu atbrīvojumi alkoholiskajiem dzērieniem ir saskaņoti ar ES noteiktajiem atbrīvojumiem.
Pēc Latvijas iestāšanās ES nekādas pārmaiņas akcīzes nodokļa likmēs netiek plānotas. Taču mainās akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība. Līdz šim importēto alkoholu deklarēja un aplika ar akcīzes nodokli uz muitas robežas, bet pēc iestājas ES tiek atcelti muitas kontroles punkti starp dalībvalstīm un preces netiek pakļautas muitas procedūrām. Akcīzes nodoklis alkoholam tiek piemērots alkohola akcīzes noliktavās.
Izmaiņas pēc iestājas ES skar arī fiziskas personas. Ir paaugstināti limiti alkohola ievešanā personīgai lietošanai. Var ievest līdz 10 litriem stiprā alkohola vai līdz 20 litriem vidēji stipra alkohola, vai arī līdz 90 litriem vīna, no tiem ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna. Tas gan attiecas vienīgi uz dzērieniem, kuri vesti no ES dalībvalstīm.
Katrā no ES dalībvalstīm alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa piemērošana ir atšķirīga. Spānijā, Francijā, Itālijā, un Portugālē vīns ar akcīzes nodokli netiek aplikts, turpretim Somijā vīna akcīzes nodoklis par 100 litriem ir 235 eiro, bet Lielbritānijā – 250 eiro. Somijā alkoholisko dzērienu starpproduktu akcīze ir 706 eiro, Spānijā – 49 eiro.

Akcīzes nodoklis alum

Likums “Par akcīzes nodokli alum” pieņemts 1999. gada 25. novembrī. Ar nodokli apliekamais objekts ir alus, kurā absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 0,5 tilpumprocentus. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa alum 2002. gadā bija 4,3 milj. latu, kas ir par 1 milj. latu jeb 29,8% vairāk 2001. gadā. Akcīzes nodokļa alum ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica siltā vasara, kas sekmēja alus patēriņa pieaugumu, kā arī alus veiktās tirdzniecību veicinošās akcijas. 2002. gadā ieņēmumi no akcīzes nodokļa alum ar stiprumu 0,5% – 5,5% bija 68% no kopējiem akcīzes nodokļa alum ieņēmumiem.
ES minimālais akcīzes nodoklis visam alum ir 1,84 eiro par katru alkohola tilpuma procentu – par 100 litriem. Tomēr atsevišķas ES valstis, lielākoties Ziemeļvalstis, piemēro augstāku akcīzes nodokļa likmi.
Akcīzes nodoklis alum Latvijā jau saskan ar ES principiem, vēl tikai jāmaina tā aprēķināšanas kārtība. 2003. gadā tiek piemērota fiksēta akcīzes nodokļa likme pa grupām pēc alus stipruma. Alum, kurā alkohola stiprums ir līdz 2,8%, akcīzes nodoklis ir Ls 3,3 par 100 litriem, no 2,8 līdz 4% – Ls 4,7, no 4 līdz 5,5% – Ls 6,4, no 5,5 līdz 7% – Ls 8,1, virs 7% – 42 lati par 100 litriem. Taču ES akcīzes nodoklis visam alum tiek noteikts par katru alkohola tilpuma procentu par 100 litriem – minimums 1,84 eiro.

Akcīzes nodoklis pārējām precēm

2003. gadā tas veidoja 11,3 milj. latu jeb 5,3% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2002. gadu, ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārējām precēm ir pieauguši par 0,9 milj. latu jeb 8%. Lielākais ieņēmumu īpatsvars pārējo akcīzes preču nodokļu ieņēmumos ir vieglajiem automobiļiem – 57,2%, kafijai – 26,4% – un bezalkoholiskajiem dzērieniem – 15,6%.
Vieglajiem automobiļiem nodokli aprēķina atkarībā no automobiļa vecuma, likmes ir no 75 līdz 250 latiem. Motocikliem nodokli aprēķina atkarībā no motocikla vecuma (automoboļiem noteiktās attiecīgās likmes reizinot ar 0,25). Bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem likme ir divi lati, kafijai par 100 kilogramiem nodokļa likme – 50 latu.
Turklāt līdz ar pievienošanos ES ir mainījusies visu akcīzes preču deklarēšanas kārtība. Tā kā ES darbojas vienots tirgus, vedot preces ES iekšienē, tās nav jādeklarē uz robežas. Preču uzskaite Latvijā gan joprojām saglabāsies, bet izmaiņas galvenokārt skars nodokļu administrācijas darbu, uzņēmējiem tās pat varētu būt vieglāk veicamas.
ES iekšienē nodoklis vairs nav jāmaksā uz muitas robežas, bet gan akcīzes preču noliktavās. Nodokli maksā noliktavas saimnieks līdz nākamā mēneša 15. datumam par precēm, kas izvestas no noliktavas iekšējam tirgum iepriekšējā mēnesī. Preču saņēmējs samaksās cenu, kurā iekļauts akcīzes nodoklis. Akcīzes preču noliktavas reģistrētas īpašā ES datu bāzē, tādēļ uzlabojas preču kustības kontroles iespējas, kā arī nodokļa administrēšana.

Secinājumi un priekšlikumi

1. Akcīzes nodokļa likmju maiņas rada nevienmērības nodokļa iekasēšanā.
2. Akcīzes nodokļa slogu Latvijā nes tieši iedzīvotāji ar vidējiem un maziem ienākumiem, jo akcīzes nodokļa ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no degvielas un alkohola.
3. Saistībā ar budžeta stabilizēšanu akcīzes nodokļa pārdales īpatsvars ir stipri mainīgs pēdējos trijos gados. No 1999. līdz 2001. gadam iekasētā akcīzes nodokļa daļa autoceļu fondā bija 28%, bet secīgi 2002. gadā tā palielinājusies jau uz 34% un 2003. gadā bija 36%.
4. Eiro kursa svārstības tieši ietekmē būtību, kā un kādā pakāpē akcīzes nodokļa likmes Latvijā atbilst ES noteiktajām minimālajām likmēm. Ja eiro kurss ir zems, likme atbilst ES noteiktajai, ja eiro vērtība aug, likme kļūst neatbilstoša. Latvijai akcīzes nodokļa likmes būs saistoši jāprecizē līdz brīdim, kad valsts pievienosies eirozonai. Tas paredzēts no 2007. gada.
5. Straujš akcīzes nodokļa likmju palielinājums tabakas izstrādājumiem ir saistīts ar daudz lielāku kontrabandas riska pieaugumu. Tas izraisīs nepieciešamību pēc lielākām izmaksām nelegālā tirgus kontrolei. Pakāpeniska pieeja nodokļa pieaugumam nodrošinās vienmērīgāku un pastāvīgāku valsts ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā.
6. Pašreizējā akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem valstī ir zemākas nekā attiecīgajā direktīvā paredzētā kombinētā likme, kura nedrīkst būt mazāka par 57% no cigarešu populārākās mazumtirdzniecības cenas. Latvijā strauji ieviešot ES prasību, t.i., 57% tabakas izstrādājumu kombinētās akcīzes nodokļa likmi, saistībā ar šo augsto likmi var neizpildīt daudz nozīmīgāku ES prasību – nodrošināt šā nodokļa iekasēšanu.
7. Ciešāk sadarbojoties ar citām ES dalībvalstīm nodokļu administrēšana, tiks novērsta dubultā nodokļu aplikšana un samazināsies nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaits.
8. Veicama metodiskā pamatojuma izstrāde akcīzes nodokļa pārdales mehānismam, lai pamatotu, kā elastīgi veikt šā nodokļa ieņēmumu pārdali attiecīgi saistīto nozaru patēriņam un valsts pamatbudžetam.
9. Pilnveidojams akcīzes nodokļa kontroles mehānisms.
10. Bez akcīzes nodokļa minimālās likmes noteikšanas ES regulē arī vienādus šā nodokļa piemērošanas nosacījumus.
11. ES direktīvas nosaka minimālo alkohola nodokļa apmēru, kā arī šā nodokļa piemērošanas kārtību. Latvijā jau 2003. gadā akcīzes nodoklis alkoholam ir pārsniedzis ES noteiktās minimālās nodokļa likmes. Arī nodokļa atbrīvojumi alkoholiskiem dzērieniem ir saskaņoti ar ES noteiktiem atbrīvojumiem.
12. Pēc iestāšanās ES nekādas pārmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmēs netiek plānotas. Taču mainās akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība.
13. Pārvadājot preces ES iekšienē, nodoklis vairs nav jāmaksā uz muitas robežas, bet gan akcīzes preču noliktavās. Preču saņēmējs samaksā cenu, kurā iekļauts akcīzes nodoklis. Akcīzes preču noliktavas ir reģistrētas īpašā ES datu bāzē, tādēļ uzlabojas preču kustības kontroles iespējas, kā arī nodokļa administrēšana.

Dr. oec. acoc.prof. Īrija Vītola,

Mag. oec. Dzintra Bergmane