Kā atšķirt īstu naudu no viltotas

LB mudina iedzīvotājus rūpīgi aplūkot savu naudu. Vairākas pazīmes īstu naudaszīmju atšķiršanai no viltotām iespējams konstatēt bez īpašām palīgierīcēm Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Sakarā ar maijā mūsu valstī atklāto 100 latu banknošu viltošanas gadījumu Latvijas Banka (LB) šonedēļ ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informē sabiedrību par banknošu pretviltošanas pazīmēm, kas palīdz atšķirt īstas naudaszīmes no viltotām.

Maija pirmajā nedēļā ar akciju sabiedrības “Hansabanka” palīdzību atklātais viltojums nepilnu 30 tūkstošu latu vērtībā gan banknošu skaita, gan summas ziņā ir lielākais kopš lata atjaunošanas. Līdz šim desmit gadu laikā bija atklātas 40 viltotas 100 latu banknotes 4000 latu vērtībā. LB speciālisti gan uzskata, ka kopumā viltojumu skaits salīdzinājumā ar apgrozībā esošo naudas daudzumu Latvijā ir niecīgs un naudas viltošana pagaidām nekādus draudus Latvijas tautsaimniecībai nerada.
Tikmēr atklāto naudas viltojumu statistika liecina, ka no 1994. līdz 2003.gadam ieskaitot viltoti kopumā 43,5 tūkstoši naudaszīmju vairāk nekā 90 tūkstošu latu vērtībā. Visbiežāk tiek viltotas divu latu monētas – to skaits pārsniedzis 33 tūkstošus. No papīra naudaszīmēm viltotāji visvairāk iecienījuši 5 latu banknotes – līdz pagājušā gada beigām tās viltotas 755 reizes.
LB mudina arī iedzīvotājus rūpīgi aplūkot savu naudu, atgādinot pazīmes īstu naudaszīmju atšķiršanai no viltotām, kuras iespējams konstatēt bez īpašām palīgierīcēm. Kā norāda LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, lata naudaszīmēs ir iestrādāti vairāki pretviltošanas elementi, kas ļauj pārliecināties par to īstumu, aplūkojot naudu pret gaismu. Tā kā dažus no šiem elementiem 100 latu banknošu viltojumos mēģināts imitēt, LB speciālisti iesaka naudu aplūkot sevišķi vērīgi.
Vispirms viņi aicina pievērst uzmanību ūdenszīmei, kurā atveidots latviešu meitenes profils. Ūdenszīmei jābūt skaidrai un kvalitatīvai, ar visām pustoņu pārejām. Viltotajās banknotēs ūdenszīme ir atdarināta ar rupjām, tumšām kontūrām un tajās trūkst pustoņu pāreju.
Svarīgs pretviltošanas elements ir metalizētā josla ar uzrakstu “LATVIJAS BANKA”, kas visā pilnībā saskatāms, aplūkojot naudaszīmi pret gaismu. Šī josla caurauž naudaszīmi no vienas malas līdz otrai – tātad ir nepārtraukta. Tā tikai daļēji redzama naudaszīmes virspusē, jo vietām pazūd papīrā, tādēļ naudaszīme jāaplūko pret gaismu. Viltotāji šo joslu ir mēģinājuši atdarināt, taču tā nav spoži spīdoša, bet gan sudrabaini matēta. Naudaszīmes virspusē tā ir uzkrāsota un ir viegli nokasāma.
Par naudaszīmes īstumu var pārliecināties, arī aplūkojot caurskata zīmi ozollapas veidā. Tā drukāta ar speciālu iekārtu vienlaikus no abām naudaszīmes pusēm. Skatoties pret gaismu, abām pusēm jāsakrīt, veidojot precīzu ozollapas attēlu. Jebkura nobīde liecina par viltojumu. Viltotajās banknotēs caurskata zīmes attēla puses nesakrīt.
Visbeidzot, jāmēģina saskatīt slēpto attēlu, kas saredzams, raugoties uz banknoti no sāniem slīpi krītošā gaismā. Naudaszīmi mazliet pagrozot, kļūst pamanāms tās nomināls. Viltotajās banknotēs slēptais attēls nav saskatāms.
M.Grāvītis atgādina, ka gadījumā, ja cilvēks tomēr savā makā atklājis viltotu naudaszīmi, tā līdz ar informāciju par viltojuma iegūšanas apstākļiem, ja tie ir konstatējami, jānodod policijai. Nododot viltojumu varas iestādēm, cilvēks izdara pakalpojumu pārējiem likumīgajiem naudas lietotājiem, neslēpjot un neveicinot noziegumu un palīdzot to atklāt. Vienlaikus jāuzsver, ka LB, tāpat kā centrālās bankas citās valstīs, viltotu naudu pret īstu nemaina – pretējā gadījumā tā atbalstītu viltotājus.
Saskaņā ar Krimināllikumu par viltotu mūsu valstī apgrozībā esošu naudaszīmju, monētu, valsts vērtspapīru un ārvalstu valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu piemērojamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. Sods par atkārtotām šāda veida darbībām ir brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv